REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās
13.3.2017 - (2017/2598(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Marielle de Sarnez, Gérard Deprez, María Teresa Giménez Barbat, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Louis Michel, Javier Nart, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Carolina Punset, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Marietje Schaake, Hannu Takkula, Pavel Telička, Hilde Vautmans, Paavo Väyrynen ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0183/2017
B8-0186/2017
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ANO cilvēktiesību konvencijas un tām pievienotos fakultatīvos protokolus,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 60/251, ar ko izveido Cilvēktiesību padomi (UNHRC),
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas Sociālo hartu un ES Pamattiesību hartu,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par ANO Cilvēktiesību padomes sesijām,
– ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 7. jūlija ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 71. sesiju[1],
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp 2016. gada steidzamības kārtā pieņemtās rezolūcijas par Etiopiju, Ziemeļkoreju, Indiju, Krimu, Honkongu, Kazahstānu, Ēģipti, Kongo Demokrātisko Republiku, Pakistānu, Hondurasu, Nigēriju, Gambiju, Džibutiju, Kambodžu, Tadžikistānu, Vjetnamu, Malāviju, Bahreinu, Mjanmu, Filipīnām, Somāliju, Zimbabvi, Ruandu, Sudānu, Taizemi, Ķīnu, Brazīliju, Krieviju, Tibetu, Irāku, Indonēziju, Centrālāfrikas Republiku, Burundi, Nikaragvu, Kuveitu un Gvatemalu,
– ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 14. decembra rezolūciju par Gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā 2015. gadā[2],
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 18., 21., 27. un 47. pantu,
– ņemot vērā 2015. gada ANO Cilvēktiesību padomes ikgadējo ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā cilvēktiesību universāluma sekmēšana un aizsardzība ir Eiropas Savienības ētikas noteikumu un tiesību aktu kopuma neatņemama daļa un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem; tā kā cilvēktiesību ievērošanas jautājumi būtu sistemātiski jāiekļauj visās ES politikas jomās;
B. tā kā ES ir stingri apņēmusies ievērot daudzpusējību un sadarboties ar ANO struktūrām attiecībā uz cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību;
C. tā kā ANO Cilvēktiesību padomes regulārās sesijas, īpašo referentu iecelšana, vispārējo regulāro pārskatu (VRP) mehānisms un īpašās procedūras, kas vērstas uz konkrētām valstu situācijām vai tematiskiem jautājumiem, dod ieguldījumu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma sekmēšanā un ievērošanā,
ANO Cilvēktiesību padome
1. atzinīgi vērtē darbu, ko veicis ANO Augstais cilvēktiesību komisārs Zeid Ra’ad Al Hussein un viņa birojs (OHCHR); atgādina par ES apņemšanos turpināt atbalstīt un aizstāvēt šī biroja integritāti, neatkarību un darbību; atzinīgi vērtē lomu, kāda bijusi OHCHR, veicinot sadarbību starp starptautiskiem un reģionāliem cilvēktiesību mehānismiem un nosakot veidus, ar ko palielināt reģionālo vienošanos lomu saistībā ar vispārējiem cilvēktiesību standartiem;
2. uzskata, ka ANO Cilvēktiesību padomes efektivitāte un uzticamība ir atkarīga no tās biedru patiesas apņemšanās aizsargāt no cilvēktiesību pārkāpumiem visus cilvēkus visās valstīs saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību konvencijām, ar kurām sekmē cilvēktiesību vispārēju piemērošanu, neatkarību, objektivitāti, izvairīšanos no selektivitātes, konstruktīvu dialogu un sadarbību; mudina izvairīties no ANO Cilvēktiesību padomē notiekošo debašu polarizācijas un aicina uz konstruktīvu dialogu;
3. aicina valstis piešķirt piekļuvi ANO Cilvēktiesību padomes neatkarīgajiem ekspertiem, īpašajiem referentiem un OHCHR ekspertiem izmeklēt iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus un konstruktīvi ar viņiem sadarboties, lai uzlabotu situāciju, pildītu savas cilvēktiesību konvencijās paredzētās saistības un pilnībā sadarbotos saskaņā ar ANO Cilvēktiesību padomes īpašajām procedūrām (VRP); mudina visas valstis veikt konkrētus pasākumus, lai īstenotu VRP ieteikumus un novērstu trūkumus, ieviešot īstenošanas un pārraudzības mehānismu, tostarp nosakot valstu rīcības plānus un valstu koordinācijas mehānismus;
4. atgādina par Ģenerālās asamblejas pienākumu ANO Cilvēktiesību padomes locekļu ievēlēšanā ņemt vērā to, kā kandidāti savā rīcībā cenšas sekmēt un aizsargāt cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātiju; atzinīgi vērtē ANO Cilvēktiesību padomes lēmumu pieprasīt tās Padomdevējai komitejai sagatavot novērtējuma ziņojumu par paveikto, veidojot reģionālas un apakšreģionālas sistēmas cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai; prasa ES un tās dalībvalstīm vienlīdz lielu nozīmi piešķirt tiesībām un balsošanas kārtībai un šajā sakarā uzlabot ES nostāju koordinēšanu; stingri pieprasa, lai ES paustu vienotu viedokli un panāktu kopīgu ES nostāju ANO Cilvēktiesību padomes balsojumos;
5. vēlreiz atgādina, cik svarīgi ir ES aktīvi un pastāvīgi iesaistīties ANO cilvēktiesību mehānismos, jo īpaši Trešās komitejas, Ģenerālās Asamblejas un ANO Cilvēktiesību padomes darbā, lai uzlabotu tās uzticamību; atbalsta Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD), ES delegācijas Ņujorkā un Ženēvā un dalībvalstu centienus turpināt palielināt ES rīcības konsekvenci ANO attiecībā uz cilvēktiesību jautājumiem;
Tematiskās prioritātes
6. uzsver, cik būtiska loma cilvēktiesību ievērošanā un aizsardzībā ir cilvēktiesību NVO un cilvēktiesību aizstāvjiem; uzsver to, ka cilvēktiesības un pamatbrīvības ir jāaizsargā visās to izpausmes dimensijās, tostarp saistībā ar jaunajām tehnoloģijām; pievienojas ANO Cilvēktiesību padomes bažām par ziņojumiem par draudiem un represijām, kas vērstas pret tām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un NVO, kas ir sadarbojušās ar ANO Cilvēktiesību padomi vispārējā regulārā pārskata procesā;
7. pauž nopietnas bažas par daudzajiem un arvien pieaugošajiem mēģinājumiem samazināt pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju izpausmes iespējas, tostarp izmantojot likumus terorisma apkarošanas jomā; nosoda pret cilvēktiesību aizstāvjiem, trauksmes cēlējiem, žurnālistiem un emuāristiem vērstu visu veidu vardarbību, terorizēšanu, iebiedēšanu vai vajāšanu gan internetā, gan ārpus tā; aicina visas valstis veicināt un nodrošināt drošu un labvēlīgu vidi NVO, pilsoniskajai sabiedrībai, žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un jo īpaši sievietēm un bērniem, kā arī neaizsargātākajām grupām, piemēram LGBTI, lai tās varētu darboties neatkarīgi un bez iejaukšanās; atkārtoti aicina valstis, kuras ir pieņēmušas ierobežojošus tiesību aktus pret neatkarīgām cilvēktiesību organizācijām, tos atcelt;
8. uzskata, ka brīvi, neatkarīgi un objektīvi plašsaziņas līdzekļi ir viens no demokrātiskas sabiedrības stūrakmeņiem, jo šādā sabiedrībā būtiska loma ir atklātām debatēm; atbalsta aicinājumu iecelt ANO ģenerālsekretāra īpašu pārstāvi jautājumos par žurnālistu drošību; aicina visos starptautiskajos forumos pievērsties jautājumiem par vārda brīvību tiešsaistē, digitālajām brīvībām un brīva un atvērta interneta nozīmīgumu; prasa mazināt digitālo plaisu un nodrošināt neierobežotu piekļuvi informācijai un komunikācijai, kā arī internetam bez cenzūras;
9. atgādina, ka pulcēšanās un biedrošanās brīvības īstenošana joprojām ir ļoti apgrūtināta; ļoti atzinīgi vērtē darbu, ko veic īpašais referents miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesību jautājumos Maina Kiai; aicina visas valstis pienācīgi ņemt vērā viņa ziņojumus;
10. mudina visas valstis bez kavēšanās ratificēt Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR) fakultatīvos protokolus, ar kuriem izveido sūdzību izskatīšanas un izmeklēšanas mehānismus;
11. iestājas pret visu veidu diskrimināciju un vajāšanu jebkādu iemeslu vai statusa dēļ, piemēram, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas vai ticības, dzimumidentitātes vai seksuālās orientācijas, sociālās izcelsmes, kastas, ģimenes, vecuma vai invaliditātes dēļ; atbalsta ES iesaistīšanos attiecīgajās īpašajās procedūrās, tostarp sadarbību ar jauno neatkarīgo ekspertu saistībā ar aizsardzību pret vardarbību un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ; prasa ES aktīvi turpināt veicināt līdztiesību un nediskrimināciju un ikvienā gadījumā cīnīties pret vardarbību un diskrimināciju;
12. pauž bažas par to, ka daudzi cilvēki individuāli vai kolektīvi cieš no viņu tiesību uz reliģijas vai ticības brīvību pārkāpšanas, ko izdara valstis un nevalstiskie dalībnieki, izraisot diskrimināciju, nevienlīdzību un stigmatizāciju; atgādina, ka ir jācīnās pret neiecietību un diskrimināciju reliģijas vai ticības dēļ, lai nodrošinātu pārējo saistīto cilvēktiesību, piemēram, vārda brīvības, ievērošanu;
13. prasa ES strādāt pie tā, lai reliģiskajām un etniskajām minoritātēm nodrošinātu lielāku aizsardzību pret vajāšanu un vardarbību un lai atceltu likumus, ar kuriem zaimošana vai apostāze tiek kriminalizēta un var tikt izmantota kā iegansts reliģisko un etnisko minoritāšu un neticīgo vajāšanai; prasa atbalstīt ANO īpašā referenta reliģijas vai ticības brīvības jautājumos darbu;
14. visnotaļ mudina ES turpināt atbalstīt nulles toleranci pret nāvessodu, un prasa, lai tā vēl vairāk censtos nostiprināt starpreģionālo atbalstu nākamajai ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijai par moratorija noteikšanu nāvessodam; atzinīgi vērtē Madagaskaras, Fidži, Surinamas un Kongo Republikas 2015. gadā pieņemto lēmumu pilnībā atcelt nāvessodu; nosoda nāvessoda atjaunošanu vairākās valstīs, tostarp Bahreinā, Kuveitā, Baltkrievijā, Bangladešā, Indijā, Omānā, Dienvidsudānā, Indonēzijā un Čadā; nosoda arī to, ka saskaņā ar ziņojumiem pieaug piespriesto nāvessodu skaits, jo īpaši Ķīnā, Ēģiptē, Irānā, Nigērijā, Pakistānā un Saūda Arābijā; atgādina šo valstu iestādēm, ka tās ir pievienojušās Konvencijai par bērna tiesībām, kas stingri aizliedz piemērot nāvessodu par noziegumiem, ko izdarījusi persona līdz 18 gadu vecumam;
15. prasa ES aktīvi atbalstīt ANO darbu cīņā pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem un pazemojošiem izturēšanās vai sodīšanas veidiem, masveida sodīšanu ar nāvi un nāvessodu par tādiem noziegumiem kā noziedzīgi nodarījumi saistībā ar narkotikām un prasa EĀDD visos sarunu līmeņos un visos forumos pastiprināt ES centienus cīņā pret nāvessodu izpildi bez tiesas sprieduma, spīdzināšanu un cita veida nežēlīgu izturēšanos saskaņā ar ES politikas attiecībā uz trešām valstīm pamatnostādnēm par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu; aicina vispārēji ratificēt un efektīvi īstenot ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un tai pievienoto fakultatīvo protokolu;
16. nopietni raizējas par to, ka visā pasaulē joprojām smagi tiek pārkāptas un netiek ievērotas cilvēktiesības; pauž nelokāmu atbalstu Starptautiskajai krimināltiesai (ICC), kā galvenajai iestādei, kas nodrošina, ka vainīgie tiek saukti pie atbildības, un palīdz cietušajiem panākt taisnīgumu, pamatojoties uz papildināmības principu kara noziegumu, noziegumu pret cilvēci un genocīda gadījumā; prasa visām pusēm nodrošināt politisku, diplomātisku, finansiālu un loģistisku atbalstu ICC ikdienas darbam;
17. prasa ES turpināt stiprināt ICC darbu; mudina uz ciešu dialogu un sadarbību starp šo tiesu, ANO un tās aģentūrām un ANO Drošības padomi; pauž nožēlu par dažu Āfrikas valstu pieņemto lēmumu izstāties no ICC un aicina tās pārskatīt šo lēmumu; aicina visas ANO dalībvalstis pievienoties Krimināltiesai, ratificējot Romas Statūtus, un mudināt ratificēt Kampalas grozījumus;
18. nosoda to, ka netiek ievērotas starptautiskās humanitārās tiesības, un pauž nopietnas bažas par to, ka visā pasaulē palielinās civiliedzīvotājiem nodarītais kaitējums bruņotos konfliktos, un par nāvi nesošajiem uzbrukumiem slimnīcām, skolām, humānās palīdzības konvojiem un citiem civilajiem mērķiem; uzstāj, ka šādi pārkāpumi ir pienācīgi jāņem vērā ANO Cilvēktiesību padomes konkrētām valstīm adresētos dokumentos un attiecīgos pārskatos saskaņā ar vispārējo regulāro pārskatu (VRP) mehānismu;
19. ļoti asi nosoda pašreiz notiekošos nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus, jo īpaši tos, kurus rada ISIS/Daesh, un uzbrukumus bērniem, kurus veicis Boko Haram, kā arī visus citus teroristu vai paramilitāru organizāciju uzbrukumus pret civiliedzīvotājiem, jo īpaši sievietēm un bērniem; nosoda kultūras mantojuma postīšanas aktu biežumu un mērogu un prasa atbalstīt attiecīgos centienus dažādos ANO forumos;
20. aicina ES aktīvi strādāt un pieņemt iniciatīvu par to, lai ANO atzītu par genocīdu tā dēvētās ISIS/Daesh nodarīto etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, un nodot ICC lietas par iespējamiem noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un genocīdu; mudina uz ciešu dialogu un sadarbību starp Krimināltiesu, ANO un tās aģentūrām un ANO Drošības padomi;
21. prasa ES mudināt visas valstis galveno uzmanību savās attiecīgajās attīstības politikās pievērst cilvēktiesībām un īstenot ANO 1986. gada Deklarāciju par tiesībām uz attīstību; atzinīgi vērtē to, ka nesen ANO Cilvēktiesību padome ir iecēlusi īpašu referentu par tiesībām uz attīstību, kura pilnvaras paredz sekmēt tiesību uz attīstību veicināšanu, aizsargāšanu un īstenošanu saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu laikposmam līdz 2030. gadam un citiem starptautiskiem attīstības sadarbības nolīgumiem; uzsver, ka cilvēktiesībām visiem ir jākļūst par visuresošu elementu, lai sasniegtu visus programmas laikposmam līdz 2030. gadam uzdevumus un mērķus;
22. prasa ES arī turpmāk veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un savos pasākumos un programmās aktīvi atbalstīt ANO sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības iniciatīvu darbu; prasa turpināt to pasākumu atbalstīšanu, kas stiprina sieviešu un meiteņu iespēju veicināšanu un izskauž visa veida vardarbību un diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm, tostarp vardarbību dzimuma dēļ; stingri pieprasa, lai ES atbalstītu starpreģionālas iniciatīvas sieviešu tiesību veicināšanai, aizsardzībai un īstenošanai, dotu ieguldījumu Pekinas rīcības platformas un ICPD rīcības programmas pilnīgā un efektīvā īstenošanā un šajā sakarā arī turpmāk uzturētu spēkā savu apņēmību aizstāvēt tiesības uz seksuālo un reproduktīvo veselību;
23. atgādina par ES apņemšanos integrēt cilvēktiesību un dzimumu aspektus saskaņā ar vēsturiski nozīmīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām 1325 (2000) un 1820 (2008) par sievietēm, mieru un drošību; prasa ES starptautiskā līmenī atbalstīt tās pievienotās vērtības atzīšanu, ko sniedz sieviešu līdzdalība konfliktu nepieļaušanā un atrisināšanā, miera uzturēšanas operācijās, humānajā palīdzībā un pēckonfliktu atjaunošanas un ilgtspējīgas samierināšanas procesā;
24. prasa ES arī turpmāk veicināt bērnu tiesības, jo īpaši palīdzot nodrošināt bērnu piekļuvi ūdenim, sanitārijai, veselības aprūpei un izglītībai, tostarp konfliktu zonās un bēgļu nometnēs, un izskaust bērnu darbu, bērnu–kareivju vervēšanu, brīvības atņemšanu, spīdzināšanu, cilvēku tirdzniecību, bērnu, agrīnas un piespiedu laulības, seksuālu izmantošanu un kaitējošas paražas, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu; aicina īstenot pasākumus, lai atbalstītu un stiprinātu ANO ietvaros īstenotos starptautiskos centienus izbeigt bērnu izmantošanu bruņotos konfliktos, kā arī efektīvāk novērst konfliktu un pēckonflikta situāciju ietekmi uz sievietēm un meitenēm; aicina visas ANO valstis ievērot savas saistības un apņemšanās saskaņā ar 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām, lai atbalstītu visu šo valstu jurisdikcijās dzīvojošo bērnu tiesības neatkarīgi no viņu juridiskā statusa un bez jebkāda veida diskriminācijas;
25. aicina valstis veicināt personu ar invaliditāti tiesības, tostarp to līdztiesīgu iesaistīšanos un sociālo iekļaušanu; aicina visas valstis ratificēt un īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;
26. aicina ES sadarboties ar partneriem ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu īstenošanā, tostarp veicot darbības, kas mudina vairāk valstu pieņemt valsts rīcības plānus un iesaistīties ANO darba grupu un OHCHR darba virzienos; atkārtoti pauž aicinājumu visām valstīm un ES aktīvi un konstruktīvi iesaistīties šajā procesā, lai ieviestu juridiski saistošu instrumentu, kas ļautu cilvēktiesību pārkāpuma gadījumā veikt preventīvus pasākumus un izmeklēšanu un izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus;
27. atzinīgi vērtē ANO Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, kurā risināts jautājums par bēgļu un migrantu masveida pārvietošanos un kuras rezultātā ir pieņemts globāls līgums par visaptverošu sistēmu reaģēšanai uz bēgļu pieplūdumu (CRR), un apņemšanos, kuras mērķis attiecībā uz migrantiem un bēgļiem ir glābt dzīvības, risināt konkrētas vajadzības, cīnīties pret rasismu un ksenofobiju, apkarot cilvēku tirdzniecību, nodrošināt vienlīdzīgu atzīšanu un aizsardzību likuma priekšā un nodrošināt iekļaušanu valstu attīstības plānos; aicina visas iesaistītās puses atbalstīt Ņujorkas deklarāciju, nodrošinot politisku līdzdalību, finansējumu un konkrētas solidāras darbības, un atgādina, ka migrācijas jautājums arī turpmāk būtu jāskata pasaules mērogā, nevis tikai Eiropas līmenī; prasa ES un tās dalībvalstīm uzņemties vadošo lomu šo starptautisko centienu īstenošanā un saskaņā ar starptautiskajās tiesībās noteiktajiem pienākumiem izpildīt savas saistības aizsargāt patvēruma meklētāju, bēgļu, migrantu un visu pārvietoto personu, jo īpaši sieviešu, bērnu un neaizsargāto grupu, tostarp personu ar invaliditāti, tiesības;
28. atgādina, ka migrantu atgriešana būtu jāīsteno tikai tad, ja pilnībā tiek ievērotas viņu tiesības, un tikai tādā gadījumā, ja viņu attiecīgajās valstī tiek garantēta viņu tiesību aizsardzība; aicina valdības izbeigt patvaļīgi apcietināt un aizturēt migrantus, tostarp nepilngadīgos; aicina visas valstis veikt konkrētus pasākumus bērnu bēgļu un bērnu migrantu interesēs, pamatojoties uz Konvenciju par bērna tiesībām, un ieviest pasākumus, lai nostiprinātu bērnu aizsardzības sistēmas, tostarp sociālo darbinieku un citu profesionālo grupu apmācību, kā arī koordinēti sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām; aicina visas valstis ratificēt un īstenot Starptautisko konvenciju par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību;
29. uzsver, cik svarīgi ir veicināt cilvēktiesību, tostarp pilsonisko tiesību un politisko, ekonomisko, sociālo un kulturālo tiesību, universālumu un nedalāmību atbilstīgi Lisabonas līguma 21. pantam un Vispārīgajiem noteikumiem par Savienības ārējo darbību;
30. uzsver, ka ir jāpieņem uz tiesībām balstīta pieeja un jāintegrē cilvēktiesību ievērošana visos ES politikas virzienos, tostarp tirdzniecības, investīciju, publisko pakalpojumu, attīstības sadarbības un migrācijas politikas virzienos, un tās kopējā drošības un aizsardzības politikā;
31. atgādina par to, ka iekšējā un ārējā saskaņotība cilvēktiesību jomā ir būtiska, lai nodrošinātu ES cilvēktiesību politikas ticamību ārējās attiecībās ar trešām valstīm, un prasa ES izpildīt savas saistības šajā sakarā;
Prioritātes attiecībā uz konkrētām valstīm
Baltkrievija
32. pauž dziļas bažas par to, ka vēl arvien tiek ierobežota vārda brīvība un biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvība; nosoda neatkarīgo un opozīcijas žurnālistu vajāšanu un cilvēktiesību aktīvistu vajāšanu un apcietināšanu, kā arī nosoda to, ka joprojām tiek izmantots nāvessods; aicina Padomes 35. sesijā atjaunot ANO īpašā referenta par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā pilnvaras un aicina valdību pilnībā sadarboties ar īpašo referentu un apņemties uzsākt jau sen nepieciešamo reformu īstenošanu, lai aizsargātu cilvēktiesības, tostarp īstenojot īpašā referenta ieteikumus un citus cilvēktiesību mehānismus;
Burundi
33. pauž dziļas bažas par politiskās un drošības situācijas pasliktināšanos Burundi un par to, ka no valsts bēg aizvien vairāk cilvēku; nosoda vardarbību, kas Burundi notiek kopš 2015. gada un ir izraisījusi cilvēku bojāeju, spīdzināšanu un īpaši pret sievietēm vērstu vardarbību, tostarp kolektīvu izvarošanu un vajāšanu; nosoda to, ka tūkstošiem cilvēku ir ieslodzīti un simtiem tūkstošu Burundi iedzīvotāju ir piespiedu kārtā pārvietoti, kā arī preses un vārda brīvības pārkāpumus un vispārējo nesodāmību par šādiem pārkāpumiem; prasa nonāvēšanas gadījumu un pārkāpumu rūpīgu un neatkarīgu izmeklēšanu un saukt pie atbildības šo nodarījumu veicējus; šajā sakarā atbalsta ES Padomes lēmumu, kas pieņemts pēc tam, kad neizdevās saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu sāktās diskusijas, apturēt tiešo finansiālo atbalstu, tostarp budžeta atbalstu, Burundi administrācijai, vienlaikus saglabājot pilnu finansiālo atbalstu iedzīvotājiem un humāno palīdzību, izmantojot tiešos kanālus; prasa ES un tās dalībvalstīm atbalstīt kopīgo paziņojumu par Burundi, kurā aicināts to izslēgt no UNHRC, ja tā nesāks pilnībā sadarboties ar izmeklēšanas komiteju (IK), Padomi un tās mehānismiem, konstruktīvi nesadarbosies ar IK un nerisinās nopietnās cilvēktiesību problēmas;
Kongo Demokrātiskā Republika
34. ir ārkārtīgi nobažījies par smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kurus pilnīgas nesodāmības apstākļos veic drošības spēki, un prasa saukt pie atbildības šo pārkāpumu izdarītājus; aicina Padomi apsvērt, vai turpmākas vardarbības gadījumā nevajadzētu paplašināt pašreizējos ierobežojošos pasākumus (kā paredz Kotonū nolīgums), piemēram, mērķtiecīgās ES sankcijas, tostarp ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu personām, kuras ir atbildīgas par demokrātiskā procesa vardarbīgo apspiešanu un ierobežošanu KDR; mudina KDR iestādes īstenot 2016. gada decembrī panākto vienošanos un līdz šā gada decembrim ar starptautisko aktoru palīdzību sarīkot vēlēšanas; šajā sakarā aicina UNHRC uzraudzīt situāciju līdz vēlēšanām un līdz faktiskai pārejai uz demokrātiju; atgādina, cik svarīga ir Lielo ezeru reģiona stabilitāte un jo īpaši cilvēktiesību stāvoklis KDR austrumu daļā, tostarp seksuālās vardarbības problēma, kas rada dziļas bažas;
Gruzijas Abhāzijas reģions un Chinvali reģions / Dienvidosetija
35. joprojām ir nobažījies par vārda un mediju brīvību un to, ka nav iespējams piekļūt Gruzijas Abhāzijas reģionam un Chinvali reģionam / Dienvidosetijai, ko okupējusi Krievija un kur vēl arvien ir plaši izplatīti cilvēktiesību pārkāpumi; mudina stiprināt tiešus cilvēku savstarpējos kontaktus starp Tbilisi kontrolēto teritoriju un abiem okupētajiem reģioniem; aicina pilnībā respektēt Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī tās starptautiski atzīto robežu neaizskaramību; uzsver, ka bēgļiem un iekšzemē pārvietotām personām (IPP) ir jānodrošina iespēja droši un cieņpilni atgriezties savās pastāvīgajās dzīves vietās; aicina Gruzijas valdību veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu VRP procesa ieteikumu izpildi;
Irāna
36. aicina Irānu pilnībā sadarboties ar visām ANO cilvēktiesību struktūrām un gādāt, lai tiktu piemēroti šajā kontekstā — arī vispārējā regulārajā pārskatā — sniegtie ieteikumi, ļaujot starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām īstenot savas misijas; aicina Irānas valdību novērst būtiskās problēmas, kas ir norādītas ANO īpašā referenta un ANO ģenerālsekretāra ziņojumos par cilvēktiesību stāvokli Irānā, kā arī izpildīt ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijās ietvertās prasības īstenot konkrētus pasākumus; ar bažām norāda, ka Irānā ir pasaulē augstākais nāvessodu izpildes līmenis uz vienu iedzīvotāju; aicina Irānu izsludināt moratoriju nāvessoda izpildei; prasa atbrīvot visus politieslodzītos;
Mjanma/Birma
37. ir ārkārtīgi nobažījies par ziņām, ka Rakhainas pavalsts ziemeļu daļā notiek vardarbīgas sadursmes, un pauž nožēlu par to, ka cilvēki zaudē dzīvību, iztiku un pajumti un ka Mjanmas bruņotie spēki nesamērīgi izmanto spēku; mudina militāros un drošības spēkus nekavējoties izbeigt slepkavības, vajāšanas un izvarošanas, kas vērstas pret rohingiem, kā arī viņu māju dedzināšanas; prasa, lai Mjanmas valdības un civilās iestādes nekavējoties izbeidz rohingu minoritātes diskrimināciju un segregāciju; aicina aizsargāt rohingu tiesības un garantēt visu Mjanmas iedzīvotāju drošību un līdztiesību;
38. atzinīgi vērtē Mjanmas valdības lēmumu par svarīgu prioritāti noteikt mieru un nacionālo izlīgumu; atzinīgi vērtē Mjanmas valdības paziņojumu par izmeklēšanas komisijas dibināšanu attiecībā uz neseno vardarbību Rakhainas pavalstī; uzsver nepieciešamību pienācīgi saukt pie atbildības vainīgos, kā arī nodrošināt atbilstīgu tiesisko aizsardzību vardarbības upuriem; aicina Mjanmas valdību turpināt demokratizācijas procesu un ievērot tiesiskumu, vārda brīvību un cilvēka pamattiesības; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt ANO īpašā referenta Mjanmas jautājumos pilnvaru atjaunošanu;
Saūda Arābija
39. atgādina par savām bažām par sistemātiskajiem cilvēktiesību pārkāpumiem šajā valstī; nosoda satraucoši lielo piespriesto nāvessodu skaitu Saūda Arābijā, tostarp masveida nāvessodus, un aicina Saūda Arābiju noteikt nāvessoda moratoriju; mudina Saūda Arābijas iestādes atbrīvot visus politieslodzītos, tostarp 2015. gada Saharova balvas laureātu Raif Badawi; aicina ES cieši sekot līdzi šim konkrētajam gadījumam; vēlreiz pauž savu nostāju, ka UNHRC locekles būtu jāievēl no to valstu vidus, kuras ievēro cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātiju; aicina Saūda Arābijas iestādes pilnībā sadarboties ar UNHRC speciālajām procedūrām un Augstā cilvēktiesību komisāra biroju;
Sīrija
40. asi nosoda zvērības un daudzos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko izdarījuši Asada režīma spēki ar Krievijas un Irānas atbalstu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko izdara nevalstiski bruņoti teroristu grupējumi, jo īpaši ISIS/Da’esh, Jabhat Fatah al-Sham / Al-Nusrah Front un citi džihādistu grupējumi; uzsver, ka jāturpina izmeklēt ķīmisko ieroču izmantošanu un iznīcināšanu, ko Sīrijā veic visas puses, un pauž nožēlu par Krievijas un Ķīnas lēmumu bloķēt jaunu ANO Drošības padomes rezolūciju par ķīmisko ieroču izmantošanu; atkārtoti prasa nodrošināt pilnīgu un netraucētu humānās palīdzības piekļuvi un saukt pie atbildības cilvēkus, kas ir vainojami kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci; atbalsta ES iniciatīvu attiecībā uz situāciju Sīrijā nodot izskatīšanai Starptautiskajai Krimināltiesai un aicina ANO Drošības padomi rīkoties šajā sakarā;
41. atzinīgi vērtē augsta līmeņa darba grupu, kura izveidota ar UNHRC 33. sesijā pieņemto rezolūciju un kura, apspriežoties ar neatkarīgo starptautisko izmeklēšanas komisiju (IK), izmeklēs piespiedu pazušanas un patvaļīgas apcietināšanas gadījumus, nepieciešamību saukt pie atbildības par saistītiem pārkāpumiem un izmantos liecinieku sniegtās liecības un uzklausīs Sīrijas iedzīvotājus; atbalsta IK pilnvaras veikt īpašu izmeklēšanu Alepo, par kuru būtu jāziņo ne vēlāk kā UNHRC 34. sesijā martā, un prasa ziņojumu iesniegt Ģenerālajai asamblejai un Drošības padomei; atbalsta IK pilnvaru atjaunošanu;
Dienvidsudāna
42. aicina visas puses atturēties no cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, tostarp no starptautiskiem noziegumiem, piemēram, sodīšanas ar nāvi bez tiesas sprieduma, etniskas vardarbības, ar konfliktu saistītas seksuālās vardarbības, tostarp izvarošanas, kā arī dzimumvardarbības, bērnu vervēšanas un izmantošanas, piespiedu pazušanas un patvaļīgas apcietināšanas un aizturēšanas; atzīmē, ka Sudānas valdība 2016. gada 16. martā parakstīja Ceļveža nolīgumu un pēc tam precizēja savu nostāju attiecībā uz saistībām iekļaut citas attiecīgās ieinteresētās personas nacionālajā dialogā un attiecībā uz visu to lēmumu ievērošanu, kas panākti, vienojoties opozīcijas pārstāvjiem un 7+7 mehānismam, nacionālā dialoga koordinācijas komitejai; uzstāj, ka visām pusēm ir jāievēro savas saistības, un prasa turpināt dialogu, lai panāktu pilnīgu pamieru; prasa, lai ES un tās dalībvalstis turpina ievērot savas saistības atbalstīt Āfrikas Savienības centienus nodrošināt mieru Sudānai un tās iedzīvotājiem pārejas procesā uz iekšēji reformētu demokrātiju;
43. aicina ES un tās dalībvalstis atjaunot pilnvaras Cilvēktiesību komisijai Dienvidsudānā, nostiprināt tās lomu cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanā un seksuālās vardarbības apzināšanā; atbalsta tās ieteikumu iekļaušanu ziņojumā, kas nosūtāms ANO Ģenerālajai asamblejai un Drošības padomei;
Ukraina
44. nosoda to, ka Krievijas īstenotās agresijas dēļ Donbasā ir izveidojusies smaga humanitārā situācija un ka Ukrainas un starptautiskajām humanitārajām organizācijām tiek liegta piekļuve okupētajiem reģioniem; pauž dziļas bažas par smagajiem humanitārajiem apstākļiem, ar kuriem saskaras vairāk nekā 1,5 miljoni iekšzemē pārvietoto personu; pauž dziļas bažas arī par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijas okupētajā Krimā, it īpaši par Krimas tatāru smago situāciju, un uzsver nepieciešamību arī turpmāk sniegt Ukrainai finansiālu atbalstu; atkārtoti pauž stingru atbalstu Ukrainas suverenitātei, politiskajai neatkarībai, vienotībai un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī tās brīvai un neatkarīgai izvēlei nostāties uz Eiropas integrācijas ceļa; aicina visas puses nekavējoties sākt okupētās Krimas pussalas miermīlīgu reintegrāciju Ukrainas tiesiskajā sistēmā ar politiska dialoga palīdzību un pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Padomi pastiprināt spiedienu uz Krievijas Federāciju, lai nodrošinātu starptautisko organizāciju iekļuvi Krimā ar mērķi uzraudzīt cilvēktiesību stāvokli, ņemot vērā to, ka pussalā tiek rupji pārkāptas pamatbrīvības un cilvēktiesības, un izveidot pastāvīgu starptautisko uzraudzību un konvencionālus mehānismus;
Jemena
45. ir ārkārtīgi nobažījies par katastrofālo humanitāro situāciju Jemenā; nosoda vēršanos pret civiliedzīvotājiem un nepieņemamos apstākļus, kuros karojošās puses, pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskās cilvēktiesības, dod viņiem pretrunīgus norādījumus, kā rīkoties; uzsver, ka bērnu vervēšanu un izmantošanu bruņotā konfliktā stingri aizliedz starptautiskās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības un ka tādu bērnu vervēšana, kam vēl nav piecpadsmit gadu, var būt kara noziegums; aicina visas puses nekavējoties atbrīvot šādus bērnus un tos nevervēt; mudina visas puses mazināt spriedzi un panākt tūlītēju un stabilu pamieru, kas liktu pamatus politiskam, iekļaujošam un sarunu ceļā panāktam konflikta risinājumam; šajā sakarā pilnībā atbalsta ANO īpašā sūtņa Jemenā Ismaïl Ould Cheikh Ahmed centienus, kā arī Cilvēktiesību padomes 2016. gada oktobra rezolūcijas 33/16, kurā ANO prasīts sadarboties ar nacionālo neatkarīgās izmeklēšanas komisiju, īstenošanu, kā arī atbalsta visus neatkarīgas starptautiskās izmeklēšanas centienus izbeigt nesodāmību Jemenā;
o
o o
46. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO 71. Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam cilvēktiesību komisāram un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ģenerālsekretāram.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0317.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0502.