Procedūra : 2017/2732(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0446/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0446/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 05/07/2017 - 8.13
CRE 05/07/2017 - 8.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0305

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 502kWORD 53k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0440/2017
28.6.2017
PE605.565v01-00
 
B8-0446/2017

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8-0319/2017, uz kuru jāatbild mutiski,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par vērienīgas ES rūpniecības stratēģijas veidošanu kā stratēģisku prioritāti izaugsmei, nodarbinātībai un inovācijai Eiropā (2017/2732(RSP))


Reinhard Bütikofer Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par vērienīgas ES rūpniecības stratēģijas veidošanu kā stratēģisku prioritāti izaugsmei, nodarbinātībai un inovācijai Eiropā (2017/2732(RSP))  
B8-0446/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 9., 151., 152. pantu, 153. panta 1. un 2. punktu, 191., 192., 193. un 173. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14., 27. un 30. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 23. novembra paziņojumu „Jaunu prasmju un darba vietu programma — Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību” (COM(2010)0682),

–  ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumu „Eiropas rūpniecības atdzimšana” (COM(2014)0014),

–  ņemot vērā 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu „Tirdzniecība visiem: ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. oktobra rezolūciju par nepieciešamību pēc Eiropas reindustrializācijas politikas, ņemot vērā nesenās uzņēmumu „Caterpillar” un „Alstom” lietas(3),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 15. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā 2017. gada 1. jūnija rezolūciju par Eiropas rūpniecības digitalizāciju(4),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 29. maija secinājumus par turpmākās ES rūpniecības politikas stratēģiju,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par vērienīgas ES rūpniecības stratēģijas veidošanu kā stratēģisku prioritāti izaugsmei, nodarbinātībai un inovācijai Eiropā (O-000047/2017 – B8-0319/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas rūpniecības nozare ir pasaules līmeņa līdere daudzu rūpniecības nozaru vidū, nodrošina vairāk nekā pusi Eiropas eksporta apjoma, saņem aptuveni 65 % no ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē un nodrošina vairāk nekā 50 miljonus darbvietu — gan tiešās, gan arī netiešās darbvietas —, kas veido 20 % visu darbvietu Savienībā;

B.  tā kā Eiropas rūpniecības nozarei jāsaglabā sava spēja veikt ieguldījumus Eiropā un risināt sociālās un vides problēmas, kā arī jāsaglabā vadošā pozīcija sociālās un vides atbildības jomā;

C.  tā kā 65 % no uzņēmumu tēriņiem pētniecībai un izstrādei tiek ieguldīti pārstrādes rūpniecībā un tā kā ir būtiski stiprināt ES rūpniecisko bāzi, lai saglabātu zināšanas un zinātību Eiropas Savienībā;

D.  tā kā, saskaroties ar tādām globālām problēmām kā klimata pārmaiņas, ir ļoti svarīgi, lai energoefektivitāte un resursefektivitāte, kā arī aprites ekonomika būtu Eiropas rūpniecības nozares atjaunošanas pamatā, lai tā varētu saglabāt savu konkurētspēju nākotnē;

E.  tā kā vērienīga inovāciju politika, kas atbalsta kvalitatīvu, inovatīvu un energoefektīvu produktu ražošanu un veicina ilgtspējīgus procesus, ļaus ES gūt panākumus globālās konkurences apstākļos;

F.  tā kā taisnīgā tirdzniecībā ar rūpniecības produktiem ir jāievēro augsti standarti attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām un vides tiesību aktiem gan ES, gan arī trešās valstīs;

G.  tā kā ieguldījumi atjaunojamo energoresursu enerģijā, enerģētikā un resursefektivitātē, kā arī aprites ekonomikā ir būtisks stimuls ieguldījumiem rūpniecības produktos, kas spēj veidot pozitīvās mijiedarbības ciklus;

H.  tā kā darba ražīgums pēdējās desmitgadēs ir pieaudzis daudz straujāk nekā resursu produktivitāte, taču aprēķini rāda, ka darbaspēka izmaksas veido mazāk nekā 20 % no ražošanas izmaksām, bet resursu izmaksas — 40 %;

I.  tā kā tādas nozares vien, kas ir energoefektīvas un kas izmanto atjaunojamo enerģiju, līdz 2020. gadam varētu radīt 5 miljonus tiešo darbvietu un daudz vairāk netiešo darbvietu;

J.  tā kā inovācijas un ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, nodarbinātībā un prasmju atjaunošanā ir būtisks faktors, lai nodrošinātu konkurētspēju un ilgtspējību;

K.  tā kā inovācijas līmenis visaugstākais ir valstīs, kurām ir skaidra rūpnieciskā stratēģija; tā kā viskonkurētspējīgākās ir valstis un nozares, kurās visefektīvāk tiek izmantoti resursi;

L.  tā kā rūpnieciskās ražošanas nozarē, kā arī, ņemot vērā sabiedrisko labumu perspektīvu, koncentrēšanās tikai uz īstermiņa finansiālo atdevi un īstermiņa kapitāla ienesīgumu ir negatīvi ietekmējusi inovāciju, ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, nodarbinātību, atalgojumu un prasmju atjaunošanu;

M.  tā kā ekonomikas lejupslīdes laikā zaļā nozare bija viens no galvenajiem neto darbvietu radītājiem Eiropā un tā kā uzņēmumi, kuriem ir ilgtermiņa plāns darbībai zaļajā ekonomikā, rada darbvietas, kas ir noturīgākas pret pašreizējo globalizētās ekonomikas netiešo ietekmi;

N.  tā kā zaļo darbvietu ekspansijas potenciālu kavē prasmju nepietiekamība un neatbilstība, ko izraisa vairāki faktori, to skaitā ar ilgtspējību saistīto mācību programmu mainīgums, konkrētās nozarēs konstatētie trūkumi un nepietiekamais to studentu skaits, kuriem ir nepieciešamās STEM (dabaszinātnes, tehniskās zinātnes, inženierzinātnes un matemātika) un IT prasmes;

O.  tā kā darba ņēmēji ir savlaicīgi jāsagatavo pārejai uz resursefektīvu un klimatam nekaitīgu ekonomiku, kurai piemīt ārkārtīgi liels nodarbinātības potenciāls;

P.  tā kā sievietes uzņēmējas veido 31 % no pašnodarbinātajiem iedzīvotājiem ES un 30 % no jaunajiem uzņēmējiem; tā kā sievietes ir nepietiekami pārstāvētas vairumā zinātnes un inženierijas jomu un vadošajos amatos, kā arī augstākos vadības līmeņos,

Reālās ekonomikas stimulēšana, izmantojot ilgtspējīgu reindustrializācijas politiku

1.  uzsver, cik būtiska nozīme ir rūpniecībai kā inovācijas, ilgtspējības un kvalitatīvas nodarbinātības virzītājspēkam Eiropā; uzsver, ka ir svarīgi modernizēt ES rūpniecisko bāzi, un atgādina par ES ieceri panākt, lai līdz 2020. gadam 20 % no Savienības IKP nodrošinātu rūpniecība;

2.  ir pārliecināts, ka Eiropas rūpniecība būtu jāuzskata par ES konkurētspējai un ilgtspējai stratēģisku aktīvu; uzsver, ka tikai noturīga rūpniecības nozare un uz nākotni vērsta rūpniecības politika ļaus ES risināt nākotnes problēmas, tostarp saistībā ar arvien pieaugošo globalizācijas radīto spiedienu uz vairākām Eiropas rūpniecības nozarēm, cīņu pret klimata pārmaiņām, resursu izsīkumu un nepieciešamību veikt pāreju uz ilgtspējību;

3.  atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt kopīgu un visaptverošu ES rūpniecības politiku, kura būtu jāpabeidz līdz 2018. gada vidum un kuras pamatā cita starpā jābūt digitalizācijai un pārejai uz ilgtspējību un uz ekonomiku, kas balstīta uz atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitāti un resursefektivitāti;

4.  prasa, lai šī politika balstītos uz skaidriem mērķiem un rādītājiem, jo īpaši vērienīgiem mērķiem atjaunojamo energoresursu enerģijas, energoefektivitātes, resursu un klimata jomā, un dzīves cikla un aprites ekonomikas pieeju; uzsver, ka tai būtu jāietver pārdomāts tādu ar piedāvājumu un pieprasījumu saistītu pasākumu apvienojums, kuru mērķis ir relokalizēt ekonomiku Eiropas Savienībā un padarīt rūpniecību noturīgāku un mazāk atkarīgu no resursiem;

5.  uzsver MVU kā ES rūpniecības stūrakmens nozīmi un atgādina, ka ES rūpniecības politika jāīsteno, ņemot vērā MVU vajadzības; uzsver arī, ka jāsamazina administratīvais slogs, jo īpaši attiecībā uz MVU, taču tas jāpanāk, neradot negatīvu ietekmi uz augstāko standartu noteikšanu un ieviešanu, lai nodrošinātu patērētāju, darba ņēmēju, veselības un vides aizsardzību;

6.  atbalsta visaptverošu ES rūpniecības politikas pieeju, kas piešķir augstu prioritāti ES vērtību ķēžu stiprināšanai un visu ES reģionu integrācijai atjaunotas ES rūpniecības nozares tīklā;

7.  prasa nodrošināt, lai ES rūpniecības politika novirzītu ieguldījumus radošumam, prasmēm, inovācijai un ilgtspējīgām tehnoloģijām un risinājumiem, un uzskata, ka ES rūpniecības politika būtu jāatbalsta, veicot ieguldījumus ilgtspējīgas enerģijas risinājumos, sabiedriskā transporta infrastruktūrā un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārdomātā izmantošanā;

8.  aicina atbalstīt transversālas inovāciju alianses, lai atteiktos no „stropveida” domāšanas pieejām rūpniecības politikas īstenošanā, kuras var ierobežot inovatīvo potenciālu;

Augstu standartu noteikšana inovācijas un konkurētspējas veicināšanai

9.  uzsver, ka pilnībā jāizmanto rūpniecības potenciāls vides tehnoloģiju jomā un jānodrošina rūpniecības nozaru pastāvīga attīstība un labāko pieejamo metožu un jauno inovācijas risinājumu izplatība;

10.  uzsver, ka vides aspekti jāintegrē arī citās politikas jomās, piemēram, jomās, kuras saistītas ar ekonomiku, ieguldījumiem, rūpniecības standartiem un pētniecību un inovāciju, lai rosinātu saskaņotu un kopīgu pieeju; uzsver, ka Savienībā īstenotās darbības būtu jāpapildina arī ar starptautiskā līmenī stiprinātiem pasākumiem un sadarbību ar trešām valstīm, lai risinātu kopīgās problēmas;

11.  uzskata, ka likumdošana ir inovācijas dzinējspēks un ka augstu standartu noteikšana Eiropas Savienībā veicina nepieciešamos privātos ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, kuri ļauj Eiropas uzņēmumiem ES tirgu nodrošināt ar kvalitatīviem produktiem/pakalpojumiem un konkurēt starptautiskos tirgos;

12.  atgādina, cik būtiska nozīme ir ES līmeņa standartizācijai, un atbalsta mērķtiecīgus centienus, lai ieņemtu vadošo pozīciju starptautiskajās standartu organizācijās; aicina ES atgūt vadošo pozīciju augstu vides standartu noteikšanā, īstenošanā un piemērošanā un brīdina, ka atpalicība no trešām valstīm (piemēram, nosakot transportlīdzekļu emisiju standartus) ietekmēs ne tikai ES rūpniecības ilgtspējību, bet arī tās konkurētspēju;

13.  uzskata, ka publiskajam iepirkumam un ekomarķējumam ir būtiska loma ilgtspējīgu produktu, pakalpojumu un inovāciju ieviešanā un ekonomikas relokalizācijā; prasa strauji īstenot ES publiskā iepirkuma direktīvas un dalībvalstīm un Komisijai īstenot saskaņotus centienus ar mērķi nodrošināt, lai līgumslēdzējas iestādes, pieņemot lēmumus par līgumu piešķiršanu, ievērotu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma principu, galveno uzmanību pievēršot aprites cikla izmaksām un no vides un sociālā viedokļa ilgtspējīgiem produktiem, novēršot algu dempingu un negodīgu konkurenci un palīdzot nostiprināt reģionālās ekonomikas struktūras;

Pārskatīta konkurences politika, kas sniedz iespēju ES rūpniecībai konkurēt pasaules līmenī

14.  aicina Komisiju pārskatīt ES konkurences tiesību aktus, lai atbilstīgāk ņemtu vērā svarīgu valsts līmeņa dalībnieku ietekmes palielināšanos trešās valstīs;

15.  aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus ES, kurus veic trešās valstis, un īpaši pievērsties tādiem aspektiem kā drošība un piekļuves būtiskām nākotnes tehnoloģijām aizsardzība;

16.  aicina Komisiju labāk uzraudzīt trešo valstu ieguldījumus ES dalībvalstīs un nodrošināt, ka tiek ievēroti Eiropas tiesību akti publiskā iepirkuma jomā, piemēram, tiesību akti par izvairīšanos no neparasti lētiem piedāvājumiem un negodīgas konkurences novēršanu;

17.  aicina Komisiju pievērst lielāku vērību tādu ārvalstu valsts uzņēmumu ietekmei, kurus atbalsta un subsidē attiecīgo valstu valdības tādos veidos, kuri saskaņā ar ES vienotā tirgus noteikumiem ir aizliegti ES uzņēmumiem;

Tirdzniecības politikas saskaņošana ar rūpniecības politikas un pārkārtošanas mērķiem

18.  aicina panākt, lai tirdzniecības politika būtu lielākā mērā saskaņota ar rūpniecības politiku, lai jaunās paaudzes tirdzniecības nolīgumi neveicinātu jaunu uzņēmumu pārcelšanas vilni un turpmāku deindustrializāciju ES;

19.  uzsver, ka tirdzniecības un investīciju politikai vajadzētu būt vērstai uz to, lai nodrošinātu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, kvalitatīvu darbvietu izveidē un augstu sociālo un vides standartu veicināšanā rūpniecībā un ražošanā; aicina Komisiju nodrošināt šo standartu nostiprināšanu tirdzniecības nolīgumos;

20.  uzsver, ka nedrīkst pieļaut, lai ES tirdzniecības politika veicinātu konkurencei nelabvēlīgu praksi, tostarp sociālo un vides dempingu, it sevišķi tādu lētu produktu dempingu, kuri pakļauj riskam Eiropas standartus un nelabvēlīgi ietekmē Eiropas ražošanas nozares; prasa ES steidzami veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātos pret negodīgu tirdzniecības praksi, un būtiski nostiprināt savus tirdzniecības aizsardzības instrumentus, uzlabojot to reaģētspēju un efektivitāti;

21.  uzsver, ka ES vajadzīga saskaņota, PTO prasībām atbilstīga un efektīva antidempinga un antisubsidēšanas stratēģija;

22.  norāda, ka, lai mazinātu resursatkarību no trešām valstīm, ir jāsaskaņo ES pasākumi, apvienojot tādus trīskāršus centienus kā taisnīga piekļuve resursiem starptautiskajā tirgū, ilgtspējīga vietējo izejvielu ieguve, tostarp izejvielu ieguve pilsētvidē, un efektivitātes veicināšanas tehnoloģiju inovācijas ar ES devumu daudzpusējas globālas resursu politikas pārvaldībā;

23.  uzsver, ka laikā, kad vairākas ES ekonomikas nozares ir lielā mērā atvērtas konkurentiem no trešām valstīm, Eiropas uzņēmumi trešās valstīs saskaras ar dažādiem diskriminējošiem šķēršļiem; uzsver, ka ir jānodrošina godīgi un vienlīdzīgi globālās konkurences apstākļi un savstarpēja piekļuve tirgum, lai novērstu darbvietu skaita samazināšanās risku un aizsargātu Eiropas rūpniecisko zinātību;

Pārkārtošanās enerģētikas un ilgtspējības jomā finansēšana kā rūpniecības politikas virzītājspēks

24.  aicina ES rūpniecības stratēģijā integrēt efektīvus zaļās finansēšanas instrumentus un pasākumus, kas palīdz nodrošināt labāku tirgus pārredzamību saistībā ar oglekļa dioksīda radīto risku; uzsver nepieciešamību sekmēt nozares ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus;

25.  aicina paredzēt ES un dalībvalstu publiskā un privātā sektora resursus saistībā ar vērienīgu videi draudzīgu ieguldījumu plānu, kurā uzsvars likts uz enerģētikas pārkārtošanu, ilgtspējīgu mobilitāti un aprites ekonomiku; uzskata, ka ES fondi, tostarp Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi), Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), paver plašas iespējas šo ieguldījumu finansēšanai; uzskata, ka valsts atbalsta pamatnostādnes būtu labāk jāpielāgo un jāizmanto inovācijas un ilgtspējas uzlabošanas politikas pasākumu īstenošanai;

26.  uzskata, ka strukturālās izmaiņas valsts un starptautiskajās finanšu un fiskālajās sistēmās, tostarp nodokļu politikas maiņa, nodokļu slogu no darbaspēka novirzot uz resursiem, ārējo izmaksu internalizācija, atteikšanās no fosilā kurināmā un emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) efektīva darbība, ir ļoti svarīgas tāda ekonomiskā satvara radīšanai, kurš atbalsta privātās un publiskās investīcijas saistībā ar ilgtspējīgu rūpniecības politiku;

27.  sagaida, ka Komisija 2018. gadā nāks klajā ar tā saukto Savienības oglekļa budžetu, kurš būs atbilstīgs saskaņā ar Parīzes nolīgumu uzņemtajām saistībām un ietvers arī Enerģētikas savienības vajadzību noteikšanas un atbalsta pasākumus, lai izstrādātu Enerģētikas savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas projektus;

28.  atzīst dzelzceļa apgādes nozares nozīmi un specifiku — tai raksturīga augsta kapitālietilpība, būtiska atkarība no publiskā iepirkuma un pienākums ievērot ļoti augstus drošības standartus; atzīst dzelzceļa transporta būtisko ieguldījumu klimata pārmaiņu jomā izvirzīto mērķu īstenošanā un to, ka ir jānodrošina, lai Eiropa šajā nozarē saglabātu tehnoloģisko un inovatīvo pārākumu; aicina Komisiju nodrošināt ESI fondu un jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) optimālu izmantošanu nolūkā atbalstīt dzelzceļa ieguldījumu projektus reģionālā un vietējā līmenī;

29.  atgādina par ievērojamo darbvietu radīšanas potenciālu un izmaksu samazināšanas priekšrocībām, ko var sniegt uzlabota energoefektivitāte; uzsver, ka tāpēc iniciatīvām visās rūpniecības nozarēs ir jābūt balstītām uz tādiem pasākumiem, tostarp mērķiem, standartiem un salīdzinošās novērtēšanas mehānismiem, kuri nodrošina energoefektivitātes paaugstināšanu; norāda, ka it sevišķi transporta un būvniecības nozarēs ir jāīsteno aktīva energotaupības politika un jānodrošina energoavotu dažādošana, pievēršoties ilgtspējīgiem, nepiesārņojošiem un drošiem enerģijas avotiem;

30.  prasa radikāli uzlabot ilgtspējas, kā arī sociālo un nodarbinātības kritēriju īstenošanu ES fondu, it sevišķi ESIF un visu Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārvaldīto finanšu instrumentu, izmantošanā;

31.  aicina atbalstīt uz rūpniecību vērstus ieguldījumus pētniecības un izstrādes jomā, lai panāktu resursefektivitāti un energoefektivitāti, izmantotu atjaunojamo energoresursu avotus un atbalstītu aprites ekonomiku un ilgtspējību; prasa ieviest konkrētus instrumentus, kas ļautu ES un dalībvalstīm koncentrēt pētniecības un izstrādes centienus šajās prioritārajās jomās un pavērtu iespējas izmantot gūtos rezultātus vietējā ekonomikā un vērtības radīšanas tīklos;

Prasmju pilnveide uz nākotni vērstai nodarbinātībai rūpniecības nozarē

32.  uzsver, ka jāīsteno saskaņoti ES centieni, lai atbalstītu jaunas prasmes, kā arī pārkvalificēšanos, prasmju pilnveidi un mūžizglītību atbilstīgi Komisijas nostājai tās Jaunu prasmju un darba vietu programmā;

33.  uzsver, ka ir jāveido plašāka un labāka piekļuve apmācībai, mūžizglītībai, nākotnes vajadzībām atbilstošai profesionālajai apmācībai un augstākajai izglītībai, spēcīgu uzsvaru liekot uz dabaszinātnēm, tehniskajām zinātnēm, inženierzinātnēm un matemātiku (STEM), atbalstu uzņēmējdarbībai un atbilstošu sociālās drošības tīklu, kā arī „otrās iespējas” politiku; uzsver, ka darbavietās ir jāpaplašina demokratizācijas process un jānodrošina darbiniekiem individuālas tiesības uz apmācību;

34.  uzskata — lai maksimāli palielinātu zaļās ekonomikas potenciālu radīt neto darbvietas, izšķiroša nozīme ir tam, lai tagadējiem darbiniekiem ES tiktu dotas pienācīgas iespējas apgūt jaunas prasmes, kas nepieciešamas aprites ekonomikā un veiksmīgā pārejā uz ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem un produktiem; prasa, lai Eiropā būtu apmācības un izglītības stratēģija, kas atbalstītu uzņēmumu, pētniecisko institūtu un sociālo partneru kopīgi veiktus pētījumus par to, kādas prasmes nepieciešamas vides ilgtspējas nodrošināšanai;

35.  uzsver, ka saskaņā ar pieejamo statistiku un apsekojumiem sievietes ir nepietiekami pārstāvētas vairumā zinātnes un inženierijas jomu un vadošajos amatos, kā arī augstākos vadības līmeņos; uzsver, ka sievietes profesionāles ražošanas nozarēs ir ES vērtība; aicina Komisiju noteikt problēmas un šķēršļus, ar kuriem sievietes saskaras, kļūstot par uzņēmējām, un veicināt un atbalstīt sievietes vadītājas;

Taisnīgāka nodokļu sistēma un ieguldījumi reālajā ekonomikā

36.  pauž nožēlu par reālās ekonomikas finansializāciju, ko izraisa korporatīvā kultūra, kura galveno uzmanību veltī īstermiņa finansiālajām izredzēm, proti, vērtības radīšanai akcionāriem, nevis inovatīva rūpnieciskā instrumenta saglabāšanai, kurš var nodrošināt ilgtspējīgas kvalitatīvas darbvietas un sniegt ilgtermiņa ieguvumus sabiedrībai; pauž nožēlu arī par to, ka šī pieeja ir izraisījusi liela skaita darbvietu zudumu rūpnieciskās ražošanas nozarē;

37.  pauž nožēlu, ka ES līmenī netiek piemērota taisnīga nodokļu uzlikšana lielām korporācijām, kas darbojas Eiropas un pasaules mērogā; uzskata, ka atrisinot nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas problēmu, varētu samazināt MVU uzliktos nodokļus, kā arī papildināt vietējo pašvaldību budžetus ar ieņēmumiem, ko nākotnē varētu izmantot investīcijām; prasa ieviest kopēju konsolidētu uzņēmuma ienākumu nodokļa bāzi (KKUINB) kā vienu no ES budžeta pašu resursu veidiem;

38.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

 

 

(1)

OV C 199E, 7.7.2012., 131. lpp.

(2)

OV C 482, 23.12.2016., 89. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0377.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0240.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika