Procedūra : 2017/2732(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0448/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0448/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 05/07/2017 - 8.13
CRE 05/07/2017 - 8.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 502kWORD 51k
28.6.2017
PE605.571v01-00
 
B8-0448/2017

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8-0319/2017, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par vērienīgas ES rūpniecības stratēģijas veidošanu kā stratēģisku prioritāti izaugsmei, nodarbinātībai un inovācijai Eiropā (2017/2732(RSP))


Paloma López Bermejo, Ángela Vallina, Merja Kyllönen, Jiří Maštálka, Kateřina Konečná, Neoklis Sylikiotis, Marie-Christine Vergiat, Eleonora Forenza, Martina Anderson, Marisa Matias, Dimitrios Papadimoulis, Stelios Kouloglou, Takis Hadjigeorgiou GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija „Vērienīgas ES rūpniecības stratēģijas veidošana kā stratēģiska prioritāte izaugsmei, nodarbinātībai un inovācijai Eiropā” (2017/2732(RSP))  
B8-0448/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 9., 151., 152. pantu, 153. panta, 1. un 2. punktu un 173. pantu,

–  ņemot vērā LESD 174. pantu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, jo īpaši apvidos, kurus skar rūpniecības restrukturizācija,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14., 27. un 30. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. oktobra rezolūciju par nepieciešamību pēc Eiropas reindustrializācijas politikas, ņemot vērā nesenās uzņēmumu „Caterpillar” un „Alstom” lietas(1),

–  ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu „Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā” (COM(2016)0180),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. septembra rezolūciju par sociālo dempingu Eiropas Savienībā(3),

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 22. un 23. pantu par ekonomiskajām un sociālajām tiesībām, kā arī tiesībām strādāt,

–  ņemot vērā 2017. gada 1. jūnija rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku(4),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 29. maija secinājumus par turpmāko ES rūpniecības politikas stratēģiju,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par vērienīgas ES rūpniecības stratēģijas veidošanu kā stratēģisku prioritāti izaugsmei, nodarbinātībai un inovācijai Eiropā (O-000047/2017 – B8-0319/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas rūpniecības nozare rada vairāk nekā pusi no ES eksporta un aptuveni 65 % no investīcijām pētniecībā un izstrādē, un nodrošina vairāk nekā 50 miljonus darbvietu (izmantojot tiešu un netiešu nodarbinātību, kas veido 20 % darbvietu ES);

B.  tā kā 65 % no privātpersonu izdevumiem pētniecībai un izstrādei tiek ieguldīti pārstrādes rūpniecībā un tā kā ir būtiski stiprināt rūpniecisko bāzi, lai pilnveidotu zināšanas un zinātību ES;

C.  tā kā laikposmā no 2008. gada līdz 2013. gadam ražošanas nozare Eiropas Savienībā ir samazinājusies par 7 %;

D.  tā kā Eiropas Savienības dienvidu valstu tautsaimniecību negatīvi ietekmēja tieši ražošanas samazināšanās ražošanas nozarē laikposmā no 2007. gada līdz 2016. gadam;

E.  tā kā Eiropas perifērijas valstu reindustrializācijai ir būtiska nozīme, lai novērstu ekonomiskās nelīdzsvarotības rašanos ES; tā kā rūpniecības nozare jāattīsta nolūkā apvienot izaugsmi un kvalitatīvu darbvietu izveidi ar sociālo un vides ilgtspēju;

F.  tā kā Eiropas rūpniecības nozari pašreiz nelabvēlīgi ietekmē iekšējā pieprasījuma būtiska samazināšanās, jo taupības pasākumi ir ietekmējuši algas, valsts izdevumus un nodokļu samazinājumu, nepārtraukti radot darbvietu zudumu un investīciju mazināšanos rūpniecībā, tādējādi neveicinot vajadzīgo Eiropas ekonomikas atveseļošanos;

G.  tā kā kohēzijas ar Eiropas ekonomiku nodrošināšanas nolūkā ir svarīgi veicināt daudzveidīgu rūpniecisko pamatu visās dalībvalstīs, novēršot ražojumu, kuriem ir augsta pievienotā vērtība, pārmērīgu koncentrāciju tikai dažās valstīs;

H.  tā kā pētniecībai, izstrādei un inovācijai šajā rūpniecības nozarē ir būtiska nozīme visas Eiropas rūpniecībā; tā kā rūpnīcu slēgšanas dēļ bieži vien tiek neatgriezeniski zaudētas tehnoloģijas un zinātība, turklāt rūpnieciskais darbaspēks zaudē prasmes;

I.  tā kā tādu globālu problēmu kā klimata pārmaiņas novēršanas nolūkā ir svarīgi noteikt energoefektivitāti, resursu efektīvu izmantošanu un aprites ekonomiku par Eiropas rūpniecības atjaunošanas prioritāti;

J.  tā kā efektīva un saskaņota rūpniecības politika, kas spēj nostiprināt visu dalībvalstu ražošanas pamatu, ir vienīgais veids, kā novērst sociālo lejupslīdi rūpniecības politikas, kohēzijas un attīstības jomā;

K.  tā kā lielie starptautiskie rūpniecības uzņēmumi bieži izmanto taktisku ražošanas pārvietošanu, izmantojot priekšrocības, ko rada pašreizējās nepilnības nodokļu un maksātnespējas sistēmā, lai maksimāli palielinātu savu peļņu, pārceļot aktīvus no vienas valsts uz citu valsti un tādējādi apdraudot dalībvalstu rūpniecības struktūru;

L.  tā kā Eiropas rūpniecības uzplaukuma nodrošināšanas nolūkā ir vajadzīgas publiskās investīcijas un mērķtiecīga valsts inovāciju politika, kas veicina kvalitatīvu, inovatīvu un energoefektīvu produktu ražošanu un veicina ilgtspējīgus procesus;

M.  tā kā ir svarīgi, lai Eiropas rūpniecības stratēģija nodrošina digitalizācijas īstenošanu sociāli taisnīgā veidā, jo pašreizējā nozares digitalizācija palielina līdzšinējās tendences attiecībā uz nestabiliem darba apstākļiem ražošanā, ko veicina prasmju mazināšanās un ražošanas nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem un apakšuzņēmējiem; tā kā digitalizācija arī nodrošina iespēju palielināt ekonomikas noturību un ilgtspēju aprites ekonomikas kontekstā; tā kā ir svarīgi paredzēt, kādas jaunas prasmes būs vajadzīgas mainīgajā digitālajā vidē, iesaistot sociālos partnerus, lai nodrošinātu, ka darba devēji un dalībvalstis piedāvā darba ņēmējiem atbilstīgu apmācību; tā kā robotizācija un digitalizācija rada tādas īpašas problēmas saistībā ar robotu un cilvēka mijiedarbību un datu aizsardzību, kuras jārisina, izstrādājot atbilstīgus tiesību aktus;

N.  tā kā rūpniecības produktu godīgas starptautiskās tirdzniecības jomā jāievēro darba ņēmēju tiesības, vides aizsardzības noteikumi un citi sociālie un nodokļu standarti;

O.  tā kā sieviešu īpatsvars rūpniecībā pašreiz ir nepietiekams, un sievietēm nav pieejams vairums zinātnisko, inženiertehnisko un vadošo amatu un nav piekļuves augstākajam hierarhijas līmenim,

Reālās ekonomikas stimulēšana, izmantojot ilgtspējīgu reindustrializācijas politiku

1.  uzsver rūpniecības kā izaugsmes, nodarbinātības un inovācijas veicinātājas Eiropā būtisko nozīmi;

2.  uzsver, ka ir svarīgi stiprināt un modernizēt rūpniecības bāzi Eiropā, palielināt Eiropas kohēziju, veicot publiskās investīcijas, un saskaņot Eiropas rūpniecības politiku, kas veicina ilgtspējīgu modernizāciju un reģionālo kohēziju, piemērojot teritoriālu pieeju;

3.  prasa Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm līdz 2018. gada sākumam ierosināt tiesību akta priekšlikumu par Savienības stratēģiju attiecībā uz konsekventu un visaptverošu rūpniecības politiku, kuras mērķis ir Eiropas reindustrializācija, konkrēta rīcības plāna noteikšana, paredzot vērienīgus mērķus un termiņus leģislatīviem un neleģislatīviem pasākumiem, kas veicami šo mērķu sasniegšanas nolūkā; prasa Komisijai pamatot šo stratēģiju ar ietekmes novērtējumu saistībā ar rūpniecības politikas integrēšanu stratēģiskās politikas iniciatīvās un ar plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem un akadēmiskajām aprindām; uzsver, ka šāda Savienības stratēģija cita starpā jāpamato uz digitalizāciju (īpaši uz viedo tehnoloģiju, lielo datu analīzes un robotikas integrēšanu rūpniecības vērtību ķēdēs), ilgtspēju, aprites ekonomiku, energoefektivitāti un pienācīgiem resursiem; uzskata, ka Eiropas tiesiskajam regulējumam vajadzētu ļaut rūpniecības nozarēm pielāgoties attiecīgajām pārmaiņām un prognozēt darbības, lai veicinātu kvalitatīvu darbvietu radīšanu, izaugsmi un reģionālo konverģenci;

4.  prasa izstrādāt reģionāli līdzsvarotu rūpniecības stratēģiju, kas spētu novērst plaisu starp dalībvalstu attīstītākajiem un mazāk attīstītiem reģioniem, ļaujot sasniegt reģionālās konverģences mērķus;

5.  prasa pārskatīt konkurences politiku un valsts atbalsta noteikumus, lai veicinātu valsts investīcijas, kuru mērķis ir saglabāt sociālo un reģionālo kohēziju, veicināt ekoloģisko pāreju, uzlabot darba un vides standartus un risināt sabiedrības veselības problēmas;

6.  pauž nožēlu par Eiropā īstenoto taupības politiku, kas mazina pieprasījumu pēc privātiem un valsts pakalpojumu sniedzējiem;

7.  mudina dalībvalstis atgūt visus uzņēmumu atbalstam izlietotos līdzekļus subsīdiju, nodokļu atvieglojumu, zemes cenu samazinājumu u. c. veidos, ja uzņēmums izlemj pārvietot ražošanu vai ražotnes slēdz;

8.  uzsver, ka saskaņā ar pieejamajiem statistikas un apsekojumu datiem sievietes ir nepietiekami pārstāvētas vairumā ar zinātni saistīto, inženiertehnisko un vadošo amatu un augstākajā hierarhijas līmenī; ņemot vērā, ka sieviešu īpatsvars ar zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku saistītās izglītības jomās un amatos ir ļoti zems, veidojot tikai 24 % no zinātnes un inženierzinātņu speciālistu īpatsvara; uzsver, ka sievietes rūpniecības nozares speciālistes ir vērtīgs ieguvums ES, kurai vajadzīgi visi pieejamie resursi, lai pilnībā atgūtos no ekonomikas un finanšu krīzes un spētu reaģēt uz pārmaiņām sabiedrībā kopumā; prasa Komisijai noskaidrot, ar kādiem izaicinājumiem un šķēršļiem saskaras sievietes, kā arī veicināt un atbalstīt darba samaksas nevienlīdzības novēršanu un piekļuvi visiem amatiem;

9.  uzsver, ka MVU ir ES rūpniecības pamats, un atgādina par vajadzību īstenot ES rūpniecības politiku, kurā ņemtas vērā MVU īpatnības; jo īpaši vērš uzmanību uz valsts un reģionālo banku nozīmi rūpniecības attīstībā un MVU piekļuvi finansējumam; uzsver darba ņēmēju kooperatīvu un citu sociālās ekonomikas dalībnieku nozīmi rūpniecības attīstībā, jo īpaši reģionālajā līmenī, un aicina ES izstrādāt rūpniecības politiku, kas ir pielāgota to vajadzībām;

10.  pauž pārliecību, ka Eiropas rūpniecība būtu jāuzskata par stratēģisku līdzekli; uzsver, ka tikai spēcīga un noturīga rūpniecība ļaus dalībvalstīm pārvarēt dažādus turpmākos izaicinājumus, tostarp reindustrializāciju, pāreju uz ilgtspējīgu rūpniecību un kvalitatīvas nodarbinātības radīšanu; uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu labāk prognozēt šādas sociāli ekonomiskās situācijas un nodrošināt ES rūpniecības tīkla ilgtspēju;

Darba ņēmēju un sociālo tiesību aizsardzība

11.  mudina dalībvalstis, piemērojot tiesību aktus vai darba koplīgumus, nodrošināt atbilstīgu sociālo aizsardzību, darba apstākļus un pienācīgas algas, kā arī efektīvu aizsardzību pret netaisnīgu atlaišanu no darba;

12.  pauž nosodījumu par īstenojamas ilgtermiņa ES rūpniecības politikas trūkumu; prasa izstrādāt rūpniecības politiku, kas pieļauj valsts līdzdalību stratēģiskās nozarēs, tostarp to nacionalizāciju, lai saglabātu un attīstītu galvenās ražošanas nozares un aizsargātu darbvietas;

13.  uzsver darba ņēmēju prasmju un kvalifikācijas nozīmi un to, ka ir svarīgi sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāt aktīvas stratēģijas šo prasmju un kvalifikāciju uzlabošanai; prasa izstrādāt tādu rūpniecības politiku, kas nodrošinātu zināšanu pilnveidi un atzīšanu par būtisku Eiropas rūpniecības vērtību; prasa vērtēt katras konkrētās rūpnīcas ražošanas ilgtspēju, ņemot vērā rūpnieciskās zinātības saglabāšanas un kvalificēta darbaspēka aspektus;

14.  aicina ES un dalībvalstis nodrošināt pienācīga finansējuma pieejamību apmācībām un atveseļošanas pasākumiem, lai atbalstītu Eiropas rūpniecību kritiskos pārejas posmos, un uzstāj, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds jāizmanto, lai ļautu darba ņēmējiem atjaunot savas rūpnīcas, lai saglabātu darbvietas, nevis veicinātu ražotņu slēgšanu;

15.  uzsver sociālo partneru nozīmi tādas saskaņotas rūpniecības stratēģijas izstrādē, kurā jāietver sociālā dimensija, lai nodrošinātu, ka pašreizējā rūpniecības pārejas posmā netiek mazinātas darba ņēmēju tiesības;

Tirdzniecības politikas saskaņošana ar rūpniecības politiku

16.  uzsver tādu tirdzniecības nolīgumu kā CETA un TTIP nelabvēlīgo ietekmi uz Eiropas rūpniecību;

17.  uzsver, ka par tirdzniecības un investīciju politikas mērķi vajadzētu izvirzīt ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, kvalitatīvu darbvietu radīšanu un augstu sociālo un vides standartu veicināšanu;

18.  uzsver, ka ES tirdzniecības politikā jānovērš iespēja veicināt konkurenci ierobežojošas darbības, tostarp sociālo un vides dempingu;

19.  uzsver, ka Eiropas rūpniecība konkurē pasaules līmenī, un tādēļ aicina Komisiju pārskatīt tirgus definīcijas un spēkā esošos ES konkurences noteikumus, lai ņemtu vērā norises attiecīgajos pasaules tirgos; prasa Komisijai pārskatīt arī ES tiesību aktus konkurences jomā nolūkā ņemt vērā sociālos, nodokļu un vides standartus darījumos ar konkurentiem pasaulē, lai nepieļautu šādus jaunus dempinga veidus;

20.  uzsver, ka jāizstrādā PTO prasībām atbilstīga saskaņota un efektīva antidempinga un antisubsidēšanas ES stratēģija, kurā ņemti vērā visi dempinga veidi, tostarp neatbilstība starptautiskajiem sociālajiem, vides un nodokļu standartiem;

Rūpniecības digitalizācija

21.  uzskata, ka pasaules līmeņa tendences globalizācijas un digitalizācijas jomā ir lielākais izaicinājums Eiropas uzņēmumiem un to darbiniekiem un vienlaikus rada grūtības politikas veidotājiem šo tendenču dinamiskās attīstības un transversālās būtības dēļ; tādējādi pauž pārliecību, ka Eiropas politikā jāveic pielāgojumi, lai šajā strauji mainīgajā kontekstā atbalstītu Eiropas rūpniecības izaugsmi un nodrošinātu kvalitatīvas darbvietas ražošanas nozarē; uzsver, ka jaunajā rūpniecības politikas stratēģijā jāsaskaņo dažādas politikas jomas (svarīgākās — tirdzniecības, vides, pētniecības, ieguldījumu, konkurences, enerģētikas un klimata politikas jomas) ar rūpniecības politiku, lai izstrādātu vienotu pieeju; pauž pārliecību, ka rūpniecības politikas stratēģijā lietpratīgi jāapvieno horizontālie elementi un īpašā pieeja svarīgām stratēģiskām nozarēm;

22.  šajā saistībā uzsver vajadzību sekmēt publiskās investīcijas savienojamībā, izmantojot 5G un šķiedru optiku kā konverģences instrumentu, un nodrošināt stabilu digitālās infrastruktūras pamatu Eiropas rūpniecībai; uzsver valsts kontroles un reglamentēšanas nozīmi attiecībā uz minēto nozari, lai labāk apmierinātu mainīgās ekonomikas vajadzības un novērstu digitālās plaisas veidošanos; uzsver, ka pāreju ir svarīgi paredzēt tādā laikposmā, kas nodrošinātu, ka pašreizējo lietotāju, piemēram, radio un televīzijas raidorganizāciju, rīcībā paliek pietiekams frekvenču spektrs, ņemot vērā arī to nozīmi Eiropas radošajās un kultūras nozarēs;

23.  uzskata, ka uzņēmumu kopas un sinerģija starp MVU, rūpniecības nozares dalībniekiem, amatniecības nozari un citām ieinteresētajām personām var būt veiksmīgi paraugi digitālās ražošanas un inovācijas veicināšanā; uzsver valsts sektora būtisko nozīmi jaunu digitālo zināšanu un inovāciju radīšanā; uzsver mainīgo darījumdarbības modeļu digitalizācijas nozīmi un aicina ES un dalībvalstis nodrošināt darba tiesību aktu pielāgošanu jaunajai videi, lai saglabātu darba ņēmēju tiesības un uzlabotu darba koplīgumu slēgšanas sarunas;

24.  prasa veicināt krusteniskas inovāciju alianses, lai nepieļautu izolētu rūpniecības politikas pieeju dominēšanu, kas kavē inovācijas iespējas; uzskata, ka publiskajām investīcijām šā mērķa izstrādē ir stratēģiska nozīme, un aicina ES atbalstīt publiskās investīcijas inovācijā;

25.  atgādina par standartizācijas, tostarp atvērtu standartu izstrādes, izšķirīgo nozīmi, un atbalsta pastiprinātas uzmanības veltīšanu pozitīvas vadošās nozīmes veidošanai starptautiskajās standartu organizācijās;

26.  uzsver publiskā iepirkuma iespējamo nozīmi jaunu rūpniecības digitālo inovāciju un tehnoloģiju veicināšanā; tomēr uzsver, ka sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju nedrīkst izmantot stingras ekonomiskās politikas izvēršanai valsts sektorā vai vajadzīgu fizisku pakalpojumu samazināšanai; šajā saistībā prasa iesaistīt valsts sektora darba ņēmējus publisko digitālo stratēģiju noteikšanā un īstenošanā;

Rūpniecības politikas un pārejas mērķu sasaiste

27.  uzsver, ka pilnībā jāizmanto publisko investīciju un rūpniecības potenciāls vides tehnoloģiju jomā un jānodrošina, lai nozares nepārtraukti izstrādā un izplata labākās pieejamās metodes un jaunieviestas inovācijas, tādējādi radot konkurētspējīgas priekšrocības Eiropas rūpniecībai, kurai vajadzētu censties piedāvāt ilgtspējīgākus produktus, kuriem ir zemākās aprites cikla izmaksas;

28.  uzsver, ka nozarei jāgūst priekšrocības no atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem, un šajā saistībā norāda, ka liela nozīme ir pašražošanai vai divpusējiem nolīgumiem starp atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājiem un nozari, lai mazinātu rūpnieciskās enerģijas izmantošanas izmaksas, vienlaikus veicinot atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstību; aicina dalībvalstis pieņemt paraugpraksi šajā saistībā, jo īpaši attiecībā uz energoietilpīgām nozarēm; pauž nožēlu, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas projekti ir nepietiekami atbalstīti, izmantojot ES fondus, tostarp ESIF, un aicina ES budžetā veltīt lielāku uzmanību atjaunojamo energoresursu enerģijas un aprites ekonomikas projektiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu rūpniecības un ekonomikas attīstību ES;

29.  uzsver vajadzību iekļaut vides aspektus citās politikas jomās, piemēram, ekonomikas un rūpniecības, pētniecības un inovācijas jomā, lai izveidotu saskaņotu un vienotu pieeju; uzskata, ka kopīgo problēmu risināšanas nolūkā Savienībā veiktie pasākumi jāpapildina arī ar starptautiski pastiprinātiem pasākumiem un sadarbību ar trešām valstīm;

30.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu finansējumu tiem reģioniem, kurus vairāk ietekmē strukturālās pārmaiņas, piemēram, ogļu ieguves reģioniem, un aicina izmantot tādus instrumentus kā taisnīgas pārejas fonds galvenokārt rūpniecības attīstībai šajos reģionos, lai ilgtermiņā nodrošinātu tiem īstenojamas ekonomikas alternatīvas;

31.  prasa būtiski uzlabot ES līdzekļu izmantošanas ilgtspēju, kā arī sociālos un nodarbinātības kritērijus šo līdzekļu izmantošanai;

32.  uzskata, ka par reindustrializācijas politikas galveno elementu jānosaka darba ņēmēju tiesību ievērošana un augstu standartu piemērošana patērētāju, veselības un vides aizsardzības jomā;

33.  prasa pamatot ES rūpniecības politiku uz skaidriem mērķiem un rādītājiem, tostarp vērienīgiem mērķiem energoefektivitātes, resursu un klimata jomā, un uz dzīves cikla un aprites ekonomikas pieeju;

34.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0377.

(2)

OV C 199E, 7.7.2012., 131. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0346.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0240.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika