Procedūra : 2017/2525(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0142/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0142/2017

Debates :

PV 15/02/2017 - 4
CRE 15/02/2017 - 4

Balsojumi :

PV 15/02/2017 - 7.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 488kWORD 56k
8.2.2017
PE598.468v01-00
 
B8-0142/2017

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par ES un Kanādas CETA noslēgšanu (2017/2525(RSP))


Yannick Jadot, Ska Keller, Heidi Hautala, Bart Staes, Igor Šoltes, Martin Häusling, Josep-Maria Terricabras, Claude Turmes Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Kanādas CETA noslēgšanu (2017/2525(RSP))  
B8-0142/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi attiecībā uz Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (C8-0438/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ratifikācijas procedūra Parlamentā būtu jāaptur, līdz būs atbildēti svarīgi juridiski un institucionāli jautājumi par CETA;

B.  tā kā joprojām nav skaidrības par CETA saderību ar ES Līgumiem, it īpaši ieguldījumu tiesu sistēmas dēļ; tā kā šo neskaidrību neizkliedēs arī gaidāmais Eiropas Savienības Tiesas atzinums 2/15 par kompetences jautājumiem attiecībā uz ES brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Singapūru;

C.  tā kā nav arī skaidrs, kāda juridiskā vērtība ir vairākām CETA pievienotām papildu deklarācijām — kopīgai Kanādas valdības un Eiropas Komisijas deklarācijai, Padomes deklarācijām un atsevišķu ES dalībvalstu deklarācijām, kas dažos gadījumos ir savstarpēji pretrunīgas;

D.  tā kā Beļģijas valdība ir paziņojusi par nodomu lūgt Eiropas Savienības Tiesas atzinumu par CETA saderību ar ES Līgumiem, ņemot vērā Tiesas atzinumu 2/15, kas gaidāms 2017. gada aprīlī vai maijā;

E.  tā kā 2016. gada aprīļa Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu vēl jāīsteno praksē attiecībā uz 40. punktu par starptautiskiem nolīgumiem un, kamēr tas nav izdarīts, rodas neskaidrības par Parlamenta uzraudzību pār lēmumiem, ko pieņem CETA apvienotā komiteja, kurai ir liela rīcības brīvība izdarīt izmaiņas svarīgos CETA pielikumos;

F.  tā kā Konstitucionālo jautājumu komiteja (AFCO), Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja (FEMM) un Ekonomikas un monetārā komiteja (ECON) nolēma sniegt atzinumus Starptautiskās tirdzniecības komitejai (INTA) — vadošajai atbildīgajai komitejai —, bet stingro procedūras termiņa ierobežojumu dēļ Parlamenta Prezidijs šādas tiesības tām nepiešķīra;

G.  tā kā minēto neatrisināto problēmu dēļ ratifikācijas procedūrai šis nav piemērots brīdis un turklāt aizvien vairāk Eiropas iedzīvotāju pieprasa pamatīgas pārmaiņas Eiropas tirdzniecības politikā un noraida tādus vecmodīgus tirdzniecības nolīgumus kā CETA, uzskatīdami, ka tie nevar ilgtspējīgi darboties cilvēku labklājības un vides aizsardzības labā,

1.  nesniedz piekrišanu CETA noslēgšanai šādu iemeslu dēļ:

 

CETA var apdraudēt Eiropas demokrātiju

a)  CETA paredz pārveidotu ieguldītāja un valsts domstarpību izšķiršanas procedūru (ieguldījumu tiesu sistēmu — ITS), kas gan joprojām ir neapmierinoša demokrātijas un tiesiskuma pamatprincipu aizsardzības ziņā. Iesniegt prasības tā ļauj vien ārvalstu ieguldītājiem, tā ir balstīta uz ārkārtīgi plašām ārvalstu ieguldītāju tiesībām un atkāpjas no starptautisko tiesību pamatprincipa vispirms izmantot visus valsts tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Verts/ALE ir pret šādu lieku paralēlu tiesas sistēmu, kas vietējo sabiedrisko interešu vietā prioritizē privātos ārvalstu ieguldījumus;

b)  CETA ir sadaļa par regulatīvo sadarbību, kas neierobežotu klāstu pastāvošu un turpmāku primāro un sekundāro tiesību aktu pakļauj „nevajadzīgu šķēršļu tirdzniecības un ieguldījumu jomā” likvidēšanai. Tiesību aktu vērtēšana galvenokārt pēc ekonomiskās nepieciešamības kritērija var novest pie virzības uz deregulāciju vai standartu pazemināšanas. Verts/ALE noraida skatījumu uz demokrātisku likumdošanu vien kā ekonomisku izmaksu faktoru attiecībā pret kādu konkrētu trešo valsti;

c)  paredzams, ka CETA regulatīvās sadarbības prasību apvienojums ar ieguldījumu tiesu sistēmas (ITS) ceļā radītajiem pastāvīgajiem juridiskajiem draudiem regulatoriem veicinātu piesaistību pie pašreizējiem standartiem un kavētu jebkādas turpmākas likumdošanas iniciatīvas, kas dotu priekšroku pārdales politikai sabiedrības labklājības vai vides labā. Verts/ALE uzskata, ka ir izšķirīgi svarīgi sargāt un paplašināt visas Eiropas demokrātiskās telpas, ar vērienīgu leģislatīvu rīcību vēršoties pret klimata pārmaiņām, augošo sociālās struktūras sairšanu, neapvaldītu ieguldītāju spekulāciju un sabiedriskās labklājības graušanu, nevis ierobežot šādas iniciatīvas, parakstot juridiski saistošu starptautisku līgumu ar tiešu ietekmi visos šajos aspektos;

CETA var apdraudēt Eiropas vides standartus un pāreju uz zaļo enerģiju

d)  Kanāda jau ilgus gadus PTO ietvaros ir vērsusies pret ES un dalībvalstu vides tiesību aktiem, kā arī paudusi fundamentālus iebildumus pret REACH un ES tiesību aktiem par pesticīdiem. CETA, kura galvenais mērķis ir likvidēt tirdzniecības šķēršļus, padarīs šo problēmu tikai smagāku neatkarīgi no jebkādiem apgalvojumiem par reglamentēšanas tiesībām. To vēl vairāk pasliktina ieguldītājiem piešķirtās tiesības iesūdzēt valstis, kamēr vides aizsardzības standartu saistības joprojām nav iespējams īstenot. Šādos apstākļos tas, ka CETA nav iestrādāts piesardzības princips, rada ļoti nopietnas bažas. Tā vietā CETA piesardzību sasaista ar atsaucēm uz starptautiskiem nolīgumiem, kas šo principu nemaz neietver, piemēram, Codex Alimentarius. Verts/ALE ir pret jebkādiem starptautiskiem nolīgumiem, kas apdraud pilnīgu ES Līgumos paredzētā piesardzības principa ievērošanu;

e)  CETA paredz sadarbības mehānismu, kura mērķis ir pārskatīt un saskaņot noteikumus par ĢMO tā, ka tiktu vājināti pašreizējie ES standarti, to piemērošana un turpmākā attīstība. Paustais mērķis ir „sekmēt efektīvus, zinātniski pamatotus biotehnoloģijas produktu apstiprināšanas procesus”, un šis formulējums ir tiešā pretrunā uz risku balstītajai piesardzības principa definīcijai. Verts/ALE noraida jebkādus starptautiskus nolīgumus, kas varētu pavērt ceļu ĢMO;

f)  vairāk nekā puse pasaules izrakteņu ieguves uzņēmumu ir no Kanādas, un tā īsteno aktīvu tāda kurināmā eksporta politiku, kas ļoti piesārņojošā ceļā iegūts no darvas smiltīm. Kanādas valdībai ir izdevies CETA sarunas izmantot, lai vājinātu vērienīgos ES degvielas kvalitātes direktīvu 2011. gada mērķus, tādējādi paverot ceļu no Kanādas darvas smiltīm iegūta kurināmā importam. Šādos apstākļos tas, ka CETA saistības vides standartu jomā nav īstenojamas, rada ļoti nopietnas bažas. Verts/ALE noraida jebkādus nolīgumus un tiesību aktus, kas ES piesaistītu pie pastāvīgas fosilās enerģijas apgādes un apdraudētu ES klimata mērķus;

CETA var apdraudēt Eiropas sabiedrības labklājības standartus

g)  CETA automātiski paredz pakalpojumu liberalizāciju (negatīvais pakalpojumu liberalizācijas saistību saraksts), un izņēmumi sabiedrisko pakalpojumu jomā nav pietiekami. ES un Kanādas kopīgajā deklarācijā uzsvērtas pušu tiesības noteikt, kas ir sabiedriskie pakalpojumi un kā tie jāsniedz un jāregulē, paredzot arī rekomunalizāciju. Taču šis izņēmums neietver iespējamu diskrimināciju pret jau pastāvošiem pakalpojumu sniedzējiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu jomā un iespējamus ieguldītāju prasījumus. Verts/ALE noraida negatīvo sarakstu pieeju kā tādu, jo tā ierobežo nākotnes politikas iespējas šajā ļoti dinamiskajā un svarīgajā ekonomiskās darbības nozarē;

h)  CETA pakalpojumu saistību negatīvo sarakstu pieeja ietver jaunu pasākumu nepieņemšanas un sprūdrata klauzulas, kas nozīmē, ka politiski nepieciešamas izmaiņas valsts režīmā nedrīkst pazemināt liberalizācijas līmeni zem noteikta līmeņa. Lai gan šīs klauzulas neattiecas uz sabiedriskajiem pakalpojumiem, ir pilnīgi iespējams, ka pakalpojumi, kurus mūsdienās nodrošina komerciāli, piemēram, enerģija, saziņa, apdrošināšana vai daļa veselības un izglītības pakalpojumu, nākotnē būs jāsniedz kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi. Verts/ALE uzskata, ka atvērtām jābūt visām politikas iespējām, kā mūsu sabiedrības pielāgot jaunajai pakalpojumu ekonomikai;

CETA var apdraudēt Eiropas sociālos standartus

i)  CETA ir balstīta uz ekonomiskās ietekmes novērtējumiem, kas nepilnīgi prognozē ietekmi uz nodarbinātību, jo savos modeļos pilnīgu nodarbinātību un neierobežotu darbaspēka mobilitāti tie skata kā neatkarīgus mainīgos. Neraugoties uz šo trūkumu, 2011. gada ilgtspējas ietekmes novērtējums parāda pārdali par labu kapitāla īpašniekiem un nozīmīgas pārbīdes nozaru robežās, kuras galu galā palielinās ilgtermiņa bezdarbu. Tā kā par svarīgāko izaugsmes faktoru uzskata konkurences ieguvumus, gaidāma vēl lielāka sociālās struktūras sairšana un nekvalificētu un kvalificētu darba ņēmēju ienākumu plaisas palielināšanās — un līdz ar to arī lielāka nevienlīdzība un sociālā spriedze. Verts/ALE iestājas par proaktīvu Eiropas politiku, kas noteiktu ilgtspējīgas, nodarbinātību sekmējošas un uz nākotni orientētas ražošanas darbību jomas, uz kuru pamata veidot ES tirdzniecības politiku, nevis otrādi;

j)  CETA ir īpaša nodaļa par tirdzniecību un nodarbinātību, kas, būdama vajadzīga, tomēr nav piemērota Eiropas sociālo standartu aizsardzībai. Tā sola „ievērot, veicināt un īstenot” četrus SDO 1998. gada deklarācijas pamatprincipus un veicināt un ievērot SDO 2008. gada deklarāciju par pienācīga darba nodrošināšanas programmu, taču uzskatāms, ka tas ir zem minimālā sociālo standartu līmeņa, kas būtu pieņemams tirdzniecības nolīgumā starp attīstītām industriālām valstīm. CETA vismaz būtu jānorāda, ka ir jāratificē, jāīsteno valstu tiesību aktos un efektīvi jāpiemēro astoņi SDO darba pamatstandarti un jāīsteno pienācīga darba nodrošināšanas programma. Turklāt šī nodaļa nav īstenojama ar CETA domstarpību izšķiršanas mehānismu. Verts/ALE CETA nodaļu par nodarbinātību nekādi nevar atzīt par būtisku progresu sociālo standartu aizsardzībā ar tirdzniecības nolīgumiem;

CETA var apdraudēt ilgtspējīgu Eiropas lauksaimniecību

k)  daļēji liberalizējot tarifus, CETA veicina intensifikāciju un pārprodukciju sensitīvās lauksaimniecības nozarēs, piemēram, liellopu gaļas, cūkgaļas un piensaimniecības nozarēs. Tas nelabvēlīgi ietekmēs mazos lauksaimniekus abpus Atlantijas okeānam un ilgtspējīgu lauksaimniecību vispār. Verts/ALE ir pret virzību uz aizvien plašāku lauksaimniecības zemes izmantojumu, ja tas nav vajadzīgs pārtikas nodrošinājuma nolūkā. Šāda virzība grauj trauslu ekoloģisko līdzsvaru, liek ražotājiem vēl vairāk pazemināt cenas un apdraud pamatu multifunkcionālai lauksaimniecības sistēmai, kas darbotos visu iedzīvotāju labā;

l)  CETA nav nekādu noteikumu par dzīvnieku labturību, izņemot aicinājumu „apmainīties ar informāciju, zinātību un pieredzi dzīvnieku labturības jomā, lai sekmētu Pušu sadarbību dzīvnieku labturības jomā”. Ņemot vērā, ka daļējās tarifu liberalizācijas dēļ tirdzniecība ar dzīvnieku izcelsmes produktiem noteikti palielināsies, Kanādas vājie lauksaimniecības dzīvnieku labturības standarti Kanādas uzņēmumiem dos cenu konkurētspējas priekšrocību. Līdz ar to būs grūtāk saglabāt ES standartus, kas ir relatīvi augstāki un tāpēc rada lielākas izmaksas. Verts/ALE ir pret tirdzniecības nolīgumiem, kas neatzīst, ka dzīvnieki ir jutīgas būtnes, un nenodrošina efektīvu aizsardzību pret smagākajām cietsirdīgas izturēšanās formām;

CETA var apdraudēt uz nākotni orientētu Eiropas rūpniecības politiku

m)  CETA ir noteikumi, kas pusēm aizliedz prasīt, lai ārvalstu ieguldītāji un pakalpojumu sniedzēji daļu ražošanas līdzekļu iegūtu vietēji vai lai daļu ražojumu tirgotu vietēji. Šis aizliegums daļēji attiecas arī uz ārvalstu piegādātāju pildītām publiskā iepirkuma programmām, tādējādi būtiski ierobežojot pievienotās vērtības lokalizāciju, transnacionālu inovatīvu tīklu attīstību un zināšanu pārnesi. Lai gan arī PTO aizliedz vietēja satura prasības, šādu aizliegumu atkārtošana tirdzniecības nolīgumā starp divām no pasaules attīstītākajām ekonomikām apstākļos, kad jāsaskaras ar kopīgiem izaicinājumiem pārejā uz zaļo ekonomiku un kad nepieciešamas progresīvas un inovatīvas transnacionālas ražošanas sistēmas, uzskatāma par neizmantotu izdevību. Verts/ALE atbalsta tādu Eiropas rūpniecības politiku, kura ar ieguldījumiem publiskajās struktūrās radītu vietēju pievienoto vērtību un ilgtspējīgas darbvietas, kas varētu atļauties uzņemties ar pāreju uz zaļo ekonomiku saistītās izmaksas;

n)  CETA nav atsevišķas sadaļas par konkrētiem MVU atbalsta pasākumiem. Lai gan labvēlīgā ietekme, ko radītu atbilstības nodrošināšanas izmaksu samazināšana ar CETA paredzēto regulatīvo sadarbību, vairāk skartu MVU nekā lielākus uzņēmumus, šo ietekmi ierobežo tas, cik maz MVU darbojas starptautiskajā tirdzniecībā. Vairāk nekā puse eksporta vērtības koncentrēta tikai 1 % eksportētāju rokās, un tie ir lieli uzņēmumi. Turklāt labklājību CETA galvenokārt radīs nevis ar lielāku tirdzniecību, kas atspoguļotu papildu iespējas tirgus jaunpienācējiem, bet gan ar tirdzniecības novirzīšanos lielākas konkurences rezultātā. Vairums MVU ir lielu uzņēmumu apakšuzņēmēji, tāpēc tieši tos skar palielinātais konkurences spiediens. Tiem būs vajadzīga palīdzība, kas CETA nav paredzēta. Verts/ALE ir pret turpmākiem tirdzniecības nolīgumiem, kas kalpotu lielu multinacionālo uzņēmumu interesēm. Uz nākotni orientēta Eiropas rūpniecības politika jābalsta uz ļoti inovatīviem mazu ražotāju tīkliem, kas transnacionālā līmenī darbojas galvenokārt zināšanu ieguves, nevis jaunu tirgu apguves nolūkā;

o)  CETA kā saistošs starptautisks līgums nostiprina pašreizējos Eiropas iepirkuma tiesību aktus, lai gan šobrīd vajadzīgs uz nākotni vērsts skatījums uz publiskajiem ieguldījumiem vērienīgā zaļajā infrastruktūrā. Šāda skatījuma ietvaros būtu jāpārskata ES iepirkuma tiesību akti, kas pašlaik ir balstīti uz starptautiski atklātu konkursu principu. Pāreja uz zaļo ekonomiku ir obligāta, bet būs dārga. Sabiedrība šādu pāreju atbalstīs vien tad, ja ar papildu ienākumiem un darbvietu drošību vietējā līmenī palielināsies ieņēmumi. Kopīgajā deklarācijā paredzētā iepirkuma vidisko un sociālo kritēriju iekļaušana un augstāka sliekšņa noteikšana attiecībā uz starptautisko konkurenci ir svarīga, bet ne pietiekama. Verts/ALE ir pret iepirkuma sadaļu iekļaušanu starptautiskos tirdzniecības nolīgumos;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Kanādas valdībai un parlamentam.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika