Rezolūcijas priekšlikums - B8-0387/2017Rezolūcijas priekšlikums
B8-0387/2017

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgo paziņojumu par jaunu Eiropas Konsensu attīstības jomā — mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne

29.5.2017 - (2017/2586(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Charles Goerens ALDE grupas vārdā
Lola Sánchez Caldentey, Merja Kyllönen, Dimitrios Papadimoulis, Stelios Kouloglou, Kostas Chrysogonos, Kostadinka Kuneva GUE/NGL grupas vārdā
Maria Heubuch, Heidi Hautala, Judith Sargentini Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Rosa D’Amato EFDD grupas vārdā

Procedūra : 2017/2586(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0387/2017
Iesniegtie teksti :
B8-0387/2017
Pieņemtie teksti :

B8-0387/2017

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgo paziņojumu par jaunu Eiropas Konsensu attīstības jomā — mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne

(2017/2586(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes (Attīstība), Komisijas un Parlamenta panākto vienošanos par jaunu Eiropas Konsensu attīstības jomā — mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne,

–  ņemot vērā 2005. gada decembra Eiropas Konsensu attīstības jomā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantu,

–  ņemot vērā programmu 2030. gadam “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, kas tika pieņemta ANO ilgtspējīgas attīstības augstākā līmeņa sanāksmē Ņujorkā 2015. gada 25. septembrī,

–  ņemot vērā Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, kas publicēta 2016. gada jūnijā,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Priekšlikums jaunam Eiropas Konsensam par attīstību “Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”” (COM(2016)0740),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, tostarp 2016. gada 22. novembra rezolūciju par attīstības sadarbības efektivitātes palielināšanu[1] un jo īpaši 2017. gada 14. februāra rezolūciju par Eiropas Konsensa attīstības jomā pārskatīšanu[2],

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

1.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu pārskatīt 2005. gada Eiropas Konsensu par attīstību, lai atspoguļotu jauno globālās attīstības kontekstu pēc programmas 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) pieņemšanas, kā arī izmaiņas ES tiesiskajā un institucionālajā struktūrā pēc Lisabonas līguma pieņemšanas;

2.  atzīst jaunā Eiropas Konsensa par attīstību nozīmi, kas ir stratēģisks dokuments, kurā noteikts ES un tās dalībvalstu vienots redzējums, vērtības un principi saistībā ar programmas 2030. gadam īstenošanu savu valstu attīstības sadarbības politikā;

3.  pieņem zināšanai to, ka jaunajā Konsensā ir atzīts ES attīstības politikas galvenais mērķis, proti, samazināt un ilgtermiņā izskaust nabadzību saskaņā ar LESD 208. pantu; turklāt uzskata, ka kā mērķis ir jānosaka arī nevienlīdzības risināšana, kā noteikts ilgtspējīgas attīstības mērķos; vēlreiz norāda, ka tas ir jādara, pilnībā ievērojot efektīvas attīstības sadarbības principus: jaunattīstības valstu ieinteresētība attīstības prioritātēs, orientēšanās uz rezultātiem, iekļaujošas partnerības, kā arī pārredzamība un pārskatatbildība; atgādina Parlamenta nostāju attiecībā uz finansējumu attīstībai un pārskatatbildībai, uz migrāciju un attīstību un uz drošību un attīstību;

4.  uzstāj, ka ir vajadzīgi pārskatatbildības mehānismi attiecībā uz to, kā tiek uzraudzīti un īstenoti IAM un oficiālās attīstības palīdzības/nacionālā kopienākuma (OAP/NKI) mērķa attiecības 0,7 % apmērā sasniegšana; prasa ES un tās dalībvalstīm iesniegt termiņu, kādā pakāpeniski sasniegt šos mērķus un uzdevumus, reizi gadā ziņojot par progresu Parlamentam;

5.  konstatē, ka var uzskatīt, ka ar dažiem neseniem priekšlikumiem attīstības politika tiek pārorientēta, vairāk pievēršoties migrācijas pārvaldībai; uzskata, ka attīstības palīdzībai nevajadzētu būt atkarīgai no saņēmējvalstu sadarbības migrācijas jomā, un iestājas pret jebkādiem mēģinājumiem sasaistīt palīdzību ar robežkontroli, migrācijas plūsmu pārvaldību vai atpakaļuzņemšanas nolīgumiem; uzsver nepieciešamību nodrošināt rūpīgu parlamentāro pārbaudi un uzraudzību attiecībā uz nolīgumiem, kas saistīti ar migrācijas pārvaldību, un uz attīstības fondu izmantošanu saistībā ar migrāciju;

6.  uzsver nepieciešamību stingri ievērot nesen īstenoto OAP reformu attiecībā uz attīstības instrumentu izmantošanu drošības politikai, nosakot skaidru nabadzības izskaušanas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanas mērķi;

7.  neapstiprina Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgo paziņojumu par jaunu Eiropas Konsensu attīstības jomā — mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne, jo tas atšķiras no Parlamenta nostājas šajos būtiskajos elementos, kā arī tāpēc, ka jaunais Konsenss būtu solis atpakaļ salīdzinājumā ar Eiropas Konsensu attīstības jomā, par kuru vienošanos panāca 2005. gadā;

8.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam.