Rezolūcijas priekšlikums - B8-0577/2017Rezolūcijas priekšlikums
B8-0577/2017
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā

24.10.2017 - (2017/2897(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Ska Keller, Ulrike Lunacek, Florent Marcellesi, Terry Reintke, Judith Sargentini, Ernest Urtasun, Monika Vana, Molly Scott Cato Verts/ALE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0576/2017

Procedūra : 2017/2897(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0577/2017
Iesniegtie teksti :
B8-0577/2017
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B8-0577/2017

Eiropas Parlamenta rezolūcija par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā

(2017/2897(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 8., 19., 157., 216. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21., 23., 24., 25. un 26. pantu un 31. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Pekinas deklarāciju un Rīcības platformu, kas tika pieņemta 1995. gada 15. septembra Ceturtajā pasaules konferencē par sieviešu tiesībām, kā arī noslēguma dokumentus, kas tika pieņemti ANO īpašajās sesijās “Pekina +5” (2000), “Pekina +10” (2005), “Pekina +15” (2010) un “Pekina +20” (2015),

–  ņemot vērā ANO instrumentus cilvēktiesību jomā, īpaši attiecībā uz sieviešu tiesībām, piemēram, ANO Statūtus, Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un tās protokolus,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk „Stambulas konvencija”),

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011.–2020. gads), ko Eiropas Savienības Padome pieņēma 2011. gada martā[1],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos[2],

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu[3], kurā tiek definēta un nosodīta uzmākšanās un seksuāla uzmākšanās,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI[4],

–  ņemot vērā 2015. gada 9. jūnija rezolūciju par ES stratēģiju sieviešu un vīriešu līdztiesībai laikposmam pēc 2015. gada[5],

–  ņemot vērā 2017. gada 14. marta rezolūciju par dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā 2014. un 2015. gadā[6],

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes saistībā ar vardarbību pret sievietēm un meitenēm un jebkādas pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu,

–  ņemot vērā 2017. gada 12. septembra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienība noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu[7],

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā seksuāla izmantošana, seksuāla uzmākšanās un iebiedēšana dažādos kontekstos, tostarp darbā, ir vardarbība pret sievietēm; tā kā vardarbība pret sievietēm ir brutāls diskriminācijas veids un cilvēktiesību un pamattiesību pārkāpums;

B.  tā kā katra trešā sieviet ir cietusi no fiziskas vai seksuālas vardarbības savā pieauguša cilvēka dzīvē; tā kā līdz par 55 % sieviešu ES ir cietušas no seksuālas uzmākšanās; tā kā 32 % no visām upurēm ES norādīja, ka pārkāpuma izdarītājs bijis priekšnieks, kolēģis vai klients; tā kā 75 % sieviešu profesijās, kur vajadzīga kvalifikācija, vai augstākā līmeņa vadības amatos ir cietušas no seksuālas uzmākšanās; tā kā 61 % pakalpojumu nozarē nodarbināto sieviešu ir cietušas no seksuālas uzmākšanās; tā kā 20 % jauno sieviešu (vecumā no 18 līdz 29 gadiem) ES-28 ir cietušas no uzmākšanās tiešsaistē; tā kā katra desmitā sieviete ir saskārusies ar seksuālu uzmākšanos vai kļuvusi par upuri vajāšanai jauno tehnoloģiju vidē;

C.  tā kā lielā mērā netiek ziņots par visiem seksuālās uzmākšanās un iebiedēšanas gadījumiem; tā kā daudzos gadījumos sievietes neziņo par vardarbību dzimuma dēļ un seksuālu uzmākšanos; tā kā 25 % sieviešu, kas neziņo policijai par seksuālo vardarbību, to izvēlas nedarīt, jo izjūt kaunu; tā kā 20 % nevēlas, lai par to kāds uzzina, un 10 % uzskata, ka policija neko nevarētu darīt vai neko nedarītu;

D.  tā kā iecietība pret seksuālu uzmākšanos un izmantošanu un tās akceptēšana pastāv visos līmeņos; tā kā pastāv bažas raisoša tendence vainot cietušo personu;

E.  tā kā Stambulas konvencijā tiek definēts, ka ar dzimumu saistīta vardarbība ir vardarbība, kas vai nu vērsta pret sievieti tāpēc, ka viņa ir sieviete, vai arī nesamērīgi skar sievietes;

F.  tā kā seksuāla uzmākšanās tiek Direktīvā 2004/113/EK definēta kā jebkāda veida nevēlama vārdiska, nevārdiska vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kuras mērķis vai sekas ir kādas personas cieņas aizskaršana, jo īpaši, ja tā rada iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi;

G.  tā kā uzmākšanās un seksuāla uzmākšanās ir pretrunā principam par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm un diskriminācija dzimuma dēļ;

H.  tā kā dzimumu stereotipi, seksisms, seksuāla uzmākšanās un izmantošana cietušajiem rada fiziskas, seksuālas, emocionālas un psiholoģiskas sekas;

I.  tā kā nevienlīdzīgs varas sadalījums starp sievietēm un vīriešiem, dzimumu stereotipi un seksisms, tostarp ar dzimumu saistīti naidu kurinoši izteikumi gan tiešsaistē, gan bezsaistē, būtībā rada visu veidu vardarbību pret sievietēm;

J.  tā kā iebiedēšana un seksuāla uzmākšanās darbavietā, privātās un sabiedriskās vietās un politiskajā dzīvē ir gan uz dzimumu balstītas vardarbības, nevienlīdzības un dzimumu stereotipu cēlonis, gan sekas;

K.  tā kā dzimumu līdztiesība ir visu atsevišķo sabiedrības locekļu uzdevums un tās dēļ ir nepieciešama aktīva sieviešu un vīriešu līdzdarbība; tā kā iestādēm būtu jāapņemas izstrādāt izglītības kampaņas, kuru mērķauditorija būtu vīrieši un jaunākās paaudzes, lai iesaistītu vīriešus un zēnus kā partnerus, pakāpeniski novēršot un izskaužot jebkāda veida ar dzimumu saistītu vardarbību un veicinot sieviešu izaugsmi vai iespēju nodrošināšanu tām;

L.  tā kā vardarbība un uzmākšanās politiskajā dzīvē neproporcionāli skar sievietes; tā kā šāda vardarbība ir cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp pienākuma nodrošināt sievietēm iespējas brīvi līdzdarboties politiskajā pārstāvībā, pārkāpums;

M.  tā kā Stambulas konvencijā ir prasīts noteikt kriminālatbildību par un pret sievietēm vērstas seksuālās uzmākšanās novēršanu un noteikts, ka puses veic visus nepieciešamos leģislatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka krimināli vai citādi juridiski tiktu sodīta jebkāda nevēlama verbāla, neverbāla vai fiziska seksuālā uzvedība, kuras mērķis vai sekas ir cilvēka cieņas aizskaršana, īpaši tad, ja tiek radīta iebiedējoša, naidīga, pazemojoša, apkaunojoša vai uzbrūkoša vide;

N.  tā kā visas ES dalībvalstis ir parakstījušas Stambulas konvenciju, bet tikai 15 to ir ratificējušas;

O.  tā kā sadalītu datu vākšana ir būtiska, lai izstrādātu atbilstīgas politikas, kuru mērķis ir apkarot seksuālu uzmākšanos, un uzraudzītu to efektivitāti,

Pilnīga neiecietība un cīņa pret seksuālu uzmākšanos un seksuālu izmantošanu ES

1.  stingri nosoda visu veidu seksuālu vardarbību un fizisku vai psiholoģisku uzmākšanos un pauž nožēlu par to, ka pret šiem nodarījumiem izturas pārāk iecietīgi, lai gan tie ir sistēmiski pamattiesību pārkāpumi un smags noziegums, par ko ir jāpiemēro sods; uzskata, ka nesodāmībai ir jāpieliek punkts un ka nodarījumu veicēji ir jāsauc pie atbildības;

2.  aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Stambulas konvenciju, tostarp izveidojot sistēmu sadalītu datu vākšanai, kas aptver datus, kuri sadalīti pēc vainīgo vecuma un dzimuma un attiecībām starp vainīgo un cietušo, un kas ietver seksuālu uzmākšanos;

3.  aicina dalībvalstis noteikt, ka jebkāda veida seksuāla uzmākšanās ir krimināli sodāma darbība, un iesaistīties novēršanas politiku, izglītības un izpratnes veicināšanas kampaņās, lai nodrošinātu, ka nulles tolerances pieeja kļūtu par normu;

4.  aicina dalībvalstis pārtraukt Direktīvas par sieviešu pārstāvību valdēs bloķēšanu; uzsver, ka Komisijas pienākums darīt visu, kas ir tās spēkos, lai panāktu progresu šajā jomā; norāda, ka daudzveidības trūkums un diskriminējoša darba kultūra palielina seksuālas uzmākšanās gadījumu iespējamību; tāpēc uzsver, cik svarīgi ir palielināt sieviešu īpatsvaru visos lēmumu pieņemšanas līmeņos;

5.  aicina Komisiju ļoti steidzami iesniegt priekšlikumu direktīvai par vardarbību pret sievietēm, šīs direktīvas centrā liekot cilvēktiesības un visu cietušo aizsardzību;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt apmācību un spēju veidošanu attiecībā uz cietušo atbalstu visos jautājumos, kas ir saistīti ar vardarbību — gan tiešsaistē, gan bezsaistē —, starp policiju un tiesu iestādēm, kā arī psiholoģisko atbalstu ar šo jautājumu saistītās tiesvedības laikā;

7.  uzsver, cik svarīgi ir, lai visi vīrieši apņemtos mainīties un izbeigt visu veidu uzmākšanos un seksuālu vardarbību, vēršoties pret apstākļiem un struktūrām, kas pieļauj, pat pasīvi, rīcību, kura noved pie šādām darbībām, un ziņojot par jebkādu pārkāpumu vai nepiedienīgu uzvedību;

8.  uzsver, ka izglītības sistēmām un plašsaziņas līdzekļiem ir ļoti liela ietekme attiecībā uz dzimumu atšķirībām un attiecīgi — attiecībā uz izvēli un tiesību pieejamību; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis ievērojami pastiprināt centienus, lai izskaustu stereotipus, un veicināt no stereotipiem brīvu piekļuvi visiem izglītības un nodarbinātības jomā; norāda, ka reklāma var būt efektīvs rīks stereotipu apstrīdēšanai un apkarošanai, kā arī instruments cīņai pret rasismu, seksismu un diskrimināciju, un ka tam ir būtiska nozīme mūsdienu daudzkultūras sabiedrībā;

9.  aicina dalībvalstis iekļaut kā obligātas sastāvdaļas savās izglītības sistēmās izpratnes veicināšanu par seksuālu piekrišanu un seksuālu uzmākšanos;

Seksuāla uzmākšanās Eiropas Parlamentā

10.  stingri nosoda visu veidu seksuālu vardarbību un fizisku vai psiholoģisku uzmākšanos: aicina ES iestādes rādīt vadošu piemēru, nākot klajā ar nulles tolerances rīcības plānu un īstenojot nulles tolerances politiku attiecībā uz visa veida vardarbību, tostarp nodrošinot stabilas un ilgtspējīgas atbalsta struktūras visiem tiem, kas ir pieredzējuši jebkāda veida uzmākšanos;

11.  nosoda seksuālas uzmākšanās gadījumus, kas ir atklāti plašsaziņas līdzekļos, un pauž stingru atbalstu personām, kas cietušas no seksuālas uzmākšanās un seksuālas vardarbības; uzsver, ka, lai ES iestādes tiktu uztvertas nopietni, ir svarīgi, lai tās stingri iestātos pret jebkāda veida diskrimināciju dzimuma dēļ vai jebkādu rīcību, kas kavē dzimumu līdztiesību;

12.  prasa sasaukt neatkarīgu ekspertu komiteju, kas būtu pilnvarota izpētīt situāciju seksuālas uzmākšanās un seksuālas vardarbības jomā Eiropas Parlamentā, un apņemas uzsākt neatkarīgu izmeklēšanu par ziņotajiem gadījumiem un īstenot visstingrākās sankcijas, ja tas nepieciešams, vienlaikus atbalstot un sniedzot juridiskās konsultācijas cietušajiem, ja šajās lietās potenciāli ietverta sodāma rīcība;

13.  prasa Parlamenta attiecīgajām struktūrām izvērtēt un vajadzības gadījumā pārskatīt Parlamenta Padomdevēju komitejas sūdzību par uzmākšanos izskatīšanai starp RDP un deputātiem darbību; prasa pastiprināt Padomdevēju komiteju par aizskarošu izturēšanos darbavietā un šādas izturēšanās novēršanu un izveidot īpašu specializētu darba grupu par seksuālu uzmākšanos, tostarp nodrošināt juridisko konsultantu un medicīnas personālu, lai izmeklētu oficiālas lietas, laika gaitā uzturēt konfidenciālu lietu reģistru un rast vislabākos līdzekļus, lai īstenotu pilnīgas neiecietības pieeju visos iestādes līmeņos;

14.  apņemas pilnībā atbalstīt cietušos iestādē un/vai vietējā policijā ierosinātajās procedūrās, nepieciešamības gadījumā uzsākt ārkārtas aizsardzības pasākumus vai aizsargpasākumus un pilnībā īstenot Civildienesta noteikumu 12.a pantu, nodrošinot, ka gadījumi tiek pilnībā izmeklēti un tiek piemēroti disciplinārie pasākumi;

15.  apņemas nodrošināt visiem darbiniekiem obligātas mācības par cieņu darba vietā, lai nodrošinātu, ka pilnīgas neiecietības pieeja kļūtu par normu; aicina iestādi pilnībā iesaistīties izpratnes veidošanas kampaņās, kurās tiktu iesaistīti visi deputāti un administrācijas dienesti, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajām grupām, piemēram, praktikantiem, reģistrētiem deputātu palīgiem (RDP) un līgumdarbiniekiem; aicina izveidot institucionālu konfidenciālu konsultantu tīklu, lai atbalstītu cietušos un viņus konsultētu palīdzētu, kā tas tiek darīts Komisijā;

°

°  °

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju valstu parlamentiem, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika