Rezolūcijas priekšlikums - B8-0148/2017Rezolūcijas priekšlikums
B8-0148/2017

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) …/... (1.12.2016.), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pozīciju limitu piemērošanu preču atvasinātajiem instrumentiem

7.2.2017 -  (C(2016) 4362 )

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 105. panta 4. punktu,

Sven Giegold Verts/ALE grupas vārdā

Procedūra : 2016/3017(DEA)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0148/2017
Iesniegtie teksti :
B8-0148/2017
Debates :
Pieņemtie teksti :

B8‑0148/2017

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas Deleģēto regulu (ES) …/... (1.12.2016.), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pozīciju limitu piemērošanu preču atvasinātajiem instrumentiem (C(2016) 4362)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas Deleģēto regulu (ES) …/... (1.12.2016.), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pozīciju limitu piemērošanu preču atvasinātajiem instrumentiem (C(2016)4362)

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  2011/61/ES, un jo īpaši tās 57. panta 3. un 12. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15 maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES[1], un jo īpaši tās 57. panta 3. un 12. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulas (ES)Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK[2] 13. pantu,

–  ņemot vērā 2009. gada 25. septembra G20 Pitsburgas samita iznākumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 28. oktobra paziņojumu „Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā” (COM(2009)0591),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 2. februāra paziņojumu „Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā” (COM(2011)0025),

–  ņemot vērā G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju 2011. gada 15. aprīļa sanāksmē pieņemto paziņojumu presei,

–  ņemot vērā Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas 2011. gada septembrī publicētos preču atvasināto instrumentu tirgu regulēšanas un uzraudzības principus,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 4. punktu,

-  ņemot vērā Eiropas Parlamenta referenta un Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētāja 2015. gada 27. novembra vēstuli komisāram J. Hill,

A.  tā kā, reaģējot uz finanšu krīzi, 2009. gada 24. un 25. septembrī G20 līderi tikās Pitsburgā un, lai cīnītos ar pārmērīgām preču cenu svārstībām, apņēmās uzlabot finanšu un preču tirgu regulējumu, darbību un pārredzamību;

B.  tā kā Komisijas 2009. gada 28. oktobra paziņojumā „Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā” ir atzīts, ka pēdējos gados cenas pārtikas apgādes ķēdē ir ievērojami svārstījušās un ka šīs svārstības ir radījušas lielas grūtības lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un radījušas sajūtu, ka cenas, ko maksā patērētāji, nav godīgas, tādēļ iesaka dot iespēju regulatoriem noteikt pozīciju limitus, lai cīnītos pret nesamērīgām cenu svārstībām vai spekulatīvu pozīciju koncentrācijām un tādējādi panāktu normālu šo tirgu darbību;

C.  tā kā arī Komisijas 2011. gada 2. februāra paziņojumā par aktuālo jautājumu risināšanu preču tirgu un izejvielu jomā atzīts, ka pēdējos gados preču atvasināto instrumentu tirgos vērojama pieaugoša nestabilitāte un iepriekš nepieredzētas cenu svārstības, turklāt asās cenu svārstības visos lielākajos preču tirgos ir atspoguļojušās patēriņa cenās, kas reizēm novedis pie sociāliem nemieriem un nabadzības; tā kā Komisija tādēļ ieteica izpētīt, vai vajadzīga sistemātiskāka un sīkāka informācija par preču atvasināto instrumentu tirgus dalībnieku dažādajām tirdzniecības darbībām un vai regulatoriem būtu vispusīgāk jāuzrauga preču atvasināto instrumentu pozīcijas, tostarp izvērtējot nepieciešamību vajadzības gadījumā noteikt pozīciju limitus;

D.  tā kā G20 valstu finanšu ministri un centrālo banku vadītāji 2011. gada 15. aprīļa paziņojumā presei atzinīgi novērtēja starptautisko organizāciju darbu nolūkā novērst pārmērīgas cenu svārstības pārtikas un lauksaimniecības tirgos un to ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu, kā arī aicināja Starptautisko Vērtspapīru komisiju organizāciju (IOSCO) līdz galam izstrādāt ieteikumus par regulēšanu un uzraudzību šajā jomā, jo īpaši nolūkā novērst tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un manipulācijas, tostarp paredzot pilnvaras vajadzības gadījumā noteikt ex ante pozīciju limitus;

E.  tā kā IOSCO 2011. gada 11. septembrī publicētajos preču atvasināto instrumentu tirgu regulēšanas un uzraudzības principos par vienu no galvenajiem mērķiem ir noteikts, ka tirgiem jābūt godīgiem, efektīviem un pārredzamiem un ka tas sasniedzams, paredzot, ka tirdzniecības sistēmas ir pakļautas regulatīvai apstiprināšanai un nepārtrauktai uzraudzībai, ka regulēšanas uzdevums ir atklāt un novērst manipulācijas un citu negodīgu tirdzniecības praksi un ka regulēšanas mērķis ir nodrošināt lielu riska darījumu, saistību neizpildes riska un tirgus traucējumu pienācīgu pārvaldību; tā kā IOSCO tādēļ ieteica, ka tirgus iestādēm būtu jāpiešķir oficiālas pozīciju pārvaldības pilnvaras, tostarp pilnvaras noteikt ex ante pozīciju limitus, un tām šīs pilnvaras būtu jāizmanto;

F.  tā kā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (FITD II), ir ieviests jauns saskaņots pozīciju limitu regulējums attiecībā uz preču atvasināto instrumentu līgumiem, Savienība tādējādi īsteno G20 valstu 2009. gadā Pitsburgā pausto apņemšanos;

G.  tā kā Direktīvas 2014/65/ES 57. pants paredz, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, ka kompetentās iestādes nosaka un piemēro pozīciju limitus attiecībā uz to, cik liela var būt preču atvasināto instrumentu neto pozīcija, kuru persona var turēt visā tirdzniecības vietās veiktas tirdzniecības laikā, kā arī attiecībā uz ekonomiski līdzvērtīgiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, lai novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un atbalstītu sakārtotus cenu noteikšanas un norēķinu nosacījumus, tostarp lai novērstu tirgu kropļojošas pozīcijas;

H.  tā kā Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 3. punkts pilnvaro Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus un deleģē pilnvaras Komisijai pieņemt šādus standartus, lai noteiktu aprēķināšanas metodi, kas kompetentajam iestādēm jāizmanto, nosakot termiņam tuvākā mēneša un citu mēnešu pozīcijas limitus atvasinātiem preču instrumentiem, par kuriem norēķins veikts ar fizisku piegādi vai skaidrā naudā, pamatojoties uz attiecīgā atvasinātā instrumenta īpašībām;

I.  tā kā Komisijas 2016. gada 1. decembra Deleģētajā regulā (ES) .../..., ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES, ir iekļauta metodika pozīciju limitu aprēķināšanai;

J.  tā kā šī metodika nosaka bāzes līnijas rādītāju termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limitam preču atvasinātajā instrumentā, aprēķinot 25 % no piegādājamām precēm šim preču atvasinātajam instrumentam, un bāzes līnijas rādītāju citu mēnešu pozīcijas limitam preču atvasinātajā instrumentā, aprēķinot 25 % no atvērtās pozīcijas šim preču atvasinātajam instrumentam, un pēc tam atļauj kompetentajām iestādēm noteikt pozīcijas limitus termiņam tuvākajam mēnesim un pārējiem mēnešiem, koriģējot bāzes līnijas rādītāju atkarībā no potenciālās ietekmes uz noteiktiem faktoriem, tā, kas tas ir robežās no 5 % līdz 35 %;

K.  tā kā šī metodika iekļauj atkāpi attiecībā uz jebkādu atvasinātā instrumenta līgumu ar pamatā esošu preci, kas kvalificējama kā lietošanai cilvēku uzturā paredzēta pārtika, ar kopējo apvienoto atvērto pozīciju termiņam tuvākā mēneša un citu mēnešu līgumiem, kas pārsniedz 50 000 partiju secīgu trīs mēnešu periodā; tā kā šiem līgumiem bāzes līnijas rādītāju, ko piemēro termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limitiem, ierosināts noteikt 20 %; tā kā kompetentās iestādes, kas nosaka konkrētus limitus, var noteikt bāzes līniju amplitūdā no 2,5 % līdz 35 %;

L.  tā kā salīdzinājumā ar ASV spēkā esošo pozīcijas limitu režīmu, kur 25 % ir nevis bāzes līnija, bet augšējā robeža un vidējie pozīcijas limiti ir robežās no 10 % līdz 15 %, ierosinātā Savienības metodika pozīcijas limitu noteikšanai ir ļoti liberāla; tā kā faktiskie limiti, ko pašlaik piemēro tirdzniecības vietas ASV, ir daudz zemāki (vidēji 5 %–15 % robežās);

M.  tā kā attiecībā uz vissensitīvākajiem pārtikas preču līgumiem ar augstu likviditāti 20% bāzes līnijas rādītājs neatbilst Direktīvā 2014/65/ES izklāstītajam mērķim novērst tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un atbalstīt sakārtotus cenu noteikšanas un norēķinu nosacījumus un, to piemērojot, Savienība nepildītu apņemšanos, kuru 2009. gadā parakstīja G20 valstu vadītāji;

N.  tā kā Eiropas Parlamenta sarunu komanda 2015. gada 27. novembra vēstulē prasīja, lai režīms būtu tāds, kas “dod skaidru signālu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ka tām, ja vien likviditāte atļauj, vajadzētu noteikt zemus pozīcijas limitus”;

O.  tā kā galīgā bāzes līnija un amplitūda (5 % –35 %) pārējiem līgumiem, kas uzskatāmi par likvīdiem, jau 27. novembra vēstulē tika atzīta par pārāk plašu, jo līgumiem, kas atzīti par nelikvīdiem, bija iecerēts īpašs, vēl elastīgāks režīms (5 %–40 %), turklāt arī nelikvīda līguma definīcija ir pārāk plaša;

P.  tā kā Eiropas Parlamenta sarunu komanda iepriekš minētajā vēstulē ir pieprasījusi, lai limiti pārējiem mēnešiem tiktu noteikti, pamatojoties uz piegādājamajām precēm; tā kā vēstulē bija uzsvērts, ka gadījumā, ja EVTI un Komisija īsteno pieeju, kas balstīta uz atvērto pozīciju, tad uz pozīcijām balstītajiem limitiem ir jābūt ievērojami zemākiem;

Q  tā kā pieņemtajā deleģētajā aktā ir neskaidri pieminēts ieteikums kompetentajām iestādēm koriģēt pozīcijas limitus uz augšu vai uz leju, ja atvērtā pozīcija ir “ievērojami augstāka vai zemāka” par piegādājamo preču vērtību; tā kā deleģētais akts tāds, kāds tas pašlaik pieņemts, padara termiņam tuvāko mēnešu limitus izplūdušus, iekļaujot piegādājamo preču definīcijā “preces jebkādas aizstājējas kategorijas vai veidus”;

R  tā kā iepriekš minētajā vēstulē Eiropas Parlamenta sarunu komanda prasīja, lai līgumi, kuru ekonomiskais rezultāts ir cieši saistīts ar tiem, tiktu ieskaitīti tajā pašā pozīcijas limitā; tā kā pieņemtajā deleģētajā aktā, īpaši pārstrādātajā ekonomiski līdzvērtīgu ārpusbiržas (“EEOTC”) līgumu definīcijā, šī prasība nav ņemta vērā, turklāt “to pašu preču atvasināto instrumentu” definīcija aizvien vēl ir pārāk ierobežojoša, kas paver iespējas apiet pozīcijas limitus, izdarot samērā nelielas izmaiņas preču atvasinātā instrumenta līguma specifikācijās;

S.  tā kā, neraugoties uz nepārprotamu Parlamenta sarunu komandas prasību, svārstīgums nav ierindots starp faktoriem, kas jāņem vērā, nosakot pozīcijas limitus, un attiecīgi nav līdzvērtīgs citiem faktoriem; tā kā tā vietā Komisija iesaka, lai, izveidojoties ievērojama svārstīguma situācijai, uzraudzības iestādes apsvērtu iespēju koriģēt limitu, ja augšupēja vai lejupēja limita korekcija varētu mazināt šādu pārmērīgu svārstīgumu;

T.  tā kā Parlaments atzīst, ka daži bažas raisošie jautājumi ir risināti, taču ar to nepietiek, lai uzskatītu, ka deleģētā regula atbilst oriģinālā tiesību akta vērienīgajiem mērķiem;

U.  tā kā Komisijai būtu jābūt iespējai ieviest papildu grozījumus deleģētās regulas projektā, lai tiktu ņemtas vērā Parlamenta vēstulē izklāstītās bažas, neaizkavējot Direktīvas 2014/65/ES, kurai jāstājas spēkā 2018. gada 3. janvārī, vispārējie piemērošanu; tā kā gadījumā, ja Komisija izdarītu šādus grozījumus, Parlaments neatsakoties no savas uzraudzītāja lomas, apsvērtu iespēju paātrināt grozītā teksta apstiprināšanas procedūru,

1.  izsaka iebildumus pret Komisijas deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un paziņot, ka deleģētā regula nevar stāties spēkā;

3.  aicina Komisiju iesniegt jaunu deleģēto aktu, kurā būtu ņemti vērā iepriekš minētie ieteikumi;

4.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.