REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par divu valstu risinājuma panākšanu Tuvajos Austrumos
15.5.2017 - (2016/2998(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,
Neoklis Sylikiotis, Patrick Le Hyaric, Martina Anderson, Younous Omarjee, Marie-Christine Vergiat, Josu Juaristi Abaunz, Paloma López Bermejo, Merja Kyllönen, Takis Hadjigeorgiou, Maria Lidia Senra Rodríguez, Ángela Vallina, Marina Albiol Guzmán, Eleonora Forenza, Barbara Spinelli, João Ferreira, João Pimenta Lopes, Miguel Viegas, Sofia Sakorafa, Miguel Urbán Crespo, Rina Ronja Kari, Javier Couso Permuy, Malin Björk, Xabier Benito Ziluaga, Lola Sánchez Caldentey, Estefanía Torres Martínez, Tania González Peñas, Lynn Boylan, Matt Carthy, Liadh Ní Riada, Kostadinka Kuneva, Martina Michels GUE/NGL grupas vārdā
B8‑0348/2017
Eiropas Parlamenta rezolūcija par divu valstu risinājuma panākšanu Tuvajos Austrumos
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par palestīniešu un izraēliešu konfliktu,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju Nr. 194, kā arī ANO Drošības padomes rezolūcijas 242 (1967), 252 (1968), 338 (1972), 476 (1980), 478 (1980), 1860 (2009) un 2334 (2016),
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju Nr. 67/19,
– ņemot vērā ANO cilvēktiesību konvencijas, kuru puses ir Izraēla un Palestīna,
– ņemot vērā ar vienbalsīgu ES atbalstu 2015. gada 3. jūlijā pieņemto ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju A/HRC/29/L.35 par atbildības un taisnīguma nodrošināšanu attiecībā uz visiem starptautisko tiesību pārkāpumiem okupētajā palestīniešu teritorijā, tostarp Austrumjeruzalemē,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,
– ņemot vērā Ceturto Ženēvas konvenciju,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā ar ANO Ģenerālās asamblejas 1984. gada 10. decembra rezolūciju Nr. 39/46 pieņemto Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem,
– ņemot vērā 1993. gada 13. septembra Oslo līgumu (Pagaidu pašpārvaldes kārtības principu deklarāciju),
– ņemot vērā ES un Izraēlas asociācijas nolīgumu un jo īpaši tā 2. pantu,
– ņemot vērā Padomes secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu, jo īpaši 2016. gada 18. janvārī pieņemtos,
– ņemot vērā UNESCO 2017. gada maija rezolūciju par okupēto Palestīnu,
– ņemot vērā ANO 2016. gada marta ziņojumu par Izraēlas praksi attiecībā uz palestīniešu tautu un aparteīdu,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federica Mogherini paziņojumus par stāvokli Izraēlā un Palestīnā,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 50 gadus pēc 1967. gada kara Izraēla joprojām ir okupējusi Palestīnu, pārkāpjot starptautiskās tiesības un visas attiecīgās ANO Drošības padomes un Ģenerālās asamblejas rezolūcijas, un tā kā Palestīnas valsts ar 1967. gadā noteiktajām robežām un galvaspilsētu Austrumjeruzalemi vēl aizvien nav kļuvusi par pilntiesīgu ANO dalībvalsti saskaņā ar ANO 1948. gada rezolūciju;
B. tā kā Parlaments ir vairākkārt paudis lielu atbalstu divu valstu risinājumam, saskaņā ar kuru Izraēlas valsts un neatkarīga, suverēna, brīva, blakusesoša un dzīvotspējīga Palestīnas valsts ar galvaspilsētu Austrumjeruzalemi un 1967. gadā noteiktajām robežām mierā pastāv līdzās viena otrai;
C. tā kā Izraēlas valdības politika situāciju vēl vairāk pasliktina un divu valstu risinājuma iespējamību pilnībā iznīcina, kā tas norādīts visās attiecīgajās ANO rezolūcijās, kā arī attiecīgajos ES Padomes secinājumos;
D. tā kā Jeruzalemes statuss joprojām ir svarīgs Tuvo Austrumu miera procesa jautājums; tā kā ES un starptautiskā sabiedrība nekad nav piekritušas tam, ka Izraēla vienpusīgi anektē Austrumjeruzalemi; tā kā Austrumjeruzalemē dzīvojošajiem palestīniešiem joprojām nav droša un likumīga pastāvīgā iedzīvotāja statusa un Izraēlas valdības īstenotās politikas dēļ, kuras mērķis ir mainīt demogrāfisko sastāvu šajā apgabalā, viņu zeme tiek konfiscēta un viņiem sistemātiski tiek liegta piekļuve sabiedriskajiem, projektēšanas un būvniecības pakalpojumiem, kā arī piekļuve kulta vietām un objektiem;
E. tā kā palestīniešu tiesības Rietumkrastā, īpaši C zonā un Austrumjeruzalemē, tiek rupji pārkāptas, tostarp viņi cieš no kolonistu vardarbības, ūdens trūkuma, stingriem brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, māju nojaukšanas un piespiedu izlikšanas; tā kā okupētas teritorijas iedzīvotāju piespiedu pārvietošana ir smags starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums; tā kā plānošanas politika tiek izmantota kā līdzeklis, lai palestīniešus izliktu no mājām un paplašinātu kolonizētās teritorijas;
F. tā kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Izraēlas kolonijas ir nelikumīgas un jau daudzus gadus tās ir galvenais šķērslis miera centieniem; tā kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām jebkurai trešai pusei, tostarp ES dalībvalstīm, ir pienākums neatzīt kolonijas, neatbalstīt tās un nepalīdzēt tām, kā arī pienākums izrādīt efektīvu pretestību; tā kā Izraēlas kolonijās ražoti produkti joprojām saskaņā ar preferenciālu režīmu tiek importēti uz ES dalībvalstīm un tādējādi nonāk Eiropas tirgū, neraugoties uz to, ka spēkā esošie ES tiesību akti neļauj importēt šādus produktus, piemērojot ES un Izraēlas asociācijas nolīgumā paredzētos preferenciālos noteikumus;
G. tā kā Izraēlā dzīvojošie arābi veido 20 % no visiem Izraēlas iedzīvotājiem; tā kā viņi cieš no dažādu veidu diskriminācijas; tā kā segregācijas sistēma Izraēlā ir radījusi tādu situāciju, ka saskaņā ar nesen veiktu aptauju 42 % izraēliešu nekad nav sastapuši nevienu palestīnieti;
H. tā kā Izraēlas cietumos ir ieslodzīti 7000 palestīniešu, tostarp 61 sieviete, 300 bērnu un 11 Palestīniešu likumdošanas padomes locekļu; tā kā 2017. gada 17. aprīlī 1500 palestīniešu politieslodzīto pieteica beztermiņa bada streiku; tā kā Kneseta 2015. gadā pieņemtā piespiedu ēdināšanas likuma piemērošana bada streikotājiem būtu viņu cilvēktiesību pārkāpums; tā kā kopš 1967. gada gandrīz 800 000 palestīniešu ir bijuši politieslodzītie Izraēlā;
I. tā kā palestīniešu vienotībai var būt svarīga loma okupācijas izbeigšanā;
J. tā kā vēl viens būtisks miera procesa jautājums ir palestīniešu bēgļi, kuru skaits saskaņā ar ANO Palīdzības un darba aģentūras datiem pašlaik ir gandrīz pieci miljoni, no kuriem lielākā daļa ir otrās vai trešās paaudzes bēgļi reģionā un visā pasaulē;
K. tā kā ES un Izraēlas asociācijas nolīgumā un jo īpaši tā 2. pantā ir skaidri noteikts, ka „Pušu attiecības [..] pamatojas uz cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanu, kas nosaka viņu iekšējo un starptautisko politiku un veido šī nolīguma būtisku sastāvdaļu”,
1. uzsver, ka divu valstu risinājums ir balstīts uz ANO 1948. gada rezolūciju un to, ka starptautiskā sabiedrība atzīst abas valstis, tāpēc aicina visas ES dalībvalstis, ES iestādes un ANO organizācijas saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas 2012. gada novembra rezolūciju atzīt Palestīnas valsti tās 1967. gada robežās ar galvaspilsētu Austrumjeruzalemi, kā noteikts ANO rezolūcijās, dzīvojot mierā un drošībā līdzās Izraēlas valstij;
2. uzskata, ka, ņemot vērā vispārējo situāciju Tuvo Austrumu reģionā, saskaņots risinājums starp Izraēlu un Palestīnu palīdzētu mazināt saspīlējumu un mierīgi izbeigt konfliktu;
3. prasa izbeigt Izraēlas īstenoto, 50 gadus ilgo Rietumkrasta, Gazas un Austrumjeruzalemes okupāciju, tādējādi ļaujot panākt mieru;
4. stingri nosoda Izraēlas koloniju turpmāku paplašināšanu, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, rada palestīniešos lielāku aizvainojumu un samazina divu valstu risinājuma dzīvotspēju un izredzes to īstenot; pauž nožēlu par Izraēlas valdības 2017. gada 24. janvārī sniegto jaunāko paziņojumu par 2500 apmetņu vietu plānoto izveidi visā Rietumkrastā un to, ka ir apstiprinātas būvatļaujas 566 apmetņu vietu izveidei Austrumjeruzalemē, kas nopietni samazinās izredzes uz dzīvotspējīgu divu valstu risinājumu; aicina Izraēlas varas iestādes nekavējoties izbeigt koloniālo politiku un zemes konfiscēšanu un vērst to par labu;
5. uzsver, ka nojaukto ēku, tai skaitā māju, skolu un citu svarīgu infrastruktūras objektu, skaits okupētajās palestīniešu teritorijās, tostarp Austrumjeruzalemē, pēdējos 12 mēnešos ir krasi pieaudzis; norāda, ka saskaņā ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja datiem 2017. gada pirmajā mēnesī nojaukto ēku skaits par vairāk nekā 50 % pārsniedza vienā mēnesī nojaukto ēku vidējo skaitu 2016. gadā (91); uzsver, ka visas šīs ēkas atradās C zonā un Austrumjeruzalemē, un tās tika nojauktas, pamatojoties uz būvatļauju trūkumu, lai gan palestīniešiem šādu atļauju iegūt ir gandrīz neiespējami;
6. aicina Izraēlas valsti pilnībā respektēt Izraēlā dzīvojošo arābu vienlīdzību un tiesības un uzsver, ka viņiem varētu būt liela nozīme izpratnes un sadarbības veidošanā starp izraēliešiem un palestīniešiem un tādējādi viņi varētu dot pozitīvu ieguldījumu Tuvo Austrumu miera procesā;
7. prasa nekavējoties izbeigt Gazas joslas nelikumīgo blokādi, kas ir vietējo iedzīvotāju kolektīva sodīšana; uzsver, ka Izraēla kā okupācijas vara un saskaņā ar Ceturto Ženēvas konvenciju ir vienīgā un galvenā puse, kas ir atbildīga par minimālo dzīves apstākļu nodrošināšanu Gazas iedzīvotājiem;
8. uzskata, ka visu palestīniešu politieslodzīto atbrīvošana var vairot uzticēšanos un veicināt miera procesu; tāpēc prasa atbrīvot visus aizturētos un jo īpaši Palestīniešu likumdošanas padomes locekļus; prasa pilnībā ievērot palestīniešu politieslodzīto un visu Izraēlas cietumos ieslodzīto tiesības, tostarp tiesības uz bada streiku;
9. uzsver savu lēmumu organizēt īpašu faktu vākšanas misiju, lai uz vietas novērtētu apstākļus, kādos atrodas bada streiku pieteikušie ieslodzītie, un kopā ar viņiem tieši novērtētu cilvēktiesību pārkāpumus, kurus viņi nosoda;
10. atgādina, ka diferencēšana aizkavē Izraēlas īstenoto teritorijas okupāciju, un vēlreiz apliecina divu valstu risinājuma teritoriālā iedalījuma pamatu; prasa ES nodrošināt, lai visos nolīgumos starp ES un Izraēlu būtu skaidri un nepārprotami norādīts, ka tie nav piemērojami teritorijām, kuras Izraēla okupēja 1967. gadā, kā tas vairākkārt atkārtots Ārlietu padomes secinājumos; prasa pareizi marķēt Izraēlas koloniju produktus ES tirgū saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem un ES ilggadējo politiku šajā jomā;
11. uzskata, ka ES ir jāuzņemas atbildība, kļūstot par patiesu politisko spēku un vidutāju Tuvo Austrumu miera procesā, un prasa ES:
• mudināt dalībvalstis atzīt Palestīnu, jo tas palīdzēs nekavējoties atsākt tiešās miera sarunas starp izraēliešiem un palestīniešiem;
• īstenot ES un Izraēlas asociācijas nolīguma 2. pantu, iesaldējot šo nolīgumu, kamēr Izraēla turpina pārkāpt cilvēktiesības;
• nepiešķirt Izraēlas struktūrām nekādu finansējumu no programmas „Apvārsnis 2020”;
• pieprasīt no Izraēlas kompensācijas par ES finansētajiem projektiem, kas iznīcināti uzbrukumu laikā Gazā un Rietumkrastā;
• mudināt ES dalībvalstis pārtraukt kara materiālu un divējāda lietojuma tehnoloģiju eksportu uz šo reģionu;
12. cer, ka palestīniešu politiskie spēki spēs panākt izlīgumu un nacionālo vienotību, kas palīdzēs izbeigt okupāciju;
13. pauž sašutumu par nepārtrauktajiem un nepamatotajiem šķēršļiem, ko uzliek Izraēlas iestādes, neļaujot Eiropas Parlamenta oficiālajām struktūrām apmeklēt Gazu;
14. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Knesetam, Palestīniešu likumdošanas padomei, Palestīnas valsts prezidentam un valdībai, Izraēlas prezidentam un valdībai, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram un ANO Palīdzības un darba aģentūras ģenerālkomisāram.