Procedūra : 2017/2654(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0333/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0333/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 18/05/2017 - 11.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0227

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 492kWORD 51k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0331/2017
15.5.2017
PE603.758v01-00
 
B8-0333/2017

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju (2017/2654(RSP))


Charles Tannock, Ryszard Antoni Legutko, Ryszard Czarnecki, Tomasz Piotr Poręba, Ruža Tomašić, Jussi Halla-aho, Raffaele Fitto, Karol Karski, Zdzisław Krasnodębski, Angel Dzhambazki, Jana Žitňanská, Geoffrey Van Orden, Pirkko Ruohonen-Lerner, Branislav Škripek, Anna Elżbieta Fotyga, Mark Demesmaeker ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju (2017/2654(RSP))  
B8-0333/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Sīrijā,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 3. aprīlī pieņemto ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolus,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā 1989. gada ANO Konvenciju par bērna tiesībām un tās 2000. gada fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos,

–  ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā 1993. gadā parakstīto Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu,

–  ņemot vērā ANO 1948. gada 9. decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,

–  ņemot vērā 2012. gada jūnija Ženēvas paziņojumu,

–  ņemot vērā Londonā 2016. gada februārī notikušās konferences par Sīriju secinājumus,

–  ņemot vērā 2017. gada 4. un 5. aprīlī Briselē notikušās konferences par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei secinājumus un iepriekšējās Londonā, Kuveitā, Berlīnē un Helsinkos notikušās konferences par situāciju Sīrijā,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Sīriju, jo īpaši ANO DP rezolūciju Nr. 2254 (2015),

–  ņemot vērā Padomes lēmumus par ES ierobežojošiem pasākumiem pret personām, kuras ir atbildīgas par vardarbīgajām represijām Sīrijā, tostarp tām, kas notika 2016. gada 14. novembrī un 2017. gada 20. martā,

–  ņemot vērā Irānas, Krievijas un Turcijas 2017. gada 6. maijā parakstīto memorandu par deeskalācijas zonu izveidi Sīrijas Arābu Republikā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā karš Sīrijā notiek jau septīto gadu un tā kā šā konflikta rezultātā ir gājuši bojā vairāk nekā 250 000 cilvēku un tūkstošiem ir ievainoti vai sakropļoti, 13,5 miljoniem cilvēku ir vajadzīga humānā palīdzība un pieci miljoni kā bēgļi ir devušies uz kaimiņvalstīm;

B.  tā kā Sīrijas karā ir pakāpeniski iesaistījušās svarīgas reģionālās un pasaules lielvaras, tas ir atklājis dziļas šķelšanās un apdraudējis plašāku reģionālo un starptautisko drošību, tostarp Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošību;

C.  tā kā Sīrijas režīms pirmām kārtām ir atbildīgs par visu minētās valsts iedzīvotāju aizsardzību un drošību;

D.  tā kā šā asiņainā konflikta rezultātā Sīrijas izglītības, veselības un sociālās aizsardzības sistēmas ir uz sabrukuma robežas;

E.  tā kā Krievija ir viena no Sīrijas prezidenta Bashar al-Assad svarīgākajām starptautiskajām atbalstītājām, un Sīrijas režīma saglabāšanai ir izšķirīga nozīme, lai tiktu saglabātas Krievijas intereses šajā valstī; tā kā Krievija, izmantojot veto tiesības, ANO Drošības padomē ir bloķējusi rezolūcijas, kas kritizē prezidentu Bashar al-Assad, un turpina sniegt militāru atbalstu Sīrijas režīmam, neraugoties uz starptautisko nosodījumu;

F.  tā kā starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību akti aizliedz vērsties pret atsevišķiem cilvēkiem vai grupām, pamatojoties uz reliģisko vai etnisko identitāti, un uzbrukt civiliedzīvotājiem, kuri nepiedalās vardarbībā, un personām, kuras sniedz humāno palīdzību cilvēkiem, kas kļuvuši par konflikta ķīlniekiem; tā kā šādas darbības var tikt uzskatītas par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci;

G.  tā kā Romas Starptautiskās Krimināltiesas statūtos, ko parakstījušas un ratificējušas visas ES dalībvalstis, ir atzīts, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, īpaši genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi, nedrīkst palikt nesodīti;

H.  tā kā dramatiski ir palielinājusies spīdzināšanas izmantošana, masveida apcietināšana un apdzīvotu teritoriju iznīcināšana plašā mērogā, kā rezultātā liels skaits Sīrijas iedzīvotāju ir pārvietoti un daudzi spiesti doties prom, nesaņemot tik nepieciešamo humāno palīdzību;

I.  tā kā šo konfliktu nevar atrisināt militārā ceļā un nav iespējams panākt jēgpilnu vai sekmīgu miera nolīgumu, Sīrijas prezidentam Bashar al-Assad paliekot pie varas;

J.  tā kā, neraugoties uz tā saucamo deeskalācijas zonu izveidi Sīrijā, par ko vienojās Krievija, Turcija un Irāna, citās valsts daļās turpinās bombardēšana un apšaudes; tā kā galvenā Sīrijas opozīcijas grupa ir paudusi viedokli, ka tai ir maz ticības šīs vienošanās sekmīgai īstenošanai;

K.  tā kā saskaņā ar saņemto informāciju Sīrijas valdība joprojām turpina ķīmisko ieroču ražošanu, pārkāpjot 2013. gada vienošanos par to iznīcināšanu,

1.  nosoda nevainīgu civiliedzīvotāju masveida ciešanas bombardēšanas, apšaudes un citu militāru darbību dēļ, organizēto spīdzināšanas un seksuālas vardarbības izmantošanu, kā arī iespēju saņemt humāno palīdzību atņemšanu, un uzskata, ka degierīču un citas munīcijas izmantošana pret civiliedzīvotājiem un infrastruktūru ir kara noziegums;

2.  prasa nekavējoties pārtraukt bombardēšanu un neselektīvus uzbrukumus civiliedzīvotājiem, palīdzības sniedzējiem un veselības aprūpes objektiem, lai būtu iespējams no Alepo un citām aplenktajām teritorijām evakuēt tos, kam nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, un lai sekmētu steidzamas un jēgpilnas sarunas, kuru mērķis ir panākt mieru Sīrijā;

3.  atzinīgi vērtē humānās palīdzības darbinieku centienus nodrošināt tik nepieciešamo atbalstu, pārtiku, ūdeni un zāles tiem, kuri kļuvuši par konflikta ķīlniekiem, un mudina visas konfliktā iesaistītās puses nodrošināt drošu un netraucētu humānās palīdzības aģentūru piekļuvi kara skartajiem civiliedzīvotājiem;

4.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta ES stratēģija par Sīriju, un dalībvalstu apņēmību sadarboties savā starpā un strādāt kopā ar starptautiskiem partneriem, lai panāktu mierīgu un noturīgu konflikta risinājumu saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2254 (2015) un 2012. gada jūnija Ženēvas paziņojumu;

5.  mudina dalībvalstis turpināt pašreizējos centienus, lai risinātu pēckonflikta vajadzības Sīrijā, līdzko ir sācies patiesi iekļaujošs miera process un politiskā pāreja, tostarp attiecībā uz tūlītējas humānās palīdzības sniegšanu, svarīgākās infrastruktūras atjaunošanu un atbalstu izglītībai un veselības aprūpei;

6.  atzinīgi vērtē Eiropas Savienības un tās dalībvalstu jau veiktos finanšu ieguldījumus, lai sniegtu atbalstu tām Sīrijas kaimiņvalstīm, kuras sniedz patvērumu bēgļiem, kas bēg no konflikta; mudina turpināt šā atbalsta sniegšanu;

7.  uzskata, ka risinājumus Sīrijas konfliktam nevar rast atsevišķi un tiem ir jāiekļauj plašāka stratēģija konfliktu risināšanai, miera veidošanai un humānās palīdzības sniegšanai visā reģionā, kā arī pasākumi, kuru mērķis ir novērst ekstrēmisma pamatcēloņus;

8.  mudina visus ANO Drošības padomes locekļus ievērot to saistības attiecībā uz krīzi;

9.  pauž nosodījumu Krievijai sakarā ar tās veto tiesību izmantošanu attiecībā uz vairākām ANO Drošības padomes rezolūcijām par konfliktu Sīrijā un tās atbalstu Asada režīmam;

10.  noraida iespēju prezidentam Bashar al-Assad ieņemt jebkādu amatu pēckonflikta Sīrijā;

11.  atbalsta Padomi un citas starptautiskās organizācijas, tām apsverot turpmākus ierobežojošus pasākumus pret indivīdiem un grupām, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbīgām civiliedzīvotāju represijām Sīrijā;

12.  stingri mudina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar starptautiskajiem partneriem un aģentūrām, lai pieprasītu informāciju par personām, kuras Sīrijas režīms un vairākas bruņotas opozīcijas grupas ir nelikumīgi aizturējušas un kuras ir pazudušas, kā arī piekļuvi šīm personām un to atbrīvošanu;

13.  mudina ES un tās dalībvalstis kopīgi nodrošināt pilnīgu finansējumu ANO Sīrijas pārskatatbildības mehānismam, kam uzdots vākt, saglabāt un analizēt pierādījumus par nežēlīgiem noziegumiem un citiem kara noziegumiem, kurus pastrādājušas visas Sīrijas konfliktā iesaistītās puses, nolūkā sākt krimināltiesvedību Starptautiskajā Krimināltiesā;

14.  atbalsta to personu saukšanu pie atbildības Starptautiskajā Krimināltiesā, kuras apsūdzētas neselektīvos uzbrukumos civiliedzīvotājiem, apzinātā humānās palīdzības nesniegšanā badacietējiem, ķīmisko ieroču izmantošanā pret nevainīgiem cilvēkiem un organizētā spīdzināšanas un seksuālas vardarbības izmantošanā, un apņemas turpināt darbu, lai sauktu pie atbildības vainīgos Sīrijā;

15.  mudina pēc iespējas drīzāk atsākt politiskas sarunas Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē Ženēvā, lai izbeigtu konfliktu un mazinātu Sīrijas tautas ciešanas;

16.  atbalsta darbu, ko veic ANO īpašais sūtnis Sīrijā Staffan de Mistura, cenšoties panākt starptautisku vienošanos par noturīga miera panākšanu;

17.  atkārtoti pauž atbalstu Sīrijas vienotībai, suverenitātei, teritoriālajai integritātei un neatkarībai;

18.  atbalsta starptautisko koalīciju, tai veicot militārus pasākumus pret IS/Daesh un citām konkrētām teroristu grupām Sīrijā;

19.  atzīst Astanas sanāksmju ieguldījumu konflikta mierīga atrisinājuma rašanā un atgādina Krievijai, Irānai un Turcijai par to atbildību, garantējot pilnīgu pamiera noteikumu ievērošanu un cīņu izbeigšanu konkrētajās zonās;

20.  uzskata, ka Astanas sanāksmēm ir jāpapildina Ženēvas process, mazinot minēto konfliktu un iesaistot visas ieinteresētās personas jēgpilna un noturīga miera nolīguma panākšanā;

21.  atgādina visiem 2017. gada aprīļa konferences par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei dalībniekiem par to saistībām un mudina pildīt līdzšinējos solījumus sniegt atbalstu Sīrijas iedzīvotājiem un tiem, kas ir spiesti bēgt uz kaimiņvalstīm;

22.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram, Sīrijas Arābu Republikas valdībai un parlamentam, kā arī Sīrijas kaimiņvalstu valdībām un parlamentiem.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika