Rezolūcijas priekšlikums - B8-0542/2017Rezolūcijas priekšlikums
B8-0542/2017

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par projektu Komisijas regulai, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikumu, aprakstot zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai

28.9.2017 - (D048947/06 – 2017/2872(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. punkta c) apakšpunktu
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Atbildīgie deputāti: Jytte Guteland, Bas Eickhout


Procedūra : 2017/2801(RPS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0542/2017
Iesniegtie teksti :
B8-0542/2017
Pieņemtie teksti :

B8-0542/2017

Eiropas Parlamenta rezolūcija par projektu Komisijas regulai, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikumu, aprakstot zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai

(D048947/06 – 2017/2872(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas regulai, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikumu, aprakstot zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai (D048947/06) (“regulas projekts”)

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK[1], un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu, 78. panta 1. punkta a) apakšpunktu un II pielikuma 3.6.5. punkta otro daļu un 3.8.2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 16. decembra spriedumu[2], un jo īpaši tā 71. un 72. punktu,

–  ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par vielām, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus — stāvoklis pēc Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 16. decembra sprieduma[3],

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 15. jūnija paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par endokrīnajiem disruptoriem un Komisijas tiesību aktu projektiem, kuri ES aug aizsardzības līdzekļu un biocīdu tiesību aktu kontekstā apraksta endokrīno disruptoru noteikšanas zinātniskos kritērijus (COM(2016)0350),

–  ņemot vērā 2017. gada 28. februārī Briselē notikušās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komitejas sanāksmes kopsavilkuma ziņojumu,

–  ņemot vērā 2013. gada 14. marta rezolūciju par sabiedrības veselības aizsardzību pret endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem[4]4,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada jūnija ceļvedi par kritēriju definēšanu tādu vielu identifikācijai, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, saistībā ar Augu aizsardzības līdzekļu regulas un Biocīdu regulas īstenošanu,

–  ņemot vērā vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”[5] (Septītā vides rīcības programma), un jo īpaši tās 50. punkta trešo daļu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006[6],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem[7] un jo īpaši tās 15. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) vadlīnijas “Pieejamo zinātniski recenzēto publikāciju iesniegšana attiecībā uz pesticīdu aktīvo vielu apstiprināšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009”[8]

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera 2017. gada 13. septembra runu par stāvokli Savienībā,

–  ņemot vērā 2012. gada 17. jūlija otro pamatnostādņu projektu par to, kā piemērot uz apdraudējumu pamatotos kritērijus, lai noteiktu ķīmiskas vielas, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības (ED) saistībā ar regulām (EK) Nr. 1107/2009 un (ES) Nr. 528/2012, ko izstrādājusi EFSA, Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) un Kopīgais pētniecības centrs (“pamatnostādņu projekts”);

–  ņemot vērā 5.a panta 3. punkta b) apakšpunktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[9],

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. punkta c) apakšpunktu,

A.  tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.8.2. punktu aktīvo vielu apstiprina tikai tad, ja nav uzskatāms, ka tai piemīt endokrīni graujošas īpašības, kurām būtu toksikoloģiski ievērojama ietekme uz organismiem, ja vien iedarbība ārpus šo darbīgo vielu mērķa grupas reālos piedāvātajos izmantošanas apstākļos ir niecīga (“nošķiršanas kritērijs”);

B.  tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.5. punkta otro daļu Komisijai līdz 2013. gada 14. decembrim bija jāiesniedz Pārtikas un dzīvnieku veselības pastāvīgajai komitejai pasākumu projekts konkrētu zinātnisko kritēriju pieņemšanai, lai noteiktu endokrīno sistēmu noārdošas īpašības;

C.  tā kā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja 2017. gada 4. jūlijā sniedza apstiprinošu atzinumu par regulas projektu, trim dalībvalstīm balsojot pret un četrām dalībvalstīm atturoties;

D.  tā kā regulas projekta pēdējā punktā ir noteikts, ka “ja novērtējamās aktīvās vielas paredzētais augu aizsardzības iedarbības veids ir mērķa organisma, kas nav mugurkaulnieki, kontrole, iedarbojoties uz to endokrīno sistēmu, tad, nosakot, vai vielai piemīt endokrīni disruptīvas īpašības attiecībā uz nemērķa organismiem, neņem vērā šīs vielas iedarbību uz organismiem, kuri pieder pie tā paša taksonomiskā tipa kā mērķa organisms”;

E.  tā kā Vispārējā tiesa savā spriedumā lietā T-521/14 skaidri norādīja, ka “la spécification des critères scientifiques pour la détermination des propriétés perturbant le système endocrinien ne peut se faire que de manière objective, au regard de données scientifiques relatives audit système, indépendamment de toute autre considération, en particulier économique’[10] (71. punkts);

F.  tā kā nebūtu zinātniski atzīt, ka viela ar endokrīnu iedarbības veidu nav uzskatāma par endokrīno disruptoru attiecībā uz nemērķa organismiem;

G.  tā kā šī iemesla dēļ nevar uzskatīt, ka regulas projekts būtu balstīts uz objektīviem zinātniskiem datiem par endokrīno sistēmu, kā to prasījusi Tiesa; tā kā Komisija ar to pārsniedz savas īstenošanas pilnvaras;

H.  tā kā minētā pēdējā punkta patiesais nolūks ir skaidri izklāstīts Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas 2017. gada 28. februārī Briselē notikušās sanāksmes kopsavilkuma ziņojumā, kurā norādīts: “turklāt ir izskaidrota motivācija noteikuma pieņemšanai par aktīvajām vielām, kurām ir paredzēts endokrīns iedarbības veids (turpmāk “augšanas regulatori” (GR)). [...] Noteikums par GR pieļauj izslēgšanas kritēriju nepiemērošanu vielām, kurām ir paredzēts endokrīns iedarbības veids [...]”;

I.  tā kā līdz ar to ir skaidrs, ka minētā pēdējā punkta patiesais nolūks ir faktiski radīt atkāpi no Regulas (EK) No 1107/2009 II pielikuma 3.8.2. punktā paredzētajiem izslēgšanas kritērijiem;

J.  tā kā no Regulas (EK) Nr. 1107/2009 6.–10. apsvēruma un 1. panta 3. punkta izriet, ka, risinot sarežģīto jautājumu par to, kā paredzēt noteikumus par aktīvo vielu apstiprināšanu, bija jārod delikāts līdzsvars starp dažādiem un iespējami pretrunīgiem mērķiem, t. i., lauksaimniecisko ražošanu un iekšējo tirgu, no vienas puses, un veselības un vides aizsardzību, no otras puses;

K.  tā kā Vispārējā tiesa iepriekš minētajā spriedumā nosprieda: ‘Dans ce contexte, il importe de relever que, en adoptant le règlement n° 528/2012, le législateur a procédé à une mise en balance de l’objectif d’amélioration du marché intérieur et de celui de la préservation de la santé humaine, de la santé animale et de l’environnement, que la Commission se doit de respecter et ne saurait remettre en cause [...]. Or, dans le cadre de la mise en œuvre des pouvoirs qui lui sont délégués par le législateur, la Commission ne saurait remettre en cause cet équilibre, ce que cette institution a d’ailleurs en substance admis lors de l’audience’[11] (72. punkts);

L.  tā kā Parlaments šo nostāju ir atkārtojis savā 2016. gada 8. jūnija rezolūcijā, kurā uzsvērts: “Vispārējā tiesa nolēma, ka zinātnisko kritēriju precizēšanu var veikt tikai objektīvi, pamatojoties uz zinātniskiem datiem, kas saistīti ar endokrīno sistēmu, neatkarīgi no visiem citiem apsvērumiem, jo īpaši ekonomiskiem apsvērumiem, un ka Komisija nav tiesīga mainīt normatīvo līdzsvaru, kas noteikts pamataktā, izmantojot pilnvaras, kuras tai piešķirtas saskaņā ar [Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD)] 290. pantu;

M.  tā kā tie paši pilnvaru ierobežojumi attiecas uz Komisijas pilnvarām saistībā ar īstenošanas akta pieņemšanu, ievērojot regulatīvo kontroles procedūru;

N.  tā kā Komisijas 2016. gada 15. jūnija paziņojumā ir norādīts, ka “Komisijas uzdevums šajā darbā ir noteikt kritērijus, pēc kā augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu vajadzībām noteikt, kuras vielas ir endokrīnie disruptori, — nevis lemt, kā šādas vielas reglamentēt. Regulatīvās sekas likumdevējs jau ir noteicis augu aizsardzības līdzekļus reglamentējošos tiesību aktos (2009) un biocīdus reglamentējošos tiesību aktos (2012)”;

O.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.8.2. punktā paredzētais izslēgšanas kritērijs ir attiecīgās regulas būtisks elements;

P.  tā kā saskaņā ar ilgstoši iedibinātu judikatūru tādu reglamentējošu elementu pieņemšana, kas ir būtiski kādā jautājumā, ir tikai ES likumdevēju ziņā, un to nedrīkst deleģēt Komisijai;

Q.  tā kā Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers savā runā par Savienības stāvokli 2017. gadā norādīja, ka tiesiskums ir viens no trim principiem, uz kuriem mūsu Savienībai vienmēr ir jābalstās; tā kā Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers šajā sakarā piebilda: “Viena no izpausmēm, kas raksturo dzīvi Savienībā, kurā valda tiesiskums, ir galīga sprieduma pieņemšana un ievērošana. Mūsu dalībvalstis piešķīra galīgo jurisdikciju Eiropas Tiesai. Tiesas spriedumi ir jāievēro visiem. Mazināt to ietekmi vai mazināt valstu tiesu neatkarību nozīmētu liegt iedzīvotāju pamattiesības. Tiesiskums nav fakultatīvs Eiropas Savienības elements. Tas ir Savienības pamatprincips.”;

R.  tā kā Komisija ir pārsniegusi savas īstenošanas pilnvaras, grozot Regulas (EK) Nr. 1107/2009 būtisku regulējuma elementu, neraugoties uz to, ka Eiropas Tiesas izskatītās lietas T-521-14 tiesvedības laikā atzina savu pilnvaru robežas, neraugoties uz Komisijas apgalvojumiem tās 2016. gada 15. jūnija paziņojumā un neraugoties uz to, ka Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers ir atzinis tiesiskumu par Savienības pamatprincipu;

S.  tā kā faktu, ka Komisija ir pārsniegusi savas īstenošanas pilnvaras, papildus apstiprina Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas 2017. gada 28. februārī Briselē notikušās sanāksmes kopsavilkuma ziņojums, kurā norādīts, ka jaunā klauzula tiktu pievienota kā jauns punkts, kas ir atdalīts no “priekšrakstiem” un novērtējuma principiem un tādējādi vairs nav kritēriju daļa;

T.  tā kā pat tad, ja ar jauniem zinātniskiem un tehniskiem datiem varētu pienācīgi pamatot atkāpes ieviešanu attiecībā uz tādu vielu apstiprināšanas nosacījumiem, kurām ir paredzēts endokrīnās iedarbības veids, šādu atkāpi saskaņā ar LESD 294. pantu varētu ieviest tikai, ar likumdošanas procedūru grozot Regulu (EK) Nr. 1107/2009;

U.  tā kā saskaņā ar Septīto Vides rīcības programmu “Savienība turpinās izstrādāt un īstenot pieejas, kas vērstas uz to, lai mazinātu [...] bažas par endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošo vielu drošību, kas tiks iestrādātas visos attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Jo īpaši Savienība izstrādās saskaņotu pieeju uz apdraudējumu pamatotiem kritērijiem, lai noteiktu endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošās vielas”;

V.  tā kā saskaņā ar Komisijas ceļvedi, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes aicinājumiem un abu likumdevēju atkārtotu aicinājumu Septītajā Vides rīcības programmā, Komisijai būtu jāizstrādā horizontāli uz apdraudējumu pamatoti zinātniskie kritēriji endokrīno disruptoru identificēšanai, lai tos varētu piemērot plašākajos tiesību aktos, kas aptvertu endokrīno disruptoru regulējumu dažādās jomās;

W.  tā kā regulas projektā izklāstītie kritēriji neder horizontālai piemērošanai visos relevantajos Savienības tiesību aktos vismaz divu trūkumu dēļ:

a.  nav ietverta iespējamu endokrīno disruptoru kategorija,

b.  rezolutīvajā daļā par datiem, kuri jāapsver, nav ietverta norāde uz analoģijas principu[12],

  un tādēļ tie nav saderīgi ar Septītās vides rīcības programmas mērķi un saturu;

X.  tā kā apstāklis, ka regulas projektā nav iekļauta iespējamu endokrīno disruptoru kategorija, nozīmē, ka nav iespējams veikt nekādus pasākumus saistībā ar šādām vielām, ja vien netiks iesniegts papildinošs priekšlikums, kuros noteikti šādām vielām paredzēti kritēriji;

Y.  tā kā iespējamu endokrīno disruptoru kategorijas iekļaušana regulas projektā būtu bijusi ārkārtīgi pamatota, jo tā sniegtu pietiekamu aizsardzību pret šādām vielām citās nozarēs, piemēram, kosmētikas nozarē, kurā cita starpā ir aizliegtas vielas, kas ir iespējami kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai sistēmai (CMR vielas), jo īpaši tāpēc, ka Komisijai Regulā (EK) Nr. 1223/2009 bija paredzēts pienākums ne vēlāk kā līdz 2015. gada 11. janvārim attiecīgo regulu pārskatīt saistībā ar vielām, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības;

Z.  tā kā apstāklis, ka nav ietverta iespējamu endokrīno disruptoru kategorija, nozīmē arī to, ka regulas projektā nav ievērota konsekvence ar spēkā esošo CMR vielu klasifikācijas sistēmu, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1272/2008, kurā ir ietverta iespējamu CMR vielu kategorija;

AA.  tā kā atsauces uz analoģijas principu neiekļaušana rezolutīvajā daļā nozīmē, ka gadījumā, ja regulas projektā paredzētie kritēriji būtu jāpiemēro citās jomās, katrai vielai būtu jāveic atsevišķi testi un nebūtu iespējams izmantot ar saistītām ķīmiskām vielām veiktu testu datus, bet, ja konkrētas vielas testos netiktu iegūti dati par šīs vielas nelabvēlīgo ietekmi, vielu nevarētu atzīt par endokrīno disruptoru; tādējādi tiktu atbalstīta nepietiekama testēšana, jo saistībā ar to netiktu veiktas nekādas darbības, un būtu jāveic nevajadzīgi testi ar dzīvniekiem;

AB.  tā kā nepārprotamas norādes uz analoģijas principu trūkums tekstā, kurā runa ir par visu pieejamo datu apsvēršanu, neatbilst spēkā esošajai CMR vielu klasifikācijas sistēmai, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1272/2008, kurā ir nepārprotami paredzēta iespēja piemērot analoģijas principu;

AC.  tā kā regulas projektā endokrīnais iedarbības veids (otrais priekšraksts) ir iekļauts kā būtisks faktors, lai noteiktu, vai viela ir endokrīnais disruptors; tā kā regulas projektā jēdziens “endokrīns iedarbības veids” ir pielīdzināts jēdzienam “maina endokrīnās sistēmas funkciju(-as)”, lai to saskaņotu ar Pasaules Veselības organizācijas definīciju, kas minēta regulas projekta 2. apsvērumā;

AD.  tā kā pamatnostādņu projektā ir sniegta citāda jēdziena “iedarbības veids” definīcija: “Bioloģiski ticama būtisku notikumu secība, kas izraisa novērotu ietekmi, kuru pamato robusti eksperimentāli novērojumi un mehānistiski dati. Iedarbības veids loģiskā struktūrā apraksta būtiskus citoloģiskus un bioķīmiskus notikumus — respektīvi, notikumus, kas ir gan izmērāmi, gan novērotajai ietekmei nepieciešami”;

AE.  tā kā tādējādi pamatnostādņu projektā sniegtā būtiskā jēdziena “iedarbības veids” definīcija ir ievērojami stingrāka nekā kritēriju otrajā priekšrakstā sniegtā definīcija, un līdz ar to tiek nepienācīgi paaugstināta prasību latiņa endokrīno disruptoru noteikšanai;

AF.  tā kā regulas projekta 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajā atsaucē uz esošajiem norādījumiem par izmantojamās zinātniskās literatūras datiem tiek izveidota hierarhija, kurā datiem, kas iegūti saskaņā ar starptautiski atzītiem pētījumu protokoliem, tiek dota priekšroka pār citādi iegūtiem zinātniskiem datiem, tomēr šādi pētījumu protokoli ir pieejami tikai noteiktiem endokrīno disruptoru noteikšanas testu beigupunktiem, un tādējādi pastāv nopietns risks, ka ar neatkarīgu testu datiem vien nepietiks, lai vielu varētu atzīt par endokrīno disruptoru,

1.  izsaka iebildumus pret Komisijas regulas projekta pieņemšanu;

2.  uzskata, ka šis Komisijas regulas projekts pārsniedz Regulā (ES) Nr. 1107/2009 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

3.  prasa Komisijai atsaukt regulas projektu un iesniegt komitejai jaunu projektu;

4.  prasa Komisijai grozīt regulas projektu, svītrojot tā pēdējo punktu:

5.  aicina Komisiju nodrošināt, ka pamatnostādnes uz apdraudējumu pamatotu kritēriju īstenošanai, lai noteiktu ķīmiskas vielas, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības (ED) saistībā ar regulām (EK) Nr. 1107/2009 un (ES) Nr. 528/2012, pilnībā atbilst zinātniskajiem kritērijiem, kurus izmanto, lai noteiktu endokrīni disruptīvas īpašības, tostarp Regulā (EK) Nr. 1272/2008 noteiktajai pierādījumu nozīmīguma pieejai;

6.  aicina Komisiju nodrošināt to, ka tajās pašās vadlīnijās tiek precizēts, ka nepastāv hierarhija, kurā zinātniskiem datiem, kas iegūti saskaņā ar starptautiski atzītiem pētījumu protokoliem, tiek dota priekšroka pār citādi iegūtiem zinātniskiem datiem;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.