Procedūra : 2017/2699(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0435/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0435/2017

Debates :

PV 04/07/2017 - 11
CRE 04/07/2017 - 11

Balsojumi :

PV 05/07/2017 - 8.9
CRE 05/07/2017 - 8.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 543kWORD 63k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0434/2017
30.6.2017
PE605.553v01-00
 
B8-0435/2017

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām


par Eiropas Parlamenta prioritātēm attiecībā uz Komisijas 2018. gada darba programmu (2017/2699(RSP))


Sophia in ‘t Veld ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Parlamenta prioritātēm attiecībā uz Komisijas 2018. gada darba programmu (2017/2699(RSP))  
B8-0435/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, jo īpaši tā IV pielikumu,

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu,

–  ņemot vērā 2016. gada 13. decembra Kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā;

–  ņemot vērā Komiteju priekšsēdētāju konferences kopsavilkuma ziņojumu, ar kuru sniegts papildu ieguldījums šajā rezolūcijā no Parlamenta komiteju viedokļa un kas Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā, izstrādājot un pieņemot savu darba programmu 2018. gadam,

–  ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,

A.  tā kā Komisijas loma ir veicināt Savienības vispārējās intereses, nākt klajā ar atbilstošām iniciatīvām šā mērķa sasniegšanai, ar apņēmību īstenot tiesiskuma principu, kas balstīts uz Eiropas pamatvērtībām un ir pamats Eiropas iedzīvotāju kopīgai dzīvei miera apstākļos, kā arī veikt koordinācijas, izpildu un pārvaldības funkcijas un ierosināt tiesību aktus;

B.  tā kā Komisijas pienākums ir gādāt par līgumu ievērošanu un panākt ES tiesību aktu izpildi; ar lielu nožēlu atzīmējot, ka gan ES politikas virzienu īstenošana, gan ES tiesību aktu izpildes panākšana sekmējas vāji, kā tas kļuvis redzams tādās jomās kā vides standarti, pamattiesības un tiesiskums, personu brīva pārvietošanās un Šengenas zona; tā kā Komisijai īstenošana un izpildes panākšana būtu jāpadara par galveno prioritāti 2017.–2018. gada laikposmā,

TIESISKUMA UN PAMATTIESĪBU TELPA, KURAS PAMATĀ IR SAVSTARPĒJA UZTICĒŠANĀS

Tiesiskums

1.  vēlreiz aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par ES administratīvajām tiesībām, kas garantētu atvērtu, efektīvu un neatkarīgu Eiropas pārvaldību, un pienācīgi ņemt vērā Parlamenta priekšlikumu par ES regulējumu šajā jomā;

2.  aicina Komisiju savā darbā pie Eiropas datu ekonomikas veidošanas ņemt vērā bažas par piekļuvi datiem un datu piederību, kā arī saistītajiem jautājumiem par atbildību attiecībā uz starpnieku pakalpojumu sniedzējiem un citām tiešsaistes platformām, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, palielinātu patērētāju uzticēšanos un nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievērotas iedzīvotāju tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu pilnīgu aizsardzību digitālajā vidē;

Drošība

3.  aicina Komisiju nodrošināt, lai efektīvi un saskaņoti tiktu īstenota 2015.–2020. gada Eiropas Drošības programma un prioritātes attiecībā uz terorisma apkarošanu, pārrobežu organizēto noziedzību un kibernoziedzību, pievēršot galveno uzmanību efektīviem rezultātiem drošības jomā; vēlreiz aicina pirms jaunu tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas Eiropas Drošības programmas ietvaros padziļināti izvērtēt attiecīgo jau esošo ES instrumentu darbības efektivitāti un atlikušās šīs jomas nepilnības; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka vēl arvien sistemātiski trūkst ietekmes novērtējumu attiecībā uz vairākiem priekšlikumiem, kas tika iesniegti kā daļa no šīs programmas;

4.  aicina Komisiju censties pieņemt tiesību aktus, ar ko groza vai aizstāj tos Savienības tiesību aktus attiecībā uz policijas sadarbību un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kuri bija pieņemti pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, jo īpaši Padomes Lēmumu 2005/671/TI un Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI par tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņu, tostarp informācijas apmaiņu par teroristu nodarījumiem, ierosinot horizontālu likumdošanas instrumentu par tiesībaizsardzības informācijas apmaiņas uzlabošanu un operatīvās sadarbības starp dalībvalstīm un ar ES aģentūrām paplašināšanu, lai nodrošinātu obligātu informācijas apmaiņu cīņā pret smagiem starptautiskiem noziegumiem;

5.  aicina Komisiju nekavējoties iesniegt grozījumu jaunajā Eiropola dibināšanas regulā, lai radītu patiesas Eiropas izmeklēšanas spējas, nodrošinātu Aģentūru ar juridiskajām tiesībām pieprasīt kriminālizmeklēšanas uzsākšanu un veicinātu informācijas apmaiņu un apkopošanu ES līmenī;

6.  aicina Komisiju mobilizēt zinātību un tehniskos un finanšu resursus, lai nodrošinātu ES līmeņa koordināciju un paraugprakses apmaiņu cīņā pret vardarbīgu ekstrēmismu, teroristu propagandu, radikāliem tīkliem un teroristu organizāciju īstenotu vervēšanu bezsaistē un tiešsaistē, īpašu uzmanību pievēršot novēršanas, integrācijas un reintegrācijas stratēģijām kopā ar precīzu dzimumu līdztiesības aspektu;

7.  aicina Komisiju pildīt savus līgumu uzraudzītājas pienākumus un novērtēt to, kā ES primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem atbilst dalībvalstu nesen pieņemtie pasākumi terorisma apkarošanas un uzraudzības jomā, paturot prātā, ka jebkādi pamattiesību ierobežojumi būtu pienācīgi jāpamato, jābūt noteiktiem tiesību aktos, ar tiem jārespektē Pamattiesību hartā atzīto tiesību un brīvību būtība un tiem jāatbilst proporcionalitātes principam saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punktu;

Pamattiesības

8.  aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai atbloķētu priekšlikumu horizontālai direktīvai par diskriminācijas novēršanu; aicina to pilnveidot sarakstu ar rīcībpasākumiem LGBTI personu līdztiesības nodrošināšanai, lai varētu īstenot visaptverošus Eiropas atbildes pasākumus attiecībā uz pamattiesību problēmām, ar kurām saskaras LGBTI personas, proti, izstrādāt ES ceļvedi cīņai pret homofobiju un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ;

9.  aicina Komisiju paātrināt sarunas par to, lai ES ratificētu Stambulas konvenciju, kas ir pirmais juridiski saistošais instruments vardarbības pret sievietēm novēršanai un apkarošanai starptautiskā līmenī; atkārtoti aicina Komisiju ieviest ar dzimumu saistītas vardarbības definīciju atbilstoši noteikumiem Direktīvā par cietušo tiesībām, un pēc iespējas drīz iesniegt tiesību aktu ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai un apkarošanai;

10.  aicina Komisiju nekavējoties īstenot darbības, ko tā paredzējusi savā stratēģiskajā iesaistē, un visās ES darbībās un politikas jomās iekļaut sistemātisku un uzskatāmu dzimumu līdztiesības aspektu;

11.  mudina Komisiju turpināt virzīties uz ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, ņemot vērā Tiesas atzinumu par šo jautājumu un atrisinot atlikušos juridiskos sarežģījumus; mudina Komisiju nekavējoties meklēt risinājumus attiecībā uz diviem problemātiskākajiem jautājumiem saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), proti, savstarpēju uzticēšanos un pārskatīšanu tiesā;

12.  aicina Komisiju nodrošināt, lai savlaicīgi un atbilstīgi stātos spēkā tiesību aktu kopums datu aizsardzības jomā, un atbalstīt sekmīgu likumdošanas procesa pabeigšanu attiecībā uz E-privātuma regulas pieņemšanu; turklāt mudina aizsargāt elektronisko sakaru konfidencialitāti, popularizējot pilnīgas šifrēšanas izmantošanu un ar ES tiesību aktiem aizliedzot jebkādas tādas dalībvalstu uzliktas saistības publisko komunikāciju tīklu vai publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu uzņēmumiem, kā rezultātā tiktu vājināta to tīklu un pakalpojumu drošība;

CEĻĀ UZ JAUNU POLITIKU MIGRĀCIJAS JOMĀ

13.  aicina ES likumīgās migrācijas instrumentus aizstāt ar vienu horizontālo regulu, lai izveidotu patiesu ES politiku likumīgās migrācijas jomā;

14.  aicina izveidot patstāvīgu Eiropas humanitārās vīzas regulējumu;

15.  aicina pārskatīt Veicināšanas direktīvu, lai precizētu atšķirību starp nelikumīgas ieceļošanas atbalstīšanas darbībām un parastu iedzīvotāju rīcību, palīdzot grūtībās nonākušiem cilvēkiem;

16.  aicina gatavot īstenošanas un uzraudzības ziņojumus par to, ka darbojas Eiropas robežu un krasta apsardze;

DEMOKRĀTISKU PĀRMAIŅU SAVIENĪBA

17.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību paktu starpiestāžu nolīguma veidā atbilstoši ieteikumam, ko Parlaments izklāstījis normatīvajā patstāvīgajā ziņojumā;

18.  atkārtoti aicina veidot demokrātijas veicināšanas organizācijas, kas ar dotācijām atbalstītu vietējos dalībniekus, kuri veicina demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu Savienībā;

19.  norāda uz trešo valstu un nevalstisko dalībnieku arvien pieaugošajiem centieniem ar hibrīdlīdzekļiem, tostarp dezinformāciju, mazināt ES demokrātisko iestāžu leģitimitāti un prasa, lai Komisija nostiprinātu tās noturību pret hibrīddraudiem un spēju aktīvāk īstenot stratēģisko komunikāciju ES un ārpus tās, kā arī uzlabotu spēju sistemātiski un pienācīgi vērsties pret nepatiesām ziņām un dezinformāciju;

JAUNS IMPULSS NODARBINĀTĪBAI, IZUGSMEI UN IEGULDĪJUMIEM

DFS pārskatīšana, budžets un nodarbinātība

20.  atgādina, ka saskaņā ar DFS regulas 25. pantu Komisijai līdz 2018. gada 1. janvārim ir jāiesniedz priekšlikums par jaunu daudzgadu finanšu shēmu; sagaida, ka ar šo priekšlikumu tiks risinātas tādas prioritātes kā vispārēja pašu resursu sistēmas reforma gan ieņēmumu, gan izdevumu pusē, lielāks uzsvars uz budžeta vienotības principu, lai nodrošinātu pilnīgu parlamentāru kontroli pār visiem izdevumiem, lielāka budžeta elastība, tostarp jauns īpašs instruments, kas būtu rēķināms pāri un papildus DFS maksimālajam apjomam un DFS termiņu koriģēšana, lai tos pielāgotu Parlamenta un Komisijas politiskajiem cikliem un lēmumu pieņemšanas kārtībai, kas ļautu nodrošināt vajadzīgo finanšu līdzekļu pieejamību;

21.  uzsver nepieciešamību padziļināti reformēt pašu resursu sistēmu, balstoties uz vienkāršības, taisnīguma, pārredzamības un pārskatatbildības principiem; šajā sakarībā ļoti atzinīgi vērtē Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos nobeiguma ziņojumu; aicina Komisiju līdz 2017. gada beigām nākt klajā ar vērienīgu tiesību aktu kopumu pašu resursu jomā laikposmam pēc 2020. gada, kura mērķis būtu nodrošināt, ka ES budžets tiek virzīts uz jomām ar vislielāko Eiropas pievienoto vērtību, pakāpeniski atceļot visus atlaižu veidus un pārtraucot piemērot t. s. “taisnīgās atdeves” (juste retour) pieeju; sagaida, ka jebkādiem jauniem pašu resursiem būtu jāļauj dalībvalstīm samazināt uz NKI balstītās iemaksas;

22.  aicina Komisiju saglabāt finansējumu kohēzijas politikai un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem tādā līmenī, kāds 2013. gadā tika paredzēts DFS; balstoties uz to uzskata, ka ar tehnisko korekciju nedrīkstētu pieļaut nekādu budžeta samazinājumu kohēzijas politikai, ņemot vērā tās nozīmi izaugsmes veicināšanā un darbvietu radīšanā, nodrošinot kohēziju Eiropas Savienībā un jo īpaši atbalstot MVU, pētniecību un inovāciju, kā arī ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pilsētvides politikas virzienus;

23.  aicina Komisiju koordinēt ES pilsētvides attīstības plānu un tādējādi nodrošināt saskaņotus un integrētus politikas risinājumus, kas pilsētām ir nepieciešami Eiropas līmenī, un nodrošināt saikni ar labāka regulējuma programmu; aicina Komisiju stiprināt tās iekšējo koordināciju par jautājumiem, kas saistīti ar pilsētu teritorijām, piemēram, paplašināt ietekmes novērtējumu instrumentu, lai sistemātiskāk ņemtu vērā pilsētu dimensiju;

24.  uzskata, ka Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (YEI) ir svarīga jauniešu bezdarba mazināšanai, kas Eiropas Savienībā vēl arvien ir nepieņemami augstā līmenī; aicina Komisiju nodrošināt pienācīgu finansējumu cīņai pret jauniešu bezdarbu un turpināt YEI līdz pašreizējās DFS beigām, vienlaikus uzlabojot tās darbību un īstenošanu un ņemot vērā jaunākos konstatējumus Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā par jauniešu nodarbinātību un YEI izmantošanu (Nr. 5/2017); turklāt aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus, lai veicinātu cilvēku vecumā virs 50 gadiem nodarbinātību;

25.  mudina Komisiju ieviest visus piemērotos mehānismus, lai panāktu lielāku jauniešu, tostarp mācekļu, mobilitāti, kas būtu veids, kā novērst prasmju neatbilstību darba tirgū un uzlabot piekļuvi nodarbinātības iespējām;

26.  aicina Komisiju veikt papildu pasākumus jaunu prasmju programmas ietvaros, piemēram, izstrādāt Eiropas mēroga prasmju vajadzību prognozēšanas rīku, kas ļautu novērtēt, kādas prasmes nākotnē būs nepieciešamas un tās labāk pielāgot darba tirgū pieejamajām darbvietām, tostarp saistībā ar jūras nozaru izaugsmes programmu; atgādina, ka atbilstoši jaunu prasmju programmai izstrādātās dalībvalstu digitālo prasmju stratēģijas ietvaros būtu svarīgi paredzēt atbilstošu finansējumu izglītības iestādēm, lai nodrošinātu pilnīgu digitālo prasmju klāsta attīstību, kas cilvēkiem un uzņēmumiem ir vajadzīgas arvien digitalizētākā ekonomikā; aicina Komisiju izvērtēt un apsvērt finansēšanas un ieguldījumu vajadzības attiecībā uz digitālo prasmju trūkuma novēršanu;

27.  aicina Komisiju nākt klajā ar zaļo grāmatu par nevienlīdzību un tās nelabvēlīgo ietekmi uz ekonomikas atveseļošanos; mudina Komisiju politiska risinājuma ierosināšanas procesā vispirms analizēt un novērtēt šo problēmu un nekavējoties rīkoties, lai apturētu šo tendenci, mazinātu nevienlīdzību un nabadzību un uzlabotu sociālo kohēziju;

28.  aicina Komisiju pārskatīt Vienlīdzīgas attieksmes direktīvu un uzsākt likumdošanas procedūru direktīvai, kurā ņemtu vērā Komisijas 2014. gada Ieteikumu par darba samaksas pārredzamību, lai novērstu pastāvošās atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā;

“Apvārsnis 2020”

29.  atzīst ārkārtīgi lielo pievienoto vērtību, ko sniedz Eiropas Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020”; aicina Komisiju rīkoties saskaņā ar tās vidusposma novērtējumu un ņemt vērā Parlamenta rezolūciju; mudina Komisiju turpināt darbu virzībā uz vienkāršošanu, mazinot šķēršļus attiecībā uz dalību un nodrošinot visaugstāko sociāli ekonomisko atdevi — gan īstermiņa, gan ilgtermiņa — visām programmas daļām, kā arī strādāt, lai sagatavotu vērienīgu priekšlikumu par nākamo pamatprogrammu; uzsver, ka inovācijas trūkuma pārvarēšanai Eiropas Savienībā ir jāveido sinerģijas ar ESI fondiem;

Efektīvāka un multimodālāka transporta politika

30.  aicina Komisiju īstenot Regulas (EK) 551/2004 3. pantu par Eiropas augšējā lidojumu informācijas reģiona (EUIR) izveidi un izstrādāt savienojamības rādītāju, pamatojoties uz citiem spēkā esošajiem rādītājiem un uz pētniecisko darbu, kuru jau ir veikusi Eirokontrole un Lidostu novērošanas centrs;

31.  aicina Komisiju nākt klajā ar pamatnostādnēm par termiņiem un instrumentiem, lai nodrošinātu Eiropas pieejas izstrādi attiecībā uz dzelzceļa kravu pārvadājumu radīto troksni; mudina Komisiju turpināt atbalstīt tādu inovatīvu tehnoloģiju attīstību, kas sekmētu kravu novirzīšanu no autoceļiem uz dzelzceļu (Shift2Rail);

32.  mudina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par dažādo valstu tiesību aktu saskaņošanu, lai sekmētu Eiropas autotransporta iekšējā tirgus izveidi; aicina Komisiju likumīgi attaisnojamos gadījumos veikt nepieciešamos pasākumus pret valstu tiesību aktiem, ar kuriem grauj Eiropas vienoto tirgu;

33.  aicina Komisiju nākt klajā ar integrētu un saskaņotu tiesību akta priekšlikumu par savienotas un automatizētas transportlīdzekļu vadīšanas ieviešanu, atļaujot pārrobežu testēšanas iekārtas, izstrādājot samērīgus Eiropas tiesību aktus par atbildību, privātumu un datu aizsardzību, kā arī atbalstot privātā sektora iniciatīvas;

34.  aicina īstenot konkrētus pasākumus jūrniecības jomā, lai samazinātu kuģu radīto atkritumu un kravu atlieku nonākšanu jūrā un uzlabotu kuģu atkritumu uzņemšanai paredzēto ostu iekārtu pieejamību un izmantošanu; mudina Komisiju atbalstīt novatorisku tehnoloģiju attīstību, īpašu uzmanību pievēršot autonomai kuģošanai;

35.  aicina Komisiju ātri iesniegt tiesību aktu kopumu par multimodāliem pārvadājumiem, lai nodrošinātu integrētu pieeju transporta politikai, kurā būtu jāietver arī noteikumi par pasažieru tiesībām un integrētu “no durvīm līdz durvīm” mobilitāti gan pasažieru, gan kravu pārvadājumos; prasa Komisijai pievērst lielāku uzmanību un vairāk atbalstīt multimodālā transporta nozares digitālo pārveidi (e-dokumenti) un uzsākt multimodālās infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšanu līdzās TEN-T tīkliem;

DZIĻĀKA UN TAISNĪGĀKA EKONOMIKAS UN MONETĀRĀ SAVIENĪBA

36.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu veicināt sadarbību ar Parlamentu konkurences jomā; aicina Komisiju turpināt un stiprināt šo praksi un apsvērt parastās likumdošanas procedūras piemērošanu konkurences politikas jomā, jo īpaši gadījumos, kad tiek skarti pamatprincipi un saistošas pamatnostādnes;

37.  aicina Komisiju ļoti ātri nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem jomā, kas saistīta ar finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, jo šai nozarei ES būtu jāstrādā iedzīvotāju interesēs un jānodrošina labāki produkti un plašāka izvēle tirgū;

38.  aicina Komisiju veikt efektīvus pasākumus saistībā ar Eiropas pusgadu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis īsteno tām adresētos konkrētos ieteikumus un strukturālās reformas ar mērķi modernizēt savu tautsaimniecību, palielināt konkurētspēju un novērst nevienlīdzību un nelīdzsvarotību;

39.  mudina Komisiju paātrināt darbu kapitāla tirgu savienības (CMU) izveidē, lai Eiropas Savienībā palīdzētu sekmēt ieguldījumus ar mērķi radīt izaugsmi un darbvietas; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem ES uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, lai piesaistītu vairāk ārvalstu tiešo ieguldījumu;

40.  aicina Komisiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par ES lomu starptautisko finanšu, monetāro un regulatīvo iestāžu un institūciju satvarā(1) racionalizēt un kodificēt ES pārstāvību daudzpusējās organizācijās un struktūrās, lai palielinātu gan Savienības dalības šajās struktūrās pārredzamību, integritāti un pārskatatbildību, gan tās ietekmi, kā arī veicinātu tiesību aktus, kas pieņemti demokrātiskā procesā;

41.  aicina Komisiju sekmēt izaugsmi, izmantojot trīsdimensiju pieeju, kuras mērķis ir pastiprināt finansējumu ieguldījumiem un inovācijai, tostarp izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un CMU, veikt strukturālas reformas ekonomikas modernizēšanai un izveidot kopēju politikas pasākumu kopumu;

SAVIENOTS DIGITĀLAIS VIENOTAIS TIRGUS

42.  pauž bažas, ka kavējas vairāki digitālā vienotā tirgus stratēģijas tiesību aktu priekšlikumi; uzskata, ka ES iestādēm vajadzētu turpināt aktīvi rīkoties attiecībā uz šo stratēģiju un veltīt visas pūles, lai iesniegtu un pieņemtu attiecīgos priekšlikumus; aicina trīs iestādes vidusposma pārskatīšanas laikā visaugstākajā līmenī apņemties šo jautājumu uzskatīt par prioritāru likumdošanas procesā, lai gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi varētu gūt labumu no tās rezultātiem;

43.  atzinīgi vērtē centienus izstrādāt un modernizēt ES intelektuālā īpašuma tiesību aktus, jo īpaši autortiesību jomā, lai padarītu tos digitālajam laikmetam atbilstošus un atvieglotu pārrobežu piekļuvi radošajam saturam, tādējādi radot juridisko noteiktību un vienlaikus aizsargājot autoru un izpildītāju tiesības; aicina Komisiju visas likumdošanas iniciatīvas par autortiesību modernizāciju balstīt uz neatkarīgiem pierādījumiem par ietekmi uz izaugsmi un darbvietām, jo īpaši attiecībā uz šīs nozares MVU, zināšanu un kultūras pieejamību, starpnieku atbildību, atvērtu internetu, pamattiesībām un iespējamām izmaksām un ieguvumiem radošajām un kultūras nozarēm; uzskata, ka autortiesībām arī turpmāk būtu jāpilda to galvenā funkcija, proti, jāļauj autoriem saņemt atlīdzība par to, ka viņu radītos darbus izmanto citas personas, un vienlaikus jāsaskaņo izņēmumi un ierobežojumi attiecībā uz pētniecību, izglītību, kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī lietotāju radītu saturu; uzsver, ka reformu priekšlikumu modernizācija nedrīkstētu mazināt reģionu un Eiropas kultūras popularizēšanas tradicionālo metožu būtisko ieguldījumu;

44.  atkārtoti aicina iesniegt priekšlikumus nolūkā attīstīt kultūras un radošo nozaru potenciālu kā darbvietu radīšanas un izaugsmes sekmēšanas avotu; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir pastiprināt un modernizēt intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT), un mudina Komisiju rīkoties saskaņā ar tās rīcības plānu par IĪT pārkāpumu apkarošanu, tostarp pārskatīt IĪT piemērošanas direktīvu, kas vairs neatbilst digitālā laikmeta apstākļiem un nav pietiekama tiešsaistes pārkāpumu apkarošanai, kā arī īstenot Zaļo grāmatu par maksājumu atmaksas un līdzīgām sistēmām, kas varētu nodrošināt ES mēroga tiesības atgūt naudu, kas neapzināti izdota par viltotām precēm; aicina Komisiju pastiprināt ES Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra pilnvaras un atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izveidojusi ekspertu grupu IĪT īstenošanas jautājumos;

45.  aicina Komisiju nodrošināt, lai internets arī turpmāk būtu atvērta, neitrāla, aizsargāta un iekļaujoša platforma, kurā var sazināties, ražot, piedalīties un radīt un kurā pastāv kultūras dažādība un var veikt jauninājumus; atgādina, ka šāda ierosme atbilst visu ES iedzīvotāju un patērētāju interesēm un sekmēs Eiropas uzņēmumu panākumus visā pasaulē; uzsver vajadzību nodrošināt Savienotā kontinenta tiesību aktu kopuma ietvaros pieņemtā tīmekļa neitralitātes principa stingru piemērošanu;

46.  mudina Komisiju nākt klajā ar informēšanas un izņemšanas direktīvu (notice and takedown directive), lai novērstu digitālā vienotā tirgus sadrumstalotību, kas interneta platformām un to lietotājiem palielinātu juridisko skaidrību, saskaņojot procedūras un drošības pasākumu attiecībā uz satura izņemšanu; uzsver, ka ES ir vajadzīga efektīva procesuālā sistēma, lai aizsargātu iedzīvotājus no patvaļīgas satura izņemšanas;

47.  aicina Komisiju turpināt centienus nodrošināt ātru minētā ES e-pārvaldes rīcības plāna īstenošanu un aicina Komisiju sniegt ziņojumu pēc tam, kad 2017. gadā tiks uzsākts Vienreizējas iesniegšanas principa liela mēroga izmēģinājuma projekts uzņēmumiem un iedzīvotājiem (TOOP);

PADZIĻINĀTS UN TAISNĪGĀKS IEKŠĒJAIS TIRGUS AR STINGRĀKU RŪPNIECISKO PAMATU

Vienotais tirgus

48.  pauž nožēlu, ka Komisija līdz šim nav uzklausījusi atkārtotos aicinājumus Eiropas pusgada ietvaros izveidot stingru vienotā tirgus pīlāru ar sociālo dimensiju, ieviešot sistēmu regulārai vienotā tirgus integrācijas un konkurētspējas uzraudzībai un konkrētās valstīs vienotā tirgū pastāvošo šķēršļu identificēšanai un uzraudzībai, jo šādi šķēršļi dalībvalstīs tiek ieviesti arvien biežāk un palielinās to darbības joma un ietekme;

49.  tādēļ atkārtoti prasa Komisijai sniegt ieteikumus, kuru galvenais priekšmets būtu vienotā tirgus šķēršļu novēršana saskaņā ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem; prasa veikt vienotā tirgus integrācijas un iekšējās konkurētspējas padziļinātu novērtēšanu; uzsver, ka vienotā tirgus integrācijas novērtēšanai vajadzētu kļūt par ekonomikas pārvaldības satvara neatņemamu sastāvdaļu;

50.  aicina Komisiju koncentrēt darbu uz vienotā tirgus stratēģijas īstenošanu un jo īpaši uz likumdošanas priekšlikumiem saistībā ar vienoto digitālo vārteju, kas būtu jāierosina nekavējoties, kā arī uz Vienotā tirgus informācijas rīku; šajā sakarībā atgādina, ka rezolūcijā par stratēģiju EP uzsvēra, ka regulējuma atšķirības starp dalībvalstīm saistībā ar dažādajām marķēšanas vai kvalitātes prasībām rada nevajadzīgus šķēršļus preču piegādātāju darbībām un patērētāju aizsardzībai, kā arī traucē izvērtēt, kāds marķējums ir būtisks, lai nodrošinātu patērētājiem nepieciešamo informāciju, un kāds — nav, un pauž nožēlu par to, ka Komisija nav veikusi nekādus pasākumus šajā jautājumā;

51.  aicina Komisiju ar Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) un valsts pārvaldes iestāžu atbalstu stingri uzraudzīt to, kāda ietekme būs mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanai no 2017. gada 15. jūnija, jo īpaši to, cik pareizi tiek īstenota un izpildīta attiecīgā direktīva saistībā ar izņēmumu režīmiem, datu patēriņa modeļu attīstību un pieejamajiem mazumtirdzniecības tarifu plāniem; mudina novērtēt, kāda būs brīvprātīgi īstenotas godīgas izmantošanas politikas ietekme;

52.  mudina Komisiju steidzami pieņemt priekšlikumu par Komisijas īstenošanas regulas par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami, pārskatīšanu; atgādina Komisijai, ka viens no nosacījumiem, lai Parlaments pieņemtu Šaujamieroču direktīvu, bija tāds, ka Komisijai ir jāpieņem šis jaunais priekšlikums, un tādēļ prasa, lai Komisija bez kavēšanās to izdarītu ar mērķi novērst nepilnības drošības jomā un ES stiprināt dezaktivēšanas režīmus;

53.  atgādina Komisijai, ka direktīvas par tīklu un informācijas drošību pieņemšana bija tikai pirmais nepieciešamais solis, bet to nevar uzskatīt par pietiekamu vidējā termiņā un ilgtermiņā; aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis ievēro tās noteikumus, un pēc iespējas ātrāk sagatavot pamatu šīs direktīvas pārskatīšanai, lai panāktu lielāku operatīvo un stratēģisko sadarbību starp dalībvalstīm;

Patērētāju tiesības

54.  uzskata, ka patlaban veiktā patērētāju tiesību direktīvas novērtēšana ir svarīgs solis, lai nodrošinātu, ka direktīva ir sasniegusi savus mērķus un ka ir jūtama gaidītā ietekme, kas aprakstīta šim direktīvas priekšlikumam pievienotajā sākotnējā ietekmes novērtējumā;

55.  uzsver, ka patērētāju aizsardzības tiesību aktu REFIT atbilstības pārbaude ir jāpabeidz tādā termiņā, ka tās rezultātus joprojām varētu izmantot šā sasaukuma laikā un ka tā ietver arī Patērētāju tiesību direktīvas izvērtējuma rezultātus;

56.  pauž bažas par apgalvojumiem, ka dalībvalstīs varētu būt atšķirīgas kvalitātes īpašības pārtikas, kā arī nepārtikas produktiem, kurus pārdod vienotajā tirgū ar vienu un to pašu zīmolu un iepakojumu un izmantojot citus mārketinga tekstus; aicina Komisiju izskatīt šo jautājumu rūpīgāk;

ELASTĪGA ENERĢĒTRIKAS SAVIENĪBA AR TĀLREDZĪGU KLIMATA PĀRMAIŅU POLITIKU

57.  aicina Komisiju pēc tam, kad tika pieņemti dažādie tiesību akti, kas attiecas uz Enerģētikas savienību, energoefektivitāti, tirgus modeli, atjaunojamo energoresursu enerģiju, un citi ar enerģētiku saistītu tiesību aktu priekšlikumi un paziņojumi, savu vērību galvenokārt pievērst tam, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilnībā īsteno šos aktus; uzskata, ka gadījumos, kad tiesiskās saistības acīmredzami nav ievērotas, Komisijai būtu jāsāk pienākumu neizpildes procedūras, lai izveidotu patiesu Enerģētikas Savienību;

58.  mudina Komisiju pēc iespējas ātrāk pabeigt tiesību aktu attiecībā uz vieglo un kravas automašīnu, kā arī lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītajām CO2 emisijām pārskatīšanu, ko vajadzēja pabeigt jau agrāk, un iesniegt likumdošanas priekšlikumus par automašīnu parka vidējo emisiju mērķa sasniegšanu līdz 2025. gadam atbilstīgi saistībām, ko likumdevēji uzņēmās ar 2013. gadā panākto vienošanos;

59.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ES saglabā savu vadošo lomu Parīzes nolīguma īstenošanā un izpildē; aicina Komisiju ierosināt Savienības mēroga pasākumus, kas papildinātu ES saistības par 40 % samazināt iekšzemes siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, ņemot vērā ar šo nolīgumu saistīto 2018. gadā paredzēto veicinošo dialogu; mudina Komisija sagatavot gadsimta vidus dekarbonizācijas stratēģiju, kas atbilstu Parīzes nolīgumā izklāstītajiem mērķiem, tostarp starpposma mērķiem, lai nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvu ES klimata uzstādījumu sasniegšanu; papildus tam aicina Komisiju izvērtēt pašreizējo ES politikas nostādņu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem, tostarp saistībā ar ES budžeta, subsīdiju pakāpenisku izbeigšanu fosilajam kurināmam un okeānu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz okeānu ietekmi uz klimatu; aicina Komisiju izstrādāt pasākumus, lai atbalstītu reglamentētu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku nolūkā mazināt sistemātiskos ekonomiskos riskus, ko rada oglekļietilpīgi finanšu aktīvi; sagaida, ka Komisija nodrošinās, ka darba programmā tiek ņemti vērā ilgtspējīgas attīstības mērķi, novietojot ilgtspējību pašā ekonomikas politikas centrā, un vēlreiz uzsver, cik svarīgi ir pilnībā īstenot 7. vides rīcības programmu 2014. — 2020. gadam;

60.  mudina Komisiju nekavējoties nākt klajā ar iniciatīvām, kas minētas rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, tostarp tādās jomās kā produktu politika un pārtikas atkritumi, un ES pusgada ietvaros uzraudzīt progresu ceļā uz aprites ekonomiku;

61.  aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumu par vides inspekcijām, pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, lai paaugstinātu vides aizsardzības tiesību aktu un standartu izpildi un īstenošanu;

Lauksaimniecības un zivsaimniecības politika

62.  uzsver ilgtspējīgas lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozares lielo nozīmi, apgādājot ES ar pārtiku, radot darbvietas un uzlabojot vides standartus, un vienlīdz uzsver, ka ne mazāk svarīgs ir Eiropas lauksaimniecības potenciāls klimata pārmaiņu politikas virzienu sekmēšanā ar inovācijām un tādu politikas nostāju pieņemšanu, kas palielina Eiropas lauksaimniecības oglekļa dioksīda piesaistes potenciālu;

63.  aicina Komisiju vienkāršot KLP īstenošanu un samazināt birokrātiju, lai palielinātu tās efektivitāti, mazinātu lauksaimniecības uzņēmējiem uzlikto administratīvo slogu un pavērtu iespējas inovācijai, bez kuras nav iespējama progresīva, konkurētspējīga Eiropas lauksaimniecības nozare; aicina Komisiju nodrošināt, ka labāka regulējuma princips ir iekļauts gaidāmajā KLP reformas priekšlikumā, kam būtu jānodrošina vairāk iespēju un finansiāla rakstura stimulu lauksaimniecībā ieviest jauninājumus, kuru mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku ES, samazināt lauksaimniecības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un palielinātu tās noturību pret klimata pārmaiņām;

64.  aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, lai steidzami risinātu ieilgstošo dabas kapitāla zaudēšana Eiropā, un pārskatīt esošās politikas jomas, jo īpaši KLP, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā;

65.  uzsver to, cik svarīgi ir steidzami vērsties pret pastāvīgi pieaugošajiem draudiem, ko rada pieaugošā rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem, jo tā var ārkārtīgi ietekmēt iedzīvotāju veselību un produktivitāti, kā arī dalībvalstu veselības aprūpes budžetus; tādēļ aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par ES rīcības plānu par to, kā Savienībā īstenot Pasaules Veselības organizācijas (PVO) globālo rīcības plānu cīņā pret rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem; aicina Komisiju arī pastiprināt pasākumus, kas jau tiek īstenoti pašreizējā rīcības plānā, pret pieaugošajiem draudiem, ko rada mikrobu rezistence (AMR), un nodrošināt, ka visas iesaistītās personas to konsekventi īsteno;

66.  atkārto, ka nolūkā nodrošināt 2013. gadā pieņemtās kopējās zivsaimniecības politikas savlaicīgu un pareizu īstenošanu Komisijai arī turpmāk ir jānāk klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem par atjaunotu daudzgadu pārvaldības plānu pieņemšanu attiecībā uz zivju krājumiem;

67.  uzsver to, cik svarīga ir stingra kontrole, kas ir paredzēta Kontroles regulā (Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009), ar ko tiek modernizēta ES pieeja zivju kontroles jomā, ievērojot tiesību aktus, kas pieņemti nolūkā apkarot maluzvejniecību; aicina Komisiju veikt visaptverošus turpmākos pasākumus un vajadzības gadījumā ierosināt to pārskatīšanu, lai novērstu trūkumus un nodrošinātu pienācīgu īstenošanu un izpildi;

68.  uzskata, ka nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja ir uz ūdeņiem īstenots organizētas noziedzības veids, kas visā pasaulē smagi ietekmē vidi un sociālekonomisko situāciju, un tāpēc aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus pret valstīm, kas nesadarbojas, un visām organizācijām, kas iesaistītas NNN zvejā;

TIRDZNIECĪBA

69.  uzsver savu atbalstu vērienīgai un uz vērtībām balstītai tirdzniecības programmai, kas stiprinās globālo sistēmu, kuras pamatā ir noteikumi, un sekmēs darbvietu radīšanu un ekonomisko izaugsmi Eiropā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas pūliņus noslēgt sarunas ar Japānu, sekmīgi turpināt jau iesāktās sarunas, piemēram ar Meksiku un Dienvidu kopējo tirgu (Mercosur), kā arī censties sākt jaunas sarunas, piemēram, ar Austrāliju un Jaunzēlandi, un mēģināt atsākt citas iesaldētas sarunas, piemēram, ar Indiju;

70.  aicina Komisiju iedzīvināt PTO „pēc Nairobi posma” diskusijas, jo, pat ja daudzpusējās tirdzniecības sarunas izrādās grūtas, tām joprojām ir jābūt vienai no ES prioritātēm; uzskata, ka papildus tam būtu vērts aplūkot jaunās jomas un jautājumus, kādi tiek reglamentēti PTO ietvaros, piemēram, digitālo tirdzniecību, un atzinīgi vērtē Komisijas sāktās starptautiskās iniciatīvas saistībā ar ieguldījumu aizsardzību;

71.  uzsver, ka ārkārtīgi steidzams un svarīgs uzdevums ir Savienības tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizācija un nostiprināšana;

SPĒCĪGĀKA GLOBĀLĀ DALĪBNIECE

72.  aicina Komisiju turpināt veidot Eiropas aizsardzības fondu, kurā būtu ietverts pienācīgs finansējums gan kopīgiem pētījumiem aizsardzības tehnoloģiju jomā, gan dalībvalstu veiktai kopīgu aktīvu iegādei; mudina Komisiju pastiprināt abu šo direktīvu īstenošanu, kuras veido vienotā aizsardzības ražojumu tirgus ietvaru, un nākt klajā ar ierosmi izstrādāt kopīgus ražošanas nozares standartus attiecībā uz iekārtām un aktīviem;

73.  mudina Komisiju pievērst īpašu uzmanību pieaugošajai spriedzei Rietumbalkānos un meklēt iespējas, kā palielināt ES iesaistīšanos, lai visās attiecīgajās valstīs panāktu izlīgumu un reformas;

74.  pauž atzinību Komisijai par to, ka tā lielu vērību pievērš kaimiņattiecību politikai gan attiecībā uz austrumu, gan dienvidu kaimiņvalstīm, taču uzsver, ka šai politikas nostādnei jākļūst politiskāk orientētai, jo īpaši kompleksi nodrošinot lielāku finanšu palīdzību, lielāku demokrātisko atbalstu, tirgus pieeju un uzlabotu mobilitāti; uzsver, ka šai politikas nostādnei ir nepieciešamas skaidri noteiktas darbības jomas, lai labāk risinātu problēmas, ar ko saskaras kaimiņvalstis;

75.  aicina Komisiju piešķirt prioritāti digitalizācijai kā ES ārpolitikas instrumentu neatņemamai sastāvdaļai un izmantot to kā iespēju, piemēram, ieņemot vadošo lomu tādās jomās kā interneta pārvaldība, iedzīvotāju cilvēktiesības tiešsaistē, valstu standarti kibertelpā, kiberdrošība un brīvība tiešsaistē, pieejamība un attīstība, digitālās prasmes un tīkla neitralitāte;

76.  uzsver, ka cilvēktiesību, starptautisko tiesību un pamatbrīvību ievērošanas sekmēšanai ir jābūt galvenajam visu ES politikas virzienu kopsaucējam; aicina Komisiju, veicot terorisma apkarošanas pasākumus, neatstāt novārtā cilvēktiesību aizsardzības nozīmi; mudina Komisiju arī turpmāk aktīvi iestāties par cilvēktiesībām, kas ir jāīsteno efektīvi, piemērojot visus nolīgumus, jo īpaši tirdzniecības, politiskā dialoga un sadarbības un asociācijas nolīgumus, kurus ES ir parakstījusi, jo īpaši tā saucamo demokrātijas klauzulu un Kotonū nolīguma 8. pantu; aicina Komisiju skaidri uzraudzīt cilvēktiesību situāciju valstīs, ar kurām ES ir noslēgusi nolīgumus;

77.  aicina Komisiju turpināt strādāt, lai palīdzētu nodrošināt, ka pie atbildības tiek saukti visi tie, kas izdarījuši kara noziegumus, cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību aizskārumus un pārkāpumus, tostarp pielietojuši ķīmiskos ieročus, ja par šādiem gadījumiem ir saņemtas apstiprinošas liecības; joprojām pauž nopietnas bažas par ierobežojumiem, ar ko apzināti apgrūtina humānās palīdzības sniegšanu, un atkārtoti aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai palīdzētu nodrošināt, ka ANO un citām humanitārajām organizācijām ir pilnīga, netraucēta, droša un ilgtspējīga valsts mēroga piekļuve humānās palīdzības sniegšanai valstīs, kur tas ir nepieciešams;

78.  aicina Komisiju iesniegt plānu, kā tiks īstenots pārskatītais Eiropas Konsenss;

79.  mudina Komisiju atjauninātajā ES globālajā stratēģijā paust savas ambīcijas un labāk pozicionēt ES ātri mainīgajā pasaulē, lai īstenotu institucionālās un politiskās pārmaiņas nolūkā efektīvi īstenot Programmu 2030. gadam; aicina Komisiju nākt klajā arī ar priekšlikumu visaptverošai ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, kas aptvertu visas attiecīgās iekšpolitikas un ārpolitikas jomas, tostarp ANO procesu, detalizētu grafiku līdz 2030. gadam, konkrētu īstenošanas plānu un īpašu procedūru, kas nodrošina Parlamenta pilnīgu iesaisti, un sniegt informāciju par to, kā Programmu 2030. gadam paredzēts īstenot un uzraudzīt un kā to iekļaut ES iekšpolitikā un ārpolitikā;

80.  uzsver savu atbalstu vērienīgam Ārējo investīciju plānam (ĀIP); uzskata, ka gaidāmo Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai (EFIA) un Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonda Āfrikai īstenošanai būs svarīga nozīme, novērtējot pašreizējo centienu efektivitāti; aicina Komisiju ar jaunu sparu efektīvi īstenot ES ārējo politiku; uzsver, ka ES vajadzētu būt vienai no galvenajām dalībniecēm, kas efektīvi reaģē uz Eiropu skarošajām problēmām, lai līdz 2030. gadam sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus un novērstu galvenos nelikumīgas un piespiedu migrācijas cēloņus;

81.  atgādina par vajadzību pārskatīt Humānās palīdzības regulu (Padomes 1996. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 1257/96), lai ES humāno palīdzību padarītu efektīvāku un atbilstošu starptautiskajiem cilvēktiesību likumiem, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamību steidzami veikt visaptverošus pasākumus bada novēršanai, un nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni miljoniem cilvēku, kuri cieš no konfliktiem vai dabas vai cilvēka radītām katastrofām, kā arī izglītību, ņemot vērā ieilgušās krīzes;

82.  aicina Komisiju palielināt tās centienus visā pasaulē aizsargāt seksuālo un reproduktīvo veselību un sieviešu un meiteņu tiesības un garantēt, ka pret abortus atbalstošām organizācijām vērstā ASV finansējuma bloķēšanas politika (Global Gag Rule) neierobežos ES humānās palīdzības fondus un ārvalstu ģimenes plānošanas organizāciju, kas saņem ES finansējumu, darbu;

83.  aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par papildu pasākumiem saistībā ar “Konfliktu izrakteņu” regulu (2014/0059 (COD)) atbilstīgi attiecīgajam kopīgajam paziņojumam (JOINT (2014) 8);

84.  aicina Komisiju, ņemot vērā apģērbu ražošanas nozares globālo raksturu un tās trūkumus saistībā ar strādājošo darba apstākļu uzlabošanu, iet daudz tālāk, nevis tikai iesniegt Komisijas dienestu darba dokumentu par pamatiniciatīvu saistībā ar apģērbu ražošanas nozari, un iesniegt likumdošanas priekšlikumu par uzticamības pārbaudes pienākumiem apģērbu ražošanas nozares piegādes ķēdē;

85.  aicina Komisiju palīdzēt jaunattīstības valstīm cīņā pret krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, izveidojot visaptverošu un saistošu sistēmu;

86.  aicina Komisiju pieņemt vērienīgu pieeju attiecībā uz turpmākajām sarunām par jauna nolīguma, kas sekos Kotonū nolīgumam, noslēgšanu, un kas būs pielāgots jaunajiem apstākļiem, ar stipru politisko dimensiju un ekonomikas attīstības aspektu, un kas būs vērsts uz strukturētu tirgus ekonomiku un iekļaujošu izaugsmi;

*

*  *

87.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0108.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika