Rezolūcijas priekšlikums - B8-0187/2017Rezolūcijas priekšlikums
B8-0187/2017

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās

13.3.2017 - (2017/2598(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Elena Valenciano, Pier Antonio Panzeri, Soraya Post un citi S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0183/2017

Procedūra : 2017/2598(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0187/2017
Iesniegtie teksti :
B8-0187/2017
Debates :
Pieņemtie teksti :

B8-0187/2017

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās

(2017/2598(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO Statūtus,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO cilvēktiesību konvencijas un tām pievienotos fakultatīvos protokolus,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 60/251, ar ko izveido Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomi (UNHRC),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas Sociālo hartu un ES Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ANO Cilvēktiesību padomes sesijām,

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 7. jūlija ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 71. sesiju[1],

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp 2016. gada steidzamās rezolūcijas par Etiopiju, Ziemeļkoreju, Indiju, Krimu, Honkongu, Kazahstānu, Ēģipti, Kongo Demokrātisko Republiku, Pakistānu, Hondurasu, Nigēriju, Gambiju, Džibutiju, Kambodžu, Tadžikistānu, Vjetnamu, Malāviju, Bahreinu, Mjanmu, Filipīnām, Somāliju, Zimbabvi, Ruandu, Sudānu, Taizemi, Ķīnu, Brazīliju, Krieviju, Tibetu, Irāku, Indonēziju, Centrālāfrikas Republiku, Burundi, Nikaragvu, Kuveitu un Gvatemalu,

–  ņemot vērā 2016. gada 14. decembra rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā 2015. gadā[2],

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 18., 21., 27. un 47. pantu,

–  ņemot vērā 2015. gada UNHRC ikgadējo ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā cilvēktiesību universāluma sekmēšana un aizsardzība ir Eiropas Savienības ētikas noteikumu un tiesību aktu kopuma neatņemama daļa un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem; tā kā cilvēktiesību ievērošanas jautājumi būtu sistemātiski jāiekļauj visās ES politikas jomās;

B.  tā kā ES ir stingri apņēmusies ievērot daudzpusējību un sadarboties ar ANO struktūrām attiecībā uz cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību;

C.  tā kā ANO Cilvēktiesību padomes regulārās sesijas, īpašo referentu iecelšana, vispārējo regulāro pārskatu (VRP) mehānisms un īpašās procedūras, kas vērstas uz situāciju konkrētās valstīs vai tematiskiem jautājumiem, dod ieguldījumu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma sekmēšanā un ievērošanā;

ANO Cilvēktiesību padome

1.  atzinīgi vērtē darbu, ko veicis ANO augstais cilvēktiesību komisārs Zeid Ra’ad Al Hussein un viņa birojs (OHCHR); atgādina par ES apņemšanos turpināt atbalstīt un aizstāvēt šī biroja integritāti, neatkarību un darbību; atzinīgi vērtē OHCHR būtisko lomu sadarbības veicināšanā starp starptautiskiem un reģionāliem cilvēktiesību mehānismiem un to veidu apzināšanā, ar kuriem sekmē “reģionālo vienošanos” nozīmi saistībā ar vispārējiem cilvēktiesību standartiem;

2.  uzskata, ka UNHRC efektivitāte un uzticamība ir atkarīga no tās biedru patiesas apņemšanās aizsargāt no cilvēktiesību pārkāpumiem visus cilvēkus visās valstīs saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību konvencijām, ar kurām sekmē cilvēktiesību vispārēju piemērošanu, neatkarību, objektivitāti, izvairīšanos no selektivitātes, konstruktīvu dialogu un sadarbību; piekodina, ka ir jāizvairās no UNHRC debašu polarizācijas, un mudina uz konstruktīvu dialogu;

3.  aicina valstis piešķirt piekļuvi UNHRC neatkarīgajiem ekspertiem, īpašajiem referentiem un OHCHR ekspertiem, izmeklēt iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus un konstruktīvi ar viņiem sadarboties nolūkā risināt situāciju, pildīt savas cilvēktiesību konvencijās paredzētās saistības un pilnībā sadarboties saskaņā ar UNHRC īpašajām procedūrām (tostarp vispārējo regulāro pārskatu (VRP)); mudina visas valstis veikt konkrētus pasākumus, lai īstenotu VRP ieteikumus un novērstu trūkumus, ieviešot īstenošanas un turpmāko pasākumu mehānismu, tostarp nosakot valstu rīcības plānus un valstu koordinācijas mehānismus;

4.  atgādina par Ģenerālās asamblejas pienākumu UNHRC locekļu ievēlēšanā ņemt vērā to, kā kandidāti savā rīcībā cenšas sekmēt un aizsargāt cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātiju; atzinīgi vērtē UNHRC lēmumu pieprasīt UNHRC Padomdevējai komitejai sagatavot novērtējuma ziņojumu par paveikto, veidojot reģionālas un apakšreģionālas sistēmas cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai; aicina ES un tās dalībvalstu nostājā atspoguļot tiesību un balsošanas sistēmu vienlīdzīgo nozīmi un uzlabot ES nostāju koordinēšanu šajā sakarībā; noteikti pieprasa, lai ES paustu vienotu viedokli un panāktu vienotu ES nostāju UNHRC balsojumos;

5.  atgādina, cik ES ir svarīgi aktīvi un pastāvīgi iesaistīties ANO cilvēktiesību mehānismos, jo īpaši Trešās komitejas, Ģenerālās Asamblejas un UNHCR darbā, lai uzlabotu tās uzticamību; atzinīgi vērtē EĀDD, ES delegāciju Ņujorkā un Ženēvā, kā arī dalībvalstu tālākos centienus panākt lielāku ES saskaņotību cilvēktiesību jautājumos ANO līmenī;

Tematiskās prioritātes

6.  uzsver, ka cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā svarīga nozīme ir cilvēktiesību aizstāvjiem un šajā jomā strādājošajām NVO; uzsver, ka cilvēktiesības un pamatbrīvības ir jāaizsargā visās to izpausmes dimensijās, tostarp saistībā ar jaunajām tehnoloģijām; līdz ar UNHRC ir nobažījies par ziņojumiem par draudiem un represijām, kas vērstas pret tām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un NVO, kas sadarbojās ar UNHRC vispārējā regulārā pārskata procesā;

7.  pauž visdziļākās bažas par daudzajiem, aizvien pieaugošajiem mēģinājumiem samazināt pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju izpausmes telpu, tostarp ieviešot likumus terorisma apkarošanas jomā; nosoda pret cilvēktiesību aizstāvjiem, trauksmes cēlējiem, žurnālistiem un emuāristiem vērstu visu veidu vardarbību, terorizēšanu, iebiedēšanu vai vajāšanu gan internetā, gan ārpus tā; aicina visas valstis veicināt un nodrošināt drošu un labvēlīgu vidi NVO, pilsoniskajai sabiedrībai, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, īpašu uzmanību pievēršot visām neaizsargātākajām grupām, lai tie varētu darboties neatkarīgi un bez iejaukšanās; atkārtoti aicina tās valstis, kuras ir pieņēmušas ierobežojošus tiesību aktus pret neatkarīgām cilvēktiesību organizācijām, tos atcelt;

8.  uzskata, ka brīvi, neatkarīgi un objektīvi plašsaziņas līdzekļi ir viens no demokrātiskas sabiedrības stūrakmeņiem, jo šādā sabiedrībā būtiska loma ir atklātām debatēm; atbalsta aicinājumu iecelt ANO ģenerālsekretāra īpašu pārstāvi jautājumos par žurnālistu drošību; aicina visos starptautiskajos forumos pievērsties jautājumiem par vārda brīvību tiešsaistē, digitālajām brīvībām un brīva un atvērta interneta nozīmīgumu; prasa samazināt digitālo plaisu un nodrošināt neierobežotu piekļuvi informācijai un saziņas līdzekļiem, kā arī nodrošināt brīvu piekļuvi internetam — bez cenzūras starpniecības;

9.  atgādina, ka pulcēšanās un biedrošanās brīvības īstenošana joprojām ir ļoti problemātiska; ļoti atzinīgi vērtē darbu, ko veic īpašais referents miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesību jautājumos Maina Kiai; aicina visas valstis pienācīgi ņemt vērā viņa ziņojumus;

10.  mudina visas valstis bez kavēšanās ratificēt Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR) fakultatīvos protokolus, ar kuriem izveido sūdzību un izmeklēšanas mehānismus;

11.  iestājas pret jebkādu diskrimināciju un vajāšanu — tā nav pieļaujama nekādu iemeslu gadījumā, nedz, piemēram, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas un ticības, nedz dzimumidentitātes, seksuālās orientācijas, sociālās izcelsmes, kastas, ģimenes, vecuma vai invaliditātes dēļ; atbalsta ES iesaistīšanos attiecīgajās īpašajās procedūrās, tostarp sadarbību ar jauno neatkarīgo ekspertu saistībā ar aizsardzību pret vardarbību un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ; prasa ES aktīvi turpināt veicināt līdztiesību un nediskriminēšanu un ikvienā gadījumā cīnīties pret vardarbību un diskrimināciju;

12.  pauž bažas par to, ka daudzi cilvēki cieš, individuāli vai kolektīvi, no viņu tiesību uz reliģijas vai ticības brīvību pārkāpšanas, ko izdara valstis un nevalstiskie dalībnieki, izraisot diskrimināciju, nevienlīdzību un stigmatizāciju; atgādina par nepieciešamību cīnīties pret neiecietību un diskrimināciju reliģijas vai ticības dēļ, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas citas savstarpēji atkarīgas cilvēktiesības, piemēram, vārda brīvība;

13.  aicina ES strādāt pie tā, lai nodrošinātu lielāku aizsardzību reliģiskajām un etniskajām minoritātēm pret vajāšanu un vardarbību, un lai atceltu tiesību aktus, kuros zaimošana vai apostāze var kalpot par aizbildinājumu reliģisko un etnisko minoritāšu un neticīgo vajāšanai; prasa atbalstīt ANO īpašā referenta reliģijas vai ticības brīvības jautājumos darbu;

14.  visnotaļ mudina ES turpināt atbalstīt nulles toleranci pret nāvessodu, un prasa, lai tā vēl vairāk censtos nostiprināt starpreģionālo atbalstu turpmākai ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijai par moratorija noteikšanu nāvessodam; atzinīgi vērtē to, ka Madagaskara, Fidži, Surinama un Kongo Republika 2015. gadā pieņēma lēmumu atcelt nāvessodu visu noziegumu gadījumā; pauž sašutumu par to, ka nāvessoda izpilde ir atsākta vairākās valstīs, tostarp Bahreinā, Kuveitā, Baltkrievijā, Bangladešā, Indijā, Omānā, Dienvidsudānā, Indonēzijā un Čadā; turklāt pauž sašutumu par to, ka, saskaņā ar ziņojumiem, pieaug piespriesto nāvessodu skaits, jo īpaši Ķīnā, Ēģiptē, Irānā, Nigērijā, Pakistānā un Saūda Arābijā; atgādina iestādēm šajās valstīs, ka tās ir pievienojušās Konvencijai par bērna tiesībām, kas stingri aizliedz piemērot nāvessodu par noziegumiem, kas izdarīti, pirms persona ir sasniegusi 18 gadu vecumu;

15.  mudina ES aktīvi atbalstīt ANO darbu cīņā pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem un pazemojošiem izturēšanās vai sodīšanas veidiem, masveida sodīšanu ar nāvi un citiem nāvessodu veidiem, tostarp par narkotiku jomā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem; prasa, lai Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) pastiprina dialogu visos līmeņos un visos forumos, pastiprina ES centienus cīņā pret nāvessodu izpildi bez tiesas sprieduma, spīdzināšanu un cita veida nežēlīgu izturēšanos saskaņā ar ES politikas pamatnostādnēm attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu; aicina vispārēji ratificēt un efektīvi īstenot ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un tās fakultatīvo protokolu;

16.  pauž dziļas raizes par to, ka visā pasaulē turpinās smagi cilvēktiesību pārkāpumi un noziegumi pret tām; pauž nelokāmu atbalstu Starptautiskajai krimināltiesai (ICC), kā galvenajai iestādei, kas nodrošina, lai vainīgie tiktu saukti pie atbildības un lai palīdzētu cietušajiem panākt taisnīgumu, pamatojoties uz papildināmības principu genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu gadījumā; aicina visas puses nodrošināt politisku, diplomātisku, finansiālu un loģistikas atbalstu Starptautiskās Krimināltiesas ikdienas darbībai;

17.  aicina ES arī turpmāk atbalstīt ICC darbības nostiprināšanu; mudina uz ciešu dialogu un sadarbību starp šo tiesu, ANO un tās aģentūrām un ANO Drošības padomi; pauž nožēlu par dažu Āfrikas valstu pieņemto lēmumu izstāties no ICC un aicina tās pārskatīt šo lēmumu; aicina visas ANO dalībvalstis pievienoties Krimināltiesai, ratificējot Romas Statūtus, un mudināt ratificēt Kampalas grozījumus;

18.  ļoti asi nosoda pašreizējos smagos cilvēktiesību pārkāpumus, jo īpaši tos, kurus izdara ISIS/Daesh, kā arī Boko Haram pret bērniem vērstos uzbrukumus, kā arī visus citus teroristu vai paramilitāru organizāciju uzbrukumus pret civiliedzīvotājiem, jo īpaši sievietēm un bērniem; nosoda kultūras mantojuma postīšanas aktu biežumu un mērogu un prasa atbalstīt attiecīgos centienus dažādos ANO forumos;

19.  aicina ES aktīvi strādāt, lai ANO atzītu ierosmi par to, ka tā dēvētās ISIS/Daesh nodarīto pret etniskajām un reliģiskajām minoritātēm atzītu par genocīdu un lai Starptautiskajai Krimināltiesai tiktu nodotas lietas par iespējamiem noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un genocīdu; mudina uz ciešu dialogu un sadarbību starp šo tiesu, ANO un tās aģentūrām un ANO Drošības padomi;

20.  prasa ES mudināt visas valstis galveno uzmanību savās attiecīgajās attīstības politikās pievērst cilvēktiesībām un īstenot ANO 1986. gada Deklarāciju par tiesībām uz attīstību; atzinīgi vērtē to, ka nesen ANO Cilvēktiesību padome ir iecēlusi īpašo referentu par tiesībām uz attīstību, kura pilnvaras paredz sekmēt tiesību uz attīstību veicināšanu, aizsargāšanu un īstenošanu saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu laikposmam līdz 2030. gadam un citiem starptautiskās attīstības sadarbības nolīgumiem; uzsver, ka cilvēktiesībām visiem ir jākļūst par vienojošu elementu, lai sasniegtu visus programmas laikposmam līdz 2030. gadam uzdevumus un mērķus;

21.  prasa ES arī turpmāk veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un aktīvi atbalstīt ANO darbu pie sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas iniciatīvām tās darbā un programmās; prasa turpināt to pasākumu atbalstīšanu, kas stiprina sieviešu un meiteņu iespēju veicināšanu un izskauž visa veida vardarbību un diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm, tostarp vardarbību dzimuma dēļ; stingri pieprasa, lai ES censtos rast starpreģionālas iniciatīvas sieviešu tiesību veicināšanai, aizsardzībai un īstenošanai, kā arī Pekinas rīcības platformas un ICPD rīcības programmas efektīvai un pilnīgai īstenošanai, kā arī pieprasa, lai ES šajā sakarā vienmēr uzturētu spēkā savu apņēmību aizstāvēt tiesības uz seksuālo un reproduktīvo veselību;

22.  atgādina arī par ES apņemšanos integrēt cilvēktiesības un dzimumu līdztiesības aspektus saskaņā ar vēsturiski nozīmīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām Nr. 1325 (2000. gads) un Nr. 1820 (2008. gads) par sievietēm, mieru un drošību; aicina ES starptautiskā līmenī atbalstīt tās pievienotās vērtības atzīšanu, ko sniedz sieviešu līdzdalība konfliktu nepieļaušanā un atrisināšanā, miera uzturēšanas operācijās, humānajā palīdzībā un pēckonfliktu atjaunošanas un ilgtspējīgas samierināšanas procesā;

23.  prasa ES arī turpmāk veicināt bērnu tiesības, jo īpaši palīdzot nodrošināt bērnu piekļuvi ūdenim, sanitārijai, veselības aprūpei un izglītībai, tostarp konfliktu zonās un bēgļu nometnēs, un izskaust bērnu darbu, bērnu–kareivju vervēšanu, brīvības atņemšanu, spīdzināšanu, cilvēku tirdzniecību, bērnu, pāragras un piespiedu laulības, seksuālu izmantošanu un kaitējošas paražas, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu; aicina īstenot pasākumus, lai atbalstītu un stiprinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros īstenotos starptautiskos centienus izbeigt bērnu izmantošanu bruņotos konfliktos, kā arī efektīvāk novērst konfliktu un pēckonflikta situāciju ietekmi uz sievietēm un meitenēm; aicina visas ANO valstis ievērot savas nolīgumā noteiktos pienākumus un saistības saskaņā ar Konvenciju par bērna tiesībām, kas pieņemta 1989. gadā, lai atbalstītu visu bērnu tiesības, kas ir to jurisdikcijā, neatkarīgi no to juridiskā statusa un bez jebkāda veida diskriminācijas;

24.  aicina valstis veicināt personu ar invaliditāti tiesības, tostarp to līdztiesīgu iesaistīšanos un sociālo iekļaušanu; aicina visas valstis ratificēt un īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

25.  prasa ES sadarboties ar partneriem, īstenojot ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, tostarp mudinot vairāk valstu pieņemt valsts rīcības plānus un tā iesaistīsies ANO darba grupu, kā arī Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) darba virzienos; atkārtoti pauž savu aicinājumu visām valstīm, tostarp ES, aktīvi un konstruktīvi iesaistīties tāda juridiski saistoša instrumenta pēc iespējas drīzā izveidē, kas starptautisko cilvēktiesību jomā regulē pārnacionālu korporāciju un citu uzņēmumu darbības, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus, tos izmeklētu, nodrošinātu tiesisko aizsardzību un piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kad šādi pārkāpumi notiek;

26.  atzinīgi vērtē ANO Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, kurā risināts jautājums par bēgļu un migrantu masveida pārvietošanos un kuras rezultātā ir pieņemts globāls līgums par visaptverošu sistēmu reaģēšanai uz bēgļu pieplūdumu (CRR), un apņemšanos, kuras mērķis attiecībā uz migrantiem un bēgļiem ir dzīvības glābšana, konkrētu vajadzību risināšana, rasisma un ksenofobijas novēršana, cilvēktirdzniecības apkarošana, vienlīdzības atzīšanas un tiesiskās aizsardzības nodrošināšana un iekļaušanas valstu attīstības plānos nodrošināšana; aicina visas iesaistītās puses atbalstīt Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, nodrošinot politisku līdzdalību, finansējumu un konkrētas solidāras darbības, un atgādina, ka migrācijas jautājums būtu jāturpina pētīt pasaules mērogā, nevis tikai Eiropas līmenī; prasa ES un tās dalībvalstīm uzņemties vadošo lomu šo starptautisko centienu īstenošanā un saskaņā ar starptautiskajās tiesībās noteiktajiem pienākumiem izpildīt savas saistības aizsargāt patvēruma meklētāju, bēgļu, migrantu un visu pārvietoto personu, jo īpaši sieviešu, bērnu un neaizsargāto grupu, tostarp personu ar invaliditāti, tiesības;

27.  atgādina, ka migrantu atgriešana būtu jāīsteno tikai tad, ja pilnībā tiek ievērotas viņu tiesības, un tikai tādā gadījumā, ja attiecīgajā valstī tiek garantēta viņu tiesību aizsardzība; aicina valdības izbeigt migrantu, tostarp nepilngadīgu personu, patvaļīgu apcietināšanu un aizturēšanu; aicina visas valstis veikt konkrētus pasākumus bērnu-bēgļu un bērnu-migrantu interesēs, pamatojoties uz Konvenciju par bērna tiesībām, un ieviest pasākumus, ar kuriem nostiprina bērnu aizsardzības sistēmas, tostarp sociālo darbinieku un citu profesionālo grupu apmācību, un sadarbību ar nevalstiskām organizācijām; aicina visas valstis ratificēt un īstenot Starptautisko konvenciju par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību;

28.  uzsver, cik svarīgi ir veicināt cilvēktiesību principa universālumu un nedalāmību, tostarp pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kulturālās tiesības, atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 21. pantam un Vispārīgajiem noteikumiem attiecībā uz Savienības ārējo darbību;

29.  uzsver, ka ir jāpieņem uz tiesībām balstīta pieeja un jāintegrē cilvēktiesību ievērošana visos ES politikas virzienos, tostarp tirdzniecības, investīciju, publisko pakalpojumu, attīstības sadarbības un migrācijas politikas virzienos, un tās kopējā drošības un aizsardzības politikā;

30.  atgādina, ka iekšējā un ārējā saskaņotība cilvēktiesību jomā ir būtiska, lai nodrošinātu ES cilvēktiesību politikas ticamību tās ārējās attiecībās ar trešām valstīm, un prasa ES izpildīt savas saistības šajā sakarā;

Baltkrievija

31.  pauž dziļas bažas par to, ka vēl arvien tiek ierobežota vārda brīvība un biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvība; nosoda neatkarīgo un opozīcijas žurnālistu un cilvēktiesību aktīvistu vajāšanu un aizturēšanu; nosoda to, ka joprojām tiek piemēroti nāvessodi; prasa Padomes 35. sesijā atjaunot ANO īpašā referenta pilnvaras attiecībā uz situāciju cilvēktiesību jomā Baltkrievijā un aicina valdību pilnībā sadarboties ar īpašo referentu un apņemties sākt jau sen nepieciešamās reformas, lai aizsargātu cilvēktiesības, tostarp, īstenojot īpašā referenta un citu cilvēktiesību mehānismu sniegtos ieteikumus;

Burundija

32.  pauž patiesas bažas par politiskās un drošības situācijas pasliktināšanos Burundi un par to, ka no valsts bēg aizvien vairāk cilvēku; nosoda vardarbību, kas Burundi notiek kopš 2015. gada un ir izraisījusi cilvēku bojāeju, spīdzināšanu un īpaši pret sievietēm vērstu vardarbību, tostarp kolektīvu izvarošanu un vajāšanu; nosoda to, ka tūkstošiem cilvēku ir ieslodzīti un simtiem tūkstošu Burundi iedzīvotāju ir piespiedu kārtā pārvietoti, kā arī preses un vārda brīvības pārkāpumus un vispārējo nesodāmību par šādiem pārkāpumiem; atbalsta ES Padomes lēmumu, kas pieņemts pēc tam, kad neizdevās saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu sāktās diskusijas, apturēt tiešo finansiālo atbalstu, tostarp budžeta atbalstu, Burundi administrācijai, vienlaikus saglabājot pilnu finansiālo atbalstu iedzīvotājiem un humāno palīdzību, izmantojot tiešos kanālus; pilnībā atbalsta izmeklēšanas komisijas Burundi jautājumā izveidi, lai identificētu iespējamos cilvēktiesību pārkāpējus un ļaunprātīgas izmantošanas veicējus valstī, tādējādi nodrošinot pilnīgu atbildību; prasa ES un tās dalībvalstīm atbalstīt kopīgo paziņojumu par Burundi, kurā aicināts to izslēgt no Cilvēktiesību komitejas, ja tā nesāks pilnībā sadarboties ar izmeklēšanas komiteju (IK), Padomi un tās mehānismiem, konstruktīvi nesadarbosies ar IK un nerisinās nopietnās problēmas cilvēktiesību jomā;

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR)

33.  pauž dziļas bažas par to, ka humanitārā situācija KTDR arvien pasliktinās; aicina KTDR valdību pildīt pienākumus, kas noteikti cilvēktiesību instrumentos, kuru dalībvalsts tā ir, un nodrošināt, lai humanitārajām organizācijām, neatkarīgiem cilvēktiesību novērotājiem un ANO īpašajam referentam attiecībā uz cilvēktiesību situāciju KTDR būtu pieeja šai valstij un tiktu īstenota vajadzīgā sadarbība; aicina KTDR atļaut valsts un starptautisko plašsaziņas līdzekļu vārda brīvību un preses brīvību, kā arī atļaut pilsoņiem necenzētu piekļuvi internetam; stingri nosoda sistemātisko nāvessoda izmantošanu KTDR plašā mērogā; aicina KTDR valdību izsludināt moratoriju attiecībā uz visām nāvessodu izpildēm, lai tuvākajā nākotnē to atceltu; prasa tos, kas ir visvairāk atbildīgi par KTDR veiktajiem noziegumiem pret cilvēci, saukt pie atbildības, tiesāt Starptautiskajā krimināltiesā un pakļaut mērķtiecīgām sankcijām; asi nosoda kodolizmēģinājumus kā lieku un bīstamu provokāciju, attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpumu un nopietnos draudus Korejas pussalas un Ziemeļaustrumāzijas reģiona mieram un drošībai; prasa atjaunot īpašā referenta pilnvaras; prasa iesniegt ekspertu grupas ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai un Drošības padomei; iesaka iekļaut rezolūcijā galvenos ekspertu ziņojumā ietvertos ieteikumus par atbildību, tostarp par Seulas biroja veiktspējas stiprināšanu ar izmeklēšanas un kriminālvajāšanas speciālistu zināšanām un krimināltiesību eksperta iecelšanu, lai veicinātu pasākumus atbildības noteikšanai;

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

34.  nosoda smagos cilvēktiesību pārkāpumus, kurus pilnīgas nesodāmības apstākļos veic drošības spēki, un prasa saukt pie atbildības šo pārkāpumu izdarītājus; īpaši prasa padziļināti izmeklēt brutālo vardarbība pret civiliedzīvotājiem Kongo austrumos, tostarp sieviešu izvarošanu un bērnu paverdzināšanu; prasa ANO miera uzturēšanas spēku pilnvaru termiņa Kongo austrumos iespējamu pagarinājumu; aicina Padomi apsvērt, vai turpmākas vardarbības gadījumā nevajadzētu paplašināt pašreizējos ierobežojošos pasākumus (kā paredz Kotonū nolīgums), piemēram, mērķtiecīgās ES sankcijas, tostarp ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu personām, kuras ir atbildīgas par demokrātiskā procesa vardarbīgo apspiešanu un ierobežošanu KDR; mudina KDR iestādes īstenot 2016. gada decembrī panākto vienošanos un līdz šī gada decembrim ar starptautisko dalībnieku palīdzību sarīkot vēlēšanas; aicina UNHRC turpināt uzraudzīt situāciju valstī, līdz būs notikušas vēlēšanas un faktiskā pāreja uz demokrātiju; mudina augstā komisāra biroju vajadzības gadījumā informēt Padomi par stāvokli KDR un nepieciešamības gadījumā rīkoties stingrāk;

Mjanma/Birma

35.  pauž nopietnas bažas par ziņojumiem par vardarbīgām sadursmēm Rakhainas pavalsts ziemeļu daļā un pauž nožēlu par dzīvību, iztikas un pajumtes zaudēšanu un nesamērīgo spēka izmantošanu no Mjanmas/Birmas bruņoto spēku puses; mudina militāros un drošības spēkus nekavējoties izbeigt slepkavības, vajāšanas un izvarošanas, kas vērstas pret rohingiem, kā arī viņu māju dedzināšanas; uzstāj, ka Mjanmas/Birmas valdībai un Mjanmas/Birmas civilajām iestādēm ir nekavējoties jāizbeidz rohingu minoritātes diskriminācija un segregācija; prasa aizsargāt rohingu tiesības un garantēt visu Mjanmas/Birmas iedzīvotāju drošību, aizsardzību un līdztiesību; atzinīgi vērtē Mjanmas/Birmas valdības lēmumu par galvenajām prioritātēm noteikt mieru un nacionālo samierināšanos; atzinīgi vērtē Mjanmas valdības paziņojumu par izmeklēšanas komisijas dibināšanu attiecībā uz neseno vardarbību Rakhainas pavalstī; uzsver nepieciešamību pienācīgi sodīt vainīgos, kā arī nodrošināt atbilstīgu tiesisko aizsardzību vardarbības upuriem; aicina Mjanmas/Birmas valdību turpināt demokratizācijas procesu un ievērot tiesiskumu, vārda brīvību un cilvēka pamattiesības; prasa ES un tās dalībvalstīm atbalstīt atjaunotas pilnvaras ANO īpašajam referentam Mjanmas/Birmas jautājumos;

Okupētā palestīniešu teritorija

36.  pauž dziļas bažas par ieilgušo strupceļu Tuvo Austrumu miera procesā un prasa abām pusēm nekavējoties atsākt ticamus centienus panākt mieru; pauž nožēlu par starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību masveida pārkāpumiem, ko īsteno okupācijas vara okupētajā palestīniešu teritorijā; prasa saukt pie atbildības par visiem šāda veida pārkāpumiem; uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ir nepārtraukti jāiesaistās, atbalstot atbildības noteikšanu par vardarbību un pārkāpumiem, ko konstatējusi izmeklēšanas komisija Gazas konflikta lietā; atbalsta pašreizējos centienus atbildības noteikšanas jomā, tostarp pašreizējo Starptautiskās Krimināltiesas pirmstiesas izmeklēšanu; atgādina, ka uzņēmumi ir atbildīgi par cilvēktiesību ievērošanu, jo īpaši attiecībās ar okupēto palestīniešu teritoriju; aicina gan izraēliešus, gan palestīniešus nepieļaut darbības, kas varētu izraisīt turpmāku saasinājumu, tostarp nepieļaut naidīgus izteikumus un naida kurināšanu publiskajā telpā, kas negatīvi ietekmētu sarunu rezultātu un apdraudētu divu valstu risinājuma iespējamību; uzsver, ka konflikta ilglaicīgu risinājumu var panākt vienīgi reģionālā kontekstā ar visu attiecīgo reģionālo ieinteresēto pušu aktīvu līdzdalību un starptautiskās sabiedrības atbalstu;

Dienvidsudāna

37.  aicina visas puses atturēties no cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, tostarp no tiem, kas pielīdzināmi starptautiskiem noziegumiem, piemēram, sodīšanas ar nāvi bez tiesas sprieduma, etniskas vardarbības, ar konfliktu saistītas seksuālās vardarbības, tostarp izvarošanas, kā arī uz dzimumu balstītas vardarbības, bērnu vervēšanas un izmantošanas, piespiedu pazušanas un patvaļīgas apcietināšanas un aizturēšanas; atzīmē, ka Dienvidsudānas valdība 2016. gada 16. martā parakstīja Ceļveža nolīgumu un pēc tam ir precizējusi savu nostāju attiecībā uz saistībām iekļaut citas attiecīgās ieinteresētās personas nacionālajā dialogā un attiecībā uz visu to lēmumu ievērošanu, kas panākti vienojoties opozīcijas pārstāvjiem un 7+7 mehānismam, proti, nacionālā dialoga koordinācijas komitejai; uzstāj, ka visām pusēm ir jāievēro savas saistības, un prasa turpināt dialogu, lai panāktu pilnīgu pamieru; prasa, lai ES un tās dalībvalstis turpinātu ievērot savas saistības atbalstīt Āfrikas Savienības centienus nodrošināt mieru Dienvidsudānai un tās iedzīvotājiem pārejas procesā uz valsts iekšienē reformētu demokrātiju; prasa ES un tās dalībvalstīm atjaunot pilnvaras Cilvēktiesību komisijai Dienvidsudānā un nostiprināt tās lomu cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanā un seksuālās vardarbības apzināšanā; atbalsta tās ieteikumu iekļaušanu ziņojumā, kas nosūtāms ANO Ģenerālajai asamblejai un Drošības padomei;

Sīrija

38.  stingri nosoda nežēlīgos noziegumus un plaši izplatītos cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko veic Sīrijas režīma spēki ar citu valstu iesaistīto pušu atbalstu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, kuri pielīdzināmi genocīdam un kurus īstenojuši nevalstiskie bruņotie teroristu grupējumi, īpaši ISIS/Da’esh, Fateh Jabhat Fateh al-Sham /Al-Nusra Front un citi džihādistu grupējumi; prasa attiecībā uz visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm turpināt izmeklēšanu par ķīmisko ieroču izmantošanu un iznīcināšanu, un pauž nožēlu par Krievijas un Ķīnas lēmumu bloķēt jaunu UNSCR rezolūciju par ķīmisko ieroču izmantošanu; atkārtoti prasa nodrošināt pilnīgu un netraucētu humānās palīdzības piekļuvi un noteikt sodu un saukt pie atbildības cilvēkus, kas ir vainojami kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci; atbalsta ES iniciatīvu attiecībā uz situāciju Sīrijā nodot izskatīšanai Starptautiskajai Krimināltiesai un aicina ANO Drošības padomi rīkoties šajā sakarā; atbalsta IK pilnvaras veikt īpašu izmeklēšanu Alepo un ziņot ne vēlāk kā Cilvēktiesību padomes 34. sesijā martā un prasa ziņojumu iesniegt Ģenerālajai asamblejai un Drošības padomei;

Jemena

39.  ir ārkārtīgi nobažījies par katastrofālo humanitāro situāciju Jemenā; atkārtoti apstiprina savu apņemšanos turpināt atbalstīt Jemenu un tās iedzīvotājus; nosoda vēršanos pret civiliedzīvotājiem un nepieņemamos apstākļus, kuros karojošās puses, pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskās cilvēktiesības, dod viņiem pretrunīgus norādījumus, kā rīkoties; uzsver, ka bērnu vervēšanu un izmantošanu bruņotā konfliktā stingri aizliedz starptautiskās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības un ka tādu bērnu vervēšana, kam vēl nav piecpadsmit gadu, var būt kara noziegums; aicina visas puses nekavējoties atbrīvot šādus bērnus; mudina visas puses mazināt spriedzi un panākt tūlītēju un stabilu pamieru, kas liktu pamatus politiskam, iekļaujošam un sarunu ceļā panāktam konflikta risinājumam; šajā sakarā pilnībā atbalsta ANO īpašā sūtņa Jemenā Ismaïl Ould Cheikh Ahmed centienus, kā arī Cilvēktiesību padomes Rezolūcijas Nr. 33/16 , kurā ANO prasīts sadarboties ar nacionālo neatkarīgās izmeklēšanas komisiju, īstenošanu līdz 2016. gada oktobrim, kā arī atbalsta visus neatkarīgas starptautiskās izmeklēšanas centienus izbeigt nesodāmību Jemenā; aicina ES dalībvalstis atbalstīt Nīderlandes iniciēto kopīgo paziņojumu, kurā paustas bažas par vardarbību un pārkāpumiem Jemenā, un prasa minētos gadījumus rūpīgi un objektīvi izmeklēt; mudina augsto komisāru izmantot starpsesiju informācijas sniegšanas formātu, lai regulāri informētu Cilvēktiesību komiteju par izmeklēšanu rezultātiem;

o

o  o

40.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO 71. Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam cilvēktiesību komisāram un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ģenerālsekretāram.