REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā
24.10.2017 - (2017/2897(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Elisabeth Morin-Chartier, Manfred Weber, Esteban González Pons PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0576/2017
B8-0582/2017
Eiropas Parlamenta rezolūcija par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem[1],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija)[2], un jo īpaši tās 2. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu,
– ņemot vērā Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu[3],
– ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, piemērošanu[4],
– ņemot vērā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013, un jo īpaši to 12.a pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 25. panta 2. un 3. punktu, kā arī Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 12. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā seksuāla uzmākšanās ir vardarbības pret sievietēm un meitenēm veids un ir visekstrēmākais joprojām pastāvošais diskriminācijas dzimuma dēļ veids; tā kā aptuveni 90 % no seksuālas uzmākšanās upuriem ir sievietes un aptuveni 10 % — vīrieši; tā kā tiek lēsts, ka 28 ES dalībvalstīs 83–102 miljoni sieviešu (45–55 % no visām sievietēm) kopš 15 gadu vecuma ir saskārušās ar vismaz vienu seksuālas uzmākšanās veidu;
B. tā kā uzmākšanās, kas ES tiesībās definēta kā diskriminācija dzimuma dēļ, ir vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principa pārkāpums un tādēļ ir aizliegta nodarbinātības jomā, tostarp attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā;
C. tā kā seksuālas uzmākšanās problēma pastāv visās dalībvalstīs; tā kā cīņai pret uzmākšanos, kas saistīta ar personas dzimumu, un pret seksuālu uzmākšanos, šajā nolūkā paredzot diskriminācijas aizliegumu, ir pievienotā vērtība ES līmenī;
D. tā kā dažādi seksuālas uzmākšanās veidi joprojām ir plaši izplatīti un vispārzināmi Eiropas Savienībā, un tie novērojami dažādās jomās; tā kā lielākā daļa cietušo ir sievietes, tostarp gados jaunas algotas darbinieces, kuras ir īpaši neaizsargātas un bieži saskaras ar šo problēmu;
E. tā kā, neraugoties uz formālu procedūru šīs problēmas novēršanai darbavietā un citās jomās, par seksuālu uzmākšanos bieži netiek ziņots, jo sabiedrība joprojām ir maz informēta par šo problēmu, nav pietiekamu cietušo atbalsta iespēju un pastāv uzskats, ka tas ir sabiedrībai sensitīvs jautājums;
F. tā kā Parlaments ir izveidojis īpašu struktūru un iekšējos noteikumus seksuālas uzmākšanās problēmas risināšanai Parlamentā, proti, darbinieku starpā un reģistrētu deputātu palīgu un Eiropas Parlamenta deputātu starpā, ar mērķi novērtēt iespējamos gadījumus un novērst nepamatotu un nelikumīgu seksuālo uzvedību un uzmākšanās gadījumus,
1. pauž stingru nosodījumu attiecībā uz visiem seksuālas uzmākšanās veidiem un uzstāj, ka ir efektīvi jāpiemēro spēkā esošais tiesiskais regulējums šīs problēmas risināšanai; mudina ES dalībvalstis, kā arī valsts un privātos uzņēmumus veikt turpmākus pasākumus, lai efektīvi izbeigtu un novērstu seksuālu uzmākšanos darbavietā;
2. atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlaments ar Prezidija 2014. gada 14. aprīļa lēmumu pieņēma jaunus noteikumus, kas cita starpā paredz izveidot tādas specializētas struktūras kā Padomdevēja komiteja reģistrētu deputātu palīgu sūdzību izskatīšanai par Eiropas Parlamenta deputātu aizskarošu izturēšanos un šādas izturēšanās novēršanai darbavietā un agrākā Padomdevēja komiteja EP personāla sūdzību izskatīšanai par aizskarošu izturēšanos un tās novēršanai darbavietā; atzinīgi vērtē to, ka ir ieviesta konfidenciāla ziņošana un sākta izpratnes veidošanas kampaņa ar mērķi apkarot seksuālu uzmākšanos Parlamentā; atzinīgi vērtē to, ka citas ES iestādes ir izveidojušas līdzīgas struktūras;
3. atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā #MeToo kustība, kuras mērķis ir ziņot par seksuālu uzmākšanos un vardarbību pret sievietēm; norāda, ka būtu jāievēro īpašas juridiskas procedūras, kas izveidotas ar mērķi risināt seksuālas uzmākšanās gadījumus darbavietā;
4. aicina ES dalībvalstis īstenot pasākumus, lai izveidotu un nodrošinātu to specializēto komiteju efektīvu darbību, kas izmeklē ziņotos seksuālas uzmākšanās gadījumus, un sniegt upuriem atbalstu, izmantojot tās atbalsta iespējas, ko piedāvā specializētu padomdevēju struktūru locekļi un darbinieki, tostarp, ja iespējams, juridiskie konsultanti, medicīnas eksperti un konfidenciāli konsultanti;
5. aicina ES dalībvalstis stiprināt to līdztiesības veicināšanas struktūru cilvēkresursu spējas, kas uzrauga diskriminējošu praksi, nodrošinot pietiekamus resursus to efektīvai darbībai;
6. aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot efektīvas uzraudzības sistēmas, kas ļauj veikt uzraudzības un kontroles pasākumus ar mērķi uzlabot datu konfidenciālu apkopošanu par uzmākšanās un diskriminācijas dzimuma dēļ gadījumiem un nodrošināt upuru konfidenciālu uzklausīšanu un aizsardzību;
7. aicina Komisiju ierosināt skaidrus pasākumus, lai efektīvāk apkarotu seksuālu uzmākšanos darbavietā un cieši uzraudzītu valstu sūdzību izskatīšanas iestāžu un procedūru efektivitāti saistībā ar dzimumu līdztiesības direktīvu īstenošanu;
8. aicina Komisiju novērtēt un salīdzināt, kā arī informēt par pašreizējo paraugpraksi un izplatīt šā novērtējuma rezultātus attiecībā uz to pasākumu efektivitāti, kas veikti seksuālas uzmākšanās darbavietā novēršanai;
9. uzsver īpašas apmācības un izpratnes veidošanas kampaņu nozīmi attiecībā uz pašreizējām oficiālajām procedūrām ziņošanai par seksuālu uzmākšanos darbavietā un cietušo tiesībām, tādējādi īstenojot principu par cieņas aizsardzību darbā un veicinot nulles tolerances pieeju kā normu;
10. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.