Procedūra : 2017/2732(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0447/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0447/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 05/07/2017 - 8.13
CRE 05/07/2017 - 8.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0305

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 484kWORD 52k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0440/2017
28.6.2017
PE605.569v01-00
 
B8-0447/2017

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8-0319/2017, uz kuru jāatbild mutiski,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par vērienīgas ES rūpniecības stratēģijas veidošanu kā stratēģisku prioritāti izaugsmei, nodarbinātībai un inovācijai Eiropā (2017/2732(RSP))


Lieve Wierinck ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par vērienīgas ES rūpniecības stratēģijas veidošanu kā stratēģisku prioritāti izaugsmei, nodarbinātībai un inovācijai Eiropā (2017/2732(RSP))  
B8-0447/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 173. pantu (XVII sadaļa), kurš attiecas uz ES rūpniecības politiku un cita starpā uz Savienības rūpniecības konkurētspēju,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumu „Eiropas rūpniecības atdzimšana” (COM(2014)0014),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojumu „Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem” (COM(2014)0442),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 7. jūnija priekšlikumu par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju (COM(2017)0294),

–  ņemot vērā savu 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai(1),

–  ņemot vērā savu 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu(2),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā savu 2017. gada 1. jūnija rezolūciju par Eiropas rūpniecības digitalizāciju(3),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja J.–C. Juncker politikas pamatnostādnes „Jauns sākums Eiropai — mana programma nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām”,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 15. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par rūpniecības konkurētspējas programmu, par Eiropas rūpniecības digitālo pārveidi un par digitālā vienotā tirgus tehnoloģiju un publisko pakalpojumu modernizācijas paketi,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 29. maija secinājumus par turpmākās ES rūpniecības politikas stratēģiju,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par vērienīgas ES rūpniecības stratēģijas veidošanu kā stratēģisku prioritāti izaugsmei, nodarbinātībai un inovācijai Eiropā (O-000047/2017 – B8-0319/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā rūpniecība Eiropas Savienībai ir viena no galvenajām nozarēm, kas darbojas ārkārtīgi dinamiskā globālā vidē, kurā risināmi problemātiski jautājumi tehnoloģiju, vides un sabiedrības kontekstā; tā kā Eiropas rūpnieciskās ražošanas īpatsvars pagājušā gadsimta 90. gados bija 36 % no pasaules ražošanas apjoma, bet mūsdienās tie ir tikai 24 %, un šis īpatsvars turpina samazināties(4);

B.  tā kā ir jāveic konkrēti pasākumi un jāizmanto konkrēti stimuli, lai sasniegtu ES noteikto mērķi — līdz 2020. gadam panākt, ka uz rūpniecības pamata veidojas 20 % no Savienības IKP(5);

C.  tā kā 75 % no digitālās ekonomikas vērtības nodrošina tradicionālā rūpniecība, taču digitālās tehnoloģijas tajā ir integrētas vien ierobežotā apjomā — tikai 1,7 % Eiropas uzņēmumu pilnībā izmanto mūsdienīgas digitālās tehnoloģijas, un tikai 14 % MVU tirdzniecībai izmanto internetu; tā kā Eiropai ir jāizmanto IKT nozares lieliskās iespējas, lai digitalizētu rūpniecību un nezaudētu savu konkurētspēju pasaules mērogā(6);

D.  tā kā konkurētspēja un investīcijas Eiropas Savienībā ir tās rūpniecībai svarīgi faktori;

E.  tā kā rūpnieciskās ražošanas digitalizācijas rezultātā Eiropā mainīsies pieprasījums darba tirgu; tā kā vajadzētu vairot visas sabiedrības digitālās prasmes, lai spētu apmierināt šādu pieprasījuma maiņu;

F.  tā kā ar rūpniecības digitalizācijas atbalsta stratēģiju līdz 2021. gadam būtu jāpiesaista summa EUR 50 miljardu apmērā un tā kā šāda stratēģija ir ļoti svarīga Eiropas ekonomikas konkurētspējai,

1.  uzsver, ka ir vajadzīga holistiska pieeja, ar ko cita starpā īsteno arī konkrētu politiku un pasākumus, lai ES atkal kļūtu industriāla, kas vienotu tādus elementus kā konkurētspēja un ilgtspēja, darbvietu radīšana un iekļautība, tomēr rēķinoties ar rūpniecības nozares strukturālu pārkārtošanos digitālās plaisas un jaunu darījumdarbības modeļu veidošanās rezultātā;

2.  aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm izstrādāt Savienības stratēģiju konsekventai un visaptverošai rūpniecības politikai, kuras mērķis būtu industriālas Eiropas atjaunošana un kuras pamatā būtu digitalizācija (sevišķi viedo tehnoloģiju un robotikas integrācija rūpniecības vērtību veidošanas ķēdēs), ilgtspēja, energoefektivitāte un atbilstoši finanšu resursi un atjaunojamie energoresursi; tādēļ pieprasa ciešāku konverģenci starp dalībvalstīm; uzskata, ka Eiropas tiesiskajam regulējumam vajadzētu ļaut rūpniecības nozarēm pašām pielāgoties attiecīgajām pārmaiņām un profilaktiski rīkoties, lai veicinātu darbvietu radīšanu, izaugsmi un reģionālo konverģenci;

3.  atzinīgi vērtē Padomes 2017. gada 29. maija secinājumus, jo īpaši Padomes aicinājumu Komisijai ne vēlāk kā līdz 2018. gada pavasarim izstrādāt holistisku ES rūpniecības politikas stratēģiju nākotnei;

4.  uzskata, ka dažām Eiropas rūpniecības nozarēm varētu būt izdevīgi sasniegt zināmu kritisko masu, lai tās kļūtu par starptautiskā mērogā līdzvērtīgiem konkurentiem;

5.  atgādina, ka dažām rūpniecības nozarēm ir sava specifika, kas ir jo īpaši izteikta tad, ja nozare ražo aprīkojumu, kura ekspluatācijas laiks var sasniegt pat 50 gadus, ja nozarei ir liela kapitālietilpība, ja nozare ir lielā mērā atkarīga no publiskā iepirkuma un ja nozarē ir jāievēro ļoti augsti standarti;

6.  uzsver, ka ES atbalsts ir nozīmīgs, lai panāktu Eiropas ražojumu kvalitatīvu atdzimšanu industrializācijas atjaunošanas procesos, šajā nolūkā jo īpaši aktivizējot pētniecības, ceturtās industriālās revolūcijas un digitalizācijas procesus;

7.  atgādina, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) ir jāsaglabā pietiekams finansējums rūpniecības nozarei, kas jānodrošina tieši ar tādiem īpašiem instrumentiem un fondiem kā Eiropas strukturālie un investīciju fondi, pamatprogramma „Apvārsnis 2020”, Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) un devītā pētniecības pamatprogramma;

8.  uzsver, ka rūpniecības digitalizācija ir nozīmīga, lai ES saglabātu savas rūpniecības līderpozīcijas pasaules mērogā; aicina Komisiju ar konkrētu saturu piepildīt vērienīgo apņemšanos panākt ražošanai noteikto 20 % IKP īpatsvara mērķi; šajā sakarībā jo īpaši uzsver repatriācijas iespējas, ko piedāvā rūpniecības digitalizācija, jo tā var samazināt ražošanas izmaksas;

9.  atgādina, ka rīcību veicinošs tiesiskais regulējums un mūsdienīgas Eiropas digitālās infrastruktūras veidošana ir galvenie faktori, ar ko veicināt rūpniecības digitalizāciju; cer, ka uz aktīvu līdzdalību būs aicinātas visas ieinteresētās personas;

10.  atgādina, ka resursi ir jāizmanto efektīvāk un ar lielāku atbildību; uzskata, ka ar šādu mērķi kā inovācijas dzinējspēku vajadzētu popularizēt aprites ekonomikas koncepciju visā vērtības veidošanas ķēdē un ka būtu jāpanāk labākās prakses izplatīšana un apmaiņa starp dalībniekiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā;

11.  aicina Komisiju raudzīties, lai rūpniecības politikas nostādnes neatpaliktu no inovācijas principa un lai ietekme būtu vērtēta, analizējot arī iespējamās sekas, kas varētu būt jūtamas pētniecības un inovācijas jomā;

12.  uzsver, ka centieniem veidot vērienīgu ES rūpniecības stratēģiju vajadzētu būt saskaņā ar mērķiem, kas enerģētikas un klimata jomā ir noteikti 2015. gada decembra Parīzes klimata nolīgumā;

13.  uzsver, ka aizvien lielāku nozīmi iegūst jūrniecības nozare un tehnoloģijas, kuras nodrošina jūras nozaru izaugsmi, un arī iespēja, ka šīs tehnoloģijas Eiropā varētu kļūt par jaunu jomu izaugsmei;

14.  atgādina, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta MVU un spēcīgākai sadarbībai starp jau iedibinātiem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, jo tā varētu raitāk veidoties ilgtspējīgāks un konkurētspējīgāks darījumdarbības modelis;

15.  jo īpaši norāda uz to, ka Eiropā aizvien vairāk vēršas plašumā rūpniecības vērtību veidošanas ķēdes un ka tāpēc koordinācija ES līmenī ir pamatota un vajadzīga; aicina Komisiju sekmēt dažādu valstu rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu savstarpēju bagātināšanos, un tas attiecas, piemēram, uz tādām ierosmēm kā Industrie 4.0 Vācijā, Industrie du Futur Francijā, Smart Industry Nīderlandē un daudzām citām; tāpēc pieprasa īstenot labākās prakses apmaiņu;

16.  uzsver, ka nozīmīga ir uz nākotni vērsta rūpniecības politika visā ES, jo tā Komisija varēs labāk prognozēt sociālekonomiskās norises un nodrošināt rūpniecības tīklu konkurētspēju, cita starpā arī ar nozaru vajadzībām atbilstošāku pieeju; jo īpaši norāda uz to, cik svarīgi ir vairot ES rūpniecības nozares pievilcību, lai stimulētu investīcijas;

17.  uzsver, ka konkurētspējas kopas un to īpašā organizācijas struktūra ir ļoti noderīgs līdzeklis, lai panāktu attiecīgo ieinteresēto personu apvienošanos; prasa Komisijai atbalstīt šīs kopas un to sadarbību Eiropas līmenī un nodrošināt, lai reģionāla un vietēja līmeņa sadarbības procesos iesaistītos arī MVU, pētniecības centri un universitātes; aicina Komisiju izstrādāt lietpratīgas specializācijas platformas, ar kurām veicina starpnozaru un starpdisciplīnu sasaisti; uzsver nepieciešamību stiprināt sadarbību starp reģioniem, lai veidotos transnacionālu iespēju potenciāls;

18.  atgādina, ka konsekvence ir vajadzīga visās politikas jomās, kuras attiecas uz pētniecību un inovāciju, starptautisko tirdzniecību, vidi un nodarbinātību; uzsver, ka Enerģētikas savienība ir nozīmīga Eiropas rūpniecības politikas izstrādei;

19.  uzsver, ka trešo valstu īstenotas apvienošanās un pārņemšanas, kā arī ārvalstu tiešo ieguldījumu darbības stratēģiski svarīgās ES rūpniecības nozarēs varētu būt stratēģiska riska faktors; uzskata, ka atsevišķu investoru intereses nedrīkstētu vienmēr ņemt virsroku pār visas ES sabiedrības interesēm; prasa Komisijai izstrādāt sistēmu, pēc kuras vērtēt trešo valstu īstenotas apvienošanās un pārņemšanas, kā arī ārvalstu tiešo ieguldījumu darbības, pretstatot tās stratēģiski nozīmīgiem ES apsvērumiem;

20.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, līdztekus no jauna aktivizējot sadarbību aizsardzības jomā, kā to ierosinājis Komisijas priekšsēdētājs J.-C. Juncker; pieprasa ieviest patiesi integrētu Eiropas aizsardzības politiku, kurā īstenotie pētniecības un izstrādes centieni galu galā varētu kļūt par industriālā uzplaukuma katalizatoru;

21.  atgādina, ka ir jāveicina tehnisko prasmju apgūšana izglītības sistēmā, veidojot labi izstrādātas mācekļu apmācības sistēmas, kuru pamatā būtu gan akadēmiskā izglītība, gan profesionālā apmācība darbavietā;

22.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

 

(1)

OV C 482, 23.12.2016., 89. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0009.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0240.

(4)

Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) dati.

(5)

Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojums „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai. Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku” (COM(2012)0582).

(6)

Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojums „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika