Procedūra : 2017/2687(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0334/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0334/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 18/05/2017 - 11.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0229

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 500kWORD 54k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0300/2017
15.5.2017
PE603.759v01-00
 
B8-0334/2017

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par Dadābas bēgļu nometni (2017/2687(RSP))


Mariya Gabriel, Frank Engel, Bogdan Brunon Wenta, Cristian Dan Preda, Michael Gahler, Pavel Svoboda, Paul Rübig, Krzysztof Hetman, Adam Szejnfeld, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, György Hölvényi, Maurice Ponga, Željana Zovko PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Dadābas bēgļu nometni  (2017/2687(RSP))  
B8-0334/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā starpvaldību darba grupas Austrumāfrikas attīstības jautājumos (IGAD) 2017. gada 25. marta Nairobi deklarāciju par paliekošiem risinājumiem Somālijas bēgļu jautājumam un repatriantu reintegrācijai Somālijā,

–  ņemot vērā 2016. gada 19. septembra ANO Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem,

–  ņemot vērā ministru trīspusējās komisijas 2016. gada 25. jūnija kopīgo paziņojumu par to Somālijas bēgļu brīvprātīgu repatriāciju, kas dzīvo Kenijā,

–  ņemot vērā ES 2015. gada 11.–12. novembra Valletas samita par migrāciju rezultātus,

–  ņemot vērā Hartūmas procesa (ES un Āfrikas raga migrācijas maršruta iniciatīvas) ministru konferences 2014. gada 28. novembrī Romā pieņemto deklarāciju,

–  ņemot vērā Somālijas, Kenijas un UNHCR 2013. gada 10. novembrī parakstīto trīspusējo nolīgumu par brīvprātīgu repatriāciju;

–  ņemot vērā Kenijas augstākās tiesas 2017. gada 9. februāra spriedumu, ar kuru tika aizliegts slēgt Dadābas bēgļu nometni,

–  ņemot vērā Kenijas valdības lēmumu iesniegt apelāciju pret Kenijas augstākās tiesas 2017. gada 9. februāra spriedumu,

–  ņemot vērā ES Ārkārtas trasta fondu Āfrikai,

–  ņemot vērā ANO Globālo līgumu par kopīgu atbildību attiecībā uz bēgļiem,

–  ņemot vērā 11. Eiropas Attīstības fonda valsts indikatīvo programmu Somālijai un reģionālo indikatīvo programmu Austrumāfrikai,

–  ņemot vērā ES humanitāro finansējumu bēgļu atbalstam Kenijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Āfrikas raga reģions, kuru apdzīvo gandrīz 250 miljoni cilvēku, kuru skaits strauji pieaug, uzņem lielāko skaitu iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu Āfrikā, un šis skaits ir viens no lielākajiem pasaulē; tā kā reģions saskaras ar tādām problēmām, kā nekontrolēta migrācija, piespiedu pārvietošana iekšzemē, cilvēku tirdzniecība, cilvēku kontrabanda, terorisms un vardarbīgi konflikti;

B.  tā kā šīs problēmas izraisa vairāki faktori atkarībā no vietējā konteksta, bet visu to pamatā ir labas pārvaldības trūkums, sociālekonomisko iespēju trūkums, galēja nabadzība, nestabilitāte un klimata pārmaiņas;

C.  tā kā Dadābas bēgļu uzņemšanas komplekss tika izveidots 1991. gadā, kā pagaidu risinājums, lai sniegtu pajumti tiem, kas bēga no vajāšanām, vardarbības un nestabilitātes Austrumāfrikas reģionā, un jo īpaši tiem, kas glābās no pilsoņu kara Somālijā; tā kā šis komplekss patlaban sastāv no piecām atsevišķām nometnēm, kas paredzētas dažādiem bēgļu veidiem, un šī kompleksa teritorija ir 50 kvadrātkilometri un visvecākās, kā arī visblīvāk apdzīvotās ir Hagadera, Dagahaley un Ifo nometnes;

D.  tā kā, lai arī Dadāba bija paredzēta 90 000 cilvēku, ANO lēš, ka šajā kompleksā patlaban uzturas 260 000 cilvēku, no kuriem 95 % ir no Somālijas un 60 % ir jaunāki par 18 gadiem;

E.  tā kā 2016. gada maijā Kenija izbeidza sava bēgļu departamenta darbību, kura pienākums bija reģistrēt bēgļus, tādējādi teltis ar tūkstošiem cilvēku netiek reģistrētas, kā rezultātā lēstie skaitļi var būt pat vēl lielāki;

F.  tā kā vairāk nekā divas desmitgades Somālija cieš no absolūtas nestabilitātes un valstisku struktūru trūkuma, un šo postošo situāciju vēl pasliktina dabas apstākļu radīts apdraudējums, kas saistīts ar klimata pārmaiņām; tā kā šīs problēmas ir apdraudējušas Somālijas visneaizsargātāko kopienu spēju turēties pretī grūtībām un izdzīvot, tādēļ tik daudz cilvēku ir pārvietoti Somālijas iekšienē un devušies uz kaimiņvalstīm;

G.  tā kā Somālijas bēgļu problēma, kas ilgst jau trīs desmitgades, ir viena no visieilgušākajām pasaulē, un trimdā jau dzimst trešā bēgļu paaudze; tā kā reģionā pārvietots ir gandrīz miljons somāliešu un vēl 1,1 miljons ir pārvietos Somālijas iekšienē;

H.  tā kā Somālija ir viena no tām piecām valstīm pasaulē, no kurām pēdējo 15 gadu laikā nāk visvairāk bēgļu — patlaban reģistrēts ir 1,1 miljons bēgļu, no kuriem 80 % ir apmetušies Āfrikas raga un Jemenas reģionā; tā kā Kenija patlaban uzņem 500 000 bēgļu, kuru skaits turpina pieaugt, ņemot vērā aizvien lielākās drošības problēmas reģionā, jo īpaši Dienvidsudānā;

I.  tā kā viss Austrumāfrikas reģions patlaban cieš no liela sausuma un bada stāvoklis ir izsludināta Dienvidsudānas daļās, apdraudot miljoniem cilvēku; tā kā brīdinājums par bada tuvošanos ir izziņots attiecībā uz Somāliju, kura saskartos ar trešo bada stāvokli 25 gados, un valdība ziņo, ka ārkārtas pārtikas palīdzība ir nepieciešama 6,2 miljoniem cilvēku; tā kā Kenijas prezidents Uhuru Kenyatta ir izsludinājis pašreizējo sausumu par valsts mēroga katastrofu un 2,7 miljoniem cilvēku draud bads; tā kā sagaidāms, ka situācija pasliktināsies Etiopijā, Kenijā, Somālijā un Jemenā, kas varētu novest pie plaši izplatītas smaga bada situācijas;

J.  tā kā 2016. gada 6. maijā Kenijas valdība paziņoja par lēmumu bez liekas kavēšanās slēgt Dadābas kompleksu, atsaucoties uz drošības problēmām un nepieciešamību izbeigt ieilgušo bēgļu problēmu reģionā; tā kā 2016. gada 30. novembrī Kenijas valdība paziņoja, ka nometnes slēgšana tiks atlikta uz sešiem mēnešiem — līdz 2017. gada maijam humanitāru apsvērumu dēļ, jo to pieprasījusi starptautiskā sabiedrība;

K.  tā kā starptautiskā sabiedrība, tostarp ES, ir paudusi izpratni par Kenijas valdības bažām un nometnes slēgšanas iemesliem, bet arī uzsvērusi, ka Somālijas bēgļu nosūtīšana atpakaļ uz Somālijā ir jāveic saskaņā ar starptautiskiem standartiem, tai jābūt brīvprātīgai, uz informāciju pamatotai, objektīvai un neitrālai, ka tas jādara, ievērojot drošību, cilvēka cieņu un ilgtspējību, un ka repatriantiem ir jābūt informētiem par to, kas notiks, ja viņi atteiksies brīvprātīgi atgriezties;

L.  tā kā 2017. gada 9. februārī Kenijas Augstākā tiesa, ņemot vērā divu Kenijas cilvēktiesību organizāciju — Kenijas Nacionālās komisijas cilvēktiesību jautājumos un Kituo Cha Sheria lūgumrakstu, tomēr lēma, ka Kenijas valdības pavēle slēgt Dadābas bēgļu nometni ir diskriminējoša un uzskatāma par kolektīvu sodīšanu, un ka šī pavēle ir patvaļīga un nesamērīga;

M.  tā kā debates saistībā ar Dadābas nometnes slēgšanu ir parādījušas to, cik lēni tiek īstenots trīspusējais nolīgums, ko 2013. gadā parakstīja UNHCR, Kenija un Somālija, un kura mērķis ir dot iespēju somāliešiem brīvprātīgi atgriezties tajās Somālijas daļās, kur valda stabilitāte, un šo lēno īstenošanu atklāti kritizē Kenijas valdība un citas ieinteresētās puses;

N.  tā kā kopš UNHCR 2014. gadā sāka atbalstīt Somālijas bēgļu brīvprātīgo atgriešanos aptuveni 55 652 bēgļi ir atgriezušies, bet mērķa — palielināt ilgtspējīgas atgriezšanās rādītājus — īstenošana būs atkarīga no situācijas Somālijā;

O.  tā kā 2016. gada augusta beigās Somālijas varas iestādes Džubalandā apturēja repatriāciju uz reģiona galvaspilsētu Kismājo, kura saskārās ar bēgļu lielu pieplūdumu; tā kā saskaņā ar UNHCR datiem vismaz 70 % repatriantu ir bērni;

P.  tā kā Dadābas nometnes slēgšana ietekmēs citas kaimiņvalstis, piemēram, Etiopiju, kurā patlaban atrodas aptuveni 245 000 Somālijas bēgļu, un iespējams jauns pieplūdums; tā kā šī situācija skaidri parāda, cik savstarpēji saistīti ir bēgļu, robežu pārvaldības un stabilitātes jautājumi, kā arī norāda uz to, ka nepieciešama ciešāka reģionālā sadarbība, lai šos jautājumus risinātu;

Q.  tā kā Dadābas reģiona kopiena, kas uzņēma bēgļus, ir rādījusi izcilu cilvēcības, dāsnuma un tolerances piemēru, ņemot vērā nometnes atrašanos tā teritorijā, bet reģions saskaras ar milzīgām ekonomiskām, attīstības un vides problēmām;

R.  tā kā ES ar Eiropas Attīstības fonda (EAF) starpniecību 2014.–2020. gada laikposmam ir piešķīrusi EUR 286 miljonus, pievēršoties ANO Globālā līguma īstenošanai un jo īpaši valsts un miera veidošanai, nodrošinātībai ar pārtiku, izturētspējai un izglītībai; tā kā 2015. gada 12. novembrī Valletā augstākā līmeņa sanāksmē tika parakstīts dokuments, ar ko izveido ES Trasta fondu (ESTF) Āfrikai, lai destabilizācijas, piespiedu pārvietošanas un neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus novērstu, veicinot labu pārvaldību, izturētspēju, ekonomiskās iespējas, drošību un attīstību;

S.  tā kā ES ir arī apņēmusies ar Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda starpniecību atbalstīt Āfrikas Savienības misiju Somālijā (AMISOM), piešķirot vērā ņemamu finansējumu, lai garantētu drošību un mazinātu grupējuma „al Shabaab” un citu bruņoto opozīcijas grupējumu radītos draudus;

T.  tā kā pēc ASV prezidenta D. Trampa 2017. gada 27. janvārī izdotā izpildrīkojuma turpmākais liktenis ir neskaidrs aptuveni 3000 bēgļiem, kurus 2017. gadā no Kenijas bija plānots pārmitināt uz ASV un kuri lielākoties ir no Dadābas, turklāt ASV un ANO amatpersonas jau ir rūpīgi pārbaudījušas vairumu šo bēgļu, kas teju 10 gadus ir gaidījuši pārmitināšanas atļauju;

U.  tā kā Nairobi vispārējā rīcības plānā, ko 2017. gada 25. martā pieņēma Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) augstākā līmeņa sanāksmē, ir uzsvērts, ka tieši sausums un bruņotais konflikts ir iemesls tam, kādēļ reģionā notiek cilvēku pārvietošana,

1.  atzinīgi vērtē Kenijas un Dadābas vietējā reģiona apsveicamos centienus tik ilgstošā periodā uzņemt nepieredzēti lielu skaitu bēgļu;

2.  tomēr uzsver, ka pašlaik situācija reģionā vairs nav noturīga, tāpēc kaimiņvalstu valdībām, reģionālajām valdību organizācijām (tādām kā Āfrikas Savienība) un visai starptautiskajai sabiedrībai (arī ES) ir efektīvi un saskaņoti jārīkojas, lai panāktu, ka tiek izveidota ilgtspējīga un droša atgriešanās programma, turklāt cenšoties vairot drošību un panākt ilgtermiņa sociālekonomisko attīstību reģionā;

3.  norāda, ka bēgļi nevarēs atgriezties mājās, kamēr nebūs stabilitātes plašākā reģionā; tāpēc prasa, lai ES intensīvāk iesaistītos un pildītu vidutāja funkciju reģionā, tā cenšoties atrisināt ekonomikas, politikas, vides un drošības jomā aktuālās problēmas, kas pamatā ir galvenais galējas nabadzības, noziedzīgas darbības, radikalizācijas un terorisma cēlonis un galu galā ir iemesls tam, kādēļ veidojas šāda situācija ar bēgļiem;

4.  uzstāj, ka turpmākai 260 000 Somālijas bēgļu aizsardzībai būtiska ir reakcija reģiona līmenī; atgādina, ka ir vajadzīga holistiska, kopienā balstīta pieeja, lai tajā noturīgi atkal varētu iekļauties tie, kas ir atgriezušies, jo ir jāpalielina integrēšanas spēja un jānodrošina Somālijā repatriantiem, iekšzemē pārvietotām personām un vietējām kopienām pieejamāki pakalpojumi;

5.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts Nairobi vispārējais un reģionālais rīcības plāns, kurā paredzēts, ka nometnes pakāpeniski tiks slēgtas, lai bēgļiem uzņēmējvalstī būtu pieejams darbs un pakalpojumi un lai viņi varētu brīvi pārvietoties;

6.  atgādina, ka brīvprātīga atgriešanās nav vienīgā iespēja; pieprasa panākt lielāku līdzdalību ar bēgļu repatriāciju saistītu pienākumu izpildē un izstrādāt papildu metodes, kas bēgļiem nodrošinātu trešo valstu pieejamību;

7.  atkārtoti norāda, ka atbalsta ESTF Āfrikai noteiktos mērķus, proti, novērst neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas pamatcēloņus Austrumāfrikas reģionā; prasa dalībvalstīm pildīt savas saistības attiecībā uz fonda nodrošinājumu; tomēr prasa Komisijai aktīvāk apspriesties ar reģiona dalībniekiem, tostarp vietējiem iedzīvotājiem, reģionālo pašvaldību un NVO, lai risinātu tieši tās problēmas un apmierinātu tieši tās vajadzības, kas ir konstatētas vietējā līmenī, un tā palīdzētu bēgļiem vieglāk atgriezties savā mītnes valstī; uzsver, ka Dadābā ir radītas aptuveni 10 000 darbvietu, kas galvenokārt ir saistītas ar darbību humānās palīdzības jomā;

8.  uzsver, ka uz cilvēkiem un kopienu mērķtiecīgi orientēta pieeja ir nozīmīga, lai ar ESTF līdzekļiem palīdzētu atgriezties tiem, kuri izmitināti Dadābā, un lai reģionā sāktu īstenot pasākumus, kas vērsti uz attīstību un izturētspēju; uzskata, ka ESTF vajadzētu pievērsties ne vien ekonomikas, tautas un sabiedrības attīstībai, bet arī konkrētiem pašu vietējo iedzīvotāju projektiem, ar ko ir iecerēts nodrošināt kvalitatīvākus un pieejamākus pamatpakalpojumus un izglītību kompetences veidošanai vietējā līmenī;

9.  norāda, ka sieviešu un bērnu īpatsvars ir teju 60 % no visa bēgļu nometnes iedzīvotāju skaita un ka tieši sievietes un bērnus uzskata par nometnē visneaizsargātāko un atstumtāko grupu; aicina Kenijas valdību, reģionālās iestādes, starptautiskās palīdzības organizācijas un starptautisko sabiedrību (arī ES) rast konkrētu pieeju palīdzības pasākumiem, ar ko vēršas pret faktoriem, kuri ietekmē sieviešu un bērnu neaizsargātību nometnē, piemēram, tādi faktori kā vajāšana dzimuma un dzimuma identitātes dēļ, vardarbība pret sievietēm, seksuāla vardarbība un izmantošana, galēja nabadzība un atstumšana;

10.  atzinīgi vērtē prezidenta vēlēšanu veiksmīgo norisi 2017. gadā; taču uzsver, ka daudzviet Somālijā apstākļi drošības un sociālekonomisko faktoru ziņā vēl arvien neveicina vērienīgu atgriešanās procesu, un tāpēc prasa ES un tās dalībvalstīm sadarboties ar Somālijas varasiestādēm, lai atjaunotu valstī stabilitāti;

11.  prasa ES un starptautiskajiem partneriem strādāt intensīvāk, lai panāktu Somālijā nodrošinātību ar pārtiku un nepieļautu gaidāmo badu;

12.  prasa ES panākt, lai ar pārcelšanas programmām reģionā būtu nodrošināts, ka uz drošiem reģioniem atbildīgi tiek pārceltas tieši neaizsargātas iedzīvotāju grupas, tā novēršot briesmas, kas tām varētu draudēt, ja šos cilvēkus sāktu vajāt tādi radikāļu un teroristu grupējumi kā grupējums „al Shabaab”;

13.  uzsver, ka ir vajadzīga labāka robežu pārvaldība starp Somāliju un tās kaimiņvalstīm, jo tiek uzskatīts, ka tieši tur brīvi saimnieko noziedznieku tīkli, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību un kontrabandu un ar ieroču, narkotiku un citu preču nelikumīgu tirdzniecību un kontrabandu, tā nodrošinot finansējumu noziedznieku un teroristu darbībai; sagaida, ka ES mācību misija Somālijā cieši sadarbosies ar AMISOM un Somālijas varasiestādēm, apmainoties ar labāko praksi attiecībā uz to, kā uzlabot robežu pārvaldību, lai aizturētu noziedzīgos tirgotājus un kontrabandistus;

14.  aicina Āfrikas Savienību un apakšreģionālās Āfrikas organizācijas nopietni apsvērt reģionālo dimensiju un nepieļaut turpmāku reģiona destabilizāciju, un tādēļ jo īpaši uzturēt reģiona valstu pastāvīgu politisko dialogu; prasa, lai šajā ziņā Eiropas Savienība ar saviem reģionālajiem partneriem Āfrikā sadarbotos visaugstākajā līmenī;

15.  atgādina, ka joprojām ir ļoti grūti panākt reģionā drošību un stabilitāti, un uzstāj, ka Āfrikas Savienībai ir cieši jāvēro situācija un jāuztur pastāvīgs politiskais dialogs ar Kenijas valdības iestādēm;

16.  ir noraizējies par to, kā situāciju reģionā varētu ietekmēt ASV administrācijas pieņemtais lēmums par 640 miljoniem ASV dolāru samazināt savu ieguldījumu ANO aģentūru finansēšanā; uzstāj, ka brīvprātīgajam ES ieguldījumam ANO fondu un aģentūru finansēšanā, kas ir puse no to kopējā budžeta, ir izšķiroša nozīme, lai saglabātu mieru un drošību visā pasaulē;

17.  uzsver, ka budžeta līdzekļu trūkums tādām ANO aģentūrām kā UNHCR, kas sniedz aizsardzību, patvērumu un humāno palīdzību grūtos un sarežģītos apstākļos, tikai vairotu ar drošību saistītās problēmas, kuras rodas tādēļ, ka nometināšanas vietas hroniski ir pārpildītas, un arī saslimšanas riska, sezonālo plūdu un draudošā bada ietekmē;

18.  uzsver, ka ar savu ārējās darbības politiku un drošības stratēģiju ES ir apņēmusies sniegt humāno palīdzību, veicināt ekonomikas attīstību, spēcīgu valsts iestāžu veidošanos, labu veselības aprūpi, izglītību un demokrātiju reģionā;

19.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Eiropas Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika