Procedūra : 2017/2598(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0185/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0185/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 16/03/2017 - 6.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 448kWORD 58k
13.3.2017.
PE598.538v01-00
 
B8-0185/2017

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās (2017/2598(RSP))


Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Isabella Adinolfi EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās (2017/2598(RSP))  
B8-0185/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO Statūtus,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO cilvēktiesību konvencijas un tām pievienotos fakultatīvos protokolus,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 60/251, ar ko izveido Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomi (UNHRC),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas Sociālo hartu un ES Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes sesijām,

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 7. jūlija ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 71. sesiju(1),

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp tā steidzamās 2016. gada rezolūcijas par Etiopiju, Ziemeļkoreju, Indiju, Krimu, Honkongu, Kazahstānu, Ēģipti, Kongo Demokrātisko Republiku, Pakistānu, Hondurasu, Nigēriju, Gambiju, Džibuti, Kambodžu, Tadžikistānu, Vjetnamu, Malāviju, Bahreinu, Mjanmu, Filipīnām, Somāliju, Zimbabvi, Ruandu, Sudānu, Taizemi, Ķīnu, Brazīliju, Tibetu, Irāku, Indonēziju, Centrālāfrikas Republiku, Burundi, Nikaragvu, Kuveitu un Gvatemalu,

–  ņemot vērā 2016. gada 14. decembra rezolūciju par Gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā 2015. gadā(2),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 18., 21., 27. un 47. pantu,

–  ņemot vērā 2015. gada UNHRC ikgadējo ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā cilvēktiesību universāluma veicināšanas un aizsardzības princips ir Eiropas Savienības ētikas noteikumu un tiesību aktu kopuma neatņemama daļa un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem; tā kā cilvēktiesību ievērošana būtu jāintegrē visās ES politikas jomās;

B.  tā kā ES ir cieši apņēmusies īstenot daudzpusējas attiecības un atbalstīt ANO struktūras cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības jomā;

C.  tā kā ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) regulārās sesijām, īpašo referentu iecelšanai, vispārējo periodisko pārskatu (VRP) mehānismam un īpašajām procedūrām, kas vērstas uz situāciju konkrētās valstīs vai tematiskiem jautājumiem, būtu jāsniedz ieguldījums cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma veicināšanā un stiprināšanā;

ANO Cilvēktiesību padome

1.  atzinīgi vērtē ANO augstā cilvēktiesību komisāra un tā biroja (OHCHR) veikto darbu; atgādina par ES apņemšanos turpināt atbalstīt un aizsargāt tā integritāti, neatkarību un funkcionēšanu; atzinīgi vērtē OHCHR sniegto ieguldījumu, veicinot sadarbību starp starptautiskajiem un reģionālajiem cilvēktiesību mehānismiem un nosakot veidus, kā palielināt „reģionālo risinājumu” nozīmi saistībā ar vispārējo cilvēktiesību standartiem;

2.  uzskata, ka UNHRC efektivitāte un uzticamība ir atkarīga no tās locekļu patiesas apņemšanās nodrošināt visiem cilvēkiem visās valstīs aizsardzību pret jebkādiem cilvēktiesību pārkāpumiem saskaņā ar cilvēktiesību konvencijām, kas veicina universālumu, objektivitāti, neselektivitāti, konstruktīvu dialogu un sadarbību; uzsver vajadzību nepieļaut debašu polarizāciju UNHRC un mudina īstenot konstruktīvu dialogu;

3.  aicina valstis nodrošināt UNHRC neatkarīgajiem ekspertiem, īpašajiem referentiem un OHCHR ekspertiem piekļuvi iespējamu cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanai un konstruktīvi iesaistīties, lai labotu situāciju, izpildīt saistības saskaņā ar cilvēktiesību konvencijām un pilnībā sadarboties ar UNHRC īpašo procedūru īstenotājiem;

4.  mudina visas valstis veikt konkrētus pasākumus, lai īstenotu VRP sniegtos ieteikumus un novērstu nepilnības, ieviešot īstenošanas un kontroles mehānismu, tostarp paredzot valsts rīcības plānus un valsts koordinācijas mehānismus; piekrīt UNHRC bažām saistībā ar ziņojumiem par draudiem un represijām, kas ir vērstas pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām un NVO, kas ir sadarbojušās ar UNHRC vispārējā regulārā pārskata (VRP) sagatavošanas procesā;

5.  atgādina par Ģenerālās asamblejas pienākumu UNHRC locekļu ievēlēšanā ņemt vērā to, kā kandidāti ievēro cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas veicināšanu un aizsardzību; atzinīgi vērtē UNHRC lēmumu pieprasīt UNHRC padomdevējai komitejai sagatavot novērtējuma ziņojumu par progresu, kas panākts saistībā ar reģionālu pasākumu sagatavošanu cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai; aicina ES un tās dalībvalstis savos balsojumos atspoguļot tiesību vienlīdzīgas nozīmes principu un uzlabot ES nostāju saskaņotību šajā jomā; uzstājīgi prasa nodrošināt, lai ES paustu vienotu nostāju un panāktu kopēju ES pozīciju attiecībā uz balsojumu UNHRC;

6.  nosoda faktu, ka UNHRC joprojām ir pārstāvētas valstis, kuras saskaņā ar pierādījumiem ir pieļāvušas sistemātiskus un smagus cilvēktiesību pārkāpumus, piemēram, pašlaik Saūda Arābija, Ķīna un Ēģipte, un vēlreiz prasa, lai ES dalībvalstis publiskotu savus balsojumus UNHRC; šajā saistībā aicina ES un tās dalībvalstis savos balsojumos ņemt vērā tiesību vienlīdzīgas nozīmes principu un, balsojot par UNHCR rezolūcijām, pieņemt lēmumus, ņemot vērā to saturu, nevis to, kas ir šo tekstu autori;

7.  atgādina, cik ES ir svarīgi aktīvi un pastāvīgi iesaistīties ANO cilvēktiesību mehānismos, jo īpaši Trešās komitejas, Ģenerālās Asamblejas (ANO ĢA) un UNHCR darbā, lai uzlabotu tās uzticamību; atbalsta Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD), ES delegāciju Ņujorkā un Ženēvā un dalībvalstu centienus stiprināt ES nostājas saskaņotību cilvēktiesību jautājumos Apvienoto Nāciju Organizācijā;

Tematiskās prioritātes

8.  uzsver cilvēktiesību NVO un cilvēktiesību aizstāvju būtisko nozīmi cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā; uzsver, ka cilvēktiesības un pamatbrīvības ir jāaizsargā visos to izpausmju veidos, tostarp jauno tehnoloģiju kontekstā; piekrīt UNHRC bažām par saistībā ar ziņojumiem par draudiem un represijām, kas ir vērstas pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām un NVO, kas ir sadarbojušās ar UNHRC, tostarp ar īpašo procedūru īstenotājiem un VRP sagatavošanas procesā;

9.  pauž nopietnas bažas par daudzajiem un pieaugošajiem centieniem ierobežot pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju rīcības brīvību, tostarp pieņemot terorisma apkarošanas tiesību aktus; nosoda visus vardarbības aktus, aizskaršanas, iebiedēšanas un vajāšanas gadījumus, kas tiešsaistē vai bezsaistē ir vērsti pret cilvēktiesību aizstāvjiem, ziņotājiem, žurnālistiem un blogeriem; aicina visas valstis veicināt un garantēt drošu un labvēlīgu vidi NVO, pilsoniskajai sabiedrībai, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, īpašu uzmanību veltot visām neaizsargātajām grupām, nodrošinot iespēju darboties neatkarīgi un netraucēti; aicina veikt pasākumus digitālās plaisas samazināšanai un atvieglot neierobežotu piekļuvi informācijai un saziņai, kā arī necenzētu piekļuvi internetam; atkārtoti aicina valstis, kas ir pieņēmušas ierobežojošus tiesību aktus vai represīvus pasākumus, piemēram, ceļošanas aizliegumus un neatkarīgu cilvēktiesību organizāciju aktīvu iesaldēšanu, šos pasākumus atcelt;

10.  uzskata, ka brīvi, neatkarīgi un objektīvi plašsaziņas līdzekļi ir viens no būtiskiem elementiem, kas veido pamatu demokrātiskai sabiedrībai, kurā ir svarīga nozīme atklātām debatēm; atbalsta ANO ģenerālsekretāram adresēto iecelt īpašo pārstāvi žurnālistu drošības jomā; aicina ES visos starptautiskos forumos aktualizēt jautājumus par vārda brīvību tiešsaistē, digitālajām brīvībām, kā arī brīva un atvērta interneta nozīmi; prasa samazināt digitālo plaisu un nodrošināt neierobežotu piekļuvi informācijai un saziņai, kā arī necenzētu piekļuvi internetam;

11.  atgādina, ka visā pasaulē turpinās tiesību uz biedrošanās un pulcēšanās brīvību pārkāpumi; ļoti atzinīgi vērtē īpašās referentes jautājumos par tiesībām uz miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību Maina Kiai darbu; aicina valstis pienācīgi ņemt vērā ziņojumus;

12.  uzsver faktu, ka ziņotājiem ir būtiska nozīme informācijas atklāšanā un aicina visas valstis pieņemt tiesību aktus ziņotāju aizsardzībai pret atriebības draudiem vai tās īstenošanu;

13.  mudina visas valstis bez kavēšanās ratificēt Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR) fakultatīvos protokolus, ar kuriem tiek izveidoti sūdzību izskatīšanas un izmeklēšanas mehānismi;

14.  uzsver uz tiesībām pamatotas pieejas, kas aptver visas cilvēktiesības, nozīmi, lai īstenotu ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp cilvēktiesību dimensiju tādās jomās kā veselība, izglītība, pārtikas nodrošinājums, mājoklis, ūdens un sanitārija, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, kā arī sociālās aizsardzības minimuma aptvēruma paplašināšanu, un novērstu dzimumu nevienlīdzību;

15.  iestājas pret jebkāda veida diskrimināciju un vajāšanu tādu iemeslu vai statusa dēļ kā rase, ādas krāsa, valoda, reliģija vai pārliecība, dzimuma identitāte un seksuālā orientācija, sociālā izcelsme, kasta, izcelsme, vecums vai invaliditāte; atbalsta ES sadarbību ar attiecīgo īpašo procedūru īstenotājiem, tostarp jauno neatkarīgo ekspertu aizsardzības pret vardarbību un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimuma identitātes dēļ jautājumos; aicina ES turpināt aktīvi veicināt vienlīdzību un nediskrimināciju, kā arī apkarot pret personām vērstu vardarbību un diskrimināciju;

16.  pauž bažas par to, ka daudzi cilvēki individuāli vai grupās saskaras ar savu tiesību uz reliģijas vai ticības brīvību pārkāpumiem, ko pieļauj valstis un nevalstiskie dalībnieki un no kuriem izriet diskriminācija, nevienlīdzība un stigmatizācija; atgādina par vajadzību apkarot neiecietību un diskrimināciju reliģisku vai ar ticību saistītu iemeslu dēļ, lai nodrošinātu citu savstarpēji saistītu cilvēktiesību, piemēram, vārda brīvības. ievērošanu;

17.  aicina ES strādāt, lai nodrošinātu lielāku reliģisko un etnisko minoritāšu aizsardzību pret vajāšanu un vardarbību, kā arī tādu tiesību aktu atcelšanu, kas paredz kriminālatbildību par zaimošanu vai atteikšanos no ticības un kalpo par ieganstu reliģisko un etnisko minoritāšu un neticīgo vajāšanai; aicina atbalstīt ANO īpašā referenta reliģijas un ticības brīvības jautājumos darbu;

18.  stingri pieprasa, lai ES turpinātu iestāties par absolūtu neiecietību pret nāvessodu un stiprināt reģionu atbalstu nākamajai ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijai par moratoriju nāvessodam; atzinīgi vērtē 2015. gadā pieņemto Madagaskaras, Fidži, Surinamas un Kongo Republikas lēmumu atcelt nāvessodu par visiem noziegumiem; pauž nožēlu par nāvessoda piemērošanas atsākšanu vairākās valstīs, tostarp Bahreinā, Kuveitā, Baltkrievijā, Bangladešā, Indijā, Omānā, Dienvidsudānā, Indonēzijā un Čadā; pauž nožēlu arī par ziņoto nāvessoda spriedumu skaita pieaugumu, jo īpaši Ķīnā, Ēģiptē, Irānā, Nigērijā, Pakistānā un Saūda Arābijā; atgādina iestādēm šajās valstīs, ka tās ir pievienojušās Konvencijai par bērna tiesībām, kas stingri aizliedz piemērot nāvessodu par noziegumiem, kas izdarīti, pirms persona ir sasniegusi 18 gadu vecumu;

19.  mudina ES paust nostāju un atbalstīt ANO darbu cīņā pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem, masveida sodīšanu ar nāvi un nāvessoda piemērošanu par pārkāpumiem, kas ir saistīti ar narkotikām, un aicina EĀDD visos dialoga līmeņos un visos forumos stiprināt centienus, lai apkarotu tūlītēju nāvessoda izpildi, spīdzināšanu un citu sliktu izturēšanos, atbilstīgi ES politikas pamatnostādnēm attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem; prasa nodrošināt ANO Konvencijas pret spīdzināšanu un tās fakultatīvā protokola vispārēju ratifikāciju;

20.  pauž nopietnas bažas par to, ka visā pasaulē turpinās smagi cilvēktiesību pārkāpumi; pauž nelokāmu atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai kā svarīgai iestādei vainīgo saukšanai pie atbildības un atbalsta nodrošināšanai upuriem, lai tie, pamatojoties uz papildināmības principu, varētu panākt taisnīgumu par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem; prasa, lai visas puses nodrošinātu politisku, diplomātisku, finansiālu un materiāltehnisku atbalstu Starptautiskās Krimināltiesas ikdienas darbam; aicina ES turpināt Starptautiskās Krimināltiesas darba stiprināšanu; mudina īstenot ciešu dialogu un sadarbību starp Krimināltiesu, ANO, tās aģentūrām un ANO Drošības padomi; pauž nožēlu par vairāku Āfrikas valstu pieņemto lēmumu izstāties no Starptautiskās Krimināltiesas un aicina tās atkārtoti izvērtēt šo lēmumu; aicina ANO dalībvalstis pievienoties Krimināltiesai, pēc iespējas ātrāk ratificējot Romas Statūtus, un mudināt ratificēt Kampalas grozījumus;

21.  mudina darīt visu iespējamo, lai apkarotu nesodāmību un nodrošinātu, ka starptautisko noziegumu un smagu cilvēktiesību pārkāpumu pastrādātājiem nebūtu drošas zonas, tostarp valsts līmenī pieņemot noteikumus par vispārējas jurisdikcijas nodrošināšanu un īstenošanu;

22.  stingri nosoda to, ka netiek ievērotas starptautiskās humanitārās tiesības, un pauž nopietnas bažas par to, ka visā pasaulē pieaug civiliedzīvotājiem nodarītais kaitējums bruņotos konfliktos, un par nāvi nesošajiem uzbrukumiem slimnīcām, skolām, humānās palīdzības konvojiem un citiem civilajiem mērķiem;

23.  pauž nopietnas bažas par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu ārpus starptautiskā tiesiskā regulējuma; mudina ES un tās dalībvalstis atbalstīt starptautisku regulējumu par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu, kurā būtu apliecinātas cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības un kurā būtu jārisina tādi jautājumi kā tiesiskais regulējums, samērība, atbildība, civiliedzīvotāju aizsardzība un pārredzamība; atkārtoti aicina ES un dalībvalstis iekļaut bruņotus bezpilota lidaparātus un pilnīgi autonomus ieročus attiecīgajos Eiropas un starptautiskajos atbruņošanās un ieroču kontroles mehānismos un mudina dalībvalstis iesaistīties šajos kontroles mehānismos un tos nostiprināt;

24.  ļoti asi nosoda smagos cilvēktiesību pārkāpumus, ko pret civiliedzīvotājiem, jo īpaši sievietēm un bērniem, izdara Daesh, Boko Haram un citas teroristu vai paramilitārās organizācijas; nosoda kultūras objektu iznīcināšanas aktu biežumu un mērogu un aicina atbalstīt dažādos ANO forumos īstenotos attiecīgos centienus;

25.  aicina ES aktīvi strādāt pie iniciatīvas par Daesh īstenotā etnisko un reliģisko minoritāšu genocīda atzinumu ANO un pie lietu par iespējamiem noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un genocīdu iesniegšanu Starptautiskajā Krimināltiesā; mudina īstenot ciešu dialogu un sadarbību starp Krimināltiesu, ANO un tās organizācijām, kā arī ANO Drošības padomi;

26.  aicina ES mudināt visas valstis to attiecīgo attīstības politikas programmu centā izvirzīt cilvēktiesības un īstenot 1986. gada ANO Deklarāciju par tiesībām uz attīstību; atzinīgi vērtē to, ka UNHRC nesen iecēla īpašo referentu tiesību uz attīstību jautājumos, kura pilnvarās ietilpst tiesību uz attīstību veicināšana, aizsardzība un īstenošana Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un citu starptautisku attīstības sadarbības līgumu kontekstā; uzsver, ka cilvēktiesībām visiem ir jākļūst par vienojošu elementu, lai sasniegtu visus programmas laikposmam līdz 2030. gadam uzdevumus un mērķus;

27.  aicina ES turpināt sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanu un aktīvi atbalstīt ANO sieviešu un dzimumu līdztiesības principa integrēšanu tās pasākumos un programmās; aicina īstenot pastāvīgus atbalsta pasākumus, stiprinot sieviešu un meiteņu iespēju veidošanu un izskaužot visu pret sievietēm un meitenēm vērsto vardarbību un diskrimināciju, tostarp vardarbību dzimuma dēļ; uzstājīgi prasa, lai ES atbalstītu reģionu iniciatīvas sieviešu tiesību aizsardzībai, veicināšanai un īstenošanai, sniegtu ieguldījumu Pekinas rīcības platformas un ICPD Rīcības programmas īstenošanā un turpina darbu seksuālo un reproduktīvo tiesību jomā šajā kontekstā;

28.  atgādina par ES apņemšanos integrēt cilvēktiesības un dzimumu aspektus saskaņā ar svarīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām Nr. 1325 (2000. gads) un 1820 (2008. gads) par sievietēm, mieru un drošību; aicina ES starptautiskā mērogā atbalstīt pievienotās vērtības atzīšanu, ko sniedz sieviešu dalība konfliktu novēršanā un risināšanā, miera uzturēšanās operācijās, humānās palīdzības sniegšanā un konfliktu seku likvidēšanā, kā arī ilgtspējīga izlīguma panākšanā;

29.  prasa, lai ES turpina veicināt bērnu tiesības, jo īpaši sniedzot ieguldījumu tajā, lai bērniem būtu piekļuve ūdenim, sanitārijai, veselības aprūpei un izglītībai, tostarp konfliktu zonās un bēgļu nometnēs, un lai izbeigtu bērnu darbu, bērnu vervēšanu armijā, brīvības atņemšanu, spīdzināšanu, tirdzniecību, agras un piespiedu laulības, seksuālo izmantošanu un tādas kaitējošas prakses kā sieviešu dzimumorgānu kropļošanu; prasa īstenot pasākumus, lai atbalstītu un stiprinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros īstenotos starptautiskos centienus izbeigt bērnu izmantošanu bruņotos konfliktos, kā arī efektīvāk novērst konfliktu un pēckonflikta situāciju ietekmi uz sievietēm un meitenēm; aicina visas ANO dalībvalstis ievērot to līgumos noteiktās saistības un pienākumus saskaņā ar 1989. gadā pieņemto Konvenciju par bērna tiesībām, lai ievērotu visu bērnu tiesības to jurisdikcijā neatkarīgi no bērnu tiesiskā statusa, nepieļaujot nekāda veida diskrimināciju; aicina Amerikas Savienotās Valstis kā vienīgo valstis, kas vēl nav ratificējusi Konvenciju par bērna tiesībām, steidzamā kārtā pievienoties šim instrumentam;

30.  aicina valstis veicināt personu ar invaliditāti tiesības, tostarp to vienlīdzīgu līdzdalību un iesaistīšanu; aicina visas valstis ratificēt un īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

31.  aicina ES sadarboties ar partneriem, lai īstenotu ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, tostarp veikt pasākumus, lai mudinātu citas valstis pieņemt valsts rīcības plānus un iesaistīties ANO darba grupu un OHCHR dara plūsmās; atzinīgi vērtē ES un daudzu tās dalībvalstu dalību 2016. gada oktobra IGWG sesijā, kurā tika apspriesti saistoša ANO līguma par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām elementi; atkārtoti aicina visas valstis un ES aktīvi un konstruktīvi iesaistīties šajā procesā, lai panāktu juridiski saistoša instrumenta pieņemšanu nolūkā novērst, izmeklēt, koriģēt un nodrošināt piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos;

32.  prasa, lai ES izceltu ANO forumā jautājumus par korporāciju īstenotas zemes sagrābšanas jautājumiem un attieksmi pret tiesību uz zemi aizstāvjiem un vides aktīvistiem, kuri nereti ir represiju, tostarp draudu, vajāšanas, patvaļīgas apcietināšanas, uzbrukumu un slepkavību upuri;

33.  atzinīgi vērtē ANO Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, kurā ir aplūkots jautājums par lielām bēgļu un migrantu straumēm un no kuras izrietēja globāla līguma par visaptverošu bēgļu problēmas risinājuma satvaru pieņemšana, kā arī saistības, kas attiecas uz migrantiem un bēgļiem un ir vērstas uz dzīvību glābšanu, konkrētu vajadzību nodrošināšanu, rasisma un ksenofobijas apkarošanu, cīņu pret cilvēku tirdzniecību, nodrošinot vienlīdzīgas tiesībspējas atzīšanu un aizsardzību likuma priekšā, kā arī iekļaušanu valsts attīstību plānos; aicina visas iesaistītās puses nodrošināt politisko līdzdalību, finansējumu un konkrētas solidaritātes izpausmes, atbalstot Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, un atgādina, ka migrācijas jautājumu būtu jāturpina analizēt globālā mērogā, ne tikai Eiropas līmenī; aicina ES un dalībvalstis uzņemties vadību šajos starptautiskajos centienos un jo īpaši īstenot to saistības atbilstīgi starptautiskajās tiesībās paredzētajiem pienākumiem, lai aizsargātu patvēruma meklētāju, bēgļu, migrantu un visu pārvietoto personu, jo īpaši sieviešu, bērnu un neaizsargāto grupu, tostarp personu ar invaliditāti, tiesības; brīdina, ka, galvenokārt koncentrējoties uz tādiem jautājumiem kā robežu kontrole un atgriešana trešajās valstīs, kurās netiek ievērotas cilvēktiesības, ES un dalībvalstis riskē kaitēt šiem vadošajiem principiem, tādējādi apdraudot savu uzticamību starptautiskajā cilvēktiesību arēnā, jo īpaši UNHRC;

34.  atgādina, ka migrantu atgriešanai vajadzētu notikt, vienīgi pilnībā ievērojot viņu tiesības un pamatojoties, kā arī tikai tad, kad attiecīgajās valstīs tiek garantēta viņu tiesību aizsardzība; aicina valdības izbeigt migrantu, tostarp nepilngadīgo personu, patvaļīgu arestēšanu un aizturēšanu; aicina valstis veikt konkrētus pasākumus bērnu migrantu un bēgļu interešu aizsardzībai, pamatojoties uz Konvenciju par bērnu tiesībām, kā arī paredzēt pasākumus bērnu aizsardzības sistēmu stiprināšanai, tostarp apmācot sociālos darbiniekus un citas profesionālās grupas, kā arī sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām; atkārtoti aicina visas valstis, tostarp ES dalībvalstis, ratificēt un īstenot Starptautisko konvenciju par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību;

35.  ar bažām atzīmē prognozes, ka ar klimatu saistīti negadījumi, piemēram, jūras līmeņa paaugstināšanās un ekstremālas laikapstākļu izmaiņas, kas vecina sausumu un plūdus, radīs vēl vairāk cilvēku bojāeju, iedzīvotāju pārvietošanos un pārtikas un ūdens trūkumu; aicina ES panākt reģionu atbalstu centieniem risināt termina „klimata bēglis” juridiskās nepilnības, tostarp iekļaut tā iespējamo definīciju starptautiskajās tiesībās vai jebkuros juridiski saistošos starptautiskajos nolīgumos;

36.  atzinīgi vērtē ANO īpašā referenta cilvēktiesību un vides jautājumos darbu; ar lielām bažām uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības zudums negatīvi ietekmē dažādu cilvēktiesību izmantošanu, tostarp tiesības uz dzīvi, veselību un ūdeni, un jo īpaši ietekmē neaizsargātākās grupas, tostarp pamatiedzīvotājus; aicina ES atbalstīt turpmāku ANO Cilvēktiesību padomes rīcību šajā jomā, jo tā ir izšķiroši svarīga cilvēces nākotnes nodrošināšanai;

37.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt cilvēktiesību principa universālumu un nedalāmību, tostarp pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kulturālās tiesības, atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 21. pantam un Vispārīgajiem noteikumiem attiecībā uz Savienības ārējo darbību;

38.  uzsver, ka ir jāpieņem uz tiesībām pamatota pieeja un jāintegrē cilvēktiesību ievērošana visās ES politikas jomās, tostarp saistībā ar tirdzniecību, ieguldījumiem, sabiedriskajiem pakalpojumiem, attīstības sadarbību un migrāciju, kā arī tās kopējā drošības un aizsardzības politikā;

39.  atgādina faktu, ka iekšējās un ārējās konsekvences nodrošināšana cilvēktiesību jomā ir būtiska ES cilvēktiesību politikas uzticamības nodrošināšanai tās ārējās attiecībās ar trešām valstīm, un aicina ES izpildīt savas saistības šajā jomā;

Valstu prioritātes

Baltkrievija

40.  pauž nopietnas bažas par pastāvīgiem ierobežojumiem attiecībā uz vārda brīvību un biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību Baltkrievijā; nosoda neatkarīgo un opozīcijas žurnālistu un cilvēktiesību aktīvistu vajāšanu un aizturēšanu; nosoda to, ka joprojām tiek piemēroti nāvessodi; aicina Padomes 35. sesijā atjaunot ANO īpašā referenta pilnvaras attiecībā uz situāciju cilvēktiesību jomā Baltkrievijā un aicina valdību pilnīgi sadarboties ar īpašo referentu un apņemties sākt jau sen nepieciešamās reformas, lai aizsargātu cilvēktiesības, tostarp īstenojot īpašā referenta un citu cilvēktiesību mehānismu izstrādātos ieteikumus;

Burundi

41.  pauž dziļas bažas par politiskās un drošības situācijas pasliktināšanos Burundi; nosoda vardarbību, kas Burundi ir norisinājusies kopš 2015. gada un izraisījusi iedzīvotāju nāvi, spīdzināšanu, kā arī pret sievietēm vērstu mērķtiecīgu vardarbību, tostarp masveida izvarošanu un vajāšanu; nosoda tūkstošiem cilvēku turēšanu ieslodzījumā un simtiem tūkstošu Burundi iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu, kā arī preses un vārda brīvības pārkāpumus un šādu pārkāpumu nesodāmību; atbalsta ES Padomes lēmumu pēc saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu uzsākto diskusiju neizdošanās apturēt tiešo finansiālo atbalstu, tostarp budžeta atbalstu Burundi administrācijai, vienlaikus turpinot pilnu finansiālo atbalstu iedzīvotājiem un sniedzot humāno palīdzību ar tiešu kanālu starpniecību; pilnībā atbalsta izmeklēšanas komisijas izveidi attiecībā uz Burundi, lai noteiktu valstī īstenotajos cilvēktiesību pārkāpumos vainojamās personas ar mērķi panākt pilnīgu atbildības uzņemšanos; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt kopīgu paziņojumu par Burundi, aicinot izvērtēt tās dalību UNHRC, ja tā nesāk pilnībā sadarboties ar Izmeklēšanas komisiju (IK), Padomi un tās struktūrām un neveic konstruktīvu sadarbību ar IK, risinot nopietnās bažas par cilvēktiesībām;

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR)

42.  pauž dziļas bažas par to, ka humanitārā situācija KTDR arvien pasliktinās; aicina KTDR valdību pildīt pienākumus, kas noteikti cilvēktiesību instrumentos, kuru dalībvalsts tā ir, un nodrošināt, lai humanitārajām organizācijām, neatkarīgiem cilvēktiesību novērotājiem un ANO īpašajam referentam attiecībā uz cilvēktiesību situāciju KTDR būtu pieeja šai valstij un tiktu īstenota vajadzīgā sadarbība; aicina Korejas Tautas Demokrātisko Republiku atļaut valsts un starptautisko plašsaziņas līdzekļu vārda brīvību un preses brīvību, kā arī atļaut pilsoņiem necenzētu piekļuvi internetam; asi nosoda sistemātisko un plašo nāvessoda izmantošanu KTDR; aicina KTDR valdību izsludināt moratoriju attiecībā uz visām izpildēm, lai tuvākajā nākotnē nāvessodu atceltu; prasa tos, kas ir visvairāk atbildīgi par KTDR veiktajiem noziegumiem pret cilvēci, saukt pie atbildības, tiesāt Starptautiskajā krimināltiesā un pakļaut mērķtiecīgām sankcijām; asi nosoda ceturto kodolizmēģinājumus kā lieku un bīstamu provokāciju, kā arī attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpumu un nopietnu draudu Korejas pussalas un Ziemeļaustrumāzijas reģiona mieram un drošībai; prasa atjaunot īpašā referenta pilnvaras; aicina iepazīstināt ar ekspertu grupas ziņojumu ANO Ģenerālo asambleju un Drošības padomi; iesaka rezolūcijā iekļaut galvenos ekspertu ziņojumā sniegtos ieteikumus par pārskatatbildību, tostarp par Seulas biroja stiprināšanu ar izmeklēšanas un apsūdzēšanas pilnvarām, kā arī krimināltiesību eksperta iecelšanu, lai veicinātu pasākumus virzībā uz pārskatatbildību;

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

43.  pauž lielas bažas par smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko pilnīgas nesodāmības vidē veic drošības spēki, un prasa saukt vainīgos pie atbildības; aicina Padomi izskatīt iespēju turpmāks vardarbības gadījumā pagarināt spēkā esošos ierobežojošos pasākumus, piemēram, ES mērķtiecīgo sankciju, tostarp ceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanas piemērošanu personām, kas ir atbildīgas demokrātiskā procesa vardarbīgu apspiešanu un vājināšanu KDR, kā paredzēts Kotonū nolīgumā; mudina KDR iestādes izpildīt 2016. gada decembrī panākto vienošanos un 2017. gadā ar starptautisko dalībnieku atbalstu organizēt vēlēšanas; atgādina, ka pastāv lielas bažas par stabilitāti Lielo ezeru reģionā, jo īpaši par cilvēktiesību situāciju, tostarp seksuālo vardarbību KDR austrumos; aicina UNHRC turpināt KDR uzraudzību līdz vēlēšanu un demokrātiskā pārejas procesa īstenošanai un mudina Augstā komisāra biroju piemērotā laikā informēt Padomi par situāciju KDR un vajadzības gadījumā veikt stingrākus pasākumus;

Irāna

43.  aicina Irānu pilnībā sadarboties ar visām ANO cilvēktiesību struktūrām un censties panākt, ka tiek piemēroti šajā jomā, tostarp vispārējā regulārajā pārskatā, sniegtie ieteikumi, ļaujot starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām īstenot savas misijas; aicina Irānas valdību novērst būtiskās problēmas, kas ir norādītas ANO īpašā referenta un ANO ģenerālsekretāra ziņojumos par cilvēktiesību stāvokli Irānā, kā arī izpildīt ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijās ietvertās prasības īstenot konkrētus pasākumus; ar bažām norāda, ka Irānā ir pasaulē augstākais nāvessodu izpildes līmenis uz vienu iedzīvotāju; aicina Irānu izsludināt moratoriju nāvessoda izpildei; prasa atbrīvot visus politieslodzītos;

Mjanma/Birma

44.  pauž nopietnas bažas par ziņojumiem par vardarbīgām sadursmēm Rakhainas pavalsts ziemeļu daļā un pauž nožēlu par dzīvību, iztikas un pajumtes zaudēšanu un nesamērīgo spēka izmantošanu no Mjanmas bruņoto spēku puses; mudina militāros un drošības spēkus nekavējoties izbeigt rohingu slepkavošanu, vajāšanu un izvarošanu, kā arī viņu mājokļu dedzināšanu; prasa, lai Mjanmas valdības un civilās iestādes nekavējoties izbeigtu rohingu minoritātes diskrimināciju un segregāciju; prasa nodrošināt rohingu tiesības un garantēt drošību un vienlīdzību visiem Mjanmas iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē Mjanmas valdības lēmumu par galvenajām prioritātēm noteikt mieru un nacionālo samierināšanos; atzinīgi vērtē Mjanmas valdības paziņojumu par izmeklēšanas komisijas dibināšanu attiecībā uz neseno vardarbību Rakhainas pavalstī; uzsver nepieciešamību pienācīgi sodīt vainīgos, kā arī nodrošināt atbilstīgu tiesisko aizsardzību vardarbības upuriem; aicina Mjanmas valdību turpināt demokratizācijas procesu un ievērot tiesiskumu, vārda brīvību un cilvēku pamattiesības; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt īpašā referenta Mjanmas jautājumos pilnvaru atjaunošanu;

Saūda Arābija

45.  atkārtoti pauž bažas par sistemātiskajiem cilvēktiesību pārkāpumiem šajā valstī, tostarp cilvēktiesību aizstāvju apspiešanu, reliģijas un ticības brīvības, kā arī sieviešu tiesību pārkāpumiem; nosoda satraucošo nāvessoda spriedumu skaitu Saūda Arābijā, tostarp masveida sodīšanu ar nāvi, un prasa, lai Saūda Arābija nosaka moratoriju nāvessoda izpildei; aicina Saūda Arābijas iestādes atbrīvot visus politiskos ieslodzītos, tostarp 2015. gada Saharova balvas laureātu Raif Badawi; aicina ES cieši sekot līdzi šim konkrētajam gadījumam;

Dienvidsudāna

46.  aicina visas puses atturēties no cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, tostarp no starptautiskiem noziegumiem, piemēram, sodīšanas ar nāvi bez tiesas sprieduma, etniskas vardarbības, ar konfliktu saistītas seksuālās vardarbības, tostarp izvarošanas, kā arī uz dzimumu balstītas vardarbības, bērnu vervēšanas un izmantošanas, piespiedu pazušanas un patvaļīgas apcietināšanas un aizturēšanas; atzīmē, ka Sudānas valdība 2016. gada 16. martā parakstīja Ceļveža nolīgumu un pēc tam ir precizējusi savu nostāju attiecībā uz saistībām iekļaut citas attiecīgās ieinteresētās personas nacionālajā dialogā, un attiecībā uz visu to lēmumu ievērošanu, kas panākti vienojoties opozīcijas pārstāvjiem un 7+7 mehānismam, nacionālā dialoga koordinācijas komitejai; uzstāj, ka visām pusēm ir jāievēro savas saistības, un prasa turpināt dialogu, lai panāktu pilnīgu pamieru; prasa, lai ES un tās dalībvalstis turpinātu ievērot savu apņemšanos atbalstīt Āfrikas Savienības centienus nodrošināt mieru Sudānai un tās iedzīvotājiem pārejas procesā uz valsts iekšienē reformētu demokrātiju; aicina ES un tās dalībvalstis atjaunot komisijas cilvēktiesību jautājumos Dienvidsudānā pilnvaras, stiprināt tās kompetenci cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanai un veikt seksuālās vardarbības kartēšanu; atbalsta tās ieteikumu iekļaušanu ziņojumā, kas ir jāpārsūta ANO Ģenerālajai asamblejai un Drošības padomei;

Sīrija

47.  visstingrākajā veidā nosoda ļaunprātības un plašos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, kas pieļauti Sīrijā, kā arī cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko izdara nevalstiski bruņoti teroristu grupējumi, jo īpaši Daesh, kas ir vainojams noziegumos, kas ir pielīdzināmi genocīdam, Jabhat Fateh al-Sham/Al-Nusra fronte un citi džihādistu grupējumi; uzstāj, ka ir jāturpina izmeklēšana par visu Sīrijā iesaistīto pušu ķīmisko ieroču izmantošanu un iznīcināšanu; atkārto prasību nodrošināt pilnīgu un netraucētu humānās palīdzības piekļuvi, kā arī kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci vainoto personu saukšanu pie atbildības un sodīšanu;

Rietumsahāra

48.  aicina ievērot Rietumsahāras iedzīvotāju pamattiesības, tostarp biedrošanās un vārda brīvību un pulcēšanās tiesības; prasa atbrīvot visus sahravi politieslodzītos; pieprasa nodrošināt Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvjiem, parlamenta deputātiem, neatkarīgiem novērotājiem, NVO un preses izdevumu pārstāvjiem piekļuvi Rietumsahāras teritorijām; mudina Apvienoto Nāciju Organizāciju sniegt MINURSO misijai pilnvaras cilvēktiesību jomā, kas būtu līdzvērtīgas tām, kuras ir visām citām ANO miera uzturēšanas misijām visā pasaulē; atbalsta taisnīgu un noturīgu Rietumsahāras konflikta risinājumu, pamatojoties uz sahravi pašnoteikšanās tiesībām saskaņā ar attiecīgajām ANO rezolūcijām; aicina ES un tās dalībvalstis aktualizēt jautājumu par situāciju Rietumsahārā nākamajā VRP sesijā par Maroku;

Jemena

49.  pauž lielas bažas par katastrofālo humanitāro situāciju Jemenā; nosoda faktu, ka civiliedzīvotāji tiek iesaistīti neizturamā situācijā starp karojošajām pusēm, sniedzot viņiem pretrunīgas norādes un tādējādi pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskās cilvēktiesības; uzsver, ka bērnu rekrutēšana un izmantošana bruņotajos konfliktos ir starptautiskajās cilvēktiesībās un starptautiskajās humanitārajās tiesības ir stingri aizliegta un bērnu, kas ir jaunāki par 15 gadiem, rekrutēšana var tikt uzskatīta par kara noziegumu; prasa, lai visas puses nekavējoties atbrīvotu šos bērnus; mudina visas puses nodrošināt ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu pieejamību, tostarp steidzami piegādājot degvielu sūkņiem ūdens iegūšanai no augsnes, jo bez tā humanitārā krīze saasināsies; mudina visas puses veltīt īpašu uzmanību augošajai veselības problēmai Adenā, kuras cēlonis ir valsts varas krišanai un tīra ūdens trūkumam; aicina Persijas līča sadarbības padomi un Jemenas valdību nodrošināt ostas un lidostas taisnīgu pārvaldību saistībā ar piekļuvi un to, lai humānās palīdzības preces, kas tiek ievestas caur ostu, tiktu laikus nosūtītas to norādītajiem saņēmējiem; mudina visas puses samazināt spriedzi un īstenot tūlītēju un stabilu pamieru, kas nodrošinās politisku, iekļaujošu un saskaņotu konflikta risinājumu; šajā kontekstā pilnībā atbalsta ANO īpašā sūtņa Jemenā Ismaïl Ould Cheikh Ahmed centienus, kā arī Cilvēktiesību padomes 2016. gada oktobra rezolūcijas 33/16 īstenošanu, kurā ir prasīts, lai ANO sadarbotos ar neatkarīgu valsts izmeklēšanas komisiju, un atbalsta visus centienus ar neatkarīgas starptautiskas izmeklēšanas palīdzību izbeigt nesodāmības gaisotni Jemenā; aicina dalībvalstis atbalstīt Nīderlandes ierosināto kopīgo paziņojumu, kurā paustas bažas par pārkāpumiem un nelikumībām Jemenā un prasīts tās rūpīgi un objektīvi izmeklēt; mudina augsto komisāru izmantot starpsesiju informēšanas formātu, lai regulāri ziņotu UNHRC par tā izmeklēšanas rezultātiem;

o

o  o

50.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO 71. Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam cilvēktiesību komisāram un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ģenerālsekretāram.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0317.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0502.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika