Procedūra : 2017/2545(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0290/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0290/2017

Debates :

PV 17/05/2017 - 19
CRE 17/05/2017 - 19

Balsojumi :

PV 18/05/2017 - 11.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0228

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 503kWORD 58k
4.5.2017
PE603.738v01-00
 
B8-0290/2017

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par autotransportu Eiropas Savienībā (2017/2545(RSP))


Karima Delli Transporta un tūrisma komitejas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par autotransportu Eiropas Savienībā (2017/2545(RSP))  
B8-0290/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvu 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Regulu (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā(7),

–  ņemot vērā Komisijas balto grāmatu „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011)0144),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 9. septembra rezolūciju par 2011. gada Baltās grāmatas par transportu īstenošanu — novērtējums un virzība uz ilgtspējīgu mobilitāti(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par loģistiku Eiropas Savienībā un multimodāliem pārvadājumiem jaunajos TEN-T koridoros(9),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 24. novembra rezolūciju par jaunām iespējām maziem transporta uzņēmumiem, tostarp uz sadarbību orientētiem uzņēmējdarbības modeļiem(10),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par situāciju Savienības autopārvadājumu tirgū (COM(2014)0222),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Direktīvu (ES) 2015/413, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem(11),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” (COM(2016)0501) un Komisijas paziņojumu „Transports un CO2” (COM(1998)0204),

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu un tajā ietverto apņemšanos saglabāt globālās sasilšanas līmeni krietni zem 2 grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni un turpināt centienus ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija,

–  ņemot vērā 2016. gada 14. aprīļa Amsterdamas paziņojumu par sadarbību satīklotas un automatizētas transportlīdzekļu vadības jomā — virzība uz satīklotiem un automatizētiem transportlīdzekļiem uz Eiropas ceļiem,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģija — liels solis ceļā uz sadarbīgu, satīklotu un automatizētu pārvietošanos” (COM(2016)0766),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Komisijai vajadzētu steidzami iesniegt tiesību aktu priekšlikumus par kravu autopārvadājumu tirgu (turpmāk — “ierosmes autotransporta jomā”), lai apzinātu un risinātu problēmas, ar ko saskaras šī nozare;

B.  tā kā ES autotransporta ekonomikas nozares nodrošina aptuveni 5 miljonus tiešu darbvietu un rada gandrīz 2 % no ES IKP, un šajā nozarē strādā 344 000 pasažieru autopārvadājumu uzņēmumu un vairāk nekā 560 000 kravu autopārvadājumu uzņēmumu(12);

C.  tā kā 2013. gadā pasažieru pārvadājumu apjoms pa ES autoceļiem bija 5 323 miljardi pasažierkilometru, no kuriem 72,3 % veidoja pārvadājumi ar pasažieru automobiļiem, savukārt pārvadājumi ar autobusiem un tālsatiksmes autobusiem bija 8,1 % no kopējā pasažieru pārvadājumu apjoma ES-28 valstīs(13);

D.  tā kā ceļu satiksmes drošība ir svarīga problēma ES, par ko liecina 135 000 smagas traumas guvušie un 26 100 bojāgājušie satiksmes negadījumos 2015. gadā;

E.  tā kā autotransports ir viens no ES ekonomikas dzinējspēkiem un tam arī turpmāk vajadzētu būt ekonomikas izaugsmes un darbvietu radīšanas veicinātājam, kā arī tam būtu jāveicina konkurētspēja un teritoriālā kohēzija, un tā kā vienlaikus ir nepieciešams, lai nozare kļūtu ilgtspējīgāka un tajā tiktu nodrošināti pienācīgi darba apstākļi un sociālās tiesības;

F.  tā kā autotransports ir nozare, kurā ES ieņem galveno vietu pasaulē gan ražošanas, gan transporta darbību jomā, un tā kā ir svarīgi, lai Eiropas autotransports turpinātu attīstīties, veikt investīcijas un atjaunināties ilgtspējīgā un ekoloģiskā veidā, tādējādi pasaules mērogā saglabājot savas vadošās tehnoloģiju pozīcijas tādā pasaules ekonomikā, kurai arvien vairāk raksturīgi spēcīgi jauni dalībnieki un jauni uzņēmējdarbības modeļi;

G.  tā kā autotransportā turpina pakāpeniski pārtraukt fosilā kurināmā izmantošanu, jo ir steidzama nepieciešamība uzlabot šīs nozares energoefektivitāti un ilgtspējību, jo īpaši izmantojot alternatīvas degvielas, alternatīvas spēka piedziņas un digitalizāciju, turklāt rīkojoties izmaksu ziņā efektīvi un nemazinot nozares konkurētspēju;

H.  tā kā transporta nozarei ir būtiska loma klimata pārmaiņās, jo tā rada aptuveni 23,2 % no ES kopējās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, un tā kā 2014. gadā autotransports veidoja 72,8 % no ES transporta nozares SEG emisijas kopējā apjoma;

I.  tā kā lēš, ka ceļu sastrēgumu izraisītie laika zudumi, papildu degvielas patēriņš un piesārņojums ES ekonomikai rada tādus zaudējumus, kas līdzvērtīgi 1 % no tās IKP;

J.  tā kā starptautisko kravu autopārvadājumu transports arvien vairāk saskaras ar dalībvalstu noteiktiem regulatīviem šķēršļiem;

K.  tā kā multimodāli tīkli un dažādu transporta veidu un pakalpojumu integrēšana var palīdzēt uzlabot pasažieru un kravas transporta savienojumus un efektivitāti, tā palīdzot samazināt oglekļa un citas kaitīgas emisijas;

L.  tā kā dalībvalstis nepietiekami izpilda ES tiesību aktus par kabotāžu;

M.  tā kā Savienībā ir ļoti lielas atšķirības attiecībā uz to, kā tiek izpildīti spēkā esošie tiesību akti par darba apstākļiem, sociālajām tiesībām un ceļu satiksmes drošību,

Konkurētspējas un inovāciju uzlabošana autotransporta nozarē

1.  uzskata, ka ierosmēm autotransporta jomā vajadzētu kļūt par tik ļoti nepieciešamo stimulu ilgtspējīgākai, drošākai, inovatīvākai un konkurētspējīgai Eiropas autotransporta nozarei un Eiropas ceļu infrastruktūras turpmākai attīstībai, lai uzlabotu autotransporta un loģistikas efektivitāti, nodrošinātu pārvadātājiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaules tirgū, kā arī pabeigtu transporta iekšējā tirgus izveidi un uzlabotu tā darbību attiecībā uz pasažieru un kravu pārvadājumiem pa autoceļiem, kā noteikts Eiropas autotransporta nozares ilgtermiņa stratēģijā;

2.  turklāt uzskata, ka ar ierosmēm autotransporta jomā būtu jāveicina transportlīdzekļu tehnoloģiju attīstība un alternatīvo degvielu izmantošana, jāuzlabo transporta sistēmu un transporta veidu savstarpējā izmantojamība un jānodrošina transporta nozares MVU piekļuve tirgum;

3.  aicina Komisiju ierosmju autotransporta jomā izstrādē ņemt vērā Parlamenta 2015. gada 9. septembra rezolūciju par 2011. gada Baltās grāmatas par transportu īstenošanu; uzsver, ka autotransports ir jāaplūko saistībā ar visaptverošu un ilgtermiņa pieeju ES intermodālas un ilgtspējīgas transporta politikas ietvaros;

4.   uzsver, ka autotransporta nozare dod ievērojamu ieguldījumu ES nodarbinātībā un izaugsmē un ka valstu ekonomika ir cieši saistīta ar ES autotransporta nozares konkurētspēju; tāpēc prasa īstenot proaktīvu politiku, ar ko atbalstītu un attīstītu ilgtspējīgu autotransporta nozari, kurā valdītu godīga konkurence, it sevišķi attiecībā uz MVU, un jo īpaši ņemot vērā nākotnes digitālo, tehnoloģisko un vides attīstību šajā nozarē, vienlaikus veicinot darbaspēka kvalifikācijas uzlabošanu;

5.  aicina Eiropas autotransporta nozari izmantot iespējas, ko piedāvā digitalizācija; aicina Komisiju izstrādāt komunikācijas infrastruktūru gan transportlīdzekļu savstarpējai, gan transportlīdzekļu un infrastruktūras saziņai, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, efektivitāti un sagatavotos nākotnes mobilitātei; uzsver, ka ir jāattīsta transportlīdzekļu tehnoloģiju nodošana, lai palielinātu loģistikas atbalstu tiem un izstrādātu atbilstošas definīcijas un noteikumus šajā jautājumā; aicina Komisiju paredzēt atbilstīgu tiesisko regulējumu savienotai un automatizētai braukšanai, kā arī jaunajiem sadarbīgās uzņēmējdarbības modeļiem;

6.  mudina Komisiju uzlabot saskaņotību pasažieru un preču pārvadājumos, un jo īpaši attiecībā uz elektroniskām ceļa nodevu iekasēšanas sistēmām ES, jo pašreizējais saskaņotības trūkums transportam rada papildu izmaksas; šajā sakarībā mudina izmantot digitālās tehnoloģijas (elektroniski un standartizēti dokumenti, e-CMR viedie tahogrāfi, utt.), lai nodrošinātu pilnībā darbotiesspējīgu iekšējo tirgu;

Pārrobežu mobilitātes pa ceļiem veicināšana

7.  mudina dalībvalstis labāk īstenot attiecīgos ES noteikumus un Komisiju rūpīgāk uzraudzīt šo īstenošanu, tostarp attiecībā uz pārrobežu sadarbību un spēkā esošo tiesību aktu interpretāciju un pienācīgu un nediskriminējošu īstenošanu, kā arī sekmēt valstu tiesību aktu saskaņošanu; uzskata, ka Komisijai visos gadījumos, kad to var likumīgi darīt, vajadzētu uzsākt pienākumu neizpildes procedūras par tiesību aktiem un pasākumiem, kas rada tirgus traucējumus;

8.  mudina dalībvalstis ciešāk sadarboties ar Euro Contrôle Route un Eiropas ceļu drošības policijas tīklu (TISPOL), lai uzlabotu ES autotransporta tiesību aktu izpildi un izveidotu spēcīgu mehānismu, ar ko nodrošināt vienotu un pienācīgu spēkā esošā acquis īstenošanu, t. i., atbalstot dalībvalstis sertifikācijas, standartizācijas, tehniskās zinātības, datu apkopošanas, apmācības un inspekcijas uzdevumu veikšanā un pārvaldot platformas informācijas apmaiņai starp valstu ekspertiem un iestādēm; aicina apsvērt iespēju izveidot Eiropas Autotransporta aģentūru, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pienācīgu īstenošanu un veicinātu standartizāciju visās dalībvalstīs;

9.  aicina dalībvalstis pastiprināt pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz braukšanas un atpūtas laika un kabotāžas noteikumiem, kā arī izmantot efektīvus, samērīgus un preventīvus sodus; mudina Komisiju paātrināt digitālo ierīču, piemēram, viedo tahogrāfu un elektronisku preču pavadzīmju (e-CMR) obligātu izmantošanu transportlīdzekļos, lai uzlabotu uzraudzību attiecībā uz atbilstību attiecīgajiem ES noteikumiem, vienlaikus samazinot administratīvās izmaksas;

10.  mudina Komisiju turpināt saskaņot spēkā esošos noteikumus attiecībā uz obligātu drošības aprīkojumu vieglajos un smagajos kravas transportlīdzekļos, piemēram, brīdinājuma trīsstūriem, atstarojošām vestēm, rezerves lampām vai etilometriem;

11.  aicina Komisiju izskatīt iespējas samazināt dažādu valstu tiesību aktu radīto birokrātisko un finansiālo slogu, lai nodrošinātu transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību visā ES; uzskata, ka attiecībā uz sociālajiem apstākļiem, piemēram, mobilajiem darba ņēmējiem, vajadzētu būt iespējai ziņot par ilgāku laika posmu, pat tad, ja viņi strādā vairākiem darbuzņēmējiem un neatkarīgi no darba norīkojumu skaita;

12.  uzsver, ka ES ieviesta saskaņota, taisnīga, pārredzama, nediskriminējoša un nebirokrātiska ceļu nodevu iekasēšanas sistēma, kas būtu atbilstoša nobrauktajam attālumam un kravas automobiļu, autobusu un automobiļu radītajām ārējām izmaksām (principi “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā”) pozitīvi ietekmētu to problēmu risināšanu, kas saistītas ar ceļu infrastruktūras slikto stāvokli, sastrēgumiem un piesārņojumu; aicina Komisiju izveidot sistēmu, kas nodrošinātu nediskrimināciju un nepieļautu sadrumstalotas nodevu iekasēšanas shēmas vieglajiem automobiļiem ES;

13.  aicina Komisiju ierosināt pārskatīt Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmas (EETS) direktīvu, kurā vajadzētu iekļaut ārējo izmaksu elementu, pamatojoties uz principu “piesārņotājs maksā”, kurai vajadzētu būt pilnībā savienojamai ar mērķi izveidot tādus saskaņotus ES tehniskos standartus ceļu nodevas iekasēšanai, kuri balstītos uz pārredzamību, labāku attīstību un ar kuriem integrētu dažādas transportlīdzekļos uzstādītas ITS iekārtas, kā arī precizēt tiesību aktus, lai precīzāk noteiktu un aizsargātu EETS pakalpojumu sniedzēju tiesības un padarītu viņu pienākumus mazāk apgrūtinošus;

14.  uzskata, ka dalībvalstīm nomalēs un valstīm, kurās nav reālas alternatīvas autotransportam, ir lielākas grūtības veidot savienojumus ar ES iekšējā tirgus kodolu; aicina Komisiju savās ierosmēs autotransporta jomā iekļaut mehānismu, ar ko mazinātu no nomalēm veikto autotransporta darbību izmaksas;

15.  uzsver, ka nomātie transportlīdzekļi parasti ir jaunākie un videi draudzīgākie tirgū, veicinot autotransporta nozares efektivitāti; tādēļ aicina Komisiju pārskatīt spēkā esošos noteikumus par nomātiem transportlīdzekļiem, kas pašlaik ļauj dalībvalstīm aizliegt šādu transportlīdzekļu izmantošanu pārrobežu pārvadājumos;

16.  pauž bažas par to, ka valstu iestādes nenodrošina pienācīgu izpildi saistībā ar krāpšanu attiecībā uz tahogrāfiem un kabotāžas pārvadājumiem, un tādēļ aicina Komisiju risināt šīs problēmas, cita starpā, izmantojot jaunās tehnoloģijas, vienkāršojot un precizējot kabotāžas noteikumus un uzlabojot informācijas apmaiņu starp iestādēm, lai panāktu labāku noteikumu izpildi visā ES, kā arī labāk uzraudzīt kabotāžas darbības;

17.  uzskata, ka tiesību aktu prasībām vajadzētu būt proporcionālām uzņēmējdarbības būtībai un uzņēmuma lielumam; tomēr pauž bažas par to, vai joprojām ir pamats atbrīvot viegldarba transportlīdzekļus (LCV) no vairāku Eiropas noteikumu piemērošanas, ņemot vērā to arvien pieaugošo izmantošanu kravu starptautiskajos pārvadājumos, un aicina Komisiju iesniegt novērtējuma ziņojumu par šīs pieaugošas izmantošanas turpmāko ietekmi uz ekonomiku, vidi un drošību;

18.  uzsver, ka pārrobežu mobilitāte pa ceļiem, kas skar kaimiņos esošās kandidātvalstis, būtu jāsekmē ar ceļu infrastruktūras, signalizācijas un elektronisko sistēmu standartu labāku saskaņošanu, tādējādi nodrošinot problemātisko posmu novēršanu, jo īpaši TEN-T pamattīklā;

Sociālo apstākļu un drošības noteikumu uzlabošana

19.  uzsver, ka ar transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību ES nedrīkst pamatot darba ņēmēju pamattiesību pārkāpšanu vai vājināt spēkā esošos tiesību aktus attiecībā uz darba apstākļiem, piemēram, atpūtas laiku, darba raksturu, laiku, kad var būt prom no mājas bāzes, kā arī iespējām apgūt prasmes, uzlabotu apmācību un karjeras attīstību, veselību un drošību, veselības aprūpi, sociālo palīdzību un minimālajām algas likmēm;

20.  pauž bažas par sociāli apšaubāmu uzņēmējdarbības praksi, kas rada risku arī ceļu satiksmes drošībai un ir galvenokārt saistīta ar kabotāžas noteikumiem un t. s. “pastkastītes” uzņēmumiem (jo īpaši jautājumi, kas attiecas uz slēpto pašnodarbinātību un apzināti ļaunprātīgu rīcību, vai arī spēkā esošo Eiropas un valstu tiesību aktu apiešanu, radot negodīgu konkurenci, nelikumīgi samazinot darbaspēka un darbības izmaksas un pārkāpjot darba ņēmēju tiesības, un kas iespējama tāpēc, ka Eiropas noteikumi nav pietiekami skaidri un ir atšķirīgas interpretācijas un izpildes prakses valstu līmenī);

21.  aicina Komisiju pārskatīt prasības attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību, lai nepieļautu t. s. “pastkastītes” uzņēmumu darbību autotransporta nozarē;

22.  aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami risināt jautājumus, kas attiecas uz autovadītāju nogurumu, tostarp nodrošinot, ka jebkādas investīcijas ceļu infrastruktūrā paredz apstākļu uzlabošanu autovadītājiem, jo īpaši tālbraucējiem, kā arī nodrošināt, lai pilnībā tiktu ievēroti tiesību akti par atpūtas pārtraukumiem;

23.  aicina Komisiju precizēt noteikumus par kabotāžu un noteikumus, kas reglamentē autopārvadātāja darbības veikšanu, un uzlabot to īstenošanu, lai efektīvi vērstos pret krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu;

24.  aicina Komisiju precizēt Darba ņēmēju norīkošanas direktīvas noteikumu piemērošanu autotransporta nozarē, un uzlabot to īstenošanu un izpildi;

25.  uzsver, ka Eiropa saskaras ar profesionālu autovadītāju trūkumu, kas radies sakarā ar transporta pakalpojumu pieaugošo pieprasījumu, starptautiskās tirdzniecības straujo attīstību un demogrāfisko situāciju; tāpēc aicina Komisiju veicināt gados jaunu vīriešu un sieviešu piekļuvi profesijai un risināt problēmas, kas saistītas ar transportlīdzekļu vadītāju sliktajiem darba apstākļiem un ceļu infrastruktūras zemo kvalitāti;

26.  uzsver, ka atšķirīgie valstu tiesību akti attiecībā uz sociālajiem nosacījumiem un tiesībām Savienības autotransporta nozarē rada ievērojamas un nesamērīgas administratīvās barjeras uzņēmumiem, jo īpaši MVU, sarežģī tiesisko regulējumu, kavē autotransporta iekšējā tirgus ieviešanu Savienībā un rada šķēršļus pakalpojumu un preču brīvai apritei;

27.  aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus par plānotajām ierosmēm autotransporta jomā, kas ļautu pakalpojumu sniegšanas brīvību efektīvāk nošķirt no brīvības veikt uzņēmējdarbību, lai darījumdarbības aktivitātēm būtu pagaidu raksturs dalībvalstī, kurā uzņēmums nav reģistrēts, un lai uz darbiniekiem attiektos tās valsts tiesību akti, kurā ir viņu ierastā darba vieta vai kurā viņi veic lielāko savas profesionālās darbības daļu;

28.  aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst uzmanību darba kvalitātei autotransporta nozarē, jo īpaši attiecībā uz apmācību, sertifikāciju, darba nosacījumiem un karjeras attīstību, lai radītu kvalitatīvas darbavietas, attīstītu nepieciešamās prasmes un stiprinātu ES transporta uzņēmumu konkurētspēju, tā padarot nozari pievilcīgāku jauniešiem, vienlaikus pievēršot uzmanību arī autovadītāju darba un privātās dzīves pienācīga līdzsvara nodrošināšanai;

29.  aicina Komisiju pārskatīt Direktīvu 92/106/EEK par kombinētajiem pārvadājumiem, lai paplašinātu multimodāla transporta iespējas, likvidētu negodīgu praksi un nodrošinātu, ka tiek ievēroti ar kombinētajiem pārvadājumiem saistītie sociālo tiesību akti;

30.  aicina Komisiju izvērtēt iespēju visiem uzņēmumiem, kuri darbojas ar Kopienas licenci, izveidot elektronisku un integrētu uzņēmuma dosjē ar mērķi apkopot visus attiecīgos ar pārvadātāju, transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu vadītājiem saistītos datus, kas iegūti pārbaudēs uz autoceļiem;

31.  uzsver, ka atpūtas vietu sistēma Eiropas Savienībā ir nepietiekama un neatbilstoša; tāpēc aicina dalībvalstis, apspriežoties ar Komisiju, izstrādāt plānu, lai būvētu/nodrošinātu ietilpīgas un ērti lietojamas, drošas un aizsargātas atpūtas vietas ar pietiekamu skaitu stāvvietu, sanitārajām iekārtām un tranzīta viesnīcām, jo īpaši stratēģiskās vietās/satiksmes mezglos, kuros vērojama liela apjoma satiksme;

32.  aicina Komisiju un dalībvalstis risināt pašreizējās problēmas, kas saistītas ar nepraktisko braukšanas un atpūtas laika noteikšanu, proti, situācijām, kurās transportlīdzekļa vadītāji ir spiesti atpūsties vairākas stundas pat tad, ja viņi ir vairs tikai dažu kilometru attālumā no mājas bāzes vai dzīvesvietas; aicina Komisiju to ņemt vērā, pārskatot 2006. gada 15. marta Regulu (EK) Nr. 561/2006 par dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu;

33.  aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt ES mēroga mērķi samazināt ceļu satiksmes negadījumos gūtas smagas traumas;

34.  aicina Komisiju nekavējoties sākt pārskatīt Vispārējās drošības regulu (EK) Nr. 661/2009 un ņemt vērā lomu, kāda ir jaunajām tehnoloģijām un standartiem, tostarp vismaz ārkārtas datu ierakstītājiem, tiešās redzamības standartiem, intelektiskām ātruma pielāgošanas sistēmām un riepu spiediena kontrolei;

35.  uzsver, ka ir jāuzlabo ES ceļu satiksmes drošība un jāsasniedz mērķis līdz 2020. gadam uz pusi samazināt bojāgājušo un smagas traumas guvušo skaitu; atbalsta Komisijas izmantoto ietekmes novērtējumu, pārskatot tiesisko regulējumu par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību;

Mazemisijas autotransporta veicināšana

36.  uzsver nepieciešamību uzlabot resursu efektīvu izmantošanu autotransportā un tā lomu mūsdienu sinhromodālā transporta tīklā, lai efektīvāk izmantotu esošās jaudas, uzlabotu transportlīdzekļu izmantojuma koeficientu, veicinātu mazāku un vieglāku transportlīdzekļu izmantošanu, vieglo automobiļu koplietojumu un koplietošanu, kā arī pāreju no četru un divu riteņu transportlīdzekļiem; uzskata, ka digitalizācija ir svarīgs elements, lai panāktu labāku resursu izmantošanu;

37.  uzsver — lai varētu īstenot 2015. gada Parīzes nolīguma (COP21) mērķus klimata pārmaiņu ziņā, transporta nozares dekarbonizācija un gaisa kvalitātes uzlabošana būtu jāpanāk, veicinot elektromobilitāti un kurināmā elementu un citu modernu dzinēju vilces sistēmu izmantošanu, jo īpaši to, kuros ES ir ievērojamas priekšrocības tehnoloģiju ziņā;

38.  aicina Komisiju nākt klajā ar vērienīgiem priekšlikumiem par CO2 emisiju samazināšanu kravas automobiļiem un autobusiem, lai samazinātu autotransporta nozares siltumnīcefekta gāzu emisijas; aicina Komisiju turpināt pētīt iespējas paātrināt pāreju uz mazemisijas transportu, ieviešot stimulus modernizēšanai;

39.  aicina veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu principu „lietotājs maksā” un „piesārņotājs maksā” piemērošanu autotransportā, tostarp izstrādāt vadlīnijas un apkopot paraugpraksi, kā arī nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visos ES reģionos;

40.  uzsver, ka ar Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmas (EETS) direktīvas pārskatīšanu varētu palīdzēt veicināt videi nekaitīgākus transportlīdzekļus un transportlīdzekļu koplietošanu;

41.  uzsver to, cik ļoti svarīga ir piemērota infrastruktūra alternatīvo degvielu izmantošanai autotransportā, un tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis radīt stimulu modeļus, lai pabeigtu alternatīvo degvielu piegādes tīkla izveidi;

42.  aicina ieviest efektīvu valsts politikas sistēmu, lai veicinātu tādu transportlīdzekļu plašāku izmantošanu, kuros lieto alternatīvās degvielas (piemēram, elektroenerģiju, ūdeņradi, saspiestu dabasgāzi), un aicina ātri izbūvēt nepieciešamo uzpildes/uzlādes infrastruktūru;

43.  atzīst, ka inovatīvs un mazemisijas autotransports un infrastruktūra palīdzētu veicināt savienojumus un saiknes starp ceļiem, dzelzceļiem un ostām, tādējādi sekmējot vispārēju pāreju uz videi draudzīgākiem transporta veidiem gan individuālajā transportā, gan pasažieru un kravu pārvadājumos;

44.  uzskata, ka automobiļu koplietojums un koplietošana ir svarīgs resurss ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai attiecībā uz savienojamību attālākajos, kalnu un lauku reģionos; aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās iestādes sekmēt sadarbīgu uzņēmējdarbības modeļu rašanos šajā jomā;

45.  aicina Komisiju izskatīt iespēju vairākās dalībvalstīs ieviest mazemisijas zonas un izpētīt iespēju noteikt vienotus kritērijus/noteikumus šādu zonu ieviešanai/darbībai;

46.  norāda, ka intelektiskajām transporta sistēmām (ITS), piemēram, kooperatīvām intelektiskām transporta sistēmām (C-ITS) un inovācijām, piemēram, e-autoceļiem (elektrificēti kravas automobiļi ar kontaktstieņu tehnoloģiju) un autokolonnu veidošanai varētu būt nozīmīga loma transporta sistēmu efektivitātes, drošības un ekoloģiskās efektivitātes palielināšanā; tādēļ aicina Komisiju veicināt ITS izstrādi un izmantošanu un sekmēt inovācijas;

47.  norāda, ka tukšbraucienu līmenis autotransporta darbībās joprojām ir augsts, un tam ir negatīva ietekme uz vidi; atgādina, ka Eiropas Savienībā 2012. gadā gandrīz ceturtdaļu (23,2 %) visu nobraukto kilometru smagie kravas automobiļi veica bez kravas, un augstā tukšbraucienu īpatsvara iemesls ir spēkā esošie ierobežojumi attiecībā uz kabotāžas pārvadājumiem, kas kravas pārvadātājiem traucē palielināt kravu apjomu un līdz ar to — vides efektivitāti; tādēļ uzsver tirgus atvēršanas pozitīvo ietekmi uz autotransporta efektivitāti vides aspektā;

48.  mudina Komisiju un dalībvalstis autotransporta nozares dekarbonizācijas vārdā paātrināt pāreju no tradicionālās fosilās degvielas autotransporta uz ilgtspējīgiem elektriskas piedziņas transportlīdzekļiem, t. i., ūdeņraža degvielas elementu izmantošanu;

49.  mudina Komisiju atjaunināt rokasgrāmatu par transporta ārējām izmaksām, tostarp ņemot vērā jaunos datus gan par emisijām reālos braukšanas apstākļos, gan ekonomisko un sociālo kaitējumu, ko rada klimata pārmaiņas;

50.  uzsver to, ka noteiktie mērķi pārejai uz alternatīvajiem un atjaunojamiem enerģijas veidiem autotransporta jomā būtu jāsasniedz ar energoavotu sadalījuma palīdzību un jau pastāvošajām energotaupības metodēm; norāda, ka šādai pārejai nepieciešamas atbilstošas iniciatīvas un ka patēriņa samazināšanas mērķi būtu jādefinē no tehnoloģijām neatkarīgā veidā;

51.  atzīmē, ka pāreju varētu atvieglot alternatīvo degvielu, tostarp, bet ne tikai, saspiestas dabasgāzes, sašķidrinātas dabasgāzes un otrās paaudzes biodegvielu izmantošana;

o

o o

52.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

 

(1)

OV L 187, 20.7.1999., 42. lpp.

(2)

OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp.

(3)

OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.

(4)

OV L 300, 14.11.2009. 51. lpp.

(5)

OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.

(6)

OV L 300, 14.11.2009., 88. lpp.

(7)

OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0310.

(9)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0009.

(10)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0455.

(11)

OV L 68, 13.3.2015., 9. lpp.

(12)

Avots: ES transports skaitļos 2016, Eurostat dati.

(13)

Avots: ES transports skaitļos 2016, Eurostat dati.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika