REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Jemenā
22.11.2017 - (2017/2849(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Ángela Vallina, Javier Couso Permuy, Paloma López Bermejo, Patrick Le Hyaric, Merja Kyllönen, Sabine Lösing, Neoklis Sylikiotis, Takis Hadjigeorgiou, Sofia Sakorafa, Marina Albiol Guzmán, Jiří Maštálka, Kateřina Konečná, Dimitrios Papadimoulis, Maria Lidia Senra Rodríguez, João Pimenta Lopes GUE/NGL grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0649/2017
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā paziņojumus par Jemenu un humanitāro situāciju šajā valstī, ar kuriem nākuši klajā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra pārstāvis, ANO ģenerālsekretāra īpašais sūtnis Jemenā Ismail Ould Cheikh Ahmed un ANO ārkārtas palīdzības koordinators Mark Lowcock,
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 16. novembra un 2017. gada 3. aprīļa secinājumus par Jemenu, kā arī Padomes 2017. gada 17. jūlija secinājumus par bada draudu novēršanu,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu par Jemenu un arī humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisāra Christos Stylianides 2017. gada 11. novembra paziņojumu par humanitāro situāciju Jemenā,
– ņemot vērā integrēto reaģēšanas plānu pret holeras uzliesmojumu Jemenā, ko izstrādājis ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA) un kas atjaunināts 2017. gada 23. maijā, un ņemot vērā biroja izstrādāto plānu reaģēšanai uz humanitāro krīzi Jemenā laikposmā no 2017. gada janvāra līdz decembrim,
– ņemot vērā attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas, jo īpaši 2015. gada 14. aprīļa rezolūciju (S/RES/2216), 2016. gada 24. februāra rezolūciju (S/RES/2266) un 2017. gada 23. februāra rezolūciju (S/RES/2342),
– ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par Jemenu, jo īpaši 2015. gada 9. jūlija[1], 2016. gada 25. februāra[2] un 2017. gada 15. jūnija[3] rezolūciju,
– ņemot vērā savu 2014. gada 27. februāra rezolūciju par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu[4],
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un starptautisko humanitāro tiesību principus,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā vairāk nekā divarpus gadus ir turpinājusies ieilgusī hūsītu un Jemenas valdības konfrontācija un tādēļ valstī ir izveidojusies pasaulē pašlaik smagākā humanitārā krīze; tā kā ārkārtīgi daudz cilvēku cieš badu un milzīgā mērogā strauji vēršas plašumā holeras uzliesmojums — tiek lēsts, ka ar holeru saslimušo skaits pārsniedz 925 000 un ka no holeras ir miruši vairāk nekā 2200 cilvēku;
B. tā kā Saūda Arābijas vadītā koalīcija — kuru atbalsta Amerikas Savienotās Valstis un kuras sastāvā ir Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Kuveita, Jordānija, Maroka un Sudāna, — ir bijusi galvenais Jemenas civiliedzīvotāju bojāejas iemesls kopš 2015. gada 26. marta, kad sākās gaisa uzlidojumu kampaņa, lai pie varas atkal nāktu prezidents Abdrabbuh Mansour Hadi; tā kā šī koalīcija ir vainojama smagos pārkāpumos, jo cita starpā ir rīkojusi uzlidojumus mājām, tirgus laukumiem, slimnīcām un skolām, kā rezultātā ir gājuši bojā daudzi tūkstoši civiliedzīvotāju, lielākoties sievietes un bērni;
C. tā kā Saūda Arābija — aizbildinoties ar to, ka esot pārtvērusi hūsītu raidītu ballistisko raķeti, kas mērķēta uz Rijādu, — 2017. gada 6. novembrī atkal ir ieviesusi teju vai pilnīgu blokādi, slēdzot Jemenas sauszemes, jūras un gaisa telpas robežas; tā kā ar to vien, ka nesen atkal ir atvērta Adenas pilsētas osta, neapšaubāmi nepietiek; tā kā koalīcijas ieviestā degvielas blokāde un triecieni pret civilo infrastruktūru ir starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums;
D. tā kā gan Saūda Arābija, gan ASV prezidents vaino Irānu, apgalvojot, ka tā ir atbildīga par ballistiskās raķetes palaišanu; tā kā Irāna šo apsūdzību noliedz un hūsīti uzstāj, ka raķeti Jemenā ir ieguvuši paši;
E. tā kā konflikta laikā ir nogalināti, ievainoti vai sakropļoti vairāk nekā 50 000 civiliedzīvotāju; tā kā ANO steidzami aicina varasiestādes un dažādos grupējumus nodrošināt pastāvīgi pieeju aplenktajām pilsētām, tā ļaujot ANO palīdzēt cilvēkiem, kuriem tas nepieciešams, jo karš Jemenā ir ierindots smagākās humanitārās krīzes kategorijā; tā kā tūkstošiem bēgļu ir izdevies aizbēgt uz kaimiņvalstīm;
F. tā kā Jemena tagad ir pasaulē lielākās pārtikas nodrošinājuma krīzes epicentrs — aptuveni 80 % Jemenas iedzīvotāju (jeb aptuveni 21 miljonam cilvēku) steidzami ir jāsaņem kāda humānā palīdzība, lai atvieglotu izmisīgo vajadzību pēc pārtikas, zālēm un degvielas;
G. tā kā nepietiekams uzturs un holera ir savstarpēji saistīti faktori; tā kā 17 miljoniem cilvēku Jemenā trūkst pārtikas un 7 miljoni no viņiem cieš badu, 3,3 miljoniem ir akūta uztura nepietiekamība un 462 000 bērnu nopietni skārusi ļoti akūta uztura nepietiekamība;
H. tā kā ir ziņots par vērienīgiem pārkāpumiem, kuros vainojams Ansar Allah bruņotais grupējums, cita starpā arī par kājnieku mīnu izmantošanu; tā kā ir bijuši arī gadījumi, kad prezidenta A. M. Hadi un sabiedroto spēki un bruņotie grupējumi bez tiesas sprieduma patvaļīgi ir izpildījuši nāvessodu; tā kā Jemenas konflikta puses ir atbildīgas par civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras objektu haotisku artilērijas apšaudi, tās ir liegušas iespēju piekļūt humānajai palīdzībai un ir atbildīgas par cilvēku patvaļīgu aizturēšanu, piespiedu pazušanu un spīdzināšanu;
I. tā kā valstī ir iestājusies humanitārā katastrofa, un tas cita starpā nozīmē arī bada draudus, ko vēl ļaunākus padara holeras uzliesmojums; tā kā aviācijas uzbrukumu, artilērijas apšaudes un vardarbības dēļ jemeniešu ģimenes joprojām ir spiestas pamest savas mājas un tādēļ miljonos mērāms iekšzemē pārvietoto personu skaits; tā kā vairāk nekā 8 miljoniem cilvēku vairs nav droši pieejams nekaitīgs dzeramais ūdens, jo kaujās ir izpostīta lielākā daļa ūdensapgādes infrastruktūras; tā kā lielākajai daļai Jemenas iedzīvotāju nav pieejama pienācīgai veselības aprūpei vajadzīgā palīdzība;
J. tā kā organizācijas „Glābiet bērnus” (Save the Children) dati liecina, ka Jemenā katru dienu mirst 130 bērni; tā kā papildus tiem 1,6 miljoniem, kas skolu neapmeklēja jau pirms konflikta sākšanās, vēl vismaz 1,8 miljoniem bērnu ir nācies pamest skolu;
K. tā kā sievietes Jemenā tradicionāli ir bijušas stipri neaizsargātas pret ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, pret bērnu laulībām un vardarbību, un valstī nav juridiski noteikts dzimumpilngadības vecums; tā kā sievietēm mazāk kā vīriešiem ir pieejama medicīniskā aprūpe, tiesības uz īpašumu, izglītība un apmācība; tā kā konflikta ietekmē situācija ir pasliktinājusies un tiek lēsts, ka 2,6 miljoniem sieviešu un meiteņu draud ar dzimumu saistīta vardarbība; tā kā bērnu laulību skaits pēdējos divos gados ir krietni pieaudzis; tā kā aptuveni 30 % gadījumu pārvietoto mājsaimniecību aprūpētājas ir sievietes; tā kā vairs nav pieejamas zāles pret daudzām hroniskām slimībām un tā kā Jemenā ir viens no augstākajiem mātes mirstības rādītājiem; tā kā grūtniecēm un zīdītājām, kuras nesaņem pietiekamu uzturu, ir lielāka iespēja inficēties ar holeru un lielāks asiņošanas risks, kas būtiski palielina komplikāciju un nāves iespējamību dzemdībās;
L. tā kā Jemenā, kas ir vienīgā valsts Arābijas pussalā, kura parakstījusi Bēgļu konvenciju un tās protokolu, ir aptuveni 280 000 bēgļu, pārsvarā no Somālijas; tā kā, konfliktam saasinoties, aizsardzība ir vajadzīga arī šiem bēgļiem; tā kā tiek ziņots, ka aptuveni 30 600 somāliešu jau ir atgriezušies Somālijā, un ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos ir izveidojis atgriešanās palīdzības dienestus;
M. tā kā konflikts un tā radītais drošības vakuums ir bijis par iemeslu tam, ka savu darbību valstī bīstami izvērsuši ekstrēmistu grupējumi; tā kā Al-Qaeda ir nostiprinājis savu klātbūtni Arābijas pussalā un Da’esh ir turpinājis iesākto uzbrukumu un slepkavību kampaņu;
N. tā kā ANO paspārnē notiekošo sarunu process ir iesaldēts un, šķiet, ne tuvu nav rasts konflikta politisks risinājums;
O. tā kā Jemena ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē; tā kā pirms kara sākuma puse no jemeniešiem jau dzīvoja zem nabadzības sliekšņa, divas trešdaļas jauniešu bija bezdarbnieki un sociālie pamatpakalpojumi bija tuvu sabrukumam;
P. tā kā konflikts tiek atspoguļots kā šiītu un sunnītu sadursme, tā cenšoties slēpt patiesos konflikta ģeopolitiskos cēloņus; tā kā Saūda Arābija vaino hūsītus par to, ka viņi saņemot Irānas atbalstu, un uzskata viņus par draudu Saūda Arābijas drošībai; tā kā sarežģītajam konfliktam Jemenā ir raksturīgi daži pastarpināta kara elementi; tā kā to skaidri apliecina spēcīgā Al-Qaeda klātbūtne, separātistu kustība un zaidi šiītu nemiernieki valsts ziemeļos, kā arī kaujas starp hūsītiem un bruņotajiem grupējumiem valsts dienvidos; tā kā konflikts ir veicinājis Da’esh sabiedroto grupējumu ekspansiju valstī;
Q. tā kā ES un ANO ir noteikušas Jemenai ieroču embargo un ES ar attiecīgām sankcijām ir vērsusies tieši pret hūsītu vadītājiem; tā kā 17 ES dalībvalstis, tostarp Apvienotā Karaliste, Spānija, Francija, Itālija un Vācija, tomēr turpina pārdot ieročus Saūda Arābijai; tā kā jo īpaši Apvienotā Karaliste, Francija un Spānija ir būtiski palielinājušas ieroču piegādi konfliktā iesaistītajām pusēm;
R. tā kā Jemenā, netālu no al-Houta pilsētas valsts dienvidos atrodas ASV al-Annad militārā bāze, no kuras pēc amerikāņu pavēles ir vērsti bezpilota lidaparātu triecienuzbrukumi pret iespējamiem Al-Qaeda vietējā atzara locekļiem; tā kā ASV bezpilota lidaparātu triecienuzbrukumi un nāvessoda izpildīšana bez tiesas sprieduma, kas Jemenā notiek kopš 2002. gada, ir divi faktori, kuri situāciju valstī ir vēl vairāk destabilizējuši; tā kā ziņojumos par Jemenu, ko sniedzis ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR), ir norādīts, ka bezpilota lidaparātu triecienuzbrukumos ir nogalināts vairāk civiliedzīvotāju nekā iespējamo teroristu/Al-Qaeda locekļu darbības rezultātā;
S. tā kā nāvējošu bezpilota lidaparātu triecienuzbrukumu skaits Jemenā ir dramatiski palielinājies līdz ar D. Trampa (D. Trump) administrācijas nākšanu pie varas — masīvs pieaugums par 231 procentu kopš 2016. gada un vismaz 115 šogad izpildīti triecienuzbrukumi, tostarp divi sauszemes uzbrukumi; tā kā ir pierādījumi, kas liecina, ka ES dalībvalstis — piemēram, Apvienotā Karaliste, Itālija un Vācija, — gan tieši, gan netieši atbalsta šādas nāvējošas operācijas, nodrošinot izlūkošanu un sniedzot citu operatīvo palīdzību;
T. tā kā Jemenas ģeogrāfiskā atrašanās vieta — pie ieejas Sarkanajā jūrā, kas caur Suecas kanālu ļauj nokļūt Adenas līci, — ir stratēģiski nozīmīga saistībā ar svarīgiem jūras ceļiem un enerģijas resursiem,
1. ir ļoti nobažījies par konflikta eskalāciju Jemenā, kā rezultātā tagad ir iestājusies humanitārā krīze, un par dramatisku situācijas pasliktināšanos, ko veicina Saūda Arābijas pilnībā atjaunotā blokāde;
2. nosoda vardarbību pret civiliedzīvotājiem neatkarīgi no tā, vai pie tās vainojama kāda no konfliktā iesaistītajām pusēm, teroristi vai citi bruņotie grupējumi, jo šādu nodarījumu rezultātā valsts ir nonākusi smagā humanitārās krīzes situācijā, tiek ievainoti un nogalināti tūkstošiem civiliedzīvotāju un vairākos miljonos ir mērāms pārvietoto personu skaits; pauž visdziļāko nožēlu un līdzjūtību upuru ģimenēm;
3. nosoda haotiskos militāros triecienuzbrukumus, ko Jemenā veikuši Saūda Arābijas vadītās koalīcijas spēki un kas joprojām ir galvenais iemesls, kādēļ iet bojā civiliedzīvotāji; turklāt nosoda Saūda Arābijas rīcību, kas ir atjaunojusi Jemenas blokādi, un mudina blokādi pilnībā atcelt; aicina Saūda Arābiju un tās vadīto koalīciju nodrošināt, lai pastāvīgi būtu pieejamas visas ostas un sauszemes ceļi, tā ļaujot sniegt steidzamu humāno palīdzību Jemenas iedzīvotājiem;
4. atkārtoti apliecina, ka pilnībā atbalsta centienus, ko īsteno ANO un ANO ģenerālsekretāra īpašais sūtnis Jemenā; ir pārliecināts, ka konfliktam Jemenā ir iespējams tikai politisks risinājums; tāpēc aicina visas puses Jemenā Apvienoto Nāciju Organizācijas uzraudzībā steidzami vienoties par karadarbības izbeigšanu kā pirmo soli ceļā uz miera sarunu atsākšanu, kas noslēgtos ar pašas Jemenas vadītu iekļaujošu politisko sarunu procesu, lai atjaunotu valstī mieru;
5. atgādina visām pusēm, jo īpaši Saūda Arābijai un tās koalīcijai, ka tām ir jāpanāk starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību ievērošana, proti, jāaizsargā civiliedzīvotāji, jāatturas no uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai un jānodrošina humānās palīdzības organizācijām iespēja droši un netraucēti iekļūt valstī;
6. ir pārliecināts, ka Saūda Arābijas iejaukšanās mērķis ir pastiprināt savu kontroli reģionā un ka tā tikai vairos Jemenas tautas ciešanas un padziļinās šķelšanos starp Tuvo Austrumu tautām; ir nobažījies par augošo saspīlējumu reģionā, ko vēl vairāk saasina pasākumi, kurus vienpusēji īsteno Saūda Arābija, vēršoties pret citiem Persijas līča arābu valstu sadarbības padomes locekļiem, piemēram, pret Kataru;
7. aicina visas konfliktā iesaistītās puses darīt visu, kas nepieciešams, lai nepieļautu nekādu vardarbību pret civiliedzīvotājiem, arī seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, un lai uz to reaģētu; stingri nosoda bērnu tiesību pārkāpumus; ir pamatīgi nobažījies par ziņojumiem, kas liecina, ka hūsīti, Ansar Al-Sharia un valdības spēki izmanto bērnus kareivjus un ka bērniem ir ierobežota piekļuve veselības pamataprūpei un izglītībai; pieprasa, lai personas, kas vainojamas cilvēktiesību pārkāpumos un noziegumos vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumos, par saviem nodarījumiem tiktu sauktas pie atbildības;
8. asi kritizē ieroču intensīvu tirdzniecību, ko ar dažādām reģiona valstīm īsteno ES dalībvalstis, piemēram, Apvienotā Karaliste, Spānija, Francija un Vācija; prasa nekavējoties apturēt ieroču nodošanu un militāro atbalstu Saūda Arābijai un tās koalīcijas partneriem; atkārtoti aicina Padomi noteikt ES ieroču embargo pret Saūda Arābiju, ņemot vērā, ka tā tiek apsūdzēta nopietnos starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumos Jemenā un ka tāpēc atļauja turpināt pārdot ieročus Saūda Arābijai būtu Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP[5] pārkāpums;
9. pauž nožēlu par to, ka nav sācies neatkarīgs izmeklēšanas process par koalīcijas spēku 2016. gada 8. oktobra gaisa uzbrukumu ļaužu pārpildītajai apbedīšanas ceremonijai Jemenas galvaspilsētā (Sana’a), kad, saskaņā ar ziņojumu, ko 2017. gada 27. janvārī sagatavojusi ANO ekspertu grupa Jemenas jautājumā, tika nogalināti 132 un ievainoti 695 cilvēki;
10. ir nobažījies, ka Al-Qaeda atzars Arābijas pussalā un Da’esh varētu savā labā izmantot politiskās un drošības situācijas pasliktināšanos Jemenā; atgādina, ka noziedzīgs un neattaisnojams ir ikviens terora akts neatkarīgi no tā, kāds tam ir bijis iemesls, un neatkarīgi no tā, kad, kur un kurš to ir pastrādājis;
11. ir pārliecināts, ka ar ilgtermiņa risinājumu būtu jāvēršas pret valsts nabadzības un nestabilitātes pamatcēloņiem un arī jāpanāk Jemenas tautas likumīgo prasību un cerību piepildījums; vēlreiz apliecina, ka atbalsta jebkādus politiskos centienus miermīlīgā ceļā aizsargāt Jemenas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti;
12. pauž dziļu nožēlu, ka pēdējos divos gados starptautiskā kopiena un plašsaziņas līdzekļi nav pievēruši uzmanību konfliktam, kura rezultātā tagad Jemenā ir iestājusies humanitārā katastrofa;
13. noraida jebkādu militāru iejaukšanos valstī neatkarīgi no tā, vai to īsteno Saūda Arābija vai Irāna, arābu vai rietumu valstis; ir ļoti nobažījies par saspīlējuma eskalāciju reģionā, ko vēl vairāk ir veicinājuši prezidenta D. Trampa paziņojumi par Irānas līdzdalību; uzsver, ka karš Jemenā nav vienkārši konflikts starp šiītiem un sunnītiem; pauž nosodījumu tam, ka reliģiskas atšķirības tiek izmantotas — kā to jo īpaši dara Saūda Arābija —, lai veicinātu politiskas krīzes un sektu karus;
14. nosoda ES, kura pieļauj reģionā valdošo diktatūru noziedzīgus nodarījumus, tā kļūstot par līdzdalībnieci; ārkārtīgi kritiski vērtē dažādu rietumvalstu iejaukšanos, kas pēdējos gados ir būtiski veicinājusi konfliktu saasināšanos šajā pasaules daļā; norāda, ka militārs reģiona konfliktu risinājums nav iespējams; noraida iespējas lietot jēdzienu „pienākums aizsargāt”, kuru kā ieganstu izmanto arī dažādas Jemenas konfliktā iesaistītās puses, jo tas ir starptautisko tiesību pārkāpums un nenodrošina pienācīgu juridisko pamatu, lai attaisnotu vienpusēju spēka pielietošanu;
15. aicina starptautisko kopienu un jo īpaši tādas dalībvalstis kā Apvienoto Karalisti, Franciju, Spāniju un Vāciju izbeigt ieroču nodošanu visām pusēm, kuras minētajā valstī karo, un tādējādi īstenot Jemenai noteikto ANO ieroču embargo, kā norādīts ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 2216(2015) 14. punktā, darot visu, kas nepieciešams, lai nepieļautu ieroču tiešu vai netiešu piegādi, pārdošanu vai nodošanu konkrētām personām un struktūrām vai tiem, kuri Jemenā rīkojas attiecīgo personu un struktūru vārdā vai vadībā, un nepieļaujot arī iespēju tām šādi gūt kādu labumu;
16. nosoda to, ka laikā, kad pie varas bija ASV prezidenta B. Obamas (B. Obama) administrācija, militārām aizjūras operācijām aizvien biežāk tika izmantoti bezpilota lidaparāti un ka šādu lidaparātu izmantošana ir palielinājusies vēl vairāk līdz ar D. Trampa administrācijas nākšanu pie varas; stingri iestājas pret bezpilota lidaparātu izmantošanu cilvēku nogalināšanai svešā teritorijā bez tiesas sprieduma; prasa noteikt, ka bezpilota lidaparātus šādā nolūkā izmantot ir aizliegts, un šajā sakarībā atsaucas uz savu iepriekšminēto 2014. gada 27. februāra rezolūciju par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu, kuras 2. punkta a) un b) apakšpunktā Komisijas priekšsēdētāja vietniece/Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstis un Padome ir aicinātas „noraidīt un aizliegt cilvēku mērķtiecīgu nogalināšanu bez tiesas spriedumaˮ un „panākt, lai dalībvalstis, pildot savas juridiskās saistības, neveic cilvēku nelikumīgu mērķtiecīgu nogalināšanu vai nepalīdz šādu nogalināšanu veikt citām valstīmˮ;
17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Jemenas valdībai, kā arī Persijas līča arābu valstu sadarbības padomes un ANO Ģenerālās asamblejas locekļiem.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0270.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0066.
- [3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0273.
- [4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0172.
- [5] OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.