REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par humanitāro situāciju Jemenā
12.6.2017 - (2017/2727(RSP)),
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,
Ángela Vallina, Javier Couso Permuy, Marie-Christine Vergiat, Maria Lidia Senra Rodríguez, Malin Björk, Paloma López Bermejo, Martina Michels, Kateřina Konečná, Merja Kyllönen, Dimitrios Papadimoulis, Kostadinka Kuneva, Stelios Kouloglou, Barbara Spinelli, João Pimenta Lopes GUE/NGL grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0407/2017
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā paziņojumus par Jemenu, kurus sniedzis Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Ban Ki-moon un ANO ģenerālsekretāra īpašais sūtnis Jemenā Ismail Ould Cheikh Ahmed, jo īpaši pēc viņa vizītes Sanā 2017. gada 21.–24. maijā,
– ņemot vērā ANO humanitārā koordinatora Jemenā Jamie McGoldrick 2017. gada 28. marta paziņojumu par humanitāro situāciju Jemenā divus gadus pēc konflikta saasināšanās, 2017. gada 7. maija paziņojumu par nepieciešamību nodrošināt finansējuma un humanitārās palīdzības pieejamību Jemenā un caur Jemenu un 2017. gada 24. maija paziņojumu par neatliekamo vajadzību finansēt holeras izplatības apturēšanu,
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2015. gada 16. novembra un 2017. gada 3. aprīļa secinājumus par Jemenu un paziņojumus, kurus par Jemenu izdarīja Komisijas priekšsēdētāja vietniece/Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, jo īpaši 2016. gada 8. oktobra paziņojumu;
– ņemot vērā integrēto reaģēšanas plānu par holeras uzliesmojumu Jemenā, ko izstrādājis ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA) un kas atjaunināts 2017. gada 23. maijā, un tā humanitārās reaģēšanas plānu Jemenai no 2017. gada janvāra līdz decembrim,
– ņemot vērā attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas, jo īpaši 2015. gada 14. aprīļa rezolūciju (S/RES/2216), 2016. gada 24. februāra rezolūciju (S/RES/2266) un 2017. gada 23. februāra rezolūciju (S/RES/2342),
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Jemenu, jo īpaši 2015. gada 9. jūlija[1] un 2016. gada 25. februāra[2] rezolūcijas,
– ņemot vērā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu[3],
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas hartu un starptautisko humanitāro tiesību principus,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā ieilgusī hutiešu un Jemenas valdības konfrontācija ir turpinājusies vairāk nekā divus gadus, kas valstī ir izraisījis pašreizējo humanitāro krīzi, tostarp holeras straujo uzliesmojumu milzīgā mērogā;
B. tā kā Jemenas Veselības aizsardzības ministrija 2017. gada 14. maijā ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli, norādot, ka veselības aizsardzības sistēma nespēj tikt galā ar šo bezprecedenta veselības katastrofu, kas līdz šim izraisījusi kopumā 14 000 aizdomīgu gadījumu un 186 saistītus nāves gadījumus; tā kā tiek prognozēts, ka nākamajos sešos mēnešos šis skaits pieaugs vēl par 98 126 gadījumiem;
C. tā kā OCHA integrētā reaģēšanas plāna īstenošanai līdz 2017. gada oktobrim ir nepieciešami 66,7 miljoni USD, lai kontrolētu holeras uzliesmojumu, novērstu turpmāku izplatīšanos un samazinātu atkārtotas saslimšanas risku;
D. tā kā Amerikas Savienoto Valstu atbalstītā Saūda Arābija ir vadošā valsts koalīcijā, kurā bez tās vēl ietilpst Apvienotie Arābu Emirāti, Katara, Bahreina, Kuveita, Jordānija, Maroka un Sudāna, kas gaisa ofensīvas ietvaros Jemenu bombardē kopš 2015. gada 26. marta, lai Abdrabbuh Mansour Hadi atjaunotu prezidenta amatā; tā kā šī koalīcija ir izdarījusi smagus pārkāpumus, tostarp uzlidojumus mājām, lielveikaliem, slimnīcām un skolām, izraisot tūkstošiem cilvēku nāvi, no kuriem vairums ir sievietes un bērni; tā kā Saūda Arābija izsludināja gandrīz pilnīgu Jemenas blokādi — šī valsts ir ļoti atkarīga no importa; tā kā koalīcijas īstenotā blokāde, kas nepieļauj degvielas tirdzniecību un skar civilo infrastruktūru, ir uzskatāma par starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu;
E. tā kā šī hutiešu un Jemenas valdības konfrontācija, ko pastiprina Saūda Arābijas vadītās koalīcijas bruņotie uzbrukumi, ir Jemenā izraisījusi ārkārtas humanitāru situāciju; tā kā Jemenā pašreiz valda pasaulē lielākā pārtikas nodrošinājuma krīze, kurā aptuveni 80 % Jemenas iedzīvotāju — aptuveni 21 miljonam cilvēku — steidzami ir nepieciešama konkrēta veida humanitārā palīdzība, lai nodrošinātu neatliekamo vajadzību pēc pārtikas, zālēm un degvielas;
F. tā kā astoņus mēnešus vairāk nekā miljonam ierēdņu nav izmaksāta alga, jo kaujinieki ir izzaguši līdzekļus no Jemenas Centrālās bankas; tā kā tas skar vairāk nekā 8 miljonus cilvēku un daudzas ģimenes noved līdz galējai nabadzībai un badam;
G. tā kā nepietiekams uzturs un holera ir savstarpēji saistīti; tā kā 17 miljoniem cilvēku Jemenā trūkst pārtikas, tostarp 7 miljoni cieš badu, 3,3 miljoniem akūti ir nepietiekams uzturs un 462 000 bērniem draud nopietni nepietiekams uzturs;
H. tā kā ir ziņots par plaši izplatītiem Ansar Allah bruņotās grupas pārkāpumiem, tostarp sauszemes mīnu izmantošanu; tā kā ir bijuši arī nāves sodi bez tiesas sprieduma, ko izpildījuši prezidenta Hadi spēki un sabiedrotās puses un bruņotās grupas; tā kā Jemenas konflikta puses ir atbildīgas par smagām civiliedzīvotāju civilo ēku apšaudēm, piekļuves humanitārajai palīdzībai liegšanu, patvaļīgu aizturēšanu, piespiedu pazušanu un spīdzināšanu;
I. tā kā pašreiz vardarbība vairāk ir koncentrēta Taizas provinces rietumkrastā, kurā valdību atbalstošie spēki cenšas virzīties no Al-Dhubab un Al-Mokha uz Alhodedas ostu un iekšzemē uz Taizu; tā kā vairāk nekā 50 000 civiliedzīvotāju ir nogalināti, ievainoti vai sakropļoti; tā kā ANO steidzami aicina iestādes un dažādos grupējumus atļaut ilgstošu piekļuvi aplenktajām pilsētām, pateicoties kam varētu nodrošināt palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kuriem tā ir vajadzīga, jo Jemenas karš ir ierindots smagākās pakāpes humanitāro krīžu kategorijā; tā kā tūkstošiem bēgļu ir izdevies aizbēgt uz kaimiņvalstīm;
J. tā kā valsts saskaras ar humanitāru katastrofu, tostarp nepietiekama uztura risku, ko palielina holeras uzliesmojums; tā kā gaisa uzbrukumi, artilērijas apšaude un vardarbība joprojām Jemenas ģimenēm liek pamest savas mājas un tā kā iekšzemē pārvietoto personu skaits (IDP) sasniedz miljonus; tā kā vairāk nekā 8 miljoniem cilvēku vairs nav uzticamas un drošas piekļuves dzeramajam ūdenim, jo lielākā daļa ūdensapgādes infrastruktūras ir sagrauta cīņu laikā; tā kā vairumam Jemenas iedzīvotāju nav atbilstīgas piekļuves veselības aprūpei;
K. tā kā 2017. gada 25. aprīļa augstā līmeņa līdzekļu devēju konferencē par Jemenu ir apsolīts līdzekļu piešķīrums 1,1 miljarda USD apmērā, kas ir tikai 24 % no kopējā humanitārās palīdzības plāna;
L. tā kā karadarbības laikā ir nogalināti vismaz 1540 bērnu un 2450 ir ievainotu, un ir ziņots, ka vairāk nekā 1550 bērnu ir piesaistīti cīņai vai militāru pienākumu veikšanai; tā kā vismaz 1,8 miljoniem bērnu nācās pamest skolu — papildus tiem 1,6 miljoniem, kas jau bija to pametuši pirms konflikta sākuma;
M. tā kā sievietes Jemenā tradicionāli ir bijušas īpaši neaizsargātas pret ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, bērnu laulībām un vardarbību, un valstī nav juridisku minimālo tiesību; tā kā sievietēm salīdzinājumā ar vīriešiem ir mazāk pieejama medicīniskā aprūpe, īpašumtiesības, izglītība un apmācība; tā kā konflikts sieviešu situāciju ir pasliktinājis un tiek lēsts, ka 2,6 miljoni sieviešu un meiteņu ir pakļautas ar dzimumu saistītas vardarbības riskam; tā kā pēdējos divos gados būtiski ir palielinājies bērnu laulību skaits; tā kā aptuveni 30 % pārvietoto mājsaimniecību vada sievietes; tā kā vairs nav pieejamas zāles pret daudzām hroniskām slimībām un tā kā Jemenā ir viens no lielākajiem māšu mirstības rādītājiem; tā kā grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas periodā, kuras nesaņem pietiekamu uzturu, ir lielāka iespēja inficēties ar holeru un ir lielāks asiņošanas risks, kas ievērojami palielina komplikāciju un nāves dzemdību laikā risku;
N. tā kā Jemenā, kas ir vienīgā valsts Arābijas pussalā, kura parakstījusi Bēgļu konvenciju un protokolu, atrodas aptuveni 280 000 bēgļu, pārsvarā no Somālijas; tā kā, konfliktam saasinoties, arī šiem bēgļiem ir nepieciešama aizsardzība; tā kā apmēram 30 600 somāliešu jau ir nosūtīti atpakaļ uz Somāliju, un ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos ir izveidojis atgriešanās palīdzības dienestus;
O. tā kā konflikts un tā radītais drošības vakuums ir izraisījis bīstamu ekstrēmistisko grupu ierindnieku skaita pieaugumu, jo īpaši Abjanas, Albaedas un Šabvas novadā; tā kā Al-Qaeda Arābijas pussalā ir nostiprinājis savu klātbūtni un Da’esh ir turpinājis uzbrukumu un slepkavību kampaņu;
P. tā kā 2017. gada 22. maijā notika uzbrukums ANO sūtņa Jemenā konvojam; tā kā ANO sponsorētās sarunas ir iesaldētas un šķiet, ka politisks risinājums konfliktam ir tālu;
Q. tā kā Jemena ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē; tā kā pirms kara sākuma puse no Jemenas iedzīvotājiem jau dzīvoja zem nabadzības sliekšņa, divas trešdaļas jauniešu bija bezdarbnieki un pamata sociālie pakalpojumi bija uz sabrukuma sliekšņa;
R. tā kā šo konfliktu cenšas attēlot kā šiītu un sunnītu konfliktu, lai maskētu tā reālos ģeopolitiskos iemeslus; tā kā Saūda Arābija apsūdz hutiešus par to, ka viņus atbalsta Irāna, un uzskata viņus par Saūda Arābijas drošības apdraudējumu; tā kā Jemenā notiekošā konflikta sarežģītajā veidā var saskatīt svešu spēku intereses, jo tajā ļoti jūtami darbojas tīkla Al-Qaeda grupējumi, valsts ziemeļos karo separātistu kustības un Zaidi Shia nemiernieki, bet valsts dienvidos — hutieši un bruņoti grupējumi; tā kā konflikts ir veicinājis Da’esh sabiedroto grupu ekspansiju valstī;
S. tā kā ES un ANO Jemenai ir noteikušas ieroču embargo, un ES ir piemērojusi mērķtiecīgas sankcijas hutiešu vadītājiem; tā kā vienlaikus tādas ES dalībvalstis kā Apvienotā Karaliste, Spānija, Francija, Itālija un Vācija joprojām turpina pārdot ieročus Saūda Arābijai; tā kā AK, Francija un Spānija ir būtiski palielinājušas ieroču piegādi konfliktā iesaistītajiem dalībniekiem; tā kā Saūda Arābija ir lielākais AK ieroču pircējs un AK ir lielākā ieroču piegādātāja Persijas līča sadarbības padomes valstīm; tā kā koalīcija „Jākontrolē ieročiˮ ir paziņojusi, ka šī tirdzniecība pārkāpj AK pienākumus, kas tai izriet no Ieroču tirdzniecības līguma, ES Kopējās nostājas ieroču eksporta jautājumā un AK konsolidētajiem ieroču eksporta kritērijiem;
T. tā kā ASV Jemenā pie Alhoutas pilsētas ir Alannadas militārā bāze, no kuras amerikāņi ir vadījuši bezpilotu lidaparātu uzbrukumus pret aizdomās turētiem vietējā tīkla Al-Qaeda atzara locekļiem; tā kā ASV Jemenā kopš 2002. gada veiktie bezpilota lidaparātu uzbrukumi un nogalināšana bez tiesas sprieduma ir veicinājuši situācijas valstī destabilizāciju; tā kā saskaņā ar ziņojumiem par Jemenu, kurus sniedza ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR), bezpilota lidaparātu veiktajos uzbrukumos iet bojā vairāk civiliedzīvotāju nekā iespējamo teroristu/tīkla Al-Qaeda locekļu;
U. tā kā saskaņā ar Pētnieciskās žurnālistikas biroju kopš operāciju sākuma 2002. gadā šādos uzlidojumos jau ir gājuši bojā vismaz 424 cilvēki, tostarp bērni; tā kā ASV ir krasi palielinājušas eksteritoriālas letālas operācijas Jemenā kopš Donald Trump stāšanās amatā un ir veikti vismaz 90 apstiprināti uzlidojumi, tostarp divi sauszemes uzbrukumi; tā kā ir pierādījumi, ka ES dalībvalstis, piemēram, AK, Itālija un Vācija sniedz tiešu un netiešu atbalstu šādām letālām operācijām, nodrošinot izlūkošanu un citu operatīvu palīdzību;
V. tā kā agrākais prezidents Ali Abdullah Saleh tika uzskatīts par ASV sabiedroto un saņēma miljoniem dolāru kā terorisma apkarošanas palīdzību un bruņoto spēku apmācības atbalstu; tā kā ieročus, kas tika saņemti kā daļa no šā atbalsta, pavērsa pret Jemenas tautu un pašreiz izmanto dažādu grupējumu sadursmēs;
W. tā kā Jemenas ģeogrāfiskais stāvoklis pie Sarkanās jūras grīvas, no kuras var nokļūt Suecas kanālā un kas pāriet Adenas līcī, ir ļoti svarīgs no stratēģiskā viedokļa, jo ir saistīts ar nozīmīgiem jūras ceļiem un energoresursiem,
1. Pauž dziļas bažas par to, ka Jemenā turpinās konflikts, kas ir izraisījis pašreizējo humanitāro krīzi, un ka situāciju vēl vairāk saasina nesenais holeras uzliesmojums;
2. pauž dziļas raizes par ANO grūtībām sagādāt nepieciešamo finansējumu humanitārās palīdzības sniegšanas nolūkā un par ES dalībvalstu nespēju nodrošināt naudas līdzekļus, kurus tās apņēmās sniegt līdzekļu devēju konferencēs;
3. atgādina, ka holera ir novēršama un ārstējama, tādēļ šīs slimības dēļ nebūtu jāzaudē neviena dzīvība; mudina starptautisko kopienu un jo īpaši dalībvalstis finansēt Jemenas humanitārās reaģēšanas plānu;
4. nosoda vardarbību, ko pret civiliedzīvotājiem izmanto katra konfliktā iesaistītās puse, teroristi vai bruņotas grupas, jo šādu darbību dēļ valsts piedzīvo smagu humanitāro krīzi un tūkstošiem civiliedzīvotāju iet bojā un tiek ievainoti, un vairāki miljoni cilvēku ir spiesti atstāt savas mājas; pauž dziļākās simpātijas un līdzjūtību cietušo ģimenes locekļiem;
5. aicina visas konfliktā iesaistītās puses veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu visa veida vardarbību pret civiliedzīvotājiem, tostarp seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, un reaģētu uz to; stingri nosoda bērnu tiesību pārkāpumus; pauž dziļas bažas par ziņojumiem, ka hutieši, Ansar Al-Sharia un valdības spēki izmanto bērnus karavīrus un ka bērniem ir ierobežota piekļuve pamata veselības aprūpei un izglītībai; prasa, lai personas, kas ir pārkāpušas un ļaunprātīgi izmantojušas cilvēktiesības vai pārkāpušas starptautiskos humanitāros tiesību aktus, par savu rīcību tiktu sauktas pie atbildības;
6. nosoda bruņotos uzbrukumus, kurus Jemenā veic Saūda Arābijas vadītās alianses spēki, un Saūda Arābijas noteikto Jemenas ostu jūras blokādi; ir pārliecināts, ka Saūda Arābijas iejaukšanās mērķis ir pastiprināt savu kontroli reģionā un ka tā tikai vairos Jemenas tautas ciešanas un palielinās plaisu starp Tuvo Austrumu iedzīvotājiem; pauž bažas par spriedzes palielināšanos reģionā, ko izraisījuši Saūda Arābijas un vēlāk arī Apvienoto Arābu Emirātu un citu valstu lēmumi īstenot diplomātisku un ekonomisku Kataras blokādi;
7. atgādina visām pusēm, jo īpaši Saūda Arābijai un tās koalīcijai, par pienākumu nodrošināt starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību ievērošanu, kas nozīmē civiliedzīvotāju aizsardzību, atturēšanos no uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai un drošas un netraucētas ieceļošanu valstī nodrošināšanu humanitārām organizācijām;
8. aicina Saūda Arābiju un tās koalīciju nodrošināt, ka visas ostas un zemes ceļi paliek atvērti, un jo īpaši pastiprināt centienus, lai novērstu uzbrukumu Hodeidahai un atkal atvērtu Sanas lidostu;
9. pauž bažas par Arābijas pussalā dislocētā tīkla Al-Qaeda un Da’esh spēju izmantot savā labā politiskās un drošības situācijas Jemenā pasliktināšanos; atgādina, ka noziedzīgi un neattaisnojami ir visi terorisma akti neatkarīgi no to izdarīšanas iemesla un neatkarīgi no tā, kurš, kad un kur tos ir izdarījis;
10. atzīst un atkārtoti apliecina savu nedalītu atbalstu ANO un ģenerālsekretāra īpašā sūtņa pūliņiem Jemenā; nosoda smago uzbrukumu sūtņa konvojam 2017. gada 22. maijā tā ceļā no lidostas uz ANO nometni;
11. atkārtoti pauž uzskatu, ka konfliktu Jemenā var atrisināt tikai politiskiem līdzekļiem; tādēļ aicina visas Jemenas konfliktā iesaistītās puses steidzami vienoties par karadarbības pārtraukšanu, ko Apvienoto Nāciju Organizācija uzraudzīs kā pirmo virzību uz miera sarunu atsākšanu, lai nonāktu pie Jemenas vadītām iekļaujošām sarunām nolūkā atjaunot mieru valstī; mudina visas puses novērst militāru darbību Alhodedā;
12. ir pārliecināts, ka, lai kāds arī nebūtu attiecīgais ilgtermiņa risinājums, ar to būtu jānovērš valstī valdošās nabadzības un nestabilitātes pamatcēloņi, kā arī jāapmierina Jemenas tautas leģitīmās prasības un vēlmes; vēlreiz apliecina atbalstu visu veidu miermīlīgiem centieniem aizsargāt Jemenas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti;
13. pauž dziļu nožēlu, ka pēdējos divos gados starptautiskā kopiena un plašsaziņas līdzekļi nav pievēruši uzmanību konfliktam, kas ir izraisījis pašreizējo humanitāro katastrofu Jemenā;
14. noraida jebkādu ārvalstu militāro iejaukšanos šajā valstī — gan Saūda Arābijas, gan Irānas, gan rietumvalstu iejaukšanos; uzsver, ka Jemenā notiekošais konflikts nav vienkārši šiītu un sunnītu konflikts; nosoda to, ka reliģiskās atšķirības izmanto — jo īpaši Saūda Arābija, lai veicinātu politiskas krīzes un sektu karus;
15. nosoda ES atbalsta sniegšanu šā reģiona diktatoriem un sadarbību ar viņiem; ir ļoti kritisks par nozīmi, kāda ir bijusi dažādām rietumvalstu iejaukšanās darbībām pēdējos gados, veicinot konfliktu saasināšanos šajā reģionā; norāda, ka militārs šī reģiona konfliktu risinājums nav iespējams; noraida jēdziena “„atbildība aizsargāt” lietošanu, ko arī dažādas Jemenas konflikta puses izmanto par ieganstu, jo tas pārkāpj starptautiskās tiesības un nenodrošina atbilstīgu juridisko pamatu, lai attaisnotu vienpusēju spēka pielietošanu;
16. aicina starptautisko kopienu un jo īpaši tādas dalībvalstis kā AK, Franciju, Spāniju un Vāciju izbeigt ieroču sūtīšanu visām valstī karojošajām pusēm un tādēļ, īstenojot ANO ieroču embargo Jemenai, kā noteikts ANO DP Rezolūcijas Nr. 2216 (2015) 14. punktā, veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu tiešu vai netiešu piegādi, pārdošanu vai nodošanu konkrētām personām un struktūrām vai to interesēs, un tiem, kas Jemenā rīkojas viņu vārdā vai vadībā;
17. stingri nosoda ieroču intensīvo tirdzniecību, kādu dalībvalstis īsteno ar dažādām šā reģiona valstīm, kā tas ir AK, Spānijas, Francijas un Vācijas gadījumā; prasa nekavējoties apturēt ieroču sūtījumus un militāro atbalstu Saūda Arābijai un tās koalīcijas partneriem; šajā saistībā aicina Padomi pārbaudīt, vai nav pārkāpts ES Rīcības kodekss attiecībā uz ieroču eksportu, un pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis šo kodeksu pilnībā ievēro;
18. nosoda to, ka ASV Donald Trump administrācijas vadībā aizvien vairāk izmanto bezpilota lidaparātus ekstrateritoriālām operācijām; stingri iestājas pret bezpilota lidaparātu izmantošanu ārpustiesas un ekstrateritoriālas nogalināšanas nolūkā; prasa aizliegt bezpilota lidaparātu izmantošanu šim mērķim, ievērojot iepriekš minēto 2014. gada 27. februāra rezolūciju par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu, kuras 2. punkta a) un b) apakšpunktā ir pausts aicinājums Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstīm un Padomei „noraidīt un aizliegt cilvēku mērķtiecīgu nogalināšanu bez tiesas spriedumaˮ un „panākt, lai dalībvalstis, pildot savas juridiskās saistības, neveic cilvēku nelikumīgu mērķtiecīgu nogalināšanu vai nepalīdz šādu nogalināšanu veikt citām valstīmˮ;
19. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām, Jemenas valdībai un Persijas līča sadarbības padomei un ANO ģenerālajai asamblejai.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0270.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0066.
- [3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0172.