REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Eiropas Parlamenta prioritātēm attiecībā uz Komisijas 2018. gada darba programmu
30.6.2017 - (2017/2699(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām
Bas Eickhout Verts/ALE grupas vārdā
B8-0451/2017
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Parlamenta prioritātēm attiecībā uz Komisijas 2018. gada darba programmu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām[1], jo īpaši tā IV pielikumu,
– ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par stratēģiskajām prioritātēm attiecībā uz Komisijas 2017. gada darba programmu[2],
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 25. oktobra paziņojumu “Komisijas 2017. gada darba programma — panākot tādu Eiropu, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv”[3] un tā pielikumus,
– ņemot vērā Kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā[4],
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 1. marta Balto grāmatu par Eiropas nākotni un pārdomu dokumentus par Eiropas sociālo dimensiju, globalizācijas iespēju izmantošanu, ekonomiskās un monetārās savienības pilnveidošanu, ES aizsardzību un ES finanšu nākotni,
– ņemot vērā 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāju 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju,
– ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,
A. tā kā Eiropas integrācijas process gadu desmitiem ir veicinājis mieru, drošību un labklājību Eiropā; tā kā pēdējās desmitgades demokrātisko konsultēšanos rezultāti ir jāuztver kā iespēja izvērtēt mūsu kopīgo Eiropas projektu, tā patiesos ieguvumus, pašreizējās nepilnības un no jauna nosakāmos mērķus;
B. tā kā globalizācijas sekas izraisa aizvien lielāku nedrošību Eiropas iedzīvotājos un vairo to eiroskepticismu; tā kā ES būtu jāpanāk, ka iedzīvotāji saistībā ar šīm sekām jūtas droši, un viņi no tām jāpasargā;
C. tā kā vairs nav iespējams pieļaut, ka Eiropas integrācija tiek padarīta tikai par ekonomisku projektu, un ir steidzami jārīkojas, lai atgūtu Eiropas iedzīvotāju uzticību Eiropas projektam, būtiski mainot ES politikas virzienu kursu;
D. tā kā, neraugoties uz paša Parlamenta trūkumiem, Parlaments ir īpaši atbildīgs par Eiropas kopīgo interešu noteikšanu un tam ir jāpalīdz pārvarēt pašreizējās domstarpības Padomē, kuru pārāk bieži kavē valstu kaulēšanās un tieksme rīkoties tā, ka, vienai pusei iegūstot, otra kļūst par zaudētāju;
E. tā kā Eiropas iedzīvotāju vispārējām interesēm vienmēr jābūt svarīgākām par nacionālo un korporatīvo interešu aizstāvību;
F. tā kā, būdami eiropieši, mēs esam izvēlējušies kopīgu nākotni, kā patiesa kopiena, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un mērķi; tā kā vietējās, reģionālās un nacionālās identitātes viena otru neizslēdz un ir pienesums mūsu plašākai — eiropiešu identitātei;
G. tā kā pašreizējās pieaugošās krīzes ir jārisina ar patiesi eiropeiskiem risinājumiem; tā kā mēs vēlamies, lai Eiropas Savienība īsteno savu lomu un uzņemas atbildību starptautiskajā arēnā, pildot saistības attiecībā uz solidaritāti, daudzpusīgām attiecībām un mūsu ārējām partnerībām, kā arī veicinot globālo konverģenci augstāku standartu sasniegšanai; tā kā mēs vēlamies nostiprināt mūsu kopējo miera, labklājības un demokrātijas projektu, radot visām paaudzēm pievilcīgu nākotni,
Mūsu scenārijs Eiropai: brīvības, drošības, demokrātijas, sociālā taisnīguma, ekoloģijas un cilvēktiesību telpa
1. uzskata, ka neviens no pieciem scenārijiem, kas formulēti Komisijas baltajā grāmatā, nav pārliecinošs redzējums par Eiropas nākotni, jo tajos visos ievērots pēdējās desmitgadēs ES dominējušais reformu modelis;
2. uzskata, ka spēcīgais uzsvars, kas pēdējos gados likts uz budžeta disciplīnu un taupību, un tādu bezsaturīgu koncepciju kā “labāks likumdošanas process” vai “liels lielās lietās un mazs mazās lietās” veicināšana tikai radījuši efektivitātes trūkumu un nespēju sasniegt rezultātus, un visbeidzot — iedzīvotāju neuzticēšanos ES;
3. tāpēc uzsver, ka ES ir būtiski jāpārskata tās mērķi, darba metodes un organizācija, ja tā vēlas risināt 21. gadsimta problēmas un novērst iedzīvotāju bažas; šajā saistībā uzsver, ka ir pilnīgi un skaidri jādefinē Eiropas integrācijas procesa mērķi un pamatnolūks, tiem jābūt kopējiem un tie demokrātiski jāatzīst;
4. uzskata, ka pašreizējā novēršanās no Eiropas idejas ir jārisina kā pirmā prioritāte; ierosina, ka pirmām kārtām to varētu darīt, demokratizējot Eiropas lēmumu pieņemšanas procesu un vairāk iekļaujot iedzīvotājus mūsu kopīgajā politiskajā projektā;
5. uzskata, ka ES būtu jākļūst par telpu, kur ir labāk sadalīta bagātība, kur visās sabiedriskās politikas nostādnēs vadās pēc pastāvīgās līdzsvara meklēšanas starp ekonomikas, vides un sociālo jomu, kas ir ilgtspējīgas attīstības trīs pīlāri, un kur tiesības un brīvības tiek paplašinātas, nevis ierobežotas;
Eiropa, kādu mēs vēlamies: galvenās prioritātes
Eiropas iedzīvotāju darba un dzīves apstākļu uzlabošana
6. atgādina, ka ES pašreizējā ekonomiskā atveseļošanās ir pieticīga un nelīdzsvarota un ka daudzos reģionos aizvien ir nepieņemami augsts bezdarba, nabadzības un nevienlīdzības līmenis un nopietns izredžu trūkums jaunākām paaudzēm; tāpēc uzstāj, ka ES pamata ekonomiskajā un sociālajā darba kārtībā ir jāiekļauj pasākumi, kuru mērķis ir samazināt sociālo nevienlīdzību un veicināt dzimumu līdztiesību un kvalitatīvas darbvietas visiem, vienlaikus palielinot investīcijas izglītības sistēmā;
7. atgādina, ka viens no Līguma mērķiem ir samazināt reģionālās atšķirības un sekmēt visu ES reģionu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; uzsver, ka gatavošanās kohēzijas politikai pēc 2020.gada ir politiska prioritāte; uzsver, ka šajā ziņā svarīga loma ir gaidāmajam septītajam ziņojumam par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; aicina Komisiju paātrināt savus centienus un šajā saistībā iesniegt konkrētus priekšlikumus; uzskata, ka no kohēzijas politikas būtu jāgūst labums visiem reģioniem, kas noteikti LESD 174. un 349. pantā;
8. norāda, ka kohēzijas politika ir galvenā ES investīciju politika un tajā jāņem vērā ES vispārējie politiskie mērķi, tostarp digitālā programma, enerģētikas savienība, klimata politika, vides aizsardzība augstā līmenī, droša un ilgtspējīga ekonomikas attīstība, dzimumu līdztiesība un sociālais pīlārs; uzsver, ka izšķiroša nozīme ir reģionālo un vietējo pašvaldību, ekonomisko un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai un iesaistei, kā arī dialogam ar minētajiem dalībniekiem; tāpēc aicina Komisiju turpmāk nostiprināt partnerības principu, cita starpā izmantojot tādas pieejas kā sabiedrības virzīta vietējā attīstība;
9. aicina Komisiju uzlabot darba ņēmēju arodveselību un darba drošību, cita starpā pareizi piemērojot Darba laika direktīvu, un apsvērt atbilstīgus veidus, kā novērst tās nepilnības, kā arī nekavējoties nākt klajā ar trešo vielu grupu saistībā ar Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas pārskatīšanu un iekļaut reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu robežvērtības, pamatojoties uz zinātniskiem un tehniskiem datiem, kā arī ietekmes novērtējumu;
10. ņem vērā izklāstu par darba un privātās dzīves līdzsvarošanas paketi; pauž nožēlu, ka tajā nav iekļauts maternitātes atvaļinājums; aicina Komisiju nodrošināt, lai tiesību aktos un politikas nostādnēs darba un privātās dzīves līdzsvara jomā, tostarp ES iestādēs īstenotajā politikā, tiek ņemti vērā cilvēki, kas atrodas neaizsargātā situācijā, piemēram, vientuļie vecāki, cilvēki ar invaliditāti un vecāki, kuru bērniem ir invaliditāte; aicina Komisiju nodrošināt, lai attiecīgajās politikas nostādnēs un pasākumos tiek ņemta vērā aizvien lielākā ģimenes attiecību dažādība, cita starpā civilās partnerības un vienošanās par vecāku un vecvecāku pienākumu veikšanu, kā arī sabiedrības kā tādas dažādība, jo īpaši lai garantētu, ka bērnu nediskriminē tā vecāku civilstāvokļa vai ģimenes sastāva dēļ;
11. aicina Komisiju pievērsties nabadzības un nevienlīdzības daudzdimensiālajiem aspektiem un ierosināt integrētu nabadzības izskaušanas stratēģiju, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus; iesaka Komisijai veicināt atbilstīgas ienākumu minimuma shēmas visās dalībvalstīs, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu un saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi, vienlaikus sniedzot iespējas, lai nepieļautu ilgtermiņa atkarību no ienākumu minimuma; atkārtoti aicina sagatavot zaļo grāmatu par nevienlīdzību un to, kā tā kavē ekonomikas atveseļošanos; aicina Komisiju pielikt lielākas pūles saistībā ar ieteikuma “Ieguldījums bērnos” īstenošanu un uzraudzību; atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis paredzēt bērnu garantiju, saskaņā ar kuru esošajās nabadzības samazināšanas politikas nostādnēs galvenā uzmanība tiek pievērsta bērniem, un nodrošināt konkrētus līdzekļus, kas vajadzīgi tās pilnvērtīgai īstenošanai;
Eiropas stratēģija ilgtspējīgai attīstībai
12. uzskata, ka ekonomikas modeļi, kuru pamatā ir vienīgi IKP pieaugums un nepārtraukta dabas resursu pārmērīga izmantošana un finansializācija, ir sevi izsmēluši; tāpēc uzskata, ka ES turpmāk ir jānosaka, ka ilgtspēja ir pamats jebkurai saprātīgai, uz nākotni orientētai un krīzi risinošai ekonomikas politikas nostādnei;
13. norāda uz klimata izraisītu katastrofu ietekmi uz cilvēkiem un ekonomiku Eiropā un visā pasaulē; uzsver, cik svarīgi ir turpināt novērst klimata pārmaiņu pamatcēloņus — vienlaikus nodrošinot Eiropas rūpniecības konkurētspēju —, izmantojot vērienīgu klimata stratēģiju, kas atbilst Savienības saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu, proti, turpināt centienus ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz ne vairāk par 1,5 °C; uzsver, ka ir jāatjaunina regulatīvie standarti un jāievieš attiecīgi finanšu instrumenti; aicina Komisiju izvērtēt pašreizējo ES politikas nostādņu konsekvenci un saskanību ar saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu;
14. šajā sakarībā atbalsta Padomes aicinājumu Komisijai sniegt holistisku ES rūpniecības politikas nākotnes stratēģiju, kurā tiktu ņemtas vērā galvenās prioritātes, piemēram, pāreja uz energoefektīvu un uz atjaunojamajiem energoresursiem balstītu ekonomiku, pielāgošanās klimata pārmaiņām un to seku mazināšana, nākotne bez toksiskām vielām, digitālā savienojamība visiem, Eiropas radošo nozaru potenciāla izmantošana, pilsētu ilgtspējas veicināšana un aprites ekonomikas programmas īstenošana;
15. mudina Komisiju izbeigt ES līdzekļu izmantošanu fosilā kurināmā subsīdijām un koordinēt dalībvalstu centienus ātri īstenot pakāpenisku atteikšanos no valsts subsīdijām fosilajam kurināmajam; prasa Komisijai arī nodrošināt, ka nekādas valsts vai ES subsīdijas netiks izmantotas jaunu kodolreaktoru finansēšanai, un mudināt dalībvalstis atteikties no plāniem pagarināt esošo kodolspēkstaciju ekspluatācijas laiku;
16. sagaida, ka Komisija 2018. gadā nāks klajā ar t. s. Savienības oglekļa budžetu, kas atbildīs saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu; sagaida, ka Komisija izstrādās un īstenos attiecīgas politikas iespējas, lai ātri risinātu jautājumu par metāna emisijām, izmantojot Savienības stratēģiju metāna emisiju jomā. aicina Komisiju enerģētikas savienības satvarā noteikt un atbalstīt atjaunojamo energoresursu projektus;
17. atgādina, ka ir jārīkojas aktīvāk, lai panāktu enerģētikas savienības izveidi, garantējot energoapgādes drošību un pieejamu un ilgtspējīgu enerģiju visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem; sagaida, ka Komisija šajā saistībā turpinās vērsties pret enerģētisko nabadzību, izmantojot konkrētu rīcības plānu, lai izskaustu enerģētisko nabadzību un nodrošinātu piekļuvi enerģijai par pieņemamām cenām visiem ES iedzīvotājiem;
18. uzskata, ka ir ļoti svarīgi pievērsties jautājumam par emisijām transporta nozarē; mudina Komisiju pabeigt pārskatīt tiesību aktus par vieglo un kravas automašīnu, kā arī lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītajām CO2 emisijām, ko vajadzēja paveikt jau agrāk, un iesniegt atbilstīgi vērienīgus tiesību aktu priekšlikumus par automašīnu parka vidējo emisiju mērķi līdz 2025. gadam, kas atbilstu saistībām saskaņā ar 2013. gadā panākto vienošanos; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par tehnoloģiju ziņā neitrālām Euro 7 emisiju robežvērtībām, kas no 2025. gada būtu jāpiemēro visiem Savienības tirgū laistiem M1 un N1 transportlīdzekļiem, lai uzlabotu gaisa kvalitāti Savienībā un sasniegtu Savienības gaisa kvalitātes robežvērtības, kā arī PVO ieteiktos līmeņus;
19. sagaida, ka Komisijas priekšlikumi par kopējo lauksaimniecības politiku laikposmam pēc 2020. gada būs balstīti uz korektīviem publiskās intervences pasākumiem, cita starpā attiecībā uz lauksaimniecības tirgu svārstīgumu un taisnīgu atlīdzību lauksaimniekiem par viņu produkciju, lai nodrošinātu pārtikas ražošanu un piegādi un tās ilgtspēju; prasa sagatavot priekšlikumus, kas ļautu sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, kuri nodrošina vitālu lauku vidi; prasa būtiski vairāk uzmanības pievērst mērķu sasniegšanai bioloģiskās daudzveidības, vides un klimata pārmaiņu jomā, tostarp: nosakot par prioritāti pāreju uz ilgtspējīgām lauksaimniecības metodēm, kas dod iespēju piesaistīt vairāk oglekļa sauszemes ekosistēmās, jo īpaši dzīvās, veselīgās augsnēs; ierobežojot siltumnīcefekta gāzu emisijas; apturot bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu; īstenojot agroekoloģiskas pieejas, lai nodrošinātu auglību un produktivitāti ilgtermiņā; un aizvietojot ķīmiskos pesticīdus ar alternatīviem risinājumiem; atkārtoti aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, lai risinātu jautājumu par rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, un aicina Padomi Veterināro zāļu un Ārstnieciskās dzīvnieku barības regulu atkal noteikt par prioritāti;
20. sagaida, ka Komisija saistībā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) iesniegs priekšlikumu par jaunu un vērienīgu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un to darīs pietiekami agri 2018. gadā, lai Parlaments varētu formulēt savu viedokli un lai 2021. gadā programma būtu darbotiesspējīga; prasa, lai EISI enerģētikas budžets tiktu piešķirts kopīgu interešu projektiem tikai un vienīgi elektroenerģijas nozarē (arī viedtīkliem), atbalstot atjaunojamo energoavotu izvēršanu un principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”; prasa lielāko daļu budžeta piešķīrumu IKT nozarē veltīt platjoslas infrastruktūras finansēšanai;
21. sagaida, ka Komisija precizēs savus mērķus attiecībā uz jauno DFS un iesniegs savu priekšlikumu 9. pētniecības pamatprogrammai pietiekami agri 2018. gadā, lai Parlaments varētu formulēt savu nostāju un lai 9. pētniecības pamatprogramma būtu darbotiesspējīga, sākot ar 2021. gadu; atgādina, ka ES ir pilnībā jāizmanto viss dalībvalstu pētniecības un inovācijas potenciāls un jāsniedz atbilstīgas un vienādas iespējas zinātnes attīstībai zinātniekiem un pētniekiem visā ES; tāpēc sagaida, ka tiks palielināts 9. pētniecības pamatprogrammas finansējums;
Taisnīga nodokļu politika pienācīgiem resursiem
22. uzsver, ka šobrīd kā nekad agrāk ir nepieciešams pastiprināt cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, kuras dēļ valstu budžeti ik gadu zaudē ienākumus simtiem miljardu euro apmērā; norāda, ka šos resursus būtu varēts izlietot, lai investētu nākotnē, veicinātu nodarbinātību un samazinātu nevienlīdzību;
23. uzskata, ka šajā saistībā ir būtiski, lai Parlaments un Padome ātri vienotos par vispārējām prasībām attiecībā uz starptautisko uzņēmumu obligātu publisku pārskatu par katru valsti, pamatojoties uz Komisijas 2016. gada priekšlikumu[5]; pieprasa, lai Komisija piešķir papildu resursus finanšu noziegumu novēršanas pasākumiem, jo īpaši tāda ES ceļveža izstrādei, kurā norādītas valstis, kurās ir augsts nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācijas risks; pieprasa, lai Komisija iesniegtu tiesību akta priekšlikumu par stingrām un automātiskām sankcijām pret jurisdikcijām, kas nesadarbojas un kas iekļautas ES “melnajā sarakstā”;
24. prasa Komisijai nākt klajā ar priekšlikumu par nodokļu piedzīšanu, lai veicinātu dalībvalstu lielāku sadarbību nodokļu jomā, cita starpā informācijas apmaiņu, lai personas, kas izvairās no nodokļu maksāšanas, varētu saukt pie atbildības visā Eiropā; aicina Komisiju apsvērt iespēju nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem saskaņā ar LES 116. pantu, lai vērstos pret kaitējošu nodokļu praksi, kas kropļo konkurenci;
ES budžeta stiprināšana un Stabilitātes un izaugsmes pakta reformēšana
25. atkārto, ka DFS 2014.–2020. gadam ir izrādījusies nepietiekama un neelastīga, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienība spētu reaģēt uz kopējām problēmām, ar kurām tā saskaras; atkārtoti pauž nostāju, ka DFS darbības ilgums būtu jāsaskaņo ar Parlamenta un Komisijas politisko ciklu, tā padarot Eiropas vēlēšanas par diskusiju forumu attiecībā uz turpmākajām izdevumu prioritātēm;
26. mudina Komisiju un dalībvalstis patvaļīgi nenoteikt maksimālos robežlielumus attiecībā uz DFS pēc 2020. gada, bet gan pamatot tās izstrādi uz ES kopējo vajadzību, kopējo izvēļu apsvēršanu un plaša mēroga darbību pievienoto vērtību; uzsver, ka pašreizējā zemā maksājumu apropriāciju maksimālā robeža nepārtraukti mazina Savienības ticamību un spēju rīkoties; uzsver nepieciešamību palielināt DFS elastību;
27. uzskata, ka ES budžetam pēc 2020. gada vajadzētu sniegt nozīmīgu ieguldījumu, Parīzes klimata vienošanās īstenošanā, gan attiecībā uz ieņēmumiem, gan izdevumiem; jo īpaši uzskata, ka reformētai siltumnīcefekta gāzu avotu aplikšanai ar nodokli būtu jārada ieņēmumi ES budžetā, vienlaikus ES būtu jāsniedz stingrāks atbalsts pārejai uz videi nekaitīgāku ekonomiku; aicina Komisiju palielināt klimata politikas izdevumu īpatsvaru līdz 40 % attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada;
28. aicina Komisiju papildināt pārdomu dokumentu „ES finanšu nākotne“ ar tālejošiem priekšlikumiem, kuru pamatā ir augsta līmeņa grupas ziņojums par pašu resursiem, pievēršot īpašu uzmanību ekoloģiskajiem pašu resursiem, finanšu darījumu nodokļiem un uzņēmumu aplikšanai ar nodokļiem;
29. aicina izveidot eurozonas fiskālo kapacitāti papildus pilnīgai Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanai; atkārto, ka ar eurozonas fiskālo kapacitāti būtu jācenšas veicināt augšupejošu sociālekonomisko konverģenci un mazināt ekonomikas satricinājumus; norāda, ka eurozonas budžeta kapacitātei vajadzētu aptvert jaunus ES budžeta instrumentus (papildus ES DFS maksimālajiem apjomiem), kā arī reformētu Eiropas Stabilizācijas mehānismu, kuru iekļauj ES tiesiskajā regulējumā un pakļauj demokrātiskai uzraudzībai; uzsver, ka eurozonas fiskālai kapacitātei ir jābūt pieejamai arī tām valstīm, kuras ir ārpus eurozonas, bet vēlas tai pievienoties;
30. aicina ieviest „zelta likumu” investīcijām, kas ļaus uzskati par kapitālizdevumiem, kurus publiskais sektors ir veicis ilgtspējīgās nozarēs, sadalīt šo ieguldījumu aprites cikla laikā, un iekļaut ilgtspējīgas attīstības rādītājus Stabilitātes un izaugsmes paktā, lai nodrošinātu veselīgus un labas kvalitātes ieguldījumus nākotnes labklājībā;
Eiropa kā vadoša globālā dalībniece
31. uzskata, ka kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomas efektivitāte balstās uz padziļinātu dalībvalstu sadarbību un to ieguldījumiem civilajās misijās un militārās operācijās; aicina dalībvalstis padziļināt sadarbību, lai radītu attiecīgās spējas; uzskata, ka atbildīgāka ieroču eksporta politika dalībvalstīs palīdzētu sasniegt Savienības ārpolitikas mērķus, un aicina dalībvalstis ievērojami uzlabot konsekvenci, īstenojot Kopējo nostāju 2008/944/CFSP;
32. uzskata, ka kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) būtu jāpadara demokrātiskāku un efektīvāku, tostarp izmantojot pastāvīgas strukturētas sadarbības mehānismu, nopietni palielinot resursu apvienošanu un kopīgus dalībvalstu projektus; uzskata, ka KDAP efektivitāti var uzlabot, kopīgi plānojot un vadot operācijas, arī attiecībā uz militārām operācijām; atgādina par svarīgo lomu, kāda Savienībai jau pašlaik ir attiecībā uz civilo konfliktu novēršanu, konfliktu risināšanu un miera veidošanu visā pasaulē, un aicina Savienību palielināt attiecīgos resursus; aicina īstenot pilnīgu KDAP demokrātisko pārskatatbildību un pārredzamību;
33. uzsver Komisijas neseno paziņojumu, ka katru gadu 28 dalībvalstu izdevumos aizsardzības jomā varētu ietaupīt EUR 25–100 miljardus; mudina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm īstenot šos ietaupījumus, apvienojot resursus no valsts aizsardzības budžetiem, jo īpaši attiecībā uz pētniecību, attīstību, iepirkumu, ekspluatāciju un apmācību; uzskata, ka šādus valstu apvienotos resursus varētu pārvērst vienā vai vairākos Eiropas aizsardzības fondos;
34. mudina Komisiju pievērst īpašu uzmanību piemērojamiem ES tiesību aktiem aizsardzības jomā un uzsver, ka steidzami jāpiemēro iekšējā tirgus noteikumi, kā tas ir paredzēts Aizsardzības iepirkuma direktīvā, kas varētu mazināt efektivitātes un pārredzamības trūkumu un korupciju;
35. stingri noraida vairākus Komisijas mēģinājumus samazināt un novirzīt finanšu līdzekļus no esošām civiliem mērķiem paredzētām ES budžeta pozīcijām un finanšu instrumentiem, lai finansētu Eiropas aizsardzības rūpniecību, izmantojot gaidāmo Eiropas Aizsardzības fondu un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu; uzskata, ka šādas pārvietošanas no civilā sektora uz aizsardzības rūpniecības nozari vājinās Eiropas ekonomiku, tajā pašā laikā neatrisinot Eiropas aizsardzības nozares strukturālās problēmas, kurām raksturīgs liels efektivitātes trūkums, dublēšanās, rūpnieciskās jaudas pārpalikums, nepietiekama pārredzamība un sadrumstalotība; stingri noraida Komisijas priekšlikumus saistībā ar 2016. gada novembra Paziņojumu par Eiropas Aizsardzības rīcības plānu un saistībā ar 2017. gada 7. jūnija aizsardzības tiesību aktu paketi attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmas (COSME), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), Eiropas satelītnavigācijas programmas, Savienības Zemes novērošanas un monitoringa programmas, ERASMUS+ un Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumu izmantošanu aizsardzības rūpniecisko spēju stiprināšanai; tāpat noraida Komisijas 2016. gada 6. jūlija priekšlikumu izmantot — saistībā ar Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu — 4. izdevumu kategorijas līdzekļus, jo īpaši EKPI un ASI finansējumu, militāro spēju veidošanas programmām un militārajam ekipējumam, kas paredzēts trešām valstīm;
36. aicina modernizēt Savienības tirdzniecības aizsardzības instrumentus un veidot tirdzniecības politiku saskaņā ar ES attīstības mērķiem, mērķiem klimata jomā, prioritātēm vides jomā, kā arī sociālajiem un cilvēktiesību standartiem; uzsver, ka Eiropas iedzīvotāji aizvien kritiskāk vērtē brīvās tirdzniecības nolīgumu faktisko ietekmi, jo tiem var būt arī nevēlamas sekas attiecībā uz nodarbinātību, konkurētspēju un ES cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības standartiem; prasa veikt turpmākus pasākumus, lai palielinātu ES tirdzniecības sarunu pārredzamību, apspriežoties ar Parlamentu katrā sarunu un īstenošanas procesu posmā, un prasa publicēt sarunu dokumentus;
37. aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par papildu pasākumiem saistībā ar Konfliktu izrakteņu regulu;
38. aicina Komisiju iesniegt rīcības plānu, lai cīnītos pret zemes sagrābšanu jaunattīstības valstīs, tostarp izmantojot konkrētus risinājumus, lai nodrošinātu zemes lietojuma drošību saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām un standartiem, kas noteikti Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pamatnostādnēs par zemes īpašumtiesību, zvejas vietu un mežu atbildīgu pārvaldību;
39. aicina Komisiju iesniegt ES rīcības plānu attiecībā uz atmežošanu un meža degradāciju, tostarp konkrētus regulatora pasākumus par piegādes ķēdēm un finanšu darījumiem;
Patiesas Eiropas patvēruma un migrācijas politikas veidošana
40. uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā konkrēti risinājumi bēgļu un migrantu pieplūduma problēmai, jo īpaši vēršoties pie tās cēloņiem un izmantojot holistiskas politikas risinājumus, kas ietver politikas virzienu saskaņotību attiecībā uz attīstību, tirdzniecību, klimatu un investīcijām, vienlaikus nodrošinot, ka tie, kas meklē starptautisko aizsardzību to saņem droši un regulāri, un izveidojot reālistiskus un pieejamus likumīgas migrācijas kanālus;
41. uzskata, ka pārmitināšana būtu jāsaglabā kā ilgstošs risinājums bēgļu pārvietošanai, kas būtu arī beznosacījumu instruments starptautiskai solidaritātei; prasa radīt vairāk pārmitināšanas iespēju, lai pārmitinātu vismaz 500 000 bēgļu gadā no izcelsmes un tranzītvalstīm, kuri, šo skaitu pienācīgi sadalot, veidotu tādu daudzumu, kuru ES spētu pilnībā pārvaldīt;
42. prasa pārskatīt pašreizējo Dublinas regulu, izveidojot jaunu sistēmu, kuras pamatā ir pēc objektīviem kritērijiem noteikta patvēruma meklētāju taisnīga sadale starp dalībvalstīm un kura balstās uz patvēruma meklētāju esošo saikni ar konkrētām dalībvalstīm un viņu vēlmēm, un kurai vajadzētu būt saistošai visām dalībvalstīm un pamatotai uz stimuliem, nevis piespiedu pasākumiem;
43. aicina veikt saskaņotas darbības attiecībā uz likumīgu migrāciju, lai nodrošinātu papildu un elastīgākus likumīgas migrācijas ceļus, tostarp attiecībā uz ģimenes atkalapvienošanos un darbu un vidēju algu sektorā, stiprinot mobilitātes partnerības ar trešām valstīm un veidot ES mēroga mobilitātes paketes ar pietiekamām garantijām, cita starpā attiecībā uz darba un dzīves apstākļiem;
44. aicina, lai Komisija pārskatītu atbilstību starptautiskajām humanitārajām tiesībām un cilvēktiesībām, ko jāpanāk visiem dalībniekiem, kas iesaistīti Savienības ārējo robežu sargāšanā un patvēruma meklētāju uzņemšanā, lai ievērotu cilvēktiesības un uzlabotu neaizsargātu iedzīvotāju aizsardzību; aicina precizēt atšķirību starp nelikumīgas ieceļošanas atbalstīšanas darbībām un parastu iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju rīcību, palīdzot grūtībās nonākušiem cilvēkiem, un nekad nenoteikt kriminālatbildību par humānās palīdzības sniegšanu;
45. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par humanitārajām vīzām;
Iedzīvotāju drošības problēmu novēršana
46. aicina Komisiju ierosināt priekšlikumus, lai uzlabotu tiesībaizsardzības informācijas apmaiņu un palielinātu operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un ar ES aģentūrām nolūkā nodrošināt obligāto informācijas apmaiņu cīņā pret smagiem transnacionāliem noziegumiem;
47. aicina Komisiju novērtēt, kā dalībvalstis izmanto iekšējās drošības vai valsts drošības izņēmumus, īpaši īstenojot LESD V sadaļu, kurā izslēgta ES kompetence un saglabāta dalībvalstu suverenitāte, un kas vēl vairāk vājina ES efektivitāti kopīgu problēmu kopīgā risināšanā; aicina Komisiju nākt klajā ar ES definīcijām jēdzieniem “valsts drošība” un „iekšējā drošība”, lai nodrošinātu juridisko noteiktību cīņā pret terorismu;
48. atkārtoti pauž viedokli, ka represīvu, taču lielā mērā neefektīvu masveida novērošanas un robežkontroles pasākumu ieviešana, kas ierobežo pilsoniskās brīvības, pamattiesības un brīvas pārvietošanās principu, nav pareizais risinājums;
49. atgādina, cik svarīga ir Šengenas brīvās pārvietošanās zona; uzsver, ka ir efektīvi jāpārvalda Savienības ārējās robežas, pamatojoties uz cilvēktiesību tiesisko regulējumu un pilnībā ievērojot starptautiskos un Eiropas tiesību aktus;
Pamattiesību un demokrātijas stiprināšana
50. pauž bažas par to, ka krīžu pavairošanās ir ne vien kaitējusi Eiropas sabiedrības saliedētībai, bet arī iedragājusi Eiropas iedzīvotāju ticību demokrātiskām institūcijām Eiropas Savienības un dažkārt arī valsts līmenī; tādēļ uzskata, ka ES demokrātiskās leģitimitātes uzlabošanai un uzticēšanās atjaunošanai ES spējai kalpot iedzīvotāju interesēm ir jābūt Savienības galvenajai prioritātei;
51. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību paktu starpiestāžu nolīguma veidā atbilstoši ieteikumam, ko Parlaments izklāstījis normatīvajā patstāvīgajā ziņojumā[6];
52. aicina Komisiju steidzami rīkoties un nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumu ES mēroga tiesību aktam par trauksmes cēlēju aizsardzību, paredzot plašu darbības jomu un atbilstīgu juridisko pamatu, lai nodrošinātu horizontālu aizsardzību visu kategoriju trauksmes cēlējiem;
53. atkārto aicinājumu Komisijai nākt klajā ar priekšlikumu pārskatīt regulu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu saskaņā ar ierosinājumiem, kuri iekļauti Parlamenta 2015. gada 28. oktobra rezolūcijā[7];
54. sagaida, ka Komisija grozīs komisāru rīcības kodeksu, kā to solīja priekšsēdētājs J. C. Juncker, saistībā ar nogaidīšanas periodu, ko piemēro bijušajiem komisāriem;
55. aicina Komisiju iesniegt iniciatīvu, lai aizsargātu plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, apkarotu dezinformāciju un naida runu, un veicinātu uz faktiem balstītu demokrātisku viedokļu apmaiņu pat sociālo mediju laikmetā;
56. aicina Komisiju publicēt sen gaidīto otro ES pretkorupcijas ziņojumu, un pievienoties korupcijas apkarošanas mehānismiem, ko paredz ANO Pretkorupcijas konvencija un Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO);
57. aicina Komisiju pieņemt priekšlikumu regulai par atvērtu, efektīvu un neatkarīgu Eiropas pārvaldību;
58. mudina Komisiju rīkoties apņēmīgāk, lai izskaustu pastāvošās atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā, ierosinot direktīvu, kuras pamatā būtu Komisijas 2014. gada ieteikums par atalgojuma pārredzamību; aicina Komisiju un Padomi pastiprināt centienus, lai panāktu politisku vienošanos par priekšlikumu direktīvai par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū[8];
Kā būtu jāuzlabo Eiropas kopīgā darbība?
59. atgādina, ka sākot no klimata pārmaiņām līdz patvērumam un migrācijai, no finanšu tirgiem līdz daudznacionāliem korporatīviem uzņēmumiem un no teroristu tīkliem līdz nefunkcionējošām un agresīvām, autoritārām valstīm, daudzas mūsdienu problēmas ir pārnacionālas un tām nav robežu, tādēļ ir nepieciešami to līmenim atbilstoši pretpasākumi un risinājumi;
60. prasa stiprināt programmas, kas veicina saziņu un apmaiņu kultūras jomā starp Eiropas iedzīvotājiem; uzskata, ka vēl vairāk jāpastiprina dialogs starp Eiropas iestādēm un iedzīvotājiem; uzskata, ka informācija par ES politikas pamatnostādnēm un virzieniem ir jāpadara vieglāk pieejama un saprotamāka iedzīvotājiem visā Savienībā; aicina izstrādāt attiecīgas izglītības un plašsaziņas līdzekļu iniciatīvas, palīdzot iedzīvotājiem izdarīt apzinātu izvēli Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanās;
61. ņemot vērā, ka nepārredzama un vienpusēja lobēšana ir nopietns drauds politikas izstrādei un sabiedrības interesēm, prasa visām ES iestādēm tiekties ievērot augstākos iespējamos pārredzamības, pārskatatbildības un profesionālās ētikas standartus un neatlaidīgi cīnīties pret tendenci nepamanīt interešu konfliktus, kas negatīvi ietekmē lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti, godīgumu un ticamību;
62. atkārtoti norāda, ka ES darbību var ievērojami uzlabot, pamatojoties uz Lisabonas līgumu, jo īpaši pilnībā izmantojot parasto likumdošanas procedūru un kvalificēta vairākuma balsojumu Padomē; šajā sakarībā atbalsta LES 48. panta 7. punktā noteiktās pārejas klauzulas vispārēju izmantošanu; atgādina, ka var izmantot arī ciešākas sadarbības mehānismu, jo īpaši attiecībā uz EMS padziļināšanu, lai vairāk paveiktu KĀDP jomā un panāktu lielāku sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā;
63. uzsver, ka Kopienas metode ir vispiemērotākā Eiropas Savienības darbībai, jo tā ir vienīgā metode, kas ļauj panākt pārredzamību, efektivitāti un izmantot kvalificēta vairākuma balsošanu Padomē un Parlamenta un Padomes vienlīdzīgas likumdevēju tiesības, kā arī novērš iestāžu pienākumu sadrumstalošanos un konkurējošu iestāžu veidošanos;
64. uzskata, ka pēdējo gadu Eiropadomes tendence izmantot starpvaldību paņēmienus apdraud Kopienas metodi un ir Līgumu pārkāpums; atgādina, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropadomes locekļiem ir individuāla pārskatatbildība pret savas valsts parlamentu, bet kolektīva atbildība ir tikai pret sevi, tomēr dalībvalstu parlamentiem ir jābūt informētiem par to īpašo politisko atbildību īstenot pilnīgu demokrātisko kontroli pār saviem pārstāvjiem Eiropadomē;
65. uzsver, ka vajadzīgo nosacījumu radīšanai attiecībā uz demokrātisku un efektīvu darbību, ir tomēr vajadzīga patiesa ES Līgumu pārskatīšana;
66. pauž apņēmību izmantot visus savā rīcībā esošos instrumentus un resursus, lai darbotos kā virzītājspēks atjaunotā demokrātiskā procesā, kas vērsts uz Eiropas Savienības reformu;
°
° °
67. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0312.
- [3] COM(2016)0710.
- [4] OV C 484, 24.12.2016., 7.–8. lpp.
- [5] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (COM(2016)0198) – 2016/0107 (COD)).
- [6] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0409.
- [7] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0382.
- [8] COM/2012/0614- 2012/0299 (COD).