REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Komisijas darba programmu 2018. gadam
30.6.2017 - (2017/2699(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām
Anthea McIntyre ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0434/2017
B8‑0450/2017
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas 2018. gada darba programmu (KDP)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 19. februāra deklarāciju par konkurētspēju,
– ņemot vērā Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu,
– ņemot vērā augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupas ar administratīvo slogu saistītiem jautājumiem 2014. gada 24. jūlija galīgo ziņojumu „Cutting Red Tape in Europe – Legacy and Outlook” (Birokrātisma pārtraukšana Eiropā — mantojums un perspektīva),
– ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju „Virzība uz labāku vienotā tirgus regulējumu”[1],
– ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par 2012.–2013. gada ziņojumiem par subsidiaritāti un proporcionalitāti[2],
– ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,
A. tā kā vislabākais ekonomiskais un sociālais atbalsts, ko dalībvalstis var sniegt saviem iedzīvotājiem, lai nodrošinātu uzlabotu dzīves kvalitāti, ir augoša ekonomika ar zemu inflāciju un augstiem nodarbinātības rādītājiem un atalgojuma pieaugumu, radot resursus, kas vajadzīgi, lai finansētu ieguldījumus nākotnē, uzlabotu infrastruktūru un publiskos pakalpojumus;
B. tā kā dalībvalstis saskaras ar ievērojamām ekonomiskajām problēmām sarežģītā pasaules tirgū, kuras var atrisināt tikai, izveidojot dinamisku, konkurētspējīgu ekonomiku ar augstāku produktivitātes un inovāciju līmeni;
C. tā kā drošība ir nopietna problēma laikmetā, kurā ir daudz apdraudējumu vietējā un starptautiskā mērogā;
D. tā kā sabiedriskā doma ir kļuvusi arvien piesardzīgāka attiecībā uz Eiropas Savienību kas, šķiet, pārņem pilnvaras un pienākumus, kurus būtu atbilstīgāk īstenot tās dalībvalstu, reģionālo un vietējo pašvaldību vai pašu iedzīvotāju līmenī;
E. tā kā ES iedzīvotāji acīmredzami vēlas tādu Savienību, kas darbojas vienkārši un atvieglo sadarbību starp tās dalībvalstīm tajās jomās, kurās tā var nodrošināt uzlabojumus, bet galvenokārt kas respektē subsidiaritātes, proporcionalitātes un kompetences piešķiršanas pamatprincipus,
1. DAĻA EIROPA IR KRUSTCELĒS
Vispārīgie principi 2018. gada darba programmas izveidei
1. uzsver to, ka dalībvalstis ir ES demokrātijas pamats un ka Komisijai savos priekšlikumos 2018. gadam ir jāpiešķir pietiekama nozīme tam, lai savā darbā iesaistītu valstu un reģionu valdības;
2. aicina Komisiju 2018. gadā līdz minimumam samazināt jaunu priekšlikumu iesniegšanu, koncentrējot uzmanību uz jomām, kurās sadarbība Eiropas mērogā var radīt uzlabojumus saskaņā ar subsidiaritātes, proporcionalitātes un kompetences piešķiršanas principiem;
3. aicina pārveidot ES politikas pasākumus un programmas, lai ļautu dalībvalstīm lielākā mērā pašām noteikt un meklēt elastīgākus risinājumus, kā sasniegt izvirzītos Eiropas mērķus;
4. pieprasa Komisijai palielināt apspriežu līmeni ar dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām pašvaldībām un tiešā veidā ar iedzīvotājiem par iespējamajiem turpmākajiem priekšlikumiem; uzsver to, cik svarīgi ir atvēlēt pietiekami daudz laika atgriezeniskās saites iegūšanai un izmantot vairāk „balto grāmatu” un „zaļo grāmatu”, lai izklāstītu dažādas pastāvošās iespējas;
5. uzsver to, cik svarīgi ir panākt izmaksu lietderību un turpināt īstenot absolūtas neiecietības politiku pārvaldības kļūdu un krāpšanas gadījumos;
6. uzsver to, cik svarīgi ES ir būt ieinteresētai kontaktu uzturēšanā ar citām valstīm un ciešu ekonomisko, komerciālo un stratēģisko saišu veidošanā ar draugiem un sabiedrotajiem, jo īpaši tiem, kas ir tuvi kaimiņi;
Prioritātes 2018. gadā
7. aicina Komisiju 2018. gadā par prioritāriem izvirzīt tādus pasākumus, kas dos iespēju ES atbalstīt dalībvalstis, tām reformējot savu ekonomiku, tā, lai panāktu ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi, darbvietu radīšanu un labklājību;
8. uzskata, ka ES līmenī būtiski svarīgs instruments, lai uzlabotu ekonomikas perspektīvas, ir labākas likumdošanas izstrādes programmas sagatavošana; tādēļ aicina Komisiju sagatavot programmu ar vērienīgiem mērķiem, proti:
– ietekmes novērtējumos iekļaut MVU un konkurētspējas analīzi,
– noteikt ar sloga samazināšanu saistītus mērķus,
– veikt ikgadēju apsekojumu par slogu un
– pārraudzīt Regulējuma kontroles padomes darbu;
un aicina Komisiju nodrošināt, lai mikrouzņēmumi visos tiesību aktu priekšlikumos pēc iespējas tiktu norādīti kā izņēmumi, tādējādi atbalstot jaunuzņēmumus un jaunos uzņēmējus;
9. aicina koncentrēt uzmanību uz izaugsmi veicinošas fiskālās konsolidācijas saglabāšanu; uzskata, ka ieguldījumu palielināšana nebūtu jāuztver kā alternatīva vajadzīgajām strukturālajām reformām;
10. uzsver to, cik svarīgi ir stiprināt konkurences politiku, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas sekmētu inovācijas, produktivitāti, darbvietu radīšanu un visu vienotā tirgus dalībnieku ieguldījumus, kā arī ieguldījumus visās uzņēmējdarbības formās, tostarp MVU;
11. uzsver to, cik svarīgi ir turpināt migrācijas krīzes risināšanu tā, lai izrādītu daudz lielāku izpratni par dalībvalstīs plaši izplatītajām bažām par nekontrolētu migrāciju, sniedzot izpildāmus politiskos ieteikumus, un lai respektētu suverēnu dalībvalstu prerogatīvas šajā jomā;
12. aicina Komisiju noteikt prioritāti pārrunām par jauniem tirdzniecības darījumiem ar trešām valstīm, lai nodrošinātu zemākas cenas Eiropas patērētājiem un lielākus tirgus Eiropas ražotājiem, radot jaunas darbvietas un lielāku labklājību;
13. uzsver to, cik svarīgi ir īstenot aprites ekonomikas politiku, koncentrējot uzmanību uz cīņu pret pārtikas izšķērdēšanu; aicina Komisiju mudināt dalībvalstis sadarboties un apmainīties labo praksi;
14. atkārtoti norāda uz vajadzību aizstāvēt personu ar invaliditāti tiesības atbilstīgi Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām; uzsver to, cik patiesi svarīgi ir panākt produktu, pakalpojumu un vides pilnīgu pieejamību, kas ir būtiski, lai dotu iespēju šīm personām pilnībā iekļauties sabiedrībā;
15. atkārtoti atgādina par vajadzību veicināt darba un privātās dzīves līdzsvaru neoficiālajiem aprūpētājiem, kas rūpējas par saviem atkarīgajiem radiniekiem (vecākiem cilvēkiem, bērniem, personām ar invaliditāti), bet nav nodarbināti oficiāli;
16. uzsver to, ka ir nepieciešams pozitīvi un draudzīgi noslēgt Brexit sarunas, atzīstot lielo ieguldījumu, ko Apvienotā Karaliste ir sniegusi Eiropas Savienībai vairāk nekā 40 gadu laikā, nodrošinot spēcīgu ekonomisko un politisko partnerību starp Savienību un AK nākotnē, respektējot visu pušu pamatotās prasības un intereses;
2. DAĻA KONKRĒTI PRIEKŠLIKUMI DARBA PROGRAMMAI, NOSAKOT 10 PRIORITĀTES
1. Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem
Labāka tiesību aktu izstrāde
17. atgādina Komisijai, ka attiecībā visiem tiesību aktu priekšlikumiem būtu jāveic rūpīgs ietekmes novērtējums un izmaksu un ieguvumu analīze; lūdz Komisiju nodrošināt, lai katrs ietekmes novērtējums būtu vērsts uz to, lai parādītu iespējamo ietekmi uz uzņēmumiem un tirgu, un lai priekšlikumi tiktu iesniegti tikai tad, ja prognozētā ietekme ir samērīga;
18. uzsver to, cik svarīgi ir, lai Komisija visos ietekmes novērtējumos iekļautu MVU un konkurētspējas testus, jo tā palīdzēs nodrošināt uzņēmumu, jo īpaši MVU, nepārslogošanu ar pārmērīgām tiesību aktu prasībām; aicina Komisiju visos ĢD sākt izmantot MVU testu un sistemātiskāk sadarboties ar Regulējuma kontroles padomi, lai nodrošinātu strukturētāku šī testa piemērošanu tādā pašā veidā, kā tas tika veikts Regulā (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvā 2011/7/ES;
19. stingri iesaka Komisijai pēc trialoga sarunu pabeigšanas ierosināt ieviest nogaidīšanas periodu, lai pabeigtu ietekmes novērtējuma un subsidiaritātes pārbaudi; aicina Komisiju noteikt, ka novērtēšanu un iespējamās turpmākās darbības veic Regulējuma kontroles padome, pildot savus pienākumus saistībā ar uzraudzību un objektīvu ieteikumu sniegšanu par attiecīgajiem ietekmes novērtējumiem; aicina Komisiju atzīt, ka labākai regulējumu sistēmai ir būtiska vietējā/reģionālā dimensija, kas nav obligāti jāizskata caur subsidiaritātes prizmu, paplašinot tās regulējošās ietekmes novērtēšanas procesus (atšķirībā no teritoriālās ietekmes novērtējumiem), lai pārbaudītu jau esošo un jauno standartu finansiālo un administratīvo ietekmi uz vietējām/reģionālajām valdībām;
20. uzsver to, cik svarīgi Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu ietvaros ir veikt „ikgadējo apsekojumu par slogu” (IAS), kas ir svarīgs instruments, kā saprotamā un pārredzamā veidā noteikt un pārraudzīt ES centienus novērst un samazināt jebkādu pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši tāpēc, ka tas skar MVU; uzskata, ka ir jāizmanto IAS, lai konstatētu gan tādu slogu, kas uzlikts ar Komisijas atsevišķiem tiesību aktu priekšlikumiem un aktiem, gan tādu, kas uzlikts, atsevišķām dalībvalstīm transponējot un interpretējot tādus tiesību aktus, kuri zināmi kā „pārmērīga reglamentēšana”;
21. aicina Komisiju ņemt vērā gada pārskatos par 2012., 2013. un 2014. gadu izklāstītos ieteikumus attiecībā uz subsidiaritāti un proporcionalitāti; jo īpaši atzīmē ziņojumos ietvertos aicinājumus veikt visu Komisijas iesniegto priekšlikumu par atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem ar faktiem pamatotu analīzi; aicina ievērot proporcionalitāti (papildus subsidiaritātei) valstu parlamentu iesniegtos pamatotajos atzinumos, kuros tiktu pieprasīts pārskatīt līgumus, novērtēt vairākus tādus valstu parlamentus, kuriem ir pieprasīts sākt izmantot dzelteno kartīti, un pagarināt valstu parlamentu termiņu atzinumu par subsidiaritāti iesniegšanai;
22. uzsver ziņojumos par Komisijas veiktajiem proporcionalitātes novērtējumiem ietvertos aicinājumus noraidīt tādus priekšlikumus, kuros paredzēts neproporcionāls slogs konkurētspējai un MVU; atgādina, ka ir tikusi pieprasīta zaļā karte valstu parlamentiem un ka Parlaments ir lūdzis Komisijai veikt subsidiaritātes pārbaudi un pilnīgu ietekmes novērtējumu, kas jāveic likumdošanas sarunu noslēgumā, lai nodrošinātu, ka, grozot priekšlikumus, tiek ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi;
23. aicina Komisiju saskaņā ar attiecīgajiem jaunā Iestāžu nolīguma noteikumiem steidzami nākt klajā ar priekšlikumiem par sloga samazināšanas mērķu noteikšanu galvenajās nozarēs; aicina Komisiju noteikt mērķi līdz 2020. gadam par 25 % samazināt saimnieciskās darbības izmaksas, kas saistītas ar regulatīvo slogu uzņēmumiem katrā politikas jomā, un noteikt ilgāka termiņa mērķi — līdz 2030. gadam uz pusi samazināt slogu, ko rada esošie Eiropas Savienības regulējumi; stingri iesaka Komisijai nekavējoties piemērot formulu „līdz ar katru jauno pieņemto standartu atcelt divus vecos standartus”, ņemot vērā priekšrocības, ko rada regulējumu izlīdzināšanas sistēmas ieviešana, saskaņā ar kuru jaunos noteikumus, kuri padara smagāku administratīvo un regulatīvo slogu, var piemērot tikai tad, ja ir iespējams konstatēt, ka ir veikta esošā sloga attiecīga samazināšana divkāršā apmērā;
24. aicina Komisiju (un Parlamentu) atzīt, ka demokrātiski ievēlētas vietējās un reģionālās valdības un to pārstāvniecības apvienības ir daļa no Eiropas likumdošanas procesa; īpaši lūdz, lai tās tiktu atbrīvotas no Pārredzamības reģistra noteiktajām saistībām, kā tās jau notiek atsevišķos reģionos;
25. aicina Komisiju pievērst rūpīgāku uzmanību pilnvaru pārredzamības un nodalīšanas nodrošināšanai, stingrāk ievērojot LESD 290. panta noteikumus, un tāpēc atturēties no deleģēto aktu izmantošanas tādu patiesu likumdošanas pasākumu apstiprināšanai, kas būtu jāapstiprina atbilstīgi parastajai likumdošanas procedūrai;
26. uzsver to, cik joprojām svarīga ir REFIT programma un turpmākie tiesību aktu priekšlikumi pēc kumulatīvā ietekmes novērtējuma; aicina Komisiju REFIT pastāvīgajā programmā ietvert Seveso III direktīvu un galveno pievērst uzmanību ietekmei uz uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un to spējai veikt ilgtermiņa ieguldījumus, kā arī tās ietekmei uz Eiropas Savienībā esošu ķīmisko produktu ražotņu iespējamu pārvietošanu;
27. atzīmē Komisijas priekšlikumus par Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ar kuriem tiek mēģināts stiprināt ES sociālo dimensiju; šajā sakarā aicina Komisiju, ņemot vērā savas prioritātes, nodrošināt, lai visās iniciatīvās, kas ir Eiropas sociālo tiesību pīlāra pārziņā, tiktu pilnībā ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi;
28. aicina Komisiju sistemātiski pārskatīt sociālo tiesību aktu kopumu, kas sastāv no vairāk nekā 50 direktīvām, kuras ir izstrādātas kopš 1958. gada, un noteikt iespējas tā turpmākai vienkāršošanai un sloga samazināšanai, tostarp atbilstīgos gadījumos atceļot vai atsaucot tiesību aktus;
29. atzīst, ka sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas darba tirgū; šajā sakarā uzskata, ka elastīgiem darba līgumiem, tostarp darba līgumiem uz noteiktu laiku un daļēja darba laika līgumiem, var būt svarīga nozīme, palielinot tādu iedzīvotāju grupu iesaistīšanos, kas citkārt varētu būt izslēgtas no darba tirgus; uzskata, ka nav lietderīgi Komisijai izvirzīt tādus tiesību aktu priekšlikumus, tostarp pamatdirektīvu par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, ar kuriem tiek mēģināts ierobežot šādu līgumu izmantošanu dalībvalstīs;
30. atgādina LESD 155. pantu; aicina sociālos partnerus saistībā ar esošajiem un turpmākajiem pamatnolīgumiem izmantot uzlabotos regulatīvos instrumentus, palielināt ietekmes novērtējumu izmantošanu un ar nolīgumiem, kuros ierosināti likumdošanas pasākumi, vērsties Komisijas Regulējuma kontroles padomē;
Budžeta līdzekļi
31. atzīmē, ka Komisijai līdz 2018. gada 1. janvārim ir jāpublicē tās priekšlikums par jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS), kā noteikts Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 25. pantā; uzskata, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā ir jāveido ceļš uz mūsdienīgu ES budžetu, kas atbilstīgi risina tādas esošās problēmas kā migrantu un bēgļu krīze, terorisma draudi un AK izstāšanās no Eiropas Savienības; uzskata, ka tāpēc Komisijai pirms sarunām par nākamo daudzgadu finanšu shēmu būtu jāuzņemas veikt visaptverošu izdevumu pārskatīšanu, lai sistemātiski novērtētu katru ES budžeta politikas jomu tās efektivitātes, radīto uzlabojumu un ieguldījuma kopējo ES prioritāšu īstenošanā ziņā; turklāt mudina Komisiju nākamo daudzgadu finanšu shēmu saskaņot ar Komisijas un Parlamenta politiskajiem darba cikliem, lai uzlabotu politisko atbildību un paplašinātu pārskatatbildību par Eiropas Savienības daudzgadu budžeta izpildi; uzskata, ka būtu jāsaglabā 2013. gadā apstiprinātie daudzgadu finanšu shēmas maksimālie apjomi;
32. atzīmē, ka Komisija izskatīs Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos iesniegtos priekšlikumus, tostarp jaunus kandidātus pašu resursiem; mudina Komisiju nepieprasīt nodokļu paaugstināšanas pilnvaras Eiropas Savienībai; atbalsta neatteikšanos no pieņemtajām pamatnostādnēm attiecībā uz esošo pašu resursu sistēmu, proti, par līdzsvaru starp budžetu un esošajiem tradicionālajiem pašu resursiem (piemēram, tarifiem un cukura nodevām) vai par nacionālo kopienākumu (NKI), kas balstīts uz to pašu resursiem; uzskata, ka pašu resursi būtu skaidri un vienotā veidā jānorāda valstu budžetos, lai nodrošinātu ES ieņēmumu pārredzamību un salīdzināmību;
33. uzskata, ka Komisijai būtu jāizstrādā uzlabota budžeta kontroles sistēma, kas ir samērīga ar ieguvumiem, kuri iegūti, izmantojot ES finansējumu; uzskata, ka šīs sistēmas neatņemamai sastāvdaļai būtu jābūt atskaitēm, kam būtu jābūt pietiekami pārredzamām un sīki izstrādātām, ietverot informācijas ziņošanu par ES līdzekļu saņēmējiem un to, vai maksājumi ir veikti paredzētajā laikā; uzskata, ka izpilde, izmaksu efektivitāte un ar ES finansējumu gūtie rezultāti vienmēr būtu rūpīgi jāpārbauda, lai pārliecinātos par ES līdzekļu izlietojuma ilgtspējību un ietekmi ilgtermiņā; atgādina Parlamenta aicinājumu iecelt īpašu budžeta kontroles komisāru, kas aizstātu vienu no esošajiem komisāriem un sadarbotos ar dalībvalstīm tādu lietu risināšanā, kas saistītas ar krāpšanu un pārvaldības kļūdām; lūdz sagatavot priekšlikumus Revīzijas palātas reformēšanai tā, lai tā kalpotu gan kā revīzijas, gan kā novērtēšanas iestāde, uzņemoties vai pasūtot neatkarīgus Eiropas Savienības programmu novērtējumus;
Transports
34. uzsver vajadzību kā prioritāru pienākumu turpināt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) un tā pamattīkla koridoru izveidi, lai savienotu visu ES reģionu transporta tīklus un atrisinātu tādas problēmas kā piemērotas infrastruktūras un piekļuves trūkums un zema sadarbspēja starp ES austrumu un rietumu daļām; uzsver vajadzību pēc Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) un strukturālo un investīciju fondu finanšu resursu sinerģijas, lai nodrošinātu visa pieejamā ES finansējuma vislabāko iespējamo izmantošanu; taču uzsver arī, ka, koncentrējoties uz inovatīviem finanšu instrumentiem un dažāda veida resursu apvienošanu, EISI 2.0 versijā būtu jāietver arī pietiekama daļa dotāciju, kas paredzētas tādiem transporta infrastruktūras projektiem, kuri nebūtu pievilcīgi privātiem ieguldījumiem atšķirīgo tirgus apstākļu dēļ dažādās ES daļās;
Pētniecība
35. aicina Komisiju, ņemot vērā „Apvārsnis 2020” projekta priekšlikumā prasīto sīki izstrādātas informācijas daudzumu, savā vidusposma pārskatā ieviest stingrākus atlases kritērijus pirmajā pieteikšanās posmā, jo liels skaits pieteikumu iesniedzēju iegulda laiku un pūliņus, gatavojot pilnu priekšlikumu otrajā posmā, lai gan ir maza iespēja vai ticība gūt panākumus; pauž bažas par to, ka šī problēma ir īpaši nozīmīga MVU;
36. uzsver nepieciešamību pēc lietišķiem pētījumiem, jo īpaši pētījumiem, kā rezultātā rodas labākas zināšanas, prasmes un prakses, lai nodrošinātu jauno tehnoloģiju izmantošanu vislabākajā iespējamajā veidā; aicina Komisiju labāk līdzsvarot fundamentālo, lietišķo un praktisko pētījumu vajadzības un attīstību, lai nodrošinātu jauno atklājumu efektīvu un ātru pārveidi aktuālās tehnoloģijās un produktos;
Prasmju un izglītības programmas
37. uzsver, ka stratēģiskajai sistēmai Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) un Komisijas jaunajai Prasmju programmai būtu jāpapildina valstu veiktie pasākumi un jāatbalsta dalībvalstis to centienos attīstīt formālās izglītības un ikdienējās mācīšanās un apmācību sistēmu, lai jo īpaši uzlabotu lasītprasmi, rakstītprasmi un rēķināšanas prasmi;
38. aicina Komisiju nodrošināt, lai ekspertu aprindas un attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp vecāku organizācijas, tiktu aktīvi iesaistītas politikas izstrādē;
39. aicina Komisiju novērtēt ES kultūras un izglītības programmu radīto efektivitāti un pievienoto vērtību, pievēršot īpašu uzmanību programmai „Eiropa pilsoņiem”, un veicināt procedūru vienkāršošanu un saprātīgu finanšu pārvaldību visos līmeņos;
Reģionālā attīstība un kohēzijas politika
40. aicina Komisiju sniegt skaidras norādes par to, kā tā plāno finansēt un strukturēt kohēzijas politiku pēc 2020. gada, kā arī par visām esošās kārtības reformām; uzskata, ka prioritāte ir jānosaka dialogam starp visām iestādēm, lai izveidotu pārredzamu lēmumu pieņemšanas procesu; uzsver vajadzību esošās saistību un maksājumu apropriācijām maksimālās summas, kas noteiktas 1.b pozīcijā, izteikt kā daļu no ES IKP kopējā ES budžetā;
41. aicina Komisiju veikt papildu pētījumus, lai nodrošinātu, ka kohēzijas politikai ir plānotā ietekme labuma guvēja vai projekta līmenī; uzskata, ka tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka tiek lēsts, ka līdz 2018. gada beigām tiks piešķirti tikai apmēram 25 % no visiem Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) līdzekļiem, ko paredzēts piešķirt 2014.–2020. gada plānošanas periodā.
42. atzīst, ka ar Omnibus regulu ir veiktas daudzas svarīgas izmaiņas, kas vērstas uz vienkāršošanu, racionalizēšanu un lielāku elastību; uzskata, ka, lai nodrošinātu tehniskā atbalsta pareizu plānošanu, uzraudzību un novērtēšanu, var darīt vairāk; turklāt uzskata, ka Komisijai būtu jādod iespēja vietējiem dalībniekiem, atvieglojot sarežģītas apstiprināšanas procedūras, nepieļaujot maksājumu atbalsta saņēmējiem aizkavēšanos, risinot problēmas ar finansējuma avotu kombinēšanu un veicinot tādas visiem pieejamas pieejas kā sabiedrības virzīta vietējā attīstība;
2. Savienots digitālais vienotais tirgus
43. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par vispārīga principa ieviešanu attiecībā uz datu brīvu apriti un par datu lokalizācijas ierobežojumu atcelšanu visā Eiropas Savienībā;
3. Spēcīga Enerģētikas savienība ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku
44. aicina Komisiju pārraudzīt jaunā elektroenerģijas tirgus projekta izraisītās sociāli ekonomiskās sekas, jo īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā, kurā varētu būt augstākas enerģētikas pārkārtošanas izmaksas nekā citās ES dalībvalstīs;
45. pauž bažas par Energoefektivitātes direktīvas īstenošanu un aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, ievērojot konsekventas pamatnostādnes, lai nodrošinātu tās efektīvu īstenošanu; atbalsta „efektivitāte vispirms” principa atbilstīgu piemērošanu un uzskata, ka mērķiem būtu jābūt proporcionāliem un reālistiskiem;
4. Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu
46. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus, pamatojoties uz tās veikto Motorizēto transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvu (Direktīva 2009/103/EK), un jo īpaši par risinājumu problēmām, ar kurām saskaras transportlīdzekļu lietotāji un kuras izriet no Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā Vnuk pret Triglav, un apsvērt citus uzlabojumus iedzīvotājiem, kuri vēlas iegādāties apdrošināšanu, piemēram, laikposmu bez atlīdzības prasībām atzīšanu tajās dalībvalstīs, kas nav valsts, kurā apdrošināšana ir pieprasīta, lai iedzīvotāji varētu izmantot tos piedāvājumus, kas ir pieejami šo dalībvalstu patērētājiem;
47. mudina Komisiju, pārskatot Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu (Direktīva 96/71/EK), paturēt prātā gan iekšējā tirgus pareizu darbību, gan pakalpojumu sniegšanas brīvības principu; mudina Komisiju, gatavojot civiltiesību normas attiecībā uz robotiku, ņemt vērā Parlamenta ierosināto pieeju konkrētajai nozarei, lai veicinātu inovācijas un respektētu robotikas attīstības atšķirīgos posmus dažādās nozarēs un dalībvalstīs;
48. ņemot vērā Izmeklēšanas komitejas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē secinājumus, aicina ātri pieņemt 3. un 4. tiesību aktu paketi attiecībā uz emisijām reālas braukšanas apstākļos (ERBA) ar mērķi precīzi definēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir jāievēro pašreizējie CO2 un NOx ierobežojumi;
49. atzīmē, ka ir vērojamas būtiskas atbilstības problēmas regulas par biocīdu produktiem galvenajiem noteikumiem par piegādātāju apstiprināšanu un apstrādāto preču ražošanā izmantoto aktīvo vielu reģistrāciju to uzņēmumu zemās informētības dēļ, uz kuriem tie attiecas; stingri mudina Komisiju turpināt darbu, kas jau uzsākts, nesen veicot atbilstības pārbaudes par visatbilstīgākajiem tiesību aktiem, kuri attiecas uz ķīmiskajām vielām (izņemot REACH), kā arī pie saistītajiem lejupējām nozarēm piemēroto tiesību aktu aspektiem, un ietvert regulu savā 2018. gada REFIT programmā, pievēršot īpašu uzmanību finanšu un administratīvajam slogam, ar ko saskaras MVU un mikrouzņēmumi, aizpildot apstiprinājuma dokumentāciju Eiropas ķimikāliju aģentūrai (ECHA);
50. atzīmē finanšu un regulatīvās problēmas dalībvalstīm, kas tām rodas, izpildot Nitrātu direktīvu (Direktīva 91/676/EEK), kuru bieži uzskata par efektīva ES tiesību akta sliktu piemēru un attiecībā uz kuru ir daudzi vēl joprojām neatrisināti pārkāpumu gadījumi; uzsver vajadzību saskaņot tās pārskata periodu ar Ūdens pamatdirektīvas (Direktīva 2000/60/EK) pārskata periodu tā, lai abu direktīvu pārskatos varētu izmantot vienus un tos pašus pārraudzības datus, kā arī ierobežot un vienkāršot nitrātu izmantošanas plānošanas prasības, kas ir izrādījies nevajadzīgs birokrātisks slogs lauksaimniecības nozarei; mudina Komisiju turpināt 2012. gada atbilstības pārbaudēs par ES saldūdens politiku uzsākto darbu un ietvert sistemātisku pārskatu par Nitrātu direktīvu savā 2018. gada REFIT programmā, lai racionalizētu apgrūtinošas prasības un samazinātu izmaksas saistībā ar atbilstības nodrošināšanu;
51. atzīmē, ka pašreizējie darbības regulējumi un datu instrumenti, kas attiecas uz noteikumiem par vitamīniem un minerāliem, kurus izmanto kā uztura bagātinātāju sastāvdaļas saskaņā ar direktīvu par uztura bagātinātājiem (2002/46/EK), ir bieži minēti kā vāju un novecojošu ES tiesību aktu piemēri ar daudziem trūkumiem saskaņošanā visā ES ne tikai saistībā ar regulētajām jomām un iestāžu sadarbību, bet arī saistībā ar plaša klāsta to uzturvielu un sastāvdaļu, kuras arī var atrasties pārtikā, atšķirībām dažādās valstīs; aicina Komisiju pārskatīt jau paveikto darbu un pārbaudīt esošo situāciju Eiropas veselīgas pārtikas tirgū, cieši sadarbojoties ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) un atbilstīgi izmantojot zinātniskās izpētes datus;
52. uzsver vajadzību nodrošināt pastāvīgus ieguldījumus radošajā darbībā un patērētāju piekļuvi augstas kvalitātes audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu saturam, vienlaikus uzlabojot nepilngadīgo aizsardzību un atbalstot Eiropas autoru darbu radīšanu un izplatīšanu; aicina Komisiju šajā sakarā īstenot savu apņemšanos veikt ietekmes novērtējumus un uz pierādījumiem balstītas darbības un veicināt labāko prakšu apmaiņu starp dalībvalstīm un nozares ietvaros, tajā pašā laikā atgādinot kultūras suverenitātes principu;
Zivsaimniecība
53. atzinīgi novērtē ES zvejas flotu panākto progresu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķu un uzdevumu, jo īpaši 2. panta mērķu un uzdevumu attiecībā uz videi nekaitīgu un ilgtspējīgu zivsaimniecību, sasniegšanā; aicina Komisiju atbalstīt un turpināt veicināt (eko-)marķējumus kā mehānismu, kas ļauj pazīt labas kvalitātes zivis, kuras ir nozvejotas, izmantojot ilgtspējīgas zvejas metodes, un kas garantē zivju produkcijas ceļa izsekojamību „no jūras līdz pat patērētājam”; aicina Komisiju nodrošināt KZP un nozvejas izkraušanas pienākuma īstenošanu saprātīgā veidā un reāli izpildāmos termiņos; aicina Komisiju turpināt cieši sadarboties ar zvejniekiem un zinātniekiem, lai noteiktu un prognozētu, kur var parādīties kritiskās sugas, un izstrādātu tādus pētniecībā balstītus risinājumus kā inovatīvas zvejas metodes, piemēram, zveju, izmantojot elektriskos impulsus;
54. uzsver, ka Komisijai ir jāpārskata Regula (EK) Nr. 1967/2006 (Vidusjūras regula), jo īpaši tā daļa, kas attiecas uz aizliegumu izmantot noteiktus tradicionālos zvejas rīkus, un noteikumi, kuri attiecas uz zvejas rīku īpašajām iezīmēm; pauž bažas par Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu mazo pelaģisko sugu krājumiem Adrijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, kurš ietver jauno pārvaldības regulējumu;
55. aicina Komisiju rast pragmatisku risinājumu attiecībā uz rūpniecisko zveju, lai regulētu un ierobežotu vērtīgo zivju resursu izmantošanas praksi zivju miltu ražošanai, jo īpaši tas skar neaizsargātas ekosistēmas Baltijas jūrā; aicina Komisiju pārskatīt esošos tiesību aktus, lai jo īpaši atbalstītu mazapjoma zvejniecību un lai paplašinātu tās definīciju; uzsver to, ka Komisijai ir jāpārskata esošie tiesību akti, lai ieviestu mencu zvejas sezonas pārtraukuma periodu Baltijas jūrā, tādējādi ierobežojot mencu mazuļu zvejošanu;
Lauksaimniecība
56. atzinīgi vērtē Komisijas organizēto divpadsmit nedēļas ilgo sabiedrisko apspriešanu un faktu, ka prezidents J. C. Juncker un komisārs P. Hogan ir atzinuši, ka KLP ir jāatjaunina, kā arī pietiekami jāfinansē; cer, ka šajā apspriešanā saņemtais lauksaimnieku, iedzīvotāju un organizāciju ieguldījums palīdzēs veidot nākotnes KLP; uzsver, ka ar KLP būtu jānodrošina, lai nodokļu maksātāji saņemtu vislielāko labumu no ieguldījumiem, ko viņi veic lauksaimniecībā, virzoties uz tiešo maksājumu izlīdzināšanu visās dalībvalstīs un nodrošinot, lai ES varētu saglabāt un palielināt savu pārtikas ražošanas potenciālu;
57. pauž vilšanos par rīcības trūkumu, lai efektīvāk nodrošinātu tādu elementu kā slāpekļa, fosfora un kālija izmantošanu, kas varētu uzlabot pārtikas un enerģijas ražošanu; uzsver, ka augsnes degradācija joprojām ir būtisks ierobežojošs faktors ES lauksaimniecības produktu ražošanā;
58. pauž bažas par veidu, kā Komisija ir rīkojusies ar vairākiem deleģētajiem aktiem; atgādina Komisijai, ka deleģētie akti būtu jāpieņem attiecībā uz tehniskām un administratīvām korekcijām, bet ne lai KLP ieviestu politiski vērstus lauksaimniecības pasākumus, tādējādi apejot parasto likumdošanas procesu;
59. uzsver, ka ES lauksaimniekiem II pīlāra ietvaros ir jāpadara pieejami vairāk brīvprātīgi izmantojamu rīku, lai pārvarētu arvien lielāko cenu nestabilitāti un ilgstošos zemo cenu periodus; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, izstrādājot ES risku pārvaldības rīkkopu; uzsver, ka galvenais ienākumu stabilizācijas līdzeklis lauksaimniekiem ir tiešie maksājumi I pīlāra ietvaros; aicina Komisiju izvērst pasākumus, kas nodrošinātu tirgus pārredzamību visā pārtikas piegādes ķēdē;
60. aicina Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD cieši sadarboties ar Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD un Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ĢD, lai nodrošinātu to, ka lauksaimniecības un pārtikas nozarei tiktu pievērsta reāla uzmanība; atzīmē, ka, ja ES lauksaimniecības un pārtikas nozare vēlas būt konkurētspējīga pasaules tirgū, ir jākoncentrējas uz darbvietu radīšanu, izaugsmi un ieguldījumiem visās saimniecībās neatkarīgi no to veida un lieluma tā, lai tiktu maksimāli palielināts ražošanas potenciāls; uzsver, ka, ja Eiropa vēlas izstrādāt precīzās lauksaimniecības metodes un lauksaimniecības tehnoloģijas, tad Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai ieplānotu ieguldījumus tehniskajā vai augstākā līmeņa lauksaimniecības apmācību un izglītības jomā;
5. Padziļināta un taisnīgāka ekonomiskā un monetārā savienība
61. uzsver, cik svarīgi ir pabeigt kapitāla tirgu savienības izveidi; tomēr uzsver, ka papildu tiesību aktu priekšlikumi būtu iesniedzami tikai tad, ja prognozēto rezultātu nevar sasniegt ar neleģislatīviem līdzekļiem;
62. uzsver, ka neleģislatīvi pasākumi, tostarp tirgus virzītu risinājumu veicināšana un uz konkurenci un vienoto tirgu attiecināto tiesību aktu efektīva īstenošana dažās jomās varētu būt labākais ceļš uz priekšu;
63. aicina Komisiju atzīt, ka uzņēmējdarbības modeļu un finanšu tirgu atšķirības dalībvalstīs var būt stiprās puses, kuras ir vērts aizsargāt visai Eiropai kopumā;
64. uzsver to, cik svarīgi ir izdarīt grozījumus regulējumā, lai saskaņotu to ar starptautiskajiem nolīgumiem, piemēram, pašreiz spēkā esošajām Bāzeles saistībām;
65. atzinīgi vērtē Komisijas un dalībvalstu darbu, aktīvi sekmējot cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu agresīvu plānošanu un nodokļu oāžu izmantošanu, izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pieredzi, lai veicinātu nodokļu labu pārvaldību;
66. aicini strikti ievērot „saistību nepārņemšanas” klauzulu kā teicamu iespēju reformēt ekonomikas pārvaldības regulējumu;
67. uzsver to, cik svarīgi ir pārraudzīt pašreizējo banku savienības tiesību aktu īstenošanu un veicināt dialogu ar nozares ekspertiem, lai novērtētu pieņemto tiesību aktu ietekmi un efektivitāti;
6. Tirdzniecība
68. atbalsta Komisijas ilgstošos centienus apspriest īpašus noteikumus, kas paredzēti, lai uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu spēju nodarboties ar tirdzniecību un veikt ieguldījumus; atzīst integrētu globālu piegādes ķēžu izplatīšanu starptautiskās tirdzniecības modeļos; lūdz Komisiju turpināt īstenot tādu digitālās tirdzniecības stratēģiju, kurā tiek ņemtas vērā iespējas, kuras tā sniedz maziem un vidējiem uzņēmumiem, atvieglojot piekļuvi pasaules tirgiem; ierosina šīs stratēģijas ietvaros censties uzlabot e-komercijas savienojamību un spēju veidošanu, novēršot nepamatotus ierobežojumus pārrobežu datu plūsmām, nodrošinot, ka tiek ieviesti piemēroti noteikumi, kas veicina atklātu, uzticamu un drošu digitālo tirdzniecību; mudina Komisiju iekļaut digitālās tirdzniecības jautājumu patlaban notiekošo un turpmāko pārrunu par brīvās tirdzniecības nolīgumiem darba kārtībā (BTN) un Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) darba kārtībā, jo šai organizācijai ir jāturpina būt par elastīgu un dinamisku apspriežu forumu;
69. aicina Komisiju pārskatīt pašreizējo ES un ĀKK valstu grupas tirdzniecības regulējumu, kas tiek pārvaldīts saskaņā ar Kotonū nolīgumu, kura spēkā esības termiņš beigsies 2020. gadā; atzīmē, ka tā ir laba iespēja izvērtēt attiecības un strādāt pie jauna modeļa, kurā ņemti vērā uz pierādījumiem balstīti konstatējumi par ietekmi, efektivitāti, ES pievienoto vērtību un pašreizējām izmaiņām starptautiskajā situācijā; uzskata, ka jaunā regulējuma mērķim būtu jābūt atbalstīt ekonomikas izaugsmi Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs un to integrāciju pasaules ekonomikā; tāpēc lūdz Komisiju izstrādāt skaidru un spēcīgu tirdzniecības politiku, kurā cita starpā — bet ne tikai, — iekļauta privātā sektora attīstība, tirdzniecības atvieglošana un savstarpēja liberalizācija; aicina Komisiju to darīt, ievērojot principu „politikas saskaņotība attīstībai”;
70. atzīst un atbalsta stratēģijā „Tirdzniecība visiem” izmantoto pieeju — nākotnes tirdzniecības nolīgumos iekļaut pretkorupcijas noteikumus, ņemot vērā labi zināmo korupcijas nozīmi nelegālās tirdzniecības atvieglošanā; prasa, lai Komisija turpinātu īstenot tādu tirdzniecības politiku, kuras ietvaros cīņa ar nelegālo tirdzniecību notiek, risinot sarunas ar tirdzniecības partneriem; iesaka to darīt saskaņā ar pastāvošajiem starptautiskās tirdzniecības regulējumiem, kas apspriesti daudzpusējā līmenī;
7. Tiesiskuma un pamattiesību telpa, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās
71. uzskata, ka ES tieslietu un iekšlietu jomas datu bāzu pilnīga savietojamība, attiecīgajām valstu iestādēm nodrošinot atbilstīgu piekļuvi, tostarp piekļuvi biometriskajiem datiem, ir būtiski svarīga, lai vēl efektīvāk cīnītos pret organizēto noziedzību un terorismu; mudina Komisiju izstrādāt standartus esošajām un nākotnes datubāzēm, kuros būtu iekļauti integrētās drošības princips un attiecīgā gadījumā — izmantošanas mērķa ierobežojuma princips pēc noklusējuma; turklāt uzskata, ka ES sistēmām un dalībvalstīm ir jābūt iespējai izmantot informāciju un apmainīties ar informāciju no starptautiskajām datubāzēm, piemēram, tām, kuras uztur Interpols; mudina Komisiju sadarboties ar ES dalībvalstīm, lai nodrošinātu iespēju attiecīgo informāciju augšupielādēt ES datubāzēs pastāvīgi un labā kvalitātē;
72. uzskata, ka darbam pie jaunām vai atjauninātām datubāzēm, tostarp ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (EES), Eiropas ceļošanas un atļauju sistēmas (ETIAS), otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) paketes, pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas (Eurodac), Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēmas (EPRIS) un Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS), būtu jābūt prioritātei, un ka būtu jāpadara pieejams atbilstīgs finansējums to darbības nodrošināšanai; mudina Komisiju nepārtraukti sekot tehnoloģiju attīstībai, lai uzlabotu informācijas sistēmas, paturot prātā to, cik svarīgi faktori sistēmu izmantošanā ir to darbības ātrums un uzticamība;
73. atbalsta gaidāmo kiberdrošības stratēģijas pārskatīšanu; aicina Komisiju pārskatīt esošos tiesību aktus kibernoziedzības jomā un izvirzīt priekšlikumu, ar kuru tiktu izveidots skaidrs regulējums attiecībām starp privātiem uzņēmumiem un tiesībaizsardzības iestādēm cīņā pret organizēto noziedzību un radikalizēšanos tiešsaistē, vienlaikus rūpējoties par personas datu drošu apstrādi un paturot prātā datu aizsardzības pārkāpumu risku;
74. aicina vairāk strādāt, lai apkarotu propagandu tiešsaistē, jo īpaši tādu propagandu, kas popularizē ekstrēmistu ideoloģiju, bet arī tādu, kuras mērķis ir destabilizācija, piemēram, tādus propagandas centienus, kurus koordinē no Krievijas; aicina piešķirt lielāku finansējumu Eiropola vienībai ziņošanai par interneta saturu;
75. aicina Komisiju koordinēt pieredzes apmaiņu saistībā ar radikalizācijas apkarošanu ES cietumos;
8. Ceļā uz jaunu migrācijas politiku
76. aicina Komisiju pastiprināt centienus noslēgt vienošanos ar visām iesaistītajām pusēm Lībijā, lai apturētu trešo valstu valstspiederīgo nelikumīgu iekļūšanu ES teritorijā;
77. mudina Komisiju gan turpināt pārrunas ar trešām valstīm par atgriešanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem kā godīgas patvēruma sistēmas būtisku sastāvdaļu, gan pārskatīt Atgriešanas direktīvu (Direktīva 2008/115/EK), lai izvērtētu, vai tā joprojām nodrošina ES atgriešanas politikai piemērotu tiesisko regulējumu; uzskata, ka dalībvalstu līmenī var izmantot brīvprātīgu pārmitināšanu kā instrumentu, kas nodrošina starptautisko aizsardzību;
78. atbalsta mērķi dalībvalstīs attiecībā uz patvēruma meklētājiem paredzēt stingras procedūras un nosacījumus, taču uzskata, ka dalībvalstis ir atbildīgas un tām galu galā ir jāturpina būt atbildīgām par savām robežām, darba tirgus politiku un sociālo nodrošināšanu, veselības aprūpi, izmitināšanu un izglītības pieejamību;
79. uzskata, ka ir vajadzīgi papildu centieni, lai nodrošinātu atbalstu Eiropas Robežu un krasta apsardzei, tostarp apvienojot resursus, jo tā uzņemas svarīgus jaunus pienākumus, tostarp ETIAS centrālās vienības uzturēšanu nākotnē;
9. Spēcīgāks dalībnieks pasaules norisēs
80. aicina regulāri pārskatīt Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP), lai nodrošinātu, ka tā risina nepārtraukti mainīgās situācijas uz ES austrumu un dienvidu robežām; turklāt uzstāj, lai Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) darbs un budžets tiktu rūpīgi uzraudzīts un pieprasītas attiecīgas atskaites; uzskata, ka, veicot šo novērtēšanu, būtu ne tikai jākoncentrējas uz to, vai nauda ir iztērēta pareizi, bet arī uz to, vai ir sasniegti EKP mērķi;
81. mudina sadarboties ES, tās dalībvalstīm un starptautiskajām organizācijām, tostarp ANO, NATO un Nāciju sadraudzībai, nodrošināt kopīgās globālās ārpolitikas, ar drošību un humāno palīdzību saistīto problēmu atzīšanu un valstu kompetenci šajās jomās;
82. uzstāj, ka cilvēktiesību ievērošanas veicināšana, tostarp tādās jomās kā reliģijas brīvība, vārda brīvība, politiskā brīvība, sieviešu, bērnu un personu ar invaliditāti tiesības un minoritāšu grupu, tostarp LGBTI, tiesības joprojām ir svarīgs faktors ES ārpolitikā un visās tās attiecībās ar trešām valstīm;
83. aicina turpināt izdarīt diplomātisku spiedienu, tostarp izmantot mērķtiecīgas sankcijas pret personām, grupām un Krievijas valdību, lai mierīgā ceļā atrisinātu konfliktu Ukrainā; uzstāj, ka ir stingri jāievēro Krievijas okupētās Krimas neatzīšanas politika;
84. mudina turpināt starptautisko sadarbību, cenšoties sarunu ceļā atrisināt Izraēlas un Palestīnas konfliktu un panākt, lai droša un vispārēji atzīta Izraēla pastāvētu līdzās suverēnai un dzīvotspējīgai Palestīnas valstij;
Drošība
85. atzīst, ka NATO ir Eiropas aizsardzības un drošības politikas stūrakmens, un iebilst pret jebkādiem pasākumiem, kas sarautu ES saites ar partneriem starptautiskās aizsardzības jomā; mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai sasniegtu mērķi — novirzīt 2 % no IKP NATO dalībvalstu aizsardzības vajadzībām;
86. aicina Komisiju pārskatīt to ES civilo misiju mērķus un rentabilitāti, kas tiek īstenotas saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), lai efektīvāk veidotu īstu un lietderīgu sadarbību ar citām organizācijām;
87. mudina kā ietekmīgākajai pusei starptautiskajā kustībā pret kājnieku mīnām pārskatīt ES īstenotās atmīnēšanas plānošanu un finansēšanu, lai iespējami īsākā laikā sekmīgi pabeigtu šī pasākuma īstenošanu;
88. ierosina apzināt finansējumu pētniecībai un praktiskās darbības kiberdrošības jomā, jo īpaši infrastruktūras aizsardzību un valstu noturības stiprināšanu, ar mērķi noteikt lielāko pievienoto vērtību, ņemot vērā citu organizāciju veikto darbu;
Attīstība
89. uzskata, ka publiskā sektora nozīme ir būtiski svarīga ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanai; uzskata, ka privātais sektors brīvas un godīgas tirdzniecības apstākļos ir labklājības radīšanas un ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks visā tirgus ekonomikā, jaunattīstības valstīs radot 90 % darbvietu un ienākumu; tā kā jaunattīstības valstīs saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) datiem privātais sektors saražo 84 % no IKP un spēj ilgtermiņā nodrošināt mazāku atkarību no atbalsta un mobilizēt vietējos resursus;
90. aicina Eiropas Komisiju izveidot skaidri saprotamu, strukturētu, pārredzamu un atbildīgu regulējumu attiecībā uz partnerību un apvienību ar privāto sektoru pārvaldību jaunattīstības valstīs; turklāt aicina ES līmenī izveidot nozaru platformas visām ieinteresētajām personām, kas savestu kopā privāto sektoru, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, nevalstiskās organizācijas, ideju laboratorijas, partnervalstu valdības, līdzekļu devējus un citas ieinteresētās personas, lai informētu par iespējām piedalīties publiskajā un privātajā partnerībā, apmainītos labāko praksi, sniegtu tehnisko atbalstu attiecībā uz tiesisko regulējumu un gaidāmajām problēmām, ko varētu radīt sadarbīga iesaistīšanās platformas izveidē;
91. atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju bankas (EIB) ieguldījumu vietējā privātā sektora attīstībā; uzsver, ka EIB atbalsts mikrofinansēšanai jau ir bijis īpaši sekmīgs — jau ir izsniegti mikrokredīti 184 miljonu EUR apmērā, atbalstot 230 500 darbvietu mikrouzņēmumos visā pasaulē, un ka šie mikrokredīti ir ļoti svarīgi arī dzimumu līdztiesības ziņā, jo ar to palīdzību ir radīts divreiz vairāk darbavietu sievietēm nekā vīriešiem; aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt mikrofinansēšanas politikas panākumus, palielinot pieejamos finanšu resursus; atzīmē, ka EIB novirza papildu resursus mikrofinansēšanai, izmantojot ES ārējo aizdevumu mandātu visās jaunattīstības valstīs, kurās EIB darbojas;
92. atgādina, ka ilgtspējīgas attīstības 3. mērķī ir skaidri noteikts, ka līdz 2030. gadam ikvienam ir jābūt iespējai baudīt labu garīgo un fizisko veselību visas dzīves garumā; uzsver, ka ik gadu 100 miljoni cilvēku grimst nabadzībā, jo veselības aprūpes izmaksas ir nesamērīgas ar viņu ienākumiem, un ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem vairāk nekā vienai trešdaļai pasaules iedzīvotāju un vairāk nekā 50 % iedzīvotāju Āfrikā nav piekļuves zālēm, ko izraisa tādas nevienlīdzība kā zemāks izglītības līmenis un ienākumi, ierobežota piekļuve informācijai, slikta infrastruktūra un ierobežota piekļuve medicīniskās palīdzības punktiem lauku teritorijās, tāpēc netiek noteikta diagnoze un līdz ar to netiek veikta ārstēšana, bet medikamenti ir pieejami minimālā apjomā;
93. atgādina, ka mērķim būtu jābūt sasniegt tos cilvēkus, kam ir vajadzīga veselības aprūpe, — kad vien un kur vien viņiem tā ir vajadzīga, pienācīgi respektējot attiecīgo trešo valstu suverenitāti, atzīstot, ka zāļu, kā arī veselības aprūpes sistēmu visu aspektu pieejamību ietekmē konflikti un krīzes; uzskata, ka šādos gadījumos ir vajadzīgas ātrās reaģēšanas sistēmas, lai efektīvi novērstu iespējamos uzliesmojumus un/vai reaģētu uz tiem;
10. Demokrātisku pārmaiņu Savienība
94. aicina Komisiju ierosināt Iestāžu nolīguma pieņemšanu ar mērķi dot iespēju valstu parlamentu tīklam patiesi iesaistīties ES likumdošanas procesā, ievērojot nedalāmos kompetences piešķiršanas, subsidiaritātes un proporcionalitātes principus; šajā sakarā aicina Komisiju:
– no astoņām līdz divpadsmit nedēļām de facto pagarināt pārbaudes laikposmu, kurā valstu parlamenti var sagatavot pamatotu atzinumu;
– mudināt valstu parlamentus iesniegt un izskatīt to iesniegtos pamatotos pašiniciatīvas atzinumus ar ieteikumiem Eiropas Komisijai savas kompetences ietvaros rosināt tiesību aktu sagatavošanu („zaļā karte”);
– uzskatīt visus pamatotos atzinumus par Eiropas Savienības tiesību akta projekta neatbilstību subsidiaritātes principam par „politiski saistošiem”, ja tie ir sasnieguši noteikto vienu trešdaļu no valstu parlamentiem piešķirtajām balsīm, un attiecīgi apņemties nekavējoties un pilnībā atsaukt apstrīdēto tiesību akta projektu;
– atzinīgi vērtēt Luksemburgas kompromisa parlamentarizāciju un modernizāciju attiecībā uz valstu parlamentu iesniegtiem pamatotiem atzinumiem par tematiem, ko tie uzskata par „ļoti svarīgām valsts interesēm”, kuros tiek iebilsts pret konkrētā tiesību akta projekta pieņemšanu vai līdzdalību tajā, un aicina Padomi organizēt plašu apspriešanu, lai panāktu vienprātību;
– atzinīgi vērtēt valstu parlamentu tiesības noraidīt un pārskatīt Komisijas pieņemtos īstenošanas vai deleģētos aktus, kā arī to tiesības uz pilnīgu sadarbību saistībā ar pieprasījumiem, ko iesniegusi jebkura valsts parlamenta izmeklēšanas komisija attiecībā uz Eiropas mēroga tematu;
– pārskatīt jebkuru direktīvu vai regulu, ja dalībvalstu parlamenti to ir pieprasījuši;
– ieviest automātisku turpināmības klauzulu dažiem tiesību aktiem pēc pieciem vai desmit gadiem;
– rosināt tā sauktās dalītās kompetences atgriešanu, ja valstu parlamenti, kas ieguvuši vienu trešdaļu balsu, uzskata, ka, ņemot vērā pieredzi, ar parasto likumdošanas procedūru mērķi nav sasniegti pietiekamā apmērā un ka būtu labāk nodot kompetenci atpakaļ dalībvalstīm un/vai reģionālajām un vietējām varas iestādēm;
95. aicina Komisiju saskaņā ar LES 48. pantu rosināt parastu līguma pārskatīšanas procedūru nolūkā ierosināt tādas izmaiņas LESD 341. pantā un 6. Protokolā, kādas ir vajadzīgas, lai ļautu Parlamentam lemt par savas mītnes vietas atrašanos un iekšējo organizāciju;
96. aicina Komisiju izvirzīt priekšlikumu, lai grozītu Eiropas Savienības Tiesas statūtus tā, lai „katrs tiesnesis, kas piedalās lietas izskatīšanā varētu pievienot spriedumam vai nu atsevišķu atzinumu, kurā pausta piekrišana šim spriedumam vai tā noraidījums, vai vienpusēju paziņojumu par nepiekrišanu spiedumam”;
o
o o
97. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, Eiropadomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0105.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0103.