Rezolūcijas priekšlikums - B8-0580/2017Rezolūcijas priekšlikums
B8-0580/2017

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā

24.10.2017 - (2017/2897(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,

Beatriz Becerra Basterrechea, Catherine Bearder, Sophia in ‘t Veld, Angelika Mlinar, Izaskun Bilbao Barandica, Filiz Hyusmenova ALDE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0576/2017

Procedūra : 2017/2897(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0580/2017
Iesniegtie teksti :
B8-0580/2017
Pieņemtie teksti :

B8‑0580/2017

Eiropas Parlamenta rezolūcija par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā

(2017/2897(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8., 10., 19. un 157. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, stājās spēkā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada decembrī[1], un jo īpaši tās 20., 21., 23. un 31. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2014. gada ziņojumu „Vardarbība pret sievietēm”[2],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija)[3],

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) Ziņojumu par dzimumu līdztiesības indeksu,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2015. gada 3. decembra darba dokumentu „Stratēģiska iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam” (SWD(2015)0278),

–-  ņemot vērā ES prezidentvalstu trijotnes — Igaunijas, Bulgārijas un Austrijas — 2017. gada jūlija deklarāciju par sieviešu un vīriešu līdztiesību,

–  ņemot vērā ANO 1993. gada Deklarācijas par vardarbības pret sievietēm izskaušanu 2. pantu, kurā noteikts, ka vardarbība pret sievieti ir arī šādas darbības: „fiziska, seksuāla un psiholoģiska vardarbība sabiedrībā, tostarp izvarošana, seksuāla izmantošana, seksuāla uzmākšanās un iebiedēšana darbā, izglītības iestādē vai citur, sieviešu tirdzniecība un piespiedu prostitūcija”,

–  ņemot vērā ANO Ceturto Pasaules sieviešu konferenci Pekinā un Pekinas rīcības platformu līdztiesībai, attīstībai un mieram” (1995),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI[4] (Direktīva par cietušo tiesībām),

–  ņemot vērā pamatnolīgumu par uzmākšanās un vardarbības novēršanu darbavietā (2007) starp ETUC/CES, BUSINESSEUROPE, Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu asociāciju (UEAPME) un Eiropas Politiskās stratēģijas centru (CEEP),

–  ņemot vērā Līdztiesības veicināšanas struktūru Eiropas tīkla (EQUINET) ziņojumu „Sieviešu diskriminācijas, aizskaršanas un nevienlīdzības nepārtrauktā aktualitāte. To līdztiesības veicināšanas struktūru darbs, kas sniedz informāciju Eiropas Komisijas jaunās dzimumu līdztiesības stratēģijas izstrādes nolūkā”, kas publicēts 2015. gadā,

–  ņemot vērā Stambulas Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, jo īpaši tās 2. un 40. pantu[5],

–  ņemot vērā Civildienesta noteikumu 12.a pantu,

–  ņemot vērā 2017. gada 14. marta rezolūciju par dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā 2014. un 2015. gadā[6] un 2015. gada 10. marta rezolūciju par 2013. gadā Eiropas Savienībā sasniegto progresu sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanā[7] ,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā dzimumu līdztiesība ir ES pamatvērtība, kas atzīta līgumos un Pamattiesību hartā un ko ES ir apņēmusies integrēt visās savās darbībās;

B.  tā kā ES ir vērtību kopiena, kuras pamatā ir demokrātija, tiesiskums un pamattiesības, kas ir ietverti Līguma par Eiropas Savienību (LES) pirmajos pantos minētajos pamatprincipos un mērķos, kā arī kritērijos dalībai Savienībā;

C.  tā kā seksuāla uzmākšanās saskaņā ar ES tiesību aktos doto definīciju ir tad, “ja notiek jebkāda veida nevēlama vārdiska, nevārdiska vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kuras mērķis vai sekas ir kādas personas cieņas aizskaršana, jo īpaši, ja tā rada iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi”[8];

D.  tā kā ES tiesību akti aizliedz diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ;

E.  tā kā seksuāla uzmākšanās ir pretrunā dzimumu līdztiesības principam un ir diskriminācija dzimuma dēļ, un tāpēc tā ir aizliegta nodarbinātības jomā, tostarp attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai, profesionālajai izglītībai un paaugstināšanai amatā;

F.  tā kā Pekinas Rīcības platformas definīcija vardarbībai pret sievietēm ietver, bet ne tikai, fizisku, seksuālu un psiholoģisku vardarbību, kas notiek visā sabiedrībā, tostarp izvarošanu, seksuālu izmantošanu, seksuālu uzmākšanos un iebiedēšanu darbā, izglītības iestādēs vai citur[9];

G.  tā kā Direktīvā par cietušo tiesībām vardarbība dzimuma dēļ ir atzīta par vienu no diskriminācijas veidiem un cietušā pamatbrīvību pārkāpumu un tā ietver vardarbību tuvās attiecībās, seksuālu vardarbību (tostarp izvarošanu, seksuālu vardarbību un uzmākšanos), cilvēku tirdzniecību, verdzību, kā arī dažādus kaitējošas darbību veidus, piemēram, piespiedu laulības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un tā dēvētos „goda aizstāvības” noziegumus; tā kā sievietēm, kas cietušas ar dzimumu saistītā vardarbībā, un viņu bērniem bieži ir vajadzīgs īpašs atbalsts un aizsardzība, jo attiecībā uz šādu vardarbību pastāv ļoti liels risks, ka cietušie pastarpināti un atkārtoti kļūs par vardarbības upuriem, tiks iebiedēti vai notiks atriebība pret viņiem[10];

H.  tā kā ES tiesību aktos ir paredzēts ka dalībvalstīm jānodrošina, ka ir izveidotas līdztiesības atbalsta struktūras, kas sniedz neatkarīgu palīdzību personām, kas cietušas no uzmākšanās un seksuāla uzmākšanās, veic neatkarīgus pētījumus, publicē neatkarīgus ziņojumus un sniedz ieteikumus saistībā ar nodarbinātību un profesionālo apmācību, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, un pašnodarbinātajiem;

I.  tā kā ziņojumi liecina, ka seksisms, uzmākšanās un vardarbība pret sievietēm ES iestādēs ir reāla un plaši izplatīta parādība[11],[12];

J.  tā kā saskaņā ar ES Pamattiesību aģentūras (FRA) 2014. gadā visā Eiropā veiktu pētījumu „Vardarbība pret sievietēm” 55 % sieviešu saskaras ar iebiedēšanu un uzmākšanos sabiedriskās vietās un politiskajā dzīvē un 32 % — darba vietā;

K.  tā kā iestādes nesaņem ziņojumus par visiem seksuālās uzmākšanās un iebiedēšanas gadījumiem;

L.  tā kā sociālo partneru organizāciju vadībā sievietes vēl joprojām ir nepietiekami pārstāvētas gan Eiropas, gan valstu līmenī;

M.  tā kā seksuāla uzmākšanās ir definēta ES Civildienesta noteikumu12.a pantā[13];

N.  tā kā nevienlīdzīgs varas sadalījums starp sievietēm un vīriešiem, dzimumu stereotipi un seksisms, tostarp ar dzimumu saistīti naidu kurinoši izteikumi gan tiešsaistē, gan bezsaistē, būtībā rada visu veidu vardarbību pret sievietēm, kas ir novedusi pie vīriešu dominējošā stāvokļa un vīriešu diskriminējošās attieksmes pret sievietēm un kavē sieviešu personības neierobežotu attīstību;

O.  tā kā seksisms nav nevainīga attieksme, bet var novest pie seksuālas uzmākšanās;

P.  tā kā politiķiem, kā pilsoņu ievēlētiem pārstāvjiem ir būtisks pienākums darboties kā pozitīvam piemēram, lai sabiedrībā novērstu un apkarotu seksuālu uzmākšanos,

1.  aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi uzraudzīt to ES direktīvu pareizu īstenošanu, kas aizliedz uzmākšanos, pamatojoties uz dzimumu, un seksuālo uzmākšanos, un nodrošināt, ka visās dalībvalstīs dzimumu līdztiesības atbalsta struktūrām ir skaidras pilnvaras un resursi, lai aptvertu minētās trīs jomas: nodarbinātību, pašnodarbinātību un piekļuvi precēm un pakalpojumiem;

2.  aicina Komisiju novērtēt un salīdzināt pastāvošo paraugpraksi cīņā pret seksuālo uzmākšanos darbavietā, kā arī apmainīties ar to, un izplatīt šā novērtējuma rezultātus attiecībā uz efektīviem pasākumiem, ko dalībvalstis varētu veikt, lai mudinātu uzņēmumus, sociālos partnerus un profesionālajā izglītībā iesaistītās organizācijas ar mērķi novērst visa veida diskrimināciju dzimuma dēļ, jo īpaši attiecībā uz uzmākšanos un seksuālu uzmākšanos darbavietā;

3.  vēlreiz norāda, ka visi uzmākšanās veidi rupji pārkāpj cilvēka cieņu, taču norāda, ka ar dzimumu saistītas vardarbības un diskriminācijas formas, piemēram, seksuāla uzmākšanās, ir sevišķi pazemojošas;

4.  pauž satraukumu, ka uzmākšanās sievietēm tiešsaistē un sociālajos plašsaziņas līdzekļos, sākot no nevēlamiem kontaktiem, āzēšanas, iebiedēšanas tiešsaistē un seksuālas uzmākšanās līdz pat izvarošanas un nonāvēšanas draudiem, mūsu digitālā sabiedrībā kļūst plaši izplatīta parādība, kas rada arī jaunus vardarbības veidus pret sievietēm un meitenēm, piemēram, iebiedēšanu un uzmākšanos tiešsaistē, pazemojošu attēlu izmantošanu tiešsaistē un privātu fotoattēlu un videomateriālu izplatīšanu sociālajos plašsaziņas līdzekļos bez iesaistīto personu piekrišanas;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka ir pieejami finansēšanas mehānismi programmām, kuru mērķis ir izskaust vardarbību pret sievietēm, lai veicinātu informētību un atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas risina ar vardarbību pret sievietēm, tostarp ar seksuālu uzmākšanos, saistītas problēmas;

6.  aicina visas dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, ratificēt un pilnībā īstenot Stambulas konvenciju;

7.  mudina Komisiju un dalībvalstis paātrināt sarunas par Stambulas konvencijas ratifikāciju un īstenošanu;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (EIGE) uzlabot un veicināt attiecīgu dzimumu griezumā sadalītu un salīdzināmu datu par vardarbības, tostarp seksuāla uzmākšanās, gadījumiem vākšanu, lai izveidotu kopēju metodiku, kā salīdzināt datubāzes un datu analīzi, tādējādi nodrošinot labāku izpratni par šo problēmu un uzlabot informētību;

9.  aicina Komisiju iesniegt tiesību aktu, lai atbalstītu dalībvalstis visu veidu vardarbības pret sievietēm un meitenēm un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanā un izskaušanā;

10.  aicina Padomi izmantot pārejas klauzulu, pieņemot vienprātīgu lēmumu, ar ko noteiktu, ka vardarbība pret sievietēm un meitenēm (un citu veidu ar dzimumu saistīta vardarbība) ir nozieguma veids, kā minēts LESD 83. panta 1. punktā;

11.  prasa uzlabot sieviešu iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesos gan arodbiedrībās, gan organizāciju vai uzņēmumu vadības līmenī;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar NVO, sociālajiem partneriem un līdztiesības iestādēm izstrādāt nozīmīgus izpratnes veicināšanas pasākumus attiecībā uz to personu tiesībām, kuras cietušas no seksuālas uzmākšanās un uz dzimumu balstītas diskriminācijas;

13.  uzsver, ka dalībvalstīm, darba devēju organizācijām un arodbiedrībām ir steidzami jāveicina izpratne par seksuālo uzmākšanos un jāatbalsta un jāmudina sievietes nekavējoties ziņot par šādiem gadījumiem;

14.  uzsver, cik svarīgi ir, lai visi vīrieši apņemtos mainīties un izbeigt visu veidu vardarbību un seksuālu vardarbību, vēršoties pret apstākļiem un struktūrām, kas pieļauj, pat pasīvi, rīcību, kura noved pie šāda galarezultāta, un nepieļaujot jebkādu pārkāpumu vai nepiedienīgu uzvedību; aicina dalībvalstis aktīvi iesaistīt vīriešus informētības paaugstināšanas un novēršanas pasākumos;

15.  aicina Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju un Parlamenta administrāciju:

–  steidzami un rūpīgi izskatīt nesenos ziņojumus plašsaziņas līdzekļos par Eiropas Parlamentā notikušiem seksuālas uzmākšanās un ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, darīt šos konstatējumus zināmus Parlamenta deputātiem un ierosināt atbilstošus pasākumus ar mērķi novērst jaunu tamlīdzīgu gadījumu atkārtošanos;

–  veicināt Parlamenta Padomdevēju komitejas, kas izskata sūdzības par uzmākšanos starp reģistrētiem deputātu palīgiem un deputātu, darbību; stiprināt Parlamenta darbinieku konsultatīvās komitejas saistībā ar uzmākšanās novēršanu darbību; izmeklētu oficiāli ierosinātos gadījumos, lai laika gaitā uzturētu konfidenciālu ierosināto lietu reģistru, un pieņemt pasākumus, ar kuriem iestādēs visos līmeņos vislabāk nodrošināt pilnīgu neiecietību;

–  pilnībā atbalstīt cietušos Parlamentā un/vai vietējā policijā ierosinātajās procedūrās; nepieciešamības gadījumā uzsākt ārkārtas aizsardzības pasākumus vai aizsargpasākumus, lai pilnībā īstenotu Civildienesta noteikumu 12. pantu, nodrošinot, ka gadījumi tiek pilnībā izmeklēti un piemēroti disciplinārie pasākumi;

–  nodrošināt visiem darbiniekiem obligātas mācības par cieņu darba vietā, lai nodrošinātu, ka pilnīgas neiecietības pieeja kļūtu par normu; pilnībā iesaistīties izpratnes veidošanas kampaņās, kurās piedalās visi deputāti un administrācijas dienesti, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajām grupām, piemēram, praktikantiem, reģistrētiem deputātu palīgiem un līgumdarbiniekiem, un iestādēs izveidot konfidenciālu konsultantu tīklu, lai atbalstītu un konsultētu cietušos, kā tas ir pieņemts Komisijā;

16.  aicina visus kolēģus atbalstīt un mudināt cietušos runāt un ziņot par seksuālas uzmākšanās gadījumiem, izmantojot Parlamenta administrācijā un/vai policijā paredzētās oficiālas procedūras;

17.  aicina visus politiķus būt par pozitīvu piemēru, lai parlamentos un ārpus tiem novērstu un apkarotu seksuālu uzmākšanos;

18.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai.