Procedūra : 2017/2973(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0671/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0671/2017

Debates :

PV 12/12/2017 - 11
CRE 12/12/2017 - 11

Balsojumi :

PV 14/12/2017 - 8.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0500

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 415kWORD 53k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0668/2017
6.12.2017
PE614.290v01-00
 
B8-0671/2017

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par rohingu stāvokli (2017/2973(RSP))


Rolandas Paksas, Isabella Adinolfi, Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par rohingu stāvokli (2017/2973(RSP))  
B8-0671/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Mjanmu un par rohingu musulmaņu stāvokli, jo īpaši 2016. gada 7. jūlija rezolūciju(1) un 2016. gada 15. decembra rezolūciju(2), kā arī 2017. gada 16. marta rezolūciju par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās(3), 2017. gada 13. jūnija rezolūciju par bezvalstniecību Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā(4) un 2017. gada 14. septembra rezolūciju par Mjanmu, jo īpaši rohingu stāvokli(5),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus par ES stratēģiju attiecībā uz Mjanmu/Birmu,

–  ņemot vērā Komisijas un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) kopējo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Elementi ES stratēģijai attiecībā uz Mjanmu/Birmu: īpaša partnerība demokrātijai, mieram un labklājībai” (JOIN(2016)0024),

–  ņemot vērā PV/AP runaspersonas 2016. gada 2. decembra paziņojumu par neseno vardarbības saasināšanos Mjanmā un PV/AP 2017. gada 6. septembra paziņojumu par stāvokli Rakhainas pavalstī,

–  ņemot vērā kopīgo paziņojumu presei par trešo ES un Mjanmas cilvēktiesību dialogu 2016. gada 25. novembrī,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 4. decembra secinājumus par bezvalstniecību,

–  ņemot vērā jaunākos — Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) 2016. gada 29. novembra un ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā 2016. gada 18. novembra — ziņojumus par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Rakhainas pavalsts ziemeļu daļā,

–  ņemot vērā Augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2016. gada 20. jūnija ziņojumu „Rohingu musulmaņu un citu Mjanmas minoritāšu cilvēktiesību situācija” un ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā 2016. gada 18. marta ziņojumu,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā Yanghee Lee 2017. gada 20. janvāra misijas noslēguma paziņojumu, kurā secināts, ka “šobrīd situācija ir sliktāka nekā jebkad iepriekšējo dažu gadu laikā”,

–  ņemot vērā padomdevējas komisijas galīgo ziņojumu par Rakhainas pavalsti,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes priekšsēdētāja 6. novembra paziņojumu, aicinot Mjanmas valdību izbeigt pārmērīga militāra spēka lietošanu un starpkopienu vardarbību Rakhainas pavalstī Mjanmā,

–  ņemot vērā ANO 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un tās 1967. gada protokolu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) globālo rīcības plānu 2014.–2024. gadam par bezvalstniecības izbeigšanu,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1954. gada Konvenciju par bezvalstnieku statusu un 1961. gada Konvenciju par bezvalstniecības samazināšanu,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautiskos paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un 1966. gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) hartu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Rakhainas pavalstī Mjanmā dzīvo aptuveni viens miljons rohingu, kas pieder minoritātes grupai un ir pakļauti represijām un nepārtrauktiem, smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp draudiem dzīvībai un drošībai, aizliegumam izmantot tiesības uz veselības aprūpi un izglītību, piespiedu darbam, seksuālajai vardarbībai un viņu politisko tiesību ierobežojumiem;

B.  tā kā rohingi ir viena no pasaulē visvairāk vajātajām minoritātēm un veido vienu no pasaulē lielākajām bezvalstnieku grupām, bezvalstnieku statusu oficiāli iegūstot 1982. gadā, kad stājās spēkā Birmas pilsonības likums, kas noteica stingrus pārvietošanās brīvības ierobežojumus un aizliedza dzīvot ārpus nometnēm;

C.  tā kā vietējie un starptautiskie pasākumi, kas veikti, reaģējot uz rohingu cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos un viņus skarošo humanitāro krīzi, ir bijuši lielā mērā nepietiekami un daudzi instrumenti, ar ko risināt šo jautājumu, vēl nav izpētīti;

D.  tā kā 2017. gada 25. augustā rohingu kaujinieki saskaņoti uzbruka vairāk nekā 30 policijas posteņiem un armijas bāzei Rakhainas pavalsts ziemeļu daļā; tā kā uzbrucēji nogalināja vairāk nekā desmit policistus un Arakan rohingu Pestīšanas Armija (ARSA) uzņēmās atbildību par šo uzbrukumu;

E.  tā kā tas izraisīja ievērojamu militāro pretuzbrukumu, kā arī nopietnus un plaša mēroga cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp slepkavības, izvarošanu un spīdzināšanu; tā kā cilvēktiesību organizācijas, galvenokārt Human Rights Watch, izmantojot satelītu attēlus, ir ziņojušas par masveida māju un citu ēku sagraušanu Rakhainas pavalsts ziemeļu daļā, kas pašlaik nav pieejama NVO un neatkarīgiem novērotājiem; tā kā ir ziņots par 700 ēku sadedzināšanu rohingu apdzīvotajā Chein Khar Li ciematā Rakhainas pavalsts ziemeļu daļā, gandrīz pilnībā to iznīcinot;

F.  tā kā kopš šiem notikumiem vairāk nekā 625 000 rohingu meklēja patvērumu Bangladešā; tā kā bēgļi no Mjanmas, no kuriem daudzi ir sievietes un bērni, bēg pa bīstamu maršrutu, saskaroties ar apšaudēm un nedrošiem apstākļiem, kā arī badu un medicīniskās palīdzības trūkumu; tā kā desmitiem rohingu , tostarp sievietes un bērni, ir gājuši bojā ceļā; tā kā Bangladešas krasta apsardzes darbinieki ir atraduši desmitiem to cilvēku līķus, kuri zaudējuši dzīvību bēgot;

G.  tā kā Bangladešas jau ir uzņēmusi aptuveni 300 000 rohingu bēgļus, kas ieradušies valstī pēdējo gadu desmitu laikā;

H.  tā kā Bangladeša ir iesniegusi sūdzību pret Mjanmas iestādēm par tādu kājnieku mīnu izvietošanu gar tās robežu ar Bangladešu, kas neļauj atgriezties rohingu musulmaņiem, kuri bēg no vardarbības;

I.  tā kā ANO un starptautisko nevalstisko organizāciju (NVO) darbiniekiem ir aizliegts iebraukt konflikta skartajās zonās un ANO aģentūras nespēj sniegt humāno palīdzību, tostarp piegādāt pārtiku, ūdeni un medikamentus rohingiem; tā kā Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai ir tikai daļēji nodrošināta iespēja sniegt humāno palīdzību, ļaujot sasniegt tikai 10 % cilvēku, kuriem tā nepieciešama; tā kā Rakhainas pavalsts ziemeļu daļā joprojām ir apgrūtināta humānās palīdzības piekļuve, neraugoties uz vienošanos, kas 2017. gada 27. oktobrī panākta ar Pasaules Pārtikas programmu;

J.  tā kā šo piekļuves ierobežojumu dēļ nav pietiekami daudz informācijas par iedzīvotāju pašreizējām vajadzībām, un tā kā pat pirms pašreizējās krīzes aptuveni 350 000 cilvēku bija atkarīgi no humānās palīdzības, papildus 120 000 iekšēji pārvietotajām personām Rakhainas pavalsts centrālajā daļā;

K.  tā kā 2017. gada 10. septembrī ANO Augstais cilvēktiesību komisārs Zeid Raad Al Hussein paziņoja, ka situācija Mjanmā “šķiet, ir tipisks etniskās tīrīšanas piemērs”,

1.  stingri nosoda visus uzbrukumus Rakhainas pavalstī;

2.  pauž dziļas bažas par humanitāro situāciju Mjanmā un Bangladešā, un prasa, lai Mjanmas valdība nekavējoties izbeigtu pārmērīga militārā spēka izmantošanu un vardarbību pret rohingu tautības iedzīvotājiem Rakhainas pavalstī;

3.  nosoda cilvēktiesību pārkāpumu pieaugošo smagumu un apmēru, tostarp slepkavības, izvarošanas un simtiem tūkstošu iedzīvotāju pārvietošanu;

4.  stingri mudina militāros un drošības spēkus nekavējoties pārtraukt rohingu nogalināšanu un izvarošanu, pret viņiem vērstu vardarbību un viņu māju dedzināšanu;

5.  atgādina, ka Mjanmas iestādēm ir pienākums visus civiliedzīvotājus bez diskriminācijas aizsargāt no ļaunprātīgas izmantošanas un izmeklēt smagos cilvēktiesību pārkāpumus un saukt to izdarītājus pie atbildības saskaņā ar cilvēktiesību standartiem un pienākumiem;

6.  atkārto aicinājumu Mjanmas iestādēm piešķirt tūlītēju un netraucētu piekļuvi neatkarīgiem novērotājiem, starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām, žurnālistiem un citiem starptautiskajiem novērotājiem un Apvienoto Nāciju Organizācijai, jo īpaši ANO faktu vākšanas misijai, ko 2017. gada martā izveidoja ANO Cilvēktiesību padome (HRC), kuras pilnvaras tika pagarinātas līdz 2018. gada septembrim;

7.  atkārto steidzamo aicinājumu bez jebkādas diskriminācijas piešķirt humānās palīdzības organizācijām piekļuvi visām konflikta zonām un pārvietotajām personām, lai palīdzības organizāciju darbinieki varētu palīdzēt briesmās nonākušajiem cilvēkiem;

8.  mudina Mjanmas valdību nekavējoties aizvākt visas kājnieku mīnas, kas novietotas pie robežas ar Bangladešu;

9.  mudina Mjanmas valdību un īpaši valsts padomnieci Aung San Suu Kyi nepārprotami nosodīt jebkādu rasu vai reliģiskā naida kurināšanu un cīnīties pret sociālo diskrimināciju un vardarbību pret rohingu minoritāti; turklāt aicina Mjanmas valdību ievērot vispārējās tiesības uz reliģijas vai ticības brīvību; atgādina valsts padomniecei, ka būtu jācenšas panākt, lai tiktu īstenoti ieteikumi, kas ietverti padomdevējas komisijas par Rakhainas pavalsti nobeiguma ziņojumā, kurš tika izstrādāts pēc viņas pašas lūguma; pauž nožēlu, ka nav panākts progress kopš Aung San Suu Kyi pārstāvētās partijas runaspersonas 2015. gada 18. maija paziņojuma par to, ka Mjanmas valdībai būtu jāatjauno rohingu minoritātes iedzīvotāju pilsonība;

10.  atgādina 1990. gada Saharova balvas laureātei Aung San Suu Kyi, ka balva tiek piešķirta tiem, kuri līdzās atbilstībai citiem kritērijiem aizstāv arī cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un ievēro starptautiskās tiesības; vērš uzmanību uz nepieciešamību apsvērt to, vai Saharova balvu un Nobela Miera prēmiju varētu atsaukt gadījumos, ja balvas laureāts pēc balvu piešķiršanas pārkāpj minētos kritērijus;

11.  atzinīgi vērtē Bangladešas centienus, ņemot vērā šo humāno katastrofu, sekmēt simtiem tūkstošu rohingu bēgļu aizsardzību; stingri mudina Bangladešas un citu kaimiņvalstu iestādes uzņemt visus, kas bēg no vardarbības Rakhainas pavalstī, un ievērot neizraidīšanas principu; aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt finansiālo un materiālo atbalstu šiem bēgļiem;

12.  atgādina savu ieteikumu to valstu valdībām, kuras sakaras ar rohingu bēgļu pieplūdumu, cieši sadarboties ar UNHCR, kam ir tehniskā kompetence izvērtēt bēgļa statusu un pilnvaras aizsargāt bēgļus un bezvalstniekus; prasa ES un ANO šajā ziņā atbalstīt kaimiņvalstis;

13.  atzinīgi vērtē divpusējā repatriācijas nolīguma parakstīšanu, kurš 2017. gada 23. novembrī Nepjido tika noslēgts starp Bangladešu un Mjanmu un ir svarīgs solis uz priekšu; mudina Bangladešas premjerministru Sheikh Hasina un Mjanmas valsts padomnieci Aung San Suu Kyi ātri īstenot divpusējo repatriācijas nolīgumu, vienlaikus nodrošinot tādus apstākļus uz vietas, kas ļaus bēgļiem brīvprātīgi, droši, ilgtspējīgi un cieņpilni atgriezties savās dzimtajās vietās; apstiprina, ka ES cieši uzraudzīs nolīguma īstenošanu, lai nodrošinātu, ka tas pilnībā atbilst starptautiskajām tiesībām;

14.  norāda, cik svarīgi ir ātri īstenot ieteikumus, kas ietverti padomdevējas komisijas par Rakhainas pavalsti ieteikumos, tā dēvētajos K. Anan ieteikumos; uzsver, ka komisija ieteica saskaņot Mjanmas pilsonības likumu ar starptautiskajiem standartiem un līgumiem, kuriem Mjanma ir pievienojusies, tostarp Konvencijas par bērna tiesībām 7. un 8. pantu, un norādīja uz nepieciešamību saskaņot tiesību aktus ar paraugpraksi, kā arī atcelt atšķirības starp dažādiem pilsoņu veidiem;

15.  atbalsta centienus pastiprināt politisko procesu, kura pamatā ir K. Anan ieteikumu īstenošana; aicina Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi un Ģenerālo asambleju pieņemt efektīvus diplomātiskos un politiskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Mjanmas valdība pilda savus pienākumus pret rohingu minoritāti, sniedzot aizsardzību un piekļuvi palīdzībai; šajā sakarībā prasa sagatavot ANO Ģenerālās asamblejas un Drošības padomes rezolūciju, kurā nosoda tiesību pārkāpumus, pieprasa iebraukšanas tiesības Rakhainas pavalstī un prasa saukšanu pie atbildības par smagiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, ko izdarījušas visas iesaistītās puses;

16.  mudina Ķīnu un citus starptautiskos un reģionālos dalībniekus izmantot visus kanālus, lai pieprasītu izbeigt zvērības un panāktu mierīgu risinājumu;

17.  aicina PV/AP un ES dalībvalstis būtiski palielināt spiedienu uz Mjanmas valdību un drošības spēkiem, lai tie apturētu tiesību pārkāpumus, pilnībā sadarbotos ar ANO izmeklētājiem un starptautiskajām humānās palīdzības aģentūrām un nodrošinātu saukšanu pie atbildības par smagiem starptautisko tiesību pārkāpumiem; šajā sakarībā prasa PV/AP un ES dalībvalstīm aktīvi atbalstīt tūlītēju rīcību ANO līmenī un skaidri norādīt, ka ES ir gatava apsvērt mērķtiecīgas sankcijas pret personām un vienībām un apsvērt turpmāko rīcību saistībā ar Mjanmai piešķirtajām tirdzniecības preferencēm gadījumā, ja smagi starptautisko tiesību pārkāpumi joprojām paliktu nesodīti;

18.  atbalsta pastāvīgu ES finanšu palīdzību šai teritorijai, kas tiek nodrošināta kā humānā palīdzība un cits atbalsts; pieprasa skaidri un konkrēti noteikt, ka priekšnoteikums jebkuram atbalstam Rakhainas pavalstij ir diskriminācijas un segregācijas nepieļaušana un vienlīdzība un ka visi projekti un palīdzība tiek īstenoti tādā veidā, kas nenostiprina, neatbalsta vai neturpina diskrimināciju un segregāciju;

19.  aicina PV/AP ziņot Eiropas Parlamentam par ES ierosmēm ANO un saistībā ar ES Ārlietu padomes darbību;

20.  prasa ES un tās dalībvalstīm atbalstīt rohingu tautības pārstāvju ziņojumus un paziņojumus par situāciju uz vietas;

21.  atbalsta centienus uz vietas nodrošināt neatkarīgus novērotājus ANO vadībā, lai mazinātu humanitāro krīzi; aicina Mjanmas iestādes nodrošināt neatkarīgiem novērotājiem, jo īpaši ANO faktu vākšanas misijai, ko izveidojusi ANO Cilvēktiesību padome 2017. gada martā, tūlītēju un netraucētu piekļuvi;

22.  atbalsta to, ka ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos Mjanmā birojam tiek noteiktas pilnīgas pilnvaras;

23.  prasa ES un tās dalībvalstīm atbalstīt UNHRC globālo rīcības plānu 2014.–2024. gadam par bezvalstniecības izbeigšanu;

24.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Mjanmas valdībai un parlamentam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ASEAN ģenerālsekretāram, ASEAN Starpvaldību cilvēktiesību komisijai, ANO īpašajam referentam par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā, ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos un ANO Cilvēktiesību padomei.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0316.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0506.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0089.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0247.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0351.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika