Procedūra : 2017/2593(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0242/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0242/2017

Debates :

PV 05/04/2017 - 6
CRE 05/04/2017 - 6

Balsojumi :

PV 05/04/2017 - 7.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 472kWORD 50k
31.3.2017
PE598.583v01-00
 
B8-0242/2017

iesniegts, noslēdzot debates par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības (2017/2593(RSP))


Syed Kamall ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības  (2017/2593(RSP))  
B8-0242/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu,

–  ņemot vērā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktu sniegto Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes premjerministres 2017. gada 29. marta paziņojumu Eiropadomei,

–  ņemot vērā Apvienotās Karalistes 2017. gada 2. februāra Balto grāmatu “Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības un jauna partnerība ar Eiropas Savienību”;

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

Sarunu principi

1.  uzskata, ka sarunu galvenajam mērķim ir jābūt Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes ilgtermiņa, ciešas un īpašas partnerības izveidei, kura apmierinātu visu pušu atšķirīgās vajadzības un cerības;

2.  uzsver, ka šīs sarunas ir izsenu draugu un sabiedroto sarunas, kas kopīgiem spēkiem ir daudz sasnieguši; atzinīgi vērtē Lielbritānijas valdības 2017. gada 29. marta paziņojumā par nodomu izstāties no Eiropas Savienības pausto izteikti konstruktīvo un pozitīvo pieeju; atzinīgi vērtē Eiropadomes priekšsēdētāja atbildi; cer, ka visā sarunu gaitā visas attiecīgās puses turpinās šādā garā un ka tādējādi izstāšanās līgumu būs iespējams apspriest mierīgā, konstruktīvā un pozitīvā gaisotnē, ievērojot visu pušu intereses;

3.  pauž apņēmību atbalstīt šo procesu tā, lai nepieļautu strupceļus un pārmērīgas prasības, tādējādi nodrošinot, ka netiek apdraudēta 27 valstu ES vienotība vai Komisijas pilnvaras vest sarunas;

4.  atzīmē, ka 50. pantā ir noteikts, ka izstāšanās līgumu ar dalībvalsti noslēdz "ņemot vērā tās turpmākās attiecības ar Savienību" un tādēļ šo jauno attiecību satvars ir jānosaka jau agrīnā sarunu procesa posmā; prasa, lai sarunas par izstāšanās kārtību un turpmāko attiecību satvaru notiktu vienlaicīgi;

Sarunu jautājumi

5.  atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes valdības un citu dalībvalstu valdību komentārus attiecībā uz to, ka izteikta prioritāte ir jāpiešķir tam, lai panāktu vienošanos par ES pilsoņu statusu Apvienotajā Karalistē un tās pilsoņu statusu Eiropas Savienībā; pauž stingru atbalstu tam, lai savstarpējā vienošanās būtu taisnīga un vienlīdzīga, un prasa to noslēgt agrīnā sarunu posmā;

6.  uzskata, ka nekavējoties ir jāsāk sarunas par ilgtermiņa ciešām ekonomiskām attiecībām, kas pragmatiski veicinātu visu 28 valstu labklājību; prasa izstrādāt drosmīgu un vērienīgu brīvās tirdzniecības un investīciju nolīgumu, kurā paredzēta cieša, savstarpēja piekļuve preču un pakalpojumu tirgum un kurā ņemts vērā tirdzniecības apjoms, kā arī tirdzniecības un investīciju nolīgumi starp Eiropas Savienību un trešām valstīm; prasa piemērot inovatīvu pieeju, lai nodrošinātu, ka turpmākajās tirdznieciskajās attiecībās būtu pēc iespējas mazāk sarežģījumu muitas jomā; uzsver, ka, atšķirībā no Eiropas Savienības sarunām ar citām valstīm, Apvienotajai Karalistei sarunās ir juridiska un stāvokļa ziņā vienlīdzīga izejas pozīcija ar savstarpēji atbilstīgiem regulatīviem standartiem;

7.  uzskata, ka būs jomas par kurām Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste būs vienprātīgas, ņemot vērā abpusējo ieinteresētību ciešas sadarbības turpināšanā, piemēram, konkrēti pasākumi izglītības un pētniecības jomā;

8.  uzsver, cik svarīgas ir turpmākas sadarbībā pamatotas attiecības drošības jomā starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību, jo īpaši šajā laikā, kad pieaug un nostiprinās terorisma draudi un hibrīddraudi;

9.  norāda uz Eiropas Savienības ieguldījumu Ziemeļīrijas miera procesā, jo īpaši ar PEACE programmām un darba grupu Ziemeļīrijas jautājumā; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, lai robeža starp Īriju un Ziemeļīriju joprojām būtu cik vien iespējams nemanāma; uzsver, ka kopīgā ceļojumu telpa, pateicoties kurai iekšējās kontroles tika samazinātas līdz minimumam, starp Īriju un Apvienoto Karalisti ir spēkā kopš 1952. gada; atzīmē, ka Belfāstas nolīgums iedibināja piekrišanas principu, tādējādi Ziemeļīrija ir Apvienotās Karalistes daļa tik ilgi, kamēr tās iedzīvotāju vairākums tā vēlas;

10.  atzīmē, ka izstāšanās līgumā būtu arī jāņem vērā Gibraltāra iedzīvotāju vajadzības šīs teritorijas izsenā statusa kontekstā;

11.  uzskata, ka arī jānodrošina taisnīgs finanšu norēķins, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ar kuriem izvērtē gan saistības, gan aktīvus;

12.  atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta komiteju darbu pie galveno izskatāmo jautājumu uzskaitījuma; pauž nožēlu, ka šī darba rezultāti nav oficiāli iesniegti Komisijai, bet prasa sarunās tik un tā ņemt vērā šo ieguldījumu; prasa nodrošināt, ka sarunu gaitā Parlaments tiek pienācīgi un regulāri informēts, kā arī nodrošināt, ka tiek ņemti vērā visu politisko grupu viedokļi, kā arī prasa, lai jebkāds Parlamenta ieguldījums sarunu procesā tiktu sagatavots labticīgi un pilnībā pārredzami;

13.  prasa izstrādāt tādu strīdu izšķiršanas sistēmu, kurā ievērotas abu pušu tiesību un konstitucionālās sistēmas;

Steidzamā nepieciešamība reformēt Eiropas Savienību

14.  uzsver — tam, ka dalībvalsts ir uz izstāšanās ceļa būtu jāstimulē visdziļākās pārdomas par stāvokli pašā Eiropas Savienībā; uzskata, ka pirmajos četrdesmit pastāvēšanas gados Eiropas Savienība nodrošināja daudzus būtiski vērtīgus sasniegumus un sekojoši bija spējīga uzņem savā saimē jaunas dalībvalstis no Viduseiropas un Austrumeiropas; tomēr pauž nožēlu par to, ka pēdējos divdesmit gados Eiropas Savienība ir apdraudēta būtisku politisku neveiksmju rezultātā, piemēram:

–  kļūdas, kas tika pieļautas euro ieviešanā un pārvaldībā,

–  nespēja efektīvi pārvaldīt migrācijas krīzi,

–  stagnējoša Eiropas ekonomika, kas nespēja nodrošināt pietiekamu skaitu jaunu darbvietu, nodrošināt lielāku ekonomisko izaugsmi un risināt Eiropas konkurētspējas krīzi,

–  varas pārmērīga centralizācija ES iestāžu rokās, kas lika dalībvalstu iedzīvotājiem justies attālinātiem un bezspēcīgiem;

15.  atzīmē, ka Eiropas tautas grib, lai to dalībvalstis sadarbotos brīvi, kā suverēnas dalībvalstis ar kopīgi pārvaldītām iestādēm, kas galveno uzmanību pievērš ierobežotam skaitam īpašu tām deleģētu uzdevumu; uzskata, ka pēdējo gadu referendumi un vēlēšanas visā Eiropā ir parādījuši, ka Eiropas tautas noraida pārlieku centralizētu Eiropas federālās valsts modeli, kura pamatā ir nebeidzams "aizvien ciešākas savienības" princips;

16.  prasa reformēt Eiropas Savienību, padarot to par kopienu, kurā nācijas sadarbojas kopīgās konfederālās iestādēs, pamatojoties uz šādiem principiem:

–  Eiropas Savienībai ir jārespektē tās dalībvalstis,

–  Eiropas Savienībai ir jāvērš galvenā uzmanība uz jomām, kurās tā var palielināt pievienoto vērtību,

–  Eiropas Savienībai jānodrošina lielākas elastīguma iespējas,

–  Eiropas Savienībai jānodrošina lielāka demokrātiskā pārskatatbildība,

–  Eiropas Savienībai jānodrošina līdzekļu lietderīgāka izmantošana,

–  Eiropas Savienībai ir jābūt tālredzīgai;

17.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, Eiropadomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika