REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās
13.3.2017 - (2017/2598(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Karol Karski, Charles Tannock, Anna Elżbieta Fotyga, Ryszard Antoni Legutko, Tomasz Piotr Poręba, Ryszard Czarnecki, Monica Macovei, Jana Žitňanská, Raffaele Fitto, Valdemar Tomaševski, Branislav Škripek ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0183/2017
B8-0188/2017
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO Statūtus,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO cilvēktiesību konvencijas un tām pievienotos fakultatīvos protokolus,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 60/251, ar ko izveido Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomi (UNHRC),
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas Sociālo hartu un ES Pamattiesību hartu,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ANO Cilvēktiesību padomi,
– ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 7. jūlija ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 71. sesiju[1],
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp 2016. gada steidzamās rezolūcijas par Etiopiju, Ziemeļkoreju, Indiju, Krimu, Honkongu, Kazahstānu, Ēģipti, Kongo Demokrātisko Republiku, Pakistānu, Hondurasu, Nigēriju, Gambiju, Džibutiju, Kambodžu, Tadžikistānu, Vjetnamu, Malāviju, Bahreinu, Mjanmu, Filipīnām, Somāliju, Zimbabvi, Ruandu, Sudānu, Taizemi, Ķīnu, Brazīliju, Krieviju, Tibetu, Irāku, Indonēziju, Centrālāfrikas Republiku, Burundi, Nikaragvu, Kuveitu un Gvatemalu,
– ņemot vērā 2016. gada 14. decembra rezolūciju par Gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā 2015. gadā[2],
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 18., 21., 27. un 47. pantu,
– ņemot vērā 2015. gada ANO Cilvēktiesību padomes ikgadējo ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā cilvēktiesību universāluma sekmēšana un aizsardzība ir Eiropas Savienības ētikas noteikumu un tiesību aktu kopuma neatņemama daļa un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem; tā kā cilvēktiesību ievērošanas jautājumi būtu sistemātiski jāiekļauj visās ES politikas jomās;
B. tā kā ES ir stingri apņēmusies sadarboties ar ANO struktūrām attiecībā uz cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību;
C. tā kā ANO Cilvēktiesību padomes regulārās sesijas, īpašo referentu iecelšana, vispārējo regulāro pārskatu (VRP) mehānisms un īpašās procedūras, kas vērsti uz situāciju konkrētās valstīs vai tematiskiem jautājumiem, dod ieguldījumu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma sekmēšanā un ievērošanā,
ANO Cilvēktiesību padome
1. atzinīgi vērtē darbu, ko veicis ANO augstais cilvēktiesību komisārs Zeid Ra’ad Al Hussein un viņa birojs (OHCHR); atzinīgi vērtē ANO Cilvēktiesību padomes būtisko lomu sadarbības veicināšanā starp starptautiskiem un reģionāliem cilvēktiesību mehānismiem un to veidu apzināšanā, ar kuriem sekmē „reģionālo vienošanos” nozīmi saistībā ar vispārējiem cilvēktiesību standartiem;
2. uzskata, ka ANO Cilvēktiesību padomes efektivitāte un uzticamība ir atkarīga no tās locekļu patiesas apņemšanās aizsargāt no cilvēktiesību pārkāpumiem visus cilvēkus visās valstīs saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību konvencijām, ar kurām sekmē cilvēktiesību vispārēju piemērošanu, neatkarību, objektivitāti, izvairīšanos no selektivitātes, konstruktīvu dialogu un sadarbību;
3. aicina valstis piešķirt piekļuvi ANO Cilvēktiesību padomes neatkarīgajiem ekspertiem, īpašajiem referentiem un OHCHR ekspertiem, izmeklēt iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus un konstruktīvi ar viņiem sadarboties nolūkā risināt situāciju, pildīt savas cilvēktiesību konvencijās paredzētās saistības un pilnībā sadarboties saskaņā ar ANO Cilvēktiesību padomes īpašajām procedūrām (tostarp VRP); mudina visas valstis veikt konkrētus pasākumus, lai īstenotu VRP ieteikumus un novērstu trūkumus, ieviešot īstenošanas un turpmāko pasākumu mehānismu, tostarp nosakot valstu rīcības plānus un valstu koordinācijas mehānismus;
4. turklāt atgādina, cik svarīgi ir, lai dalībvalstis aktīvi un pastāvīgi iesaistītos ANO cilvēktiesību mehānismos, jo īpaši Trešās komitejas, Ģenerālās Asamblejas (ANO ĢA) un ANO cilvēktiesību padomes darbā, lai uzlabotu to uzticamību;
Tematiskās prioritātes
5. uzsver, ka cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā svarīga nozīme ir cilvēktiesību aizstāvjiem un šajā jomā strādājošajām NVO; uzsver to, ka cilvēktiesības un pamatbrīvības ir jāaizsargā visās to izpausmes dimensijās, tostarp saistībā ar jaunajām tehnoloģijām; kopā ar ANO Cilvēktiesību padomi ir nobažījies par ziņojumiem par draudiem un represijām, kas vērsti pret tām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un NVO, kas sadarbojās ar ANO Cilvēktiesību padomi vispārējā regulārā pārskata sagatavošanas procesā;
6. nosoda pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un emuāristiem pieļauto visu veidu vardarbību, terorizēšanu, iebiedēšanu vai vajāšanu gan tiešsaistē, gan bezsaistē; aicina visas valstis veicināt un garantēt drošu un labvēlīgu vidi NVO, pilsoniskajai sabiedrībai, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem un jo īpaši neaizsargātākajām grupām, lai tās varētu darboties neatkarīgi un bez iejaukšanās; atkārtoti aicina tās valstis, kuras ir pieņēmušas ierobežojošus tiesību aktus pret neatkarīgām cilvēktiesību organizācijām, tos atcelt;
7. uzskata, ka brīvi, neatkarīgi un objektīvi plašsaziņas līdzekļi ir viens no demokrātiskas sabiedrības stūrakmeņiem, jo šādā sabiedrībā būtiska loma ir atklātām debatēm; atbalsta aicinājumu iecelt ANO ģenerālsekretāra īpašu pārstāvi jautājumos par žurnālistu drošību; aicina visos starptautiskajos forumos pievērsties jautājumiem par vārda brīvību tiešsaistē, digitālajām brīvībām un brīva un atvērta interneta nozīmīgumu; prasa samazināt digitālo plaisu un nodrošināt neierobežotu piekļuvi informācijai un saziņas līdzekļiem, kā arī nodrošināt brīvu piekļuvi internetam bez cenzūras;
8. atgādina, ka pulcēšanās un biedrošanās brīvības īstenošana joprojām ir ļoti problemātiska; ļoti atzinīgi vērtē darbu, ko veic īpašais referents miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesību jautājumos Maina Kiai; aicina visas valstis pienācīgi ņemt vērā viņa ziņojumus;
9. iestājas pret jebkādu diskrimināciju un vajāšanu, kuras pamatā ir rase, ādas krāsa, valoda, reliģija un ticība, seksuālā orientācija, sociālā izcelsme, dzimšana, vecums vai invaliditāte, vai statuss;
10. pauž bažas par to, ka daudzi cilvēki cieš, individuāli vai kolektīvi, no viņu tiesību pārkāpšanas uz reliģijas vai ticības brīvību, ko izdara valstis un nevalstiskie dalībnieki, izraisot diskrimināciju, nevienlīdzību un stigmatizāciju; atgādina par nepieciešamību cīnīties pret neiecietību un diskrimināciju reliģijas vai ticības dēļ, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas citas savstarpēji atkarīgas cilvēktiesības, piemēram, vārda brīvība;
11. aicina ES strādāt pie tā, lai nodrošinātu lielāku aizsardzību pret reliģisko un etnisko minoritāšu vajāšanu un vardarbību un lai atceltu tiesību aktus, kuros zaimošana vai atteikšanās no ticības var kalpot par aizbildinājumu reliģisko un etnisko minoritāšu un neticīgo vajāšanu; šajā sakarībā uzsver, ka kristieši joprojām ir visvairāk vajātā reliģiskā grupa pasaulē, un 2016. gadā vairāk nekā 90 000 ir nogalināti viņu ticības dēļ — noslepkavoti cilšu konfliktos, teroristu uzbrukumos, plānotu kristiešu ciematu iznīcināšanas gaitā vai valdības vajāšanu rezultātā; aicina ES iestādes vairāk iesaistīties to vajāto kristiešu aizsardzībā, kuru izcelsme ir kopīgs Eiropas kultūras mantojums;
12. mudina dalībvalstis atbalstīt ANO darbu cīņā pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem un pazemojošiem izturēšanās vai sodīšanas veidiem, masveida sodīšanu ar nāvi, nāvessodiem par narkotiku jomā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem; prasa, lai Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) pastiprina dialogu visos līmeņos un visos forumos, ES centienus cīņā pret nāvessodu izpildi bez tiesas sprieduma, spīdzināšanu un cita veida nežēlīgu izturēšanos saskaņā ar ES politikas pamatnostādnēm attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu; aicina vispārēji ratificēt un efektīvi īstenot ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un tās fakultatīvo protokolu;
13. aicina dalībvalstis turpināt stiprināt Starptautiskās Krimināltiesas darbu (ICC); mudina uz ciešu dialogu un sadarbību starp šo tiesu, ANO un tās aģentūrām un ANO Drošības padomi; pauž nožēlu par dažu valstu pieņemto lēmumu izstāties no ICC un aicina tās pārskatīt šo lēmumu; aicina ANO dalībvalstis pievienoties Krimināltiesai, ratificējot Romas Statūtus, un mudināt Kampalas grozījumu ratificēšanu;
14. ļoti asi nosoda pašreizējos nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus, jo īpaši tos, par kuriem ir atbildīga ISIS/Daesh, un uzbrukumus, ko pret bērniem pastrādājis Boko Haram, kā arī visus citus teroristu vai paramilitāru organizāciju uzbrukumus pret civiliedzīvotājiem, jo īpaši sievietēm un bērniem; nosoda kultūras mantojuma postīšanas aktu biežumu un mērogu un aicina atbalstīt attiecīgos centienus dažādos ANO forumos;
15. aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi strādāt, lai ANO atzītu ierosmi par to, lai tā dēvētās ISIS/Daesh nodarīto pret etniskajām un reliģiskajām minoritātēm atzītu par genocīdu un lai Starptautiskajai Krimināltiesai tiktu nodotas lietas par iespējamiem noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un genocīdu; mudina uz ciešu dialogu un sadarbību starp šo tiesu, ANO un tās aģentūrām un ANO Drošības padomi;
16. prasa ES mudināt visas valstis galveno uzmanību savās attiecīgajās attīstības politikās pievērst cilvēktiesībām un īstenot ANO 1986. gada Deklarāciju par tiesībām uz attīstību; atzinīgi vērtē to, ka nesen ANO Cilvēktiesību padome ir iecēlusi amatā īpašo referentu par tiesībām uz attīstību, kura pilnvaras paredz sekmēt tiesību uz attīstību veicināšanu, aizsargāšanu un īstenošanu saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu līdz 2030. gadam un citiem starptautiskās attīstības sadarbības nolīgumiem; uzsver, ka cilvēktiesībām visiem ir jākļūst par vienojošu elementu, lai sasniegtu visus programmas laikposmam līdz 2030. gadam uzdevumus un mērķus;
17. prasa turpināt to pasākumu atbalstīšanu, kas stiprina sieviešu un meiteņu iespēju veicināšanu un izskaustu visa veida vardarbību un diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm, tostarp vardarbību dzimuma dēļ; mudina dalībvalstis meklēt starpreģionu iniciatīvas, lai veicinātu, aizsargātu un īstenotu sieviešu tiesības;
18. prasa ES arī turpmāk veicināt bērnu tiesības, jo īpaši palīdzot nodrošināt bērnu piekļuvi ūdenim, sanitārijai, veselības aprūpei un izglītībai, tostarp konfliktu zonās un bēgļu nometnēs, un izskaust bērnu darbu, bērnu–kareivju vervēšanu, brīvības atņemšanu, spīdzināšanu, cilvēku tirdzniecību, bērnu, agrīnas un piespiedu laulības, seksuālu izmantošanu un kaitējošas paražas, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu; aicina īstenot pasākumus, lai atbalstītu un stiprinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros īstenotos starptautiskos centienus izbeigt bērnu izmantošanu bruņotos konfliktos, kā arī efektīvāk novērst konfliktu un pēckonflikta situāciju ietekmi uz sievietēm un meitenēm; aicina visas ANO valstis ievērot savas nolīgumā noteiktos pienākumus un saistības saskaņā ar Konvenciju par bērna tiesībām, kas pieņemta 1989. gadā, lai atbalstītu visu bērnu tiesības, kas ir to jurisdikcijā neatkarīgi no to juridiskā statusa un bez jebkāda veida diskriminācijas;
19. aicina valstis veicināt personu ar invaliditāti tiesības, tostarp to līdztiesīgu iesaistīšanos un sociālo iekļaušanu; aicina visas valstis ratificēt un īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;
20. aicina ES sadarboties ar partneriem, īstenojot ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, tostarp mudinot vairāk valstu pieņemt valsts rīcības plānus, un tādējādi iesaistīsies ANO darba grupu, kā arī OHCHR darba virzienos; atkārtoti pauž savu aicinājumu visām valstīm un ES aktīvi un konstruktīvi iesaistīties šajā procesā, lai panāktu juridiski saistošu instrumentu nolūkā novērst pārkāpumus, izpētīt situācijas uzlabošanas iespējas un nodrošinātu piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja notiek cilvēktiesību pārkāpumi;
21. atzinīgi vērtē ANO Ņujorkas Deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, kurā risināts jautājums par bēgļu un migrantu masveida pārvietošanos un kuras rezultātā pieņems globālu līgumu par visaptverošu sistēmu reaģēšanai uz bēgļu pieplūdumu (CRR), kā arī tādas saistības attiecībā uz migrantiem un bēgļiem, lai glābtu cilvēku dzīvības un apkarotu cilvēku tirdzniecību; atgādina, ka migrācijas jautājums būtu jāturpina izskatīt globālā mērogā, nevis vienīgi Eiropas līmenī; aicina aizsargāt patvēruma meklētāju, bēgļu, migrantu un visu pārvietoto personu cilvēktiesības, kā arī sieviešu, bērnu un neaizsargāto iedzīvotāju grupu, tostarp personu ar invaliditāti, cilvēktiesības;
22. aicina visas valstis veikt īpašus pasākumus bēgļu un migrantu bērnu interesēs, pamatojoties uz Konvenciju par bērna tiesībām, un ieviest pasākumus, lai nostiprinātu bērnu aizsardzības sistēmas, tostarp sociālo darbinieku un citu profesionālo grupu apmācību, kā arī koordinēti sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām;
Prioritātes attiecībā uz konkrētām valstīm
Ukraina
23. nosoda to, ka Krievijas īstenotās agresijas dēļ Donbasā ir izveidojusies smaga humanitārā situācija un ka Ukrainas un starptautiskajām humanitārajām organizācijām tiek liegta piekļuve okupētajiem reģioniem; pauž dziļas bažas par smagajiem humanitārajiem apstākļiem, ar kuriem saskaras vairāk nekā 1,5 miljons iekšzemē pārvietoto personu; pauž dziļas bažas par to, ka turpinās ar konfliktu saistītā seksuālā vardarbība, jo īpaši uz robežām un Krimā; pauž dziļas bažas arī par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijas okupētajā Krimā, it īpaši pret Krimas tatāriem vērstajiem pārkāpumiem; uzsver nepieciešamību arī turpmāk sniegt Ukrainai finansiālu atbalstu; atkārtoti pauž stingru atbalstu Ukrainas suverenitātei, neatkarībai, vienotībai un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī tās brīvai un neatkarīgai izvēlei nostāties uz Eiropas integrācijas ceļa; aicina visas puses nekavējoties sākt okupētās Krimas pussalas miermīlīgu reintegrāciju Ukrainas tiesiskajā sistēmā ar politiska dialoga palīdzību un pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības; atbalsta sankciju pagarināšanu pret Krieviju, kamēr pilnībā nav īstenota Minskas vienošanās un Krima nav atdota; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Padomi pastiprināt spiedienu uz Krievijas Federāciju, lai nodrošinātu starptautisko organizāciju iekļuvi Krimā ar mērķi uzraudzīt cilvēktiesību stāvokli, ņemot vērā to, ka pussalā tiek rupji pārkāptas pamatbrīvības un cilvēktiesības, un izveidot pastāvīgu starptautisko uzraudzību un konvencionālus mehānismus; turklāt prasa pilnībā īstenot Minskas vienošanos; atgādina, ka visām konfliktā iesaistītajām pusēm ir pienākums veikt visus iespējamos pasākumus, lai aizsargātu viņu kontrolē esošos civiliedzīvotājus no karadarbības sekām; atbalsta un rosina interaktīvu dialogu sakarā ar ANO Cilvēktiesību padomes 34. sesiju;
Sīrija
24. stingri nosoda nežēlīgos noziegumus un plaši izplatītos cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko veic Sīrijas režīma spēki ar Krievijas un Irānas atbalstu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko izdarījuši nevalstiski bruņoti teroristu grupējumi, īpaši ISIL/Da’esh, un tādējādi ir atbildīgi par noziegumiem, kas uzskatāmi par genocīdu, Jabhat Fateh al-Sham /Al-Nusra Front un citi džihādistu grupējumi; uzsver nepieciešamību turpināt izmeklēšanu par ķīmisko ieroču izmantošanu un iznīcināšanu, ko Sīrijā veic visas puses, un pauž nožēlu par Krievijas un Ķīnas lēmumu bloķēt jaunu ANO Drošības padomes rezolūciju par ķīmisko ieroču izmantošanu; atkārtoti prasa pilnīgu un netraucētu humānās palīdzības piekļuvi un noteikt konsekvences un atbildību cilvēkiem, kas ir vainojami kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci; atbalsta ES iniciatīvu jautājumus attiecībā uz situāciju Sīrijā nodot izskatīšanai Starptautiskajai Krimināltiesai un aicina ANO Drošības padomi veikt darbības šajā sakarībā; atbalsta izmeklēšanas komisijas pilnvaras veikt īpašu izmeklēšanu Alepo, kurai būtu jāziņo par konstatējumiem ne vēlāk kā ANO Cilvēktiesību padomes 34. sesijā martā, un pieprasa, ka ziņojumus jāiesniedz Ģenerālajā Asamblejā un Drošības padomē;
Gruzija
25. joprojām ir nobažījies par vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību un to, ka novērotāji nevar piekļūt okupētajiem Abhāzijas reģioniem un Chinvali reģionam/Dienvidosetijai, kurus abus ir okupējusi Krievija un kur vēl arvien ir plaši izplatīti cilvēktiesību pārkāpumi; mudina stiprināt tiešus cilvēku savstarpējos kontaktus starp Tbilisi kontrolēto teritoriju un diviem okupētajiem reģioniem; aicina pilnībā respektēt Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī tās starptautiski atzīto robežu neaizskaramību; uzsver nepieciešamību ļaut bēgļiem un iekšzemē pārvietotām personām fiziski un morāli neskartiem atgriezties savās pastāvīgajās dzīves vietās; aicina Gruzijas valdību veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu vispārējā periodiskā pārskata ieteikumu ieviešanu un īstenošanu;
Korejas Tautas Demokrātiskajā Republika (KTDR) (Ziemeļkoreja)
26. pauž dziļas bažas par to, ka humanitārā situācija KTDR arvien pasliktinās; aicina KTDR valdību pildīt pienākumus, kas noteikti cilvēktiesību instrumentos, kuru dalībvalsts tā ir, un nodrošināt, lai humanitārajām organizācijām, neatkarīgiem cilvēktiesību novērotājiem un ANO īpašajam referentam attiecībā uz cilvēktiesību situāciju KTDR būtu pieeja šai valstij un tiktu īstenota vajadzīgā sadarbība; aicina Korejas Tautas Demokrātisko Republiku atļaut valsts un starptautisko plašsaziņas līdzekļu vārda brīvību un preses brīvību, kā arī atļaut pilsoņiem necenzētu piekļuvi internetam; stingri nosoda sistemātisko nāvessoda izmantošanu KTDR plašā mērogā; aicina KTDR valdību izsludināt moratoriju attiecībā uz visu nāvessodu izpildi, lai tuvākajā nākotnē nāvessodu atceltu; prasa saukt pie atbildības tos, kas ir visvairāk atbildīgi par KTDR veiktajiem noziegumiem pret cilvēci, tiesāt Starptautiskajā krimināltiesā un pakļaut mērķtiecīgām sankcijām; asi nosoda kodolizmēģinājumus, atzīdams tos par liekiem un bīstamām provokācijām, kā arī par attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpumiem un nopietniem draudiem Korejas pussalas un Ziemeļaustrumāzijas reģiona mieram un drošībai; prasa atjaunot īpašā referenta pilnvaras; prasa iesniegt ekspertu grupas ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai un Drošības padomei; iesaka iekļaut rezolūcijā galvenos ekspertu ziņojuma atbildības ieteikumus, kas ietver Seulas biroja veiktspējas stiprināšanu ar izmeklēšanas un kriminālvajāšanas speciālistu zināšanām un iecelt ekspertu tiesas spriešanas krimināllietās jomā, lai veicinātu pasākumus atbildības noteikšanai;
Mjanma/Birma
27. pauž nopietnas bažas par ziņojumiem par vardarbīgām sadursmēm Rakhainas pavalsts ziemeļu daļā un pauž nožēlu par dzīvību, iztikas un pajumtes zaudēšanu un nesamērīgo spēka izmantošanu no Mjanmas bruņoto spēku puses; mudina militāros un drošības spēkus nekavējoties izbeigt slepkavības, vajāšanas un izvarošanas, kas vērstas pret rohingu tautības cilvēkiem, kā arī viņu māju dedzināšanas; prasa, lai Mjanmas valdības un civilās iestādes nekavējoties izbeigtu rohingu minoritātes diskrimināciju un segregāciju; aicina aizsargāt rohingu izcelsmes bēgļu tiesības un garantēt visu Mjanmas iedzīvotāju drošību, drošumu un līdztiesību; atzinīgi vērtē Mjanmas valdības lēmumu par galvenajām prioritātēm noteikt mieru un nacionālo samierināšanos; atzinīgi vērtē Mjanmas valdības paziņojumu par izmeklēšanas komisijas dibināšanu attiecībā uz neseno vardarbību Rakhainas pavalstī; uzsver nepieciešamību pienācīgi sodīt vainīgos, kā arī nodrošināt atbilstīgu tiesisko aizsardzību vardarbības upuriem; aicina Mjanmas valdību turpināt demokratizācijas procesu un ievērot tiesiskumu, vārda brīvību un cilvēka pamattiesības; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt atjaunotas pilnvaras ANO īpašajam referentam Mjanmas jautājumos;
o
o o
28. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO 71. Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam cilvēktiesību komisāram un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ģenerālsekretāram.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0317.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0502.