REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju
15.5.2017 - (2017/2654(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Laura Agea, Rolandas Paksas EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju,
– ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2017. gada 14. marta kopīgo paziņojumu „Elementi ES stratēģijai attiecībā uz Sīriju”,
– ņemot vērā Padomes secinājumus par Sīriju, it sevišķi 2017. gada 3. aprīļa secinājumus, ar ko pieņem ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos paredzētos principus,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 2017. gada 4. un 5. aprīlī notikušās Briseles konferences „Atbalsts Sīrijas un reģiona nākotnei” deklarāciju,
– ņemot vērā attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā ES iesaiste Sīrijā ir bijusi nenozīmīga un tā kā ES stratēģijas attiecībā uz Sīriju mērķis ir uzlabot šo situāciju, izklāstot, kā ES varētu panākt lielāku ietekmi un aktīvāk sekmēt ilgstoša politiskā risinājuma rašanu Sīrijā saskaņā ar pašreizējo satvaru, par kuru ir vienojusies Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO);
B. tā kā, neraugoties uz šo ierobežoto politisko nozīmi, ES ir izšķiroša nozīme humānās palīdzības jomā, jo tā, piemēra, 2017. gada janvārī kopīgi (ES un dalībvalstis) mobilizēja vairāk nekā 9,4 miljardus euro, reaģējot uz Sīrijas krīzi gan Sīrijā, gan reģionā un kļūstot par lielāko līdzekļu devēju; tā kā ES ir arī sniegusi ievērojamu atbalstu blakus esošajām bēgļu uzņēmējām valstīm;
C. tā kā humānā palīdzība joprojām ir vajadzīga vairāk nekā 13,5 miljoniem sīriešu Sīrijā, tostarp 6,3 miljoniem iekšzemē pārvietotu personu, 1,5 miljoniem personu, kas dzīvo aplenkumā, un vēl 5 miljoniem Sīrijas bēgļu, kurus ir uzņēmušas kaimiņvalstis un plašākā reģiona valstis;
D. tā kā Briseles konferences „Atbalsts Sīrijas un reģiona nākotnei” dalībnieki ir apsolījuši 2017. gadā nodrošināt 5,6 miljardus euro un daudzgadu griezumā no 2018. līdz 2020. gadam — 3,47 miljardus euro;
E. tā kā vairāk nekā 80 cilvēki gāja bojā šķietamā ķīmiskajā uzbrukumā 2017. gada 4. aprīlī nemiernieku kontrolētajā Kan Šeikun pilsētā Sīrijas ziemeļrietumos; tā kā gan Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW), gan ANO ir paziņojušas, ka izmeklē šo uzbrukumu;
F. tā kā ASV raķešu šāviņi, kas bija mērķēti uz Šairatas aviobāzi Homsā, reaģējot uz šķietamo ķīmisko uzbrukumu, radīja saspīlējumus starp Krieviju un ASV, kura apsūdzēja Sīrijas valdību uzbrukuma vadīšanā Idlibas provincē; tā kā rezultātā Krievija iesaldēja ārkārtīgi svarīgu vienošanos par militāro sadarbību ar ASV Sīrijā;
G. tā kā 2017. gada 15. aprīlī bumbas sprādziens netālu no Rašidēnas Alepo provincē, kurš bija vērsts pret konvoju ar evakuācijā esošiem civiliedzīvotājiem, nogalināja vismaz 126 cilvēkus, tostarp 60 bērnus;
H. tā kā Sīrijas pilsēta Deirezoru, kurā kādreiz dzīvoja aptuveni 200 000 cilvēku, atrodas trīs gadu organizācijas „Islāma valsts” aplenkumā, piespiežot Pasaules Pārtikas programmu izveidot gaisa tiltu, lai nodrošinātu palīdzības piegādi no gaisa; tā kā nesen šī situācija pasliktinājās vēl vairāk, liekot ierobežot palīdzību no gaisa un neatstājot civiliedzīvotājiem, galvenokārt sievietēm un bērniem, citu iespēju kā vien dzert Eifratas upes ūdeni;
I. tā kā pret Sīriju vērstās sankcijas ir destabilizējušas valsts ekonomiku un, bloķējot piekļuvi izejvielām, ārvalstu valūtai un citām iekārtām, tostarp rezerves detaļām elektrostaciju, medicīnisko ierīču un asins nekaitīguma iekārtu remontam, ir skārušas Sīrijas iedzīvotājus un radījušas tiem ciešanas; uzsver, ka, pat ja sankcijas neskar preces, birokrātiskie sarežģījumi un licencēšanas prasību sarežģītā sistēma apgrūtina civiliedzīvotāju iespējas iegūt tādas patēriņa pamatpreces kā zāles;
J. tā kā Astanas procesa sarunu par Sīriju ceturtās kārtas (3. un 4. maijā) rezultātā Krievija, Turcija un Irāna parakstīja dokumentu, kas paredz Sīrijā izveidot četras deeskalācijas zonas, kurās nebūtu atļautas militārās darbības, tostarp „gaisa ierīces”; tā kā Sīrijas valdība ir pozitīvi novērtējusi šo vienošanos, savukārt opozīcijas bruņotās grupas ir atteikušās atzīt Irānas lomu saistībā ar šo vienošanos;
K. tā kā ASV prezidents Donald Trump ir atļāvis piegādāt ieročus kurdu YPG kaujiniekiem, lai atbalstītu operāciju Sīrijas Rakas pilsētas atņemšanai organizācijai „Islāma valsts”; tā kā Ankara ir norādījusi, ka šāda rīcība ir „nepieņemama”;
L. tā kā Turcija nesen pastiprināja uzbrukumus Sīrijas demokrātisko spēku (SDF) kontrolētajiem apgabaliem Sīrijas ziemeļos,
1. atzinīgi vērtē Padomes secinājumus un jauno ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju; atkārtoti norāda, ka ES ir aktīvi jāiesaistās politiskā noregulējuma sekmēšanā Sīrijā;
2. uzskata, ka konfliktam nevar būt militārs risinājums, un uzsver, ka ir vajadzīgs politisks risinājums, vienlaikus apņemoties pilnībā ievērot Sīrijas Arābu Republikas suverenitāti, neatkarību, vienotību un teritoriālo integritāti;
3. uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt etniskās un reliģiskās minoritātes Sīrijā, un pauž stigru pārliecību, ka visiem politiskajiem procesiem vajadzētu būt iekļaujošiem un vērstiem uz Sīrijas kā daudzkonfesiju valsts atjaunošanu saskaņā ar tās tradīcijām;
4. atkārtoti pauž savu atbalstu ANO vadītajam Ženēvas procesam un ANO īpašā sūtņa Stephan De Mistura centieniem un aicina Sīrijas konflikta puses konstruktīvi un labticīgi sadarboties;
5. atgādina visām konflikta pusēm par to pienākumiem, kas noteikti starptautiskajās humanitārajās tiesībās un starptautiskajās cilvēktiesībās, kā arī nozīmīgajos Drošības padomes lēmumos par situāciju Sīrijā;
6. ar atzinību atzīmē Astanas sarunu progresu un deeskalācijas zonu memoranda parakstīšanu, ko vadīja Krievija, Turcija un Irāna; cer, ka šī vienošanās iedzīvotājiem nodrošinās drošas zonas un atvieglos humānās palīdzības sniegšanu pārvietotām personām, kas ir bēgušas no vardarbības; aicina Astanas galvotājus nodrošināt, ka ar trīspusējo uzraudzības mehānismu tiek panākta pamiera ievērošana;
7. cer, ka Astanas deeskalācijas vienošanās un sarunas kopumā pozitīvi ietekmēs Ženēvas sarunas; uzsver, ka ASV un Krievijai ir jāsadarbojas, lai nostabilizētu situāciju un atbalstītu ANO vadīto politisko procesu; atzinīgi vērtē to, ka abas puses ir piekritušas atsākt saziņu starp saviem militārajiem spēkiem, lai Sīrijā nepieļautu incidentus gaisā;
8. asi nosoda šķietamo ķīmisko uzbrukumu Kan Šeikun pilsētā; uzsver, ka ir jāveic patiesi objektīva starptautiskā izmeklēšana par uzbrukuma apstākļiem; tāpat nosoda jebkādus citus uzbrukumus civiliedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kas tos veic; uzsver, ka šādu noziegumu izdarītāji ir jāsauc pie atbildības saskaņā ar spēkā esošajā starptautiskajām normām;
9. atjauno savu aicinājumu Sīrijas valdībai atļaut valstī iebraukt neatkarīgiem starptautiskajiem novērotājiem, piemēram, ANO pilnvarotajai neatkarīgajai starptautiskajai izmeklēšanas komisijai par Sīrijas Arābu Republiku;
10. atzīmē 2017. gada 4. un 5. aprīlī notikušās Briseles konferences „Atbalsts Sīrijas un reģiona nākotnei” secinājumus; aicina dalībniekus turēt savus solījumus un pārvērst konferences secinājumus reālos rezultātos Sīrijai un tās kaimiņvalstīm reģionā;
11. apzinās, ka nākamajos gados humānās vajadzības būs joprojām ļoti lielas, un aicina ES pilnībā iesaistīties un apņemties ilgtermiņā atbalstīt civiliedzīvotājus, sevišķu uzmanību pievēršot vairāk nekā 7 miljoniem konflikta skarto sieviešu un meiteņu vajadzību; atzinīgi vērtē ES atbalstu kaimiņvalstīm, kas ir uzņēmušas bēgļus no Sīrijas, bet mudina Komisiju pārliecināties, lai bēgļi, it sevišķi sievietes un bērni, netiktu uzņēmējās valstīs ekspluatēti un lai tiktu pilnībā ievērotas to tiesības;
12. mudina reģionālos dalībniekus neturpināt īstenot darbības, kuru mērķis ir sadalīt šo valsti; atjauno savu aicinājumu reģionālajiem dalībniekiem panākt lielāku iesaisti, lai nodrošinātu, ka materiālais un finansiālais atbalsts nenonāk teroristu grupējumu, piemēram, Al-Qaida, organizācijas „Islāma valsts” un Levant (ISIL/Da’esh), Fateh al Sham (bijušais Jabhat al-Nusra), un citu saistīto grupējumu rokās;
13. asi nosoda blokādes un mērdēšanu badā, kas kā kaujas metode tiek izmantota pret civiliedzīvotājiem; aicina rīkoties, lai ļautu ANO humānās palīdzības organizācijām un to īstenošanas partneriem ātri, droši un pastāvīgi piekļūt visiem dalībniekiem uz vietas, tostarp pāri frontes līnijām;
14. atzinīgi vērtē SDF progresu netālu no organizācijas „Islāma valsts” Rakas bastiona Sīrijas ziemeļos; asi nosoda Turcijas gaisa uzbrukumus kurdu spēkiem Sīrijā, kas kavē organizācijas „Islāma valsts” apkarošanas centienus;
15. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, ģenerālsekretāra īpašajam sūtnim Sīrijā, Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas locekļiem un visām konfliktā iesaistītajām pusēm.