Rezolūcijas priekšlikums - B8-0499/2017Rezolūcijas priekšlikums
B8-0499/2017
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par vaļu medībām Norvēģijā

6.9.2017 - (2017/2712(RSP))

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8-0324/2017, uz kuru jāatbild mutiski,
saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu

Sirpa Pietikäinen PPE grupas vārdā
Renata Briano S&D grupas vārdā
Mark Demesmaeker ECR grupas vārdā
Catherine Bearder ALDE grupas vārdā
Anja Hazekamp GUE/NGL grupas vārdā
Keith Taylor Verts/ALE grupas vārdā
Eleonora Evi EFDD grupas vārdā


Procedūra : 2017/2712(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0499/2017
Iesniegtie teksti :
B8-0499/2017
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B8-0499/2017

Eiropas Parlamenta rezolūcija par vaļu medībām Norvēģijā

(2017/2712(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Starptautiskās Vaļu medību komisijas (IWC) vienošanos par nulles nozveju („moratoriju”) attiecībā uz vaļu medībām komerciālos nolūkos, kura stājās spēkā 1986. gadā,

–  ņemot vērā IWC Rezolūciju 2016-3 par vaļveidīgajiem un viņu nozīmi ekosistēmu darbībai,

–  ņemot vērā IWC Rezolūciju 2014-2 par tālu migrējošiem vaļveidīgajiem,

–  ņemot vērā Aiči mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā, par ko panākta vienošanās saskaņā ar starptautisko Konvenciju par bioloģisko daudzveidību,

–  ņemot vērā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību[1],

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 4. maija Regulu (EK) Nr. 865/2006[2] un Komisijas 2012. gada 23. augusta Regulu (EK) Nr. 791/2012[3],

–  ņemto vērā Komisijas 2012. gada 23. augusta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 792/2012, ar ko paredz noteikumus par to atļauju, sertifikātu un citu dokumentu veidlapu paraugiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, un groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 865/2006[4],

–  ņemot vērā savu 2016. gada 15. septembra rezolūciju par ES stratēģiskajiem mērķiem Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) Pušu konferences 17. sesijā[5],

–  ņemot vērā savu 2009. gada 19. februāra rezolūciju par Kopienas rīcību attiecībā uz vaļu medībām[6],

–  ņemot vērā ES rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai, kas izstrādāts 2016. gadā,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par vaļu medībām Norvēģijā (O-000058/2017 – B8‑0324/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā 1982. gadā Starptautiskā Vaļu medību komisija (IWC) noteica vispārēju moratoriju vaļu medībām komerciālos nolūkos, un šis moratorijs kopš 1986. gada joprojām ir spēkā, lai aizsargātu sugas un to populācijas no izzušanas un ļautu tām atjaunoties;

B.  tā kā Norvēģija, ignorējot šo starptautisko aizliegumu, ir turpinājusi nodarboties ar vaļu medībām un 1993. gadā ar pilnu jaudu atsāka vaļu medības komerciālos nolūkos, ko pamatoja ar oficiālu iebildumu pret moratoriju, kā arī atkāpēm no CITES sarakstiem, kurus pati noteica un uztur spēkā;

C.  tā kā 1979. gada 19. decembrī Norvēģija kļuva par CITES Pusi un bija viena no pirmajām valstīm, kuras piekrita, ka konvencija tām būs saistoša;

D.  tā kā plašsaziņas līdzekļu avoti lēš, ka aptuveni 90 % Norvēģijas nogalināto vaļu ir mātītes, lielākoties grūsnas, jo viņām ir lēnāka reaģēšanas spēja;

E.  tā kā kopš 1986. gada, kad stājās spēkā moratorijs, Norvēģija ir nogalinājusi vairāk nekā 13 000 vaļu[7];

F.  tā kā vaļu medības sagādā šiem dzīvniekiem lielas ciešanas, turklāt apdraud gan šo gudro zīdītāju populācijas sarežģīto sociālo struktūru, gan visu vaļu populāciju kopuma saglabāšanu;

G.  tā kā visas lielo vaļu sugas ir iekļautas Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 A pielikuma sarakstā, un tas liecina, ka tām draud izzušana un ka jebkāda tirdzniecība ar attiecīgo sugu īpatņiem būtu šīm sugām nāvējoša; tā kā minētās regulas 8. panta 1. punktā ir noteikts, ka regulas A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņus aizliegts pirkt, piedāvāt pirkšanai, iegādāties komerciāliem nolūkiem, izstādīt publikai komerciālos nolūkos, lietot komerciāliem mērķiem un pārdošanai, uzglabāt pārdošanai, piedāvāt pārdošanai vai transportēt pārdošanai;

H.  tā kā aizvien vairāk zinātnisku faktu liecina, ka vaļi, iespējams, veicina ekosistēmu produktivitāti un ir svarīgi CO2 līmeņa regulēšanai atmosfērā;

I.  tā kā Norvēģija vienpusēji nosaka savu nozvejas limitu; tā kā 2017. gada vaļu medību sezonai Norvēģija palielināja savu mazā joslvaļa nozvejas kvotu līdz 999 vaļiem (no 880 vaļiem 2016. gadā);

J.  tā kā Norvēģijas vaļu gaļas eksporta apjoms pēdējos gados ir krasi palielinājies; tā kā daļa šī eksporta tiek sūtīta caur ES ostām;

K.  tā kā ir konstatēts, ka 2016. gada oktobrī vien 2948 kg no vaļiem iegūtu Norvēģijas produktu ir eksportēti uz Japānu, tranzītā izmantojot vismaz trīs ES ostas[8];

L.  tā kā vaļu gaļas pārvadājumu tranzīts caur ES ostām ir atļauts, ja vien sūtījumiem ir pievienota derīga CITES dokumentācija saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 338/97;

M.  tā kā primārais CITES mērķis ir bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un jo īpaši sugu saglabāšana; tā kā ES Dzīvotņu direktīva, ar ko nosaka Kopienas nostāju attiecībā uz vaļiem (un delfīniem), neļauj atsākt vaļu medības komerciālos nolūkos nevienā no vaļu populācijām ES ūdeņos;

N.  tā kā Norvēģiju ar Savienību un tās politikas nostādnēm cieši vieno dalība Eiropas Ekonomikas zonā; tā kā, pateicoties šim faktam, gan Norvēģijas, gan ES iedzīvotājiem un valdībām ir izdevies uzturēt spēcīgu kultūras saikni, veselīgas tirdzniecības attiecības un apņemšanos aizsargāt dabu,

1.  aicina Norvēģiju izbeigt jebkādas vaļu medības komerciālos nolūkos un ievērot IWC noteikto moratoriju;

2.  aicina Norvēģiju anulēt atkāpes, ko tā noteikusi attiecībā uz CITES I pielikumā uzskaitītajām lielo vaļu sugām, un izbeigt jebkādu tirdzniecību ar vaļu gaļu un no vaļiem iegūtiem produktiem;

3.  pauž nožēlu, ka Norvēģija subsidē vaļu rūpniecisku ieguvi un veicina vaļu medībās iegūtu produktu patēriņu un izmantošanu; mudina Norvēģiju izbeigt šādas subsīdijas;

4.  stingri atbalsta to, lai arī turpmāk būtu spēkā vispārējais moratorijs attiecībā uz vaļu medībām komerciālos nolūkos un no vaļiem iegūtu produktu starptautiskas komerctirdzniecības aizliegums;

5.  atzīmē, ka dalībvalstis ar parakstu ir apliecinājušas savu apņemšanos īstenot ES rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai; atgādina, ka saskaņā ar minētā plāna 9. darbību dalībvalstis un Komisija ir aicinātas izstrādāt stratēģijas, ar ko panākt, ka valsts līmenī labāk tiek pildīti spēkā esošie ES dzīvās dabas tiesību akti;

6.  pauž nožēlu, ka debatēs, ko Parlaments rīkoja 2017. gada 6. jūlija plenārsēdē, Komisija vai nu nevarēja, vai nevēlējās sniegt Parlamentam informāciju par vaļu gaļas sūtījumiem, kuru pārvadāšanai izmantotas ES ostas; mudina Komisiju apkopot un iesniegt vajadzīgos datus;

7.  aicina Komisiju apsvērt visus iespējamos veidus, kā panākt, lai vaļu gaļas tranzīts caur ES ostām turpmāk ar likumu vairs nebūtu atļauts, cita starpā kā ārkārtas pasākumu ierosinot noteikt šāda tranzīta aizliegumu;

8.  pauž nožēlu, ka Norvēģija savu lēmumu tomēr vēl nav pārskatījusi, lai gan uz to ir bijusi un joprojām ir reakcija diplomātiskā līmenī un plaši starptautiski protesti; aicina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Padomi izmantot divpusējus un daudzpusējus kanālus, lai mudinātu Norvēģiju izbeigt jebkādas vaļu medības komerciālos nolūkos;

9.  mudina Padomi un Komisiju gaidāmajās IWC 67. sesijas sanāksmēs piedalīties ar vienotu nostāju attiecībā uz vaļu medībām, kas būtu vismaz tikpat piesardzīga kā pašreizējā vienotā nostāja, un mudina tās sadarboties ar trešām valstīm, lai panāktu vairākuma atbalstu vaļu rezervātu veidošanai;

10.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Norvēģijas valdībai un parlamentam.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika