Procedūra : 2016/2998(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0345/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0345/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 18/05/2017 - 11.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0226

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 499kWORD 56k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0345/2017
15.5.2017
PE603.770v01-00
 
B8-0345/2017

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par divu valstu risinājuma panākšanu Tuvajos Austrumos (2016/2998(RSP))


Tamás Meszerics, Margrete Auken, Ernest Urtasun, Klaus Buchner, Florent Marcellesi, Bart Staes, Jordi Solé, Pascal Durand Verts/ALE grupas vārdā
Laura Agea, Rosa D’Amato, Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo

Eiropas Parlamenta rezolūcija par divu valstu risinājuma panākšanu Tuvajos Austrumos (2016/2998(RSP))  
B8‑0345/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Izraēlas un Palestīnas konfliktu,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus, tostarp 2016. gada 18. janvāra secinājumus, par Tuvo Austrumu miera procesu,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par starptautiskajām humanitārajām tiesībām,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini paziņojumus par stāvokli Izraēlā un Palestīnā,

–  ņemot vērā Zviedrijas valdības 2014. gada 30. oktobra lēmumu, ar kuru tā atzīst Palestīnas Valsti un tādējādi pievienojas pārējām 136 valstīm, tai skaitā 8 ES dalībvalstīm, Islandei un Vatikānam, kas ir atzinušas Palestīnu,

–  ņemot vērā 2015. gada novembrī publicēto ES paziņojumu par tādu produktu marķēšanu, ko ieved no okupētajām palestīniešu teritorijām,

–  ņemot vērā EĀDD 2017. gada 5. aprīlī publicēto ziņojumu „Six-Month Report on Demolitions and Confiscations of EU funded structures in Area C September 2016-February 2017” („Sešu mēnešu ziņojums par C zonā esošajām ES finansētajām būvēm, kas nojauktas vai konfiscētas laikā no 2016. gada septembra līdz 2017. gada februārim”),

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Izraēlas un Palestīnas konfliktu, jo īpaši 2016. gada 26. decembrī pieņemto rezolūciju Nr. 2334,

–  ņemot vērā ANO cilvēktiesību konvencijas un starptautisko humanitāro tiesību līgumus, kuru puses ir arī Izraēla, Palestīna un ES dalībvalstis,

–  ņemot vērā Arābu valstu miera iniciatīvu, ko 2002. gada martā pieņēma Arābu valstu līgas padome,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 25. jūnija pētījumu „Occupation/Annexation of a Territory: Respect for International Humanitarian Law and Human Rights and Consistent EU Policy” („Teritorijas okupācija/aneksija: starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību ievērošana un konsekventa ES politika”),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā, neraugoties uz diplomātiskajiem priekšdarbiem, ko veikusi jaunā ASV administrācija, perspektīvas atsākt jēgpilnas sarunas par izsmeļošu Izraēlas un Palestīnas konflikta atrisinājumu tā sauktā Tuvo Austrumu miera procesā joprojām ir drūmas;

B.  tā kā divu valstu risinājums joprojām ir gan palestīniešu, gan izraēliešu izvēlētā iespēja un, kā liecina Palestīniešu politikas un aptauju izpētes centra un Miera pētniecības centra Tami Steinmetz 2017. gada februārī veiktā aptauja, tikai neliela abu pušu daļa atbalsta ieceri par divu tautu apvienošanu vienā valstī;

C.  tā kā organizācijas „Amnesty International” 2016./2017. gada ziņojumā ir teikts, ka tai gadā Rietumkrastā un Izraēlā palestīnieši uzbruka izraēliešiem ar nažiem, automašīnām, šaujamieročiem un citos veidos. Šais uzbrukumos, ko lielākoties veica ar bruņotiem grupējumiem nesaistīti palestīnieši, tika nogalināti 16 izraēlieši un viens ārvalsts pilsonis, no kuriem vairums bija civiliedzīvotāju. Izraēlas spēki tai gadā nogalināja 110 palestīniešus un 2 ārvalstu pilsoņus. Dažus cilvēkus nogalināja nepamatoti — tie neradīja nekādus draudus dzīvībai. Palestīniešu bruņotie grupējumi Gazā periodiski raidīja uz Izraēlu neselektīvas raķetes un stāvuguni, no kurām neviena persona negāja bojā un neguva nopietnus ievainojumus. Izraēlas spēki atbildēja ar gaisa uzbrukumiem un artilērijas uguni, nogalinot Gazā trīs palestīniešu civiliedzīvotājus, tostarp divus bērnus;

D.  tā kā ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA) ir reģistrējis, ka līdz šim 2017. gadā Izraēlas spēki nogalinājuši 16 palestīniešus un ievainojuši 525 palestīniešus okupētajās palestīniešu teritorijās (OPT), palestīnieši nogalinājuši 5 izraēliešus OPT un Izraēlā un palestīnieši ievainojuši vidēji 7 izraēliešus ik pa divām nedēļām;

E.  tā kā kopš gada sākuma Izraēlas valdība pārkāpj ES vairākkārt uzsvērtās „sarkanās līnijas”, proti, ir paziņojusi par jaunas nelikumīgas apmetnes izveidi un virza aptuveni 6000 papildu mājokļu ierīkošanu jau esošajās apmetnēs, tostarp Austrumjeruzalemes vietās; tā kā Knesets 2017. gada 6. februārī pieņēma Legalizēšanas likumu, ar kuru faktiski tiek atļauts konfiscēt palestīniešu privātīpašumā esošu zemi, lai izveidotu un paplašinātu priekšposteņus un apmetnes; tā kā pilsoniskās sabiedrības grupas brīdina par iecerēm ierīkot vēl 15 000 mājokļu Austrumjeruzalemē, tostarp apmetnē Givat Hamatos;

F.  tā kā palestīniešu iedzīvotāji Rietumkrastā saskaras ar acīmredzamiem to tiesību pārkāpumiem, tostarp ar kolonistu vardarbību un bargiem pārvietošanās brīvības un piekļuves pamatpakalpojumiem (tostarp ūdenim) ierobežojumiem; tā kā pašlaik Izraēlas cietumos ir ieslodzīti 6300 palestīniešu, tostarp 300 bērnu, 61 sieviete un 536 administratīvi aizturētie; tā kā kopš 2017. gada 17. aprīļa notiek palestīniešu ieslodzīto masveida badastreiks, kas ir vērsts pret to pamattiesību pārkāpumiem;

G.  tā kā, kā norādījis ES pārstāvja Palestīnā birojs, pēdējos mēnešos Izraēlas varas iestādes C zonā un Austrumjeruzalemē nojaukušas nepieredzēti daudz palestīniešu būvju, tostarp 440 palestīniešiem piederošu būvju, un tā rezultātā pārvietoti 1628 cilvēki, tai skaitā 772 bērni, un atstāta negatīva ietekme vēl uz 7216 palestīniešiem; tā kā ES birojs ziņoja par nojauktu ES vai ES dalībvalstu finansētu būvju skaita „ārkārtēju pieaugumu” — 2016. gadā kopumā nojauktas 182 būves 557 378 EUR vērtībā; tā kā par šādu nojaukšanu nav prasīta nekāda kompensācija;

H.  tā kā ilgstoša Gazas blokāde postoši ietekmē tos 1,8 miljonus cilvēku, kas tur dzīvo, un Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja to nosaukusi par kolektīvu sodu, ko piemēro, skaidri pārkāpjot Izraēlas pienākumus, kuri tai jāveic saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām;

I.  tā kā centienos panākt palestīniešu samierināšanos nav gūti taustāmi rezultāti; tā kā Palestīniešu pašpārvalde (PA) nav spējusi īstenot varu pār Gazas joslu; tā kā palestīniešu līderi joprojām ir ierauti iekšējā cīņā par varu; tā kā PA tiek izvirzīts aizvien vairāk apsūdzību par patronāžu, autoritārismu, kritiķu apcietināšanu un korupciju;

J.  tā kā kopš 1993. gada Oslo vienošanās līdzekļu devēju kopiena ir ieguldījusi vairāk nekā 23 miljardus euro miera veicināšanā un attīstības palīdzībā Palestīnā; tā kā tai pašā laikposmā ir pastāvīgi pieaudzis palestīniešu nelīdztiesības, bezdarba un nabadzības līmenis;

K.  tā kā Komisijas vārdā 2014. gada maijā veiktajā ES sadarbības ar OPT izvērtējumā tika secināts, ka, nepastāvot paralēlai politiskai ES rīcībai, kura būtu vērsta uz Izraēlas okupācijas un kolonizācijas politikas radīto šķēršļu un Rietumkrasta un Gazas politiskās sašķeltības novēršanu, pašreizējā sadarbības paradigma ir sevi izsmēlusi;

L.  tā kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām trešām pusēm, tostarp ES dalībvalstīm, ir pienākums nesniegt pamudinājumus, atbalstu un palīdzību apmetņu izveidošanā un saprāta robežās darīt visu, kas to spēkos, lai novērstu jaunu apmetņu izveidi un izbeigtu šādu nelikumīgu praksi,

1.  ir stingri pārliecināts, ka vienīgais veids, kā noturīgi atrisināt Tuvo Austrumu konfliktu, ir izveidot divas demokrātiskas valstis — Izraēlu un Palestīnu —, kas miermīlīgi atrodas līdzās viena otrai drošās un, pamatojoties uz 1967. gada „zaļo līniju”, no jauna noteiktās robežās ar kopīgu galvaspilsētu Jeruzalemi;

2.  uzskata: ņemot vērā to, ka aizvien reālāka kļūst tikai vienas valsts, kurā turklāt valda nelīdztiesība, pastāvēšanas iespēja, nebeidzamo okupāciju un draudošo Rietumkrasta aneksiju, kā arī to, ka izzūd izredzes izveidot Palestīnas valsti, ir jāpārdomā ES politika attiecībā uz šo konfliktu;

3.  atkārtoti uzsver, ka panākt mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem var tikai ar nevardarbīgiem līdzekļiem; nosoda visus vardarbības aktus pret civiliedzīvotājiem, tostarp teroraktus, kā arī visus provokācijas, musināšanas un iznīcināšanas aktus abās pusēs;

4.  nosoda to, ka turpinās Izraēlas apmetņu paplašināšana, kas ir kliedzošs starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums, vairo palestīniešu aizvainojumu un izmisumu un ir vislielākais šķērslis divu valstu risinājuma dzīvotspējai un tā panākšanas izredzēm;

5.  uzsver starptautiskās kopienas apņemšanos, ko atkārtoti pauda ANO Drošības padome 2016. gada decembrī, neatzīt nekādas 1967. gada robežu izmaiņas, tostarp attiecībā uz Jeruzalemi, kā vien tās, par kurām puses vienojušās sarunās; aicina Izraēlas varas iestādes nekavējoties apturēt savu kolonizācijas politiku un atjaunot iepriekšējo stāvokli; noraida Izraēlas valdības politiku, kas it kā ierobežo apmetņu būvniecību, un aicina ES palikt nelokāmai šajā jautājumā;

6.  pauž lielas bažas par to, ka Izraēla izmanto palestīniešu dabas resursus un ka it īpaši C zonā tiek plaši īstenota piespiedu pārvietošana, kas ir smags Ženēvas konvenciju pārkāpums; aicina Izraēlas varas iestādes pilnībā ievērot C zonā dzīvojošo palestīniešu, tostarp beduīnu, tiesības un nekavējoties atcelt visus to piespiedu pārvietošanas plānus un visus pret šiem iedzīvotājiem vērstos rīkojumus par būvju nojaukšanu un izlikšanu no mājām, cita starpā apdzīvotajās vietās Khan-Al-Ahmar un Susya;

7.  mudina ES pildīt savus pienākumus pret pasauli, ierosinot drosmīgu un visaptverošu miera iniciatīvu šim reģionam; uzsver, ka šai jaunajai ES politikai vajadzētu būt vērstai uz divu valstu risinājuma dzīvotspējas saglabāšanu ilgtermiņā;

8.  aicina ES iestādes un dalībvalstis panākt tiesiskās prasības par neatzīšanu izpildi un saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2334, stingri ievērojot starptautiskās tiesības un ES principus, īstenot rezultatīvu un visaptverošu politiku, saskaņā ar kuru ES atšķir Izraēlu no tās apmetnēm;

9.  mudina Komisiju un AP/PV veikt šādus pasākumus kā daļu no spēcīgākas ES politikas attiecībā uz Izraēlas apmetnēm:

a)  pastiprināt publisko diplomātiju, reaģējot uz kolonizāciju, un skaidri paust, ka šāda politika izriet no ES un Izraēlas spēcīgajām saiknēm un ir balstīta uz tiesisku nepieciešamību;

b)  sagatavot pārskatu par visu ES un Izraēlas darījumu loku, lai pārliecinātos, ka ES diferenciācijas politika tiek rezultatīvi īstenota visās divpusējās attiecībās;

c)  izveidot spēcīgu ES uzraudzības un atbilstības novērtēšanas mehānismu, ko piemēro tirdzniecībai ar apmetņu izcelsmes produktiem, un reizi gadā ziņot par to, kā tiek īstenotas ES pamatnostādnes par apmetņu produktu marķēšanu; aicina Komisiju neatbilstības gadījumos sākt pienākumu neizpildes procedūras;

d)  ES līmenī izplatīt dalībvalstu uzņēmumiem paredzētus brīdinājumus, kas informē privāto sektoru par apmetnēm labvēlīgu darbību radītajiem juridiskajiem un ekonomiskajiem riskiem;

e)  izstrādāt ES un Izraēlas struktūru finansiālās sadarbības pamatnostādnes, kas nodrošinātu, ka ES ieguldījumu fondi un bankas neatbalsta uzņēmumus un fondus, kuri darbojas apmetnēs;

f)  neatzīt Izraēlas apmetnēs izdotus juridiskos dokumentus, piemēram, īpašumtiesību nodošanas dokumentus vai izglītības diplomus;

g)  pārskatīt ES un Izraēlas attiecības asociācijas nolīguma 2. panta aspektā;

h)  nodrošināt, ka ES un Izraēlas attiecību padziļināšana turpina būt atkarīga no virzīšanās uz divu valstu risinājumu un ka gaidāmajās ES un Izraēlas partnerattiecību prioritātēs ir iekļauta teritoriālā atruna;

10.  mudina visas dalībvalstis bez nosacījumiem atzīt Palestīnas Valsti; ir stingri pārliecināts, ka Eiropas mēroga atzīšana palielinās izredzes panākt mieru un sekmēs divu valstu risinājuma garantēšanas centienus, cita starpā tos, ko īsteno Izraēlas pilsoniskā sabiedrība;

11.  pauž nožēlu par to, ka AP/PV veiktā ES īpašā pārstāvja Tuvo Austrumu miera procesā norīkošana līdz šim nav manāmi uzlabojusi ES diplomātiskos centienus un redzamību, un tāpēc uzskata, ka ir pamatīgi jāpārskata šis mandāts;

12.  ceļ trauksmi par humānās palīdzības materiālu iznīcināšanas un konfiskācijas līmeņa pieaugumu C zonā; pauž nožēlu par to, ka EĀDD un Komisija, kā to uzsvērusi arī Eiropas Revīzijas palāta, nav apņēmušies nodrošināt, ka Izraēlas varas iestādes to kompensē un garantē neatkārtot; sagaida, ka Komisija ieturēs šiem zaudējumiem līdzvērtīgu summu no divpusējā ES atbalsta Izraēlai; apgalvo, ka ir būtiski, lai Komisija ievērotu visstingrākos pārredzamības un pārskatāmības standartus attiecībā uz tās divpusējo atbalstu Palestīnā un nodrošinātu, ka tiek pienācīgi pārbaudīti visi apgalvojumi par nelikumīgu finansējumu;

13.  pauž atzinību par ES atbalstu kopienām, kurām draud piespiedu pārvietošana, un aicina veikt papildu ieguldījumus C zonā; aicina Komisiju nodrošināt, ka šādu atbalstu sniedz tā, lai tiktu novērsta sadrumstalotība, pilnībā integrēts politiskais okupācijas aspekts un iedarbīgi atbalstīta palestīniešu pašnoteikšanās; uzsver, ka šajā saistībā, lai panāktu ekonomikas atveseļošanos un ilgtspējīgu izaugsmi, ir kritiski svarīgi nodrošināt palestīniešu piekļuvi C zonai;

14.  mudina Izraēlas valdību nekavējoties, bez nosacījumiem un pilnībā izbeigt Gazas joslas nelikumīgo blokādi; pauž nožēlu par to, ka Izraēla turpina ierobežot būvmateriālu ievešanu Gazā;

15.  pauž bažas par ziņojumiem, kas liecina par cilvēktiesību jomas nevalstiskajām organizācijām un progresīviem spēkiem nelabvēlīgu apstākļu pastiprināšanos kā Izraēlā, tā Palestīnā, un par aizvien lielākiem varas iestāžu centieniem noslāpēt opozīciju un neatkarīgus viedokļus; aicina ES delegāciju un dalībvalstu diplomātiskās misijas turpināt sadarboties ar varas iestādēm un sistemātiski tikties ar cilvēktiesību un miera jomas dalībniekiem, un atbalstīt tos, jo bez tiem divu valstu risinājums paliks netverams;

16.  uzsver, ka Izraēlā esošajai Palestīnas arābu kopienai ir vienreizējas iespējas ievērojami palīdzēt panākt ilgstošu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem; aicina izbeigt diskrimināciju pret Palestīnas arābiem, kas dzīvo Izraēlā; pauž lielas bažas par nacionālas valsts likumprojektu, kas papildina citus nesen pieņemtus diskriminējošus tiesību aktus, un mudina Kneseta locekļus iebilst pret tā pieņemšanu par likumu; aicina EĀDD un Komisiju ievērojami palielināt savu atbalstu Izraēlas minoritātēm un sadarbību ar tām un atbalstīt to centienus panākt līdztiesību un uzlabot politiskās, ekonomiskās un sociālās līdzdalības iespējas;

17.  pauž nožēlu par to, ka palestīnieši joprojām nav vienoti, un aicina visus palestīniešu spēkus atkal censties panākt samierināšanos, jo īpaši rīkojot prezidenta un likumdevēja vēlēšanas visā Palestīnā, kuras bija jārīko jau sen; aicina Izraēlas varas iestādes atbrīvot visus pašlaik administratīvi aizturētos Palestīniešu likumdošanas padomes locekļus, kā arī visus pārējos palestīniešus, kas ir administratīvi aizturēti bez apsūdzības; pauž lielas bažas par pašlaik notiekošo palestīniešu ieslodzīto badastreiku un aicina Izraēlas varas iestādes ievērot ieslodzīto pamattiesības; aicina ES novatoriskā veidā sekmēt samierināšanos;

18.  nolemj sasaukt Priekšsēdētāju konferences ārkārtas sanāksmi Jeruzalemē 2017. gada jūnijā, lai dotu signālu par savu nelokāmo atbalstu divu valstu risinājumam, un izveidot uzraudzības grupu, kas novērtēs, kā tiek īstenota ES diferenciācijas politika;

19.  atgādina par savu lēmumu sākt iniciatīvu „Parlamentārieši par mieru”, kuras mērķis ir sapulcēt ES, Izraēlas un palestīniešu parlamentāriešus un kura tādējādi sekmēs miera programmas izpildi un papildinās ES diplomātiskos centienus;

20.  pauž sašutumu par to, ka Izraēlas varas iestādes turpina nepamatoti likt šķēršļus katram Eiropas Parlamenta oficiālo struktūru apmeklējumam Gazā;

21.  nolemj nosūtīt ad hoc delegāciju uz Gazu/Palestīnu un Izraēlu, lai uz vietas novērtētu stāvokli saistībā ar ES finansēto projektu iznīcināšanu C zonā un Gazā un lai apjaustu iespējas pārskatīt ES politiku attiecībā uz konfliktu;

22.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Kvartetam, Izraēlas valdībai, Knesetam, Palestīniešu pašpārvaldes priekšsēdētājam, Palestīniešu likumdošanas padomei un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas struktūrām.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika