REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par daudzpusējām sarunām saistībā ar PTO 11. Ministru konferenci Buenosairesā 2017. gada 10.-13. decembrī
9.11.2017 - (2017/2861(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Bernd Lange, Paul Rübig Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā
B8-0593/2017
Eiropas Parlamenta rezolūcija par daudzpusējām sarunām saistībā ar PTO 11. Ministru konferenci Buenosairesā 2017. gada 10.-13. decembrī
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 2001. gada 14. novembra Dohas ministru deklarāciju[1],
– ņemot vērā PTO 2005. gada 18. decembra Honkongas ministru deklarāciju[2],
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Dohas attīstības programmu (DAP) un it īpaši 2008. gada 9. oktobra[3], 2009. gada 16. decembra[4], 2011. gada 14. septembra[5], 2013. gada 21. novembra[6] un 2015. gada 26. novembra[7] rezolūciju,
– ņemot vērā 2013. gada decembrī Bali notikušās 9. Ministru konferences rezultātus un it īpaši Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu (TAN)[8],
– ņemot vērā 2015. gada decembrī Nairobi notikušās 10. Ministru konferences rezultātus un 2015. gada 19. decembrī pieņemto ministru deklarāciju[9],
– ņemot vērā noslēguma dokumentu, ko vienprātīgi pieņēma 2016. gada 14. jūnijā Ženēvā notikušajā Parlamentārās konferences par PTO ikgadējā sesijā[10],
– ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus[11],
– ņemot vērā sesto vispārējo palīdzības tirdzniecībai pārskatīšanu, kas notika Ženēvā no 2017. gada 11. jūlija līdz 13. jūlijam[12],
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā PTO kopš tās izveides ir bijusi centrāla loma daudzpusēju attiecību stiprināšanā, iekļaujošas pasaules ekonomiskās kārtības veicināšanā un atvērtas, uz noteikumiem balstītas un nediskriminējošas daudzpusējas tirdzniecības sistēmas sekmēšanā; tā kā 2001. gadā tika sākta Dohas sarunu kārta, lai radītu jaunas tirdzniecības iespējas, pastiprinātu daudzpusējas tirdzniecības noteikumus un risinātu tirdzniecības sistēmā pastāvošās nelīdzsvarotības jautājumu, sarunu centrā izvirzot jaunattīstības valstu, it īpaši vismazāk attīstīto valstu (VAV), vajadzības un intereses;
B. tā kā ES ir konsekventi atbalstījusi stingru, daudzpusēju un uz noteikumiem balstītu pieeju tirdzniecībai, vienlaikus atzīstot, ka tirdzniecības atvēršanu un ekonomisko attīstību var veicināt arī papildinošas pieejas, piemēram, divpusēji, reģionāli un daudzpusēji nolīgumi, it īpaši, atraisot liberalizāciju un modernizējot noteikumus, tostarp rīcības noteikumus, politikas jomās, kurām PTO pievērš mazāku uzmanību, un ka papildinošas pieejas var atbalstīt daudzpusēju sistēmu ar nosacījumu, ka šādi nolīgumi atbilst PTO principiem, balstās uz kopīgiem noteikumiem un rada apstākļus iespējamai daudzpusēju attiecību izveidei nākotnē;
C. tā kā sistēmiski nozīmīgi bija 2013. gadā notikušās 9. Ministru konferences rezultāti, it īpaši TAN noslēgšana, jo tas ir visnozīmīgākais daudzpusējais tirdzniecības nolīgums, kas noslēgts kopš PTO izveides 1995. gadā;
D. tā kā daži PTO dalībvalstis cenšas iedragāt pašreizējo starptautiskās tirdzniecības strīdu izšķiršanas modeli; tā kā PTO Apelācijas institūcijas tiesnešu skaits tuvojas minimālajam tās funkcionēšanai nepieciešamajam tiesnešu skaitam; tā kā ASV nesen noraidīja ES un dažu Latīņamerikas valstu priekšlikumus sākt atlases procedūru, lai aizpildītu brīvās štata vietas, kuru skaits arvien palielinās; tā kā šis strupceļš — kura dēļ vakantas jau ir divas no septiņām Apelācijas institūcijas štata vietām — varētu izraisīt pasaules ietekmīgāko tirdzniecības nāciju strīdu pārvaldīšanai svarīgas sistēmas sabrukumu;
E. tā kā ļoti svarīgi bija arī 2015. gadā notikušajā 10. Ministru konferencē panāktie rezultāti — seši ministru lēmumi par lauksaimniecību, kokvilnu un jautājumiem, kas saistīti ar vismazāk attīstītām valstīm, tostarp apņemšanās atcelt eksporta subsīdijas lauksaimniecības preču eksportam, kas, iespējams, ir visnozīmīgākais PTO ietvaros jebkad panāktais iznākums lauksaimniecības jomā;
F. tā kā nesenās diskusijas par to, kā panākt progresu DAP īstenošanā, skaidri parādīja, ka PTO dalībvalstīm ir atšķirīgi viedokļi par to, kā vest sarunas, kas liecina par nepieciešamību pārskatīt vērienīguma pakāpi, lai nodrošinātu reālistisku iznākumu visos sarunu pīlāros, un tā kā šajā pārskatīšanā pilnībā ir jāņem vērā mūsdienu tirdzniecības vides realitāte;
G. tā kā ekonomikas digitālā pārveide atver jaunus tirdzniecības kanālus, ar e-komercijas palīdzību atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) līdzdalību pasaules tirdzniecībā; tā kā tas arvien vairāk tiek uzskatīts par jautājumu, kurā PTO var būt svarīga loma;
H. tā kā PTO 11. Ministru konference (MK11) notiks Buenosairesā (Argentīnā) no 2017. gada 10. decembra līdz 13. decembrim,
1. atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu daudzpusējo attiecību pastāvīgajai vērtībai un prasa izstrādāt tirdzniecības programmu, kuras pamatā būtu brīva, godīga un uz noteikumiem balstīta tirdzniecība, no kuras labumu gūtu visi un ar kuru tiktu atbalstīta ilgtspējīgas attīstības programma, galveno nozīmi piešķirot sociālajām, vides un cilvēktiesībām un nodrošinot to, ka visiem vienādi tiek piemēroti daudzpusējā līmenī pieņemti un saskaņoti noteikumi;
2. uzsver nepieciešamību balstīties uz 9. un 10. Ministru konferencē saskaņotajiem rezultātiem, lai 11. Ministru konferencē, kas notiks Buenosairesā 2017. gada decembrī, tiktu panākts un garantēts būtisks progress nolūkā saglabāt un stiprināt daudzpusēju tirdzniecības struktūru; uzsver, ka, neraugoties uz iepriekš minēto, pusēm būtu jāīsteno jauni politikas mērķi tādās jomās kā digitālā tirdzniecība un investīciju atvieglošana;
3. mudina visas PTO dalībvalstis izmantot nesenā progresa sniegto impulsu, paturot prātā stratēģisko mērķi stiprināt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un nepieciešamību konsolidēt PTO kā tirdzniecības sarunu centru, vienlaikus atzīstot, ka pašlaik aktuālo jautājumu risināšanai ir nepieciešamas jaunas pieejas; atzīst, ka elastīgums, atvērtība, iekļautība un politiska iesaiste būs svarīgi faktori, lai panāktu globālu, līdzsvarotu un reālu progresu visos atlikušajos DAP jautājumos; uzskata, ka kopš Dohas sarunu kārtas sākšanas 2001. gadā pasaule ir būtiski mainījusies ekonomiskā, politiskā un tehnoloģiskā ziņā un ka būtu jāapspriež jauni jautājumi, tādi kā e-komercija, digitālā tirdzniecība, investīciju pārredzamība, subsīdijas un jaudas pārpalikums, globālās vērtības ķēdes, publiskais iepirkums, iekšzemes noteikumi par pakalpojumiem, mikrouzņēmumi un MVU un DAP neietilpstošo tirdzniecības, darba un vides programmu labāka salīdzināmība, jo šādu apspriešanu ir iespējams veikt, neskarot vēl neatrisinātos DAP jautājumus; uzsver nepieciešamību ļaut jaunattīstības valstīm rast pašām savu pieeju tam, kā minētajās jaunajās jomās arī turpmāk nodrošināt vienādas iespējas;
4. uzsver, ka ir svarīgi, lai PTO darbotos kā efektīvs un reāls sarunu forums visos tās dalībniekus interesējošos jautājumos un nodrošinātu platformu atvērtām diskusijām par jautājumiem, kas saistīti ar globālo tirdzniecību;
5. uzsver — lai nodrošinātu pārredzamākas un iekļaujošākas tirdzniecības sarunas, uz Buenosairesu būtu jādodas ar tādu priekšlikumu tekstu, kuru izstrādē jau panākts būtisks progress, jo būtu jānodrošina tas, ka ministru konferences dalībnieki tai ir rūpīgi sagatavojušies ar vispusīgu komitejas līmeņa sarunu palīdzību; šajā sakarā cildina augsta līmeņa sarunas par tādiem jautājumiem kā zivsaimniecības subsīdiju izmantošana cīņā pret pārzveju un nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;
6. pieņem zināšanai priekšlikumus, kas izvirzīti attiecībā uz iekšzemes atbalstu lauksaimniecībai, tostarp ES un Brazīlijas kopīgo priekšlikumu; uzskata, ka progresa panākšana debatēs par minēto jautājumu varētu būt izšķiroši svarīgs MK11 iznākums; šajā sakarā atkārtoti uzsver nepieciešamību rast pastāvīgu risinājumu attiecībā uz publisko krājumu uzturēšanu pārtikas nodrošinājuma nolūkā, atbalstu kokvilnas nozarei un subsīdijām saskaņā ar Nairobi Ministru konferences lēmumu; uzsver, ka nedz sarunas par šo jautājumu, nedz to iespējamo iznākumu nevajadzētu noteikt par svarīgākiem nekā diskusijas par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni;
7. atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi sasniegt progresu sarunās un panākt rezultātus attiecībā uz citiem PTO dalībnieku izvirzītiem jautājumiem, tostarp pakalpojumu iekšzemes regulējumu, e-komerciju, investīciju atvieglošanu, horizontālām subsīdijām, pārredzamības uzlabošanu un labu regulatīvo praksi MVU labā;
8. uzskata, ka ar 2017. gada ministru konferences iznākumu būtu skaidri jāatzīst, ka liela nozīme ir laikposmam līdz 2030. gadam noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Parīzes nolīgumā iekļautajām saistībām cīņas pret klimata pārmaiņām jomā, kā arī tirdzniecības iespējamai lomai to izpildes veicināšanā, un ka šai konferencei ir jānosaka konkrēti šajā sakarā veicami pasākumi, ņemot vērā to, ka pasaules mēroga standarti un daudzpusēji konkurences apstākļi labvēlīgi ietekmē globālo tirdzniecību;
9. atkārtoti apstiprina to, ka pastāv saikne starp dzimumu līdztiesību un iekļaujošu attīstību, un uzsver, ka sieviešu iespēju palielināšanai ir liela nozīme nabadzības izskaušanā un ka šķēršļu sieviešu līdzdalībai tirdzniecībā likvidēšana ir izšķiroši svarīga ekonomikas attīstībai; atzīst nepieciešamību izstrādāt intervences pasākumus, ar kuriem tiktu risināti jautājumi, kas saistīti ar šķēršļiem, kuri ierobežo sieviešu iespējas ekonomikā; aicina PTO dalībvalstis iekļaut darba programmu, lai nodrošinātu, ka viens no 2017. gada ministru konferences rezultātiem ir dzimumu līdztiesību vērā ņemoša tirdzniecības politika;
10. vērš uzmanību uz Sesto tirdzniecības atbalsta pārskatīšanas konferenci “Tirdzniecības, iekļautības un savienojamības veicināšana ilgtspējīgas attīstības sekmēšanas nolūkā”, kura notika 2017. gada jūlijā Ženēvā un kurā īpaša uzmanība tika veltīta arī nepieciešamībai likvidēt digitālo plaisu;
11. atbalsta viedokli, ka minētais būtu jāpārvērš konkrētās darbībās, lai atvieglotu e-komerciju un digitālās iespējas pārvērstu tirdzniecības realitātē; uzsver, ka labāka savienojamība piedāvā lielākas uzņēmējdarbības iespējas, atvieglojot piekļuvi tirgum un samazinot tās izmaksas, tostarp mikrouzņēmumu un MVU vadītājiem jaunattīstības valstīs; šajā sakarā atzīmē, ka joprojām svarīgs risināmais uzdevums ir investīcijas infrastruktūrā un ka ir izšķiroši svarīgi panākt progresu šajā jomā; tādēļ aicina PTO dalībvalstis veicināt investīcijas infrastruktūrā un kā vienu no iespējamām iniciatīvām mudina izvēlēties publiskā un privātā sektora partnerības;
12. uzsver, ka ir svarīgi apspriest iespējamos veidus, kā ar tirdzniecības politikas palīdzību reaģēt uz aizvien pieaugošo servitizācijas parādību preču tirdzniecības jomā (“5. veids”);
13. aicina Komisiju turpināt centienus PTO ietvaros izstrādāt saistošu daudzpusēju e-komercijas jomā piemērojamu rīcības noteikumu kopumu; atbalsta ES paziņojumu “Tiešsaistes darījumu atvieglošanai labvēlīga vide”, ar kuru Pakalpojumu tirdzniecības padomes locekļi tika iepazīstināti 2017. gada jūnijā un kurā sniegts ļoti vajadzīgs un savlaicīgs kopīgu principu kopums patērētāju aizsardzības, nevēlamu ziņojumu, autentifikācijas, uzticamības pakalpojumu un elektronisko līgumu jomā, kam būtu jāpalielina patērētāju uzticēšanās tiešsaistē un jārada digitālai tirdzniecībai labvēlīga vide;
14. mudina atsākt plurilaterālas tirdzniecības sarunas par vides preču nolīgumu;
15. atzinīgi vērtē TAN stāšanos spēkā 2017. gada 22. februārī; uzskata, ka šis nolīgums sniegs ievērojamu labumu visām PTO dalībvalstīm, it īpaši jaunattīstības valstīm, un attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem, uzlabojot pārredzamību un juridisko noteiktību un samazinot administratīvās izmaksas un muitas procedūru ilgumu;
16. uzsver, ka ir svarīgi, lai visas PTO dalībvalstis pildītu Nairobi un Bali pieņemtos lēmumus, tostarp par jaunu eksporta iespēju radīšanu VAV pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši VAV piešķirtajam pakalpojumu atbrīvojumam un par izcelsmes noteikumu regulējuma vienkāršošanu; pieņem zināšanai PTO dalībvalstu pieaugošo interesi par pakalpojumu atvieglošanas nolīgumu; prasa daudzpusējā līmenī palielināt centienus ievērojami vienkāršot un saskaņot izcelsmes noteikumus;
17. uzsver, ka PTO ir izšķiroši svarīga nozīme uz noteikumiem balstītas tirdzniecības sistēmas jomā, un uzskata, ka ir ļoti svarīgi garantēt tās lēmumu īstenošanu, saistošu apņemšanos izpildes nodrošināšanu un tirdzniecības strīdu risināšanu, kā arī uzsver tās unikālo ieguldījumu lielākas pārredzamības un salīdzinošās izvērtēšanas veicināšanā, it īpaši ar tirdzniecības politikas pārskatīšanas mehānisma (TPPM) palīdzību; pauž nopietnas bažas par to, ka Apelācijas institūcijā joprojām ir brīvas vairākas štata vietas un ka tas nopietni ierobežo šīs būtiski svarīgās institūcijas darbu un apdraud tirdzniecības strīdu izšķiršanas mehānisma pienācīgu darbību, un uzstāj uz ātru lēmuma pieņemšanu, lai aizpildītu šīs vietas;
18. uzsver nepieciešamību pēc MK11 noslēguma deklarācijas, kurā dalībvalstis varētu precizēt jaunas jomas un Dohas sarunu kārtas programmā uzskaitītās jomas, kurās tās plāno sākt vai turpināt sarunas;
19. aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka Parlaments arī turpmāk tiek cieši iesaistīts MK11 sagatavošanā, tiek nekavējoties informēts par jaunākajām norisēm un ka ar to notiek apspriešanās 2017. gada ministru konferences laikā; aicina Komisiju turpināt pārliecināt citus PTO dalībniekus par nepieciešamību palielināt PTO parlamentārās dimensijas nozīmi;
20. aicina PTO dalībvalstis nodrošināt demokrātisku leģitimitāti un pārredzamību, pastiprinot PTO parlamentāro dimensiju; šajā sakarā uzsver nepieciešamību nodrošināt to, ka parlamentāriešiem ir labākas iespējas piedalīties tirdzniecības sarunās, ka viņi tiek iesaistīti PTO lēmumu formulēšanā un īstenošanā un ka tirdzniecības politikas nostādnes tiek pienācīgi pārbaudītas iedzīvotāju interesēs;
21. pauž nožēlu par to, ka 9. un 10. oktobrī Marrākešā notikušajā ministru minikonferencē netika panākts būtisks progress saistībā ar MK11; aicina visas puses pilnībā uzņemties atbildību un politiskajās deklarācijās pausto gribu sarunu laikā pārvērst konkrētās darbībās, lai MK11 Buenosairesā tiktu gūti pozitīvi rezultāti un radīts stabils pamatu turpmākām darbībām un lēmumiem pēc 2017. gada ministru konferences;
22. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un PTO ģenerāldirektoram.
- [1] 2001. gada 20. novembra Dohas ministru deklarācija (WT/MIN(01)/DEC/1),
https://www.wto.org/english/thewto_e/minist_e/min01_e/mindecl_e.htm. - [2] 2005. gada 18. decembra Honkongas ministru deklarācija (WT/MIN(05)/DEC),
https://www.wto.org/english/thewto_e/minist_e/min05_e/final_text_e.htm. - [3] OV C 9 E, 15.1.2010., 31. lpp.
- [4] OV C 286 E, 22.10.2010., 1. lpp.
- [5] OV C 51 E, 22.2.2013., 84. lpp.
- [6] OV C 436, 24.12.2016., 6. lpp.
- [7] OV C 366, 27.10.2017., 140. lpp.
- [8] 2013. gada 7. decembra Bali ministru deklarācija (WT/MIN(13)/DEC),
https://www.wto.org/english/thewto_e/minist_e/mc9_e/balideclaration_e.htm. - [9] 2015. gada 19. decembra Nairobi ministru deklarācija (WT/MIN(15)/DEC),
https://www.wto.org/english/thewto_e/minist_e/mc10_e/nairobipackage_e.htm. - [10] http://www.ipu.org/splz-e/trade16/outcome.pdf.
- [11] http://www.un.org/sustainabledevelopment/sustainable-development-goals/.
- [12] https://www.wto.org/english/tratop_e/devel_e/a4t_e/gr17_e/gr17programme_e.htm.