Procedūra : 2017/2973(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0672/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0672/2017

Debates :

PV 12/12/2017 - 11
CRE 12/12/2017 - 11

Balsojumi :

PV 14/12/2017 - 8.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0500

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 484kWORD 53k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0668/2017
6.12.2017
PE614.291v01-00
 
B8-0672/2017

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par rohingu stāvokli (2017/2973(RSP))


Elena Valenciano, Victor Boştinaru, Soraya Post S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par rohingu stāvokli (2017/2973(RSP))  
B8-0672/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Mjanmu un Mjanmas rohingu musulmaņu stāvokli, , jo īpaši 2017. gada 14. septembra(1), 2016. gada 7. jūlija(2) un 2016. gada 15. decembra rezolūciju(3),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 16. oktobra secinājumus par Mjanmu/Birmu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federica Mogherini 2017. gada 19. novembra piezīmes Koksbazāras pilsētā Bangladešā,

–  ņemot vērā kopīgo paziņojumu presei par trešo ES un Mjanmas cilvēktiesību dialogu 2016. gada 25. novembrī,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 4. decembra secinājumus par bezvalstniecību,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2017. gada 6. novembra paziņojumu par vardarbību Rakhainas pavalstī,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas Trešajā komitejā 2017. gada 16. novembrī pieņemto rezolūcijas projektu par situāciju cilvēktiesību jomā Mjanmā,

–  ņemot vērā Augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2016. gada 20. jūnija ziņojumu „Rohingu musulmaņu un citu Mjanmas minoritāšu cilvēktiesību situācija” un ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā 2016. gada 18. marta ziņojumu,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 27. īpašo sesiju par rohingu musulmaņu minoritātes un citu minoritāšu cilvēktiesību stāvokli Rakhainas pavalstī Mjanmā un 2017. gada 5. decembra rezolūciju par rohingu musulmaņu un citu minoritāšu stāvokli Mjanmā,

–  ņemot vērā ANO 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un tās 1967. gada protokolu,

–  ņemot vērā 1954. gada Konvenciju par bezvalstnieku statusu un 1961. gada Konvenciju par bezvalstniecības samazināšanu,

–  ņemot vērā UNHCR globālo rīcības plānu 2014.–2024. gadam par bezvalstniecības izbeigšanu,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā padomdevējas komisijas 2017. gada augusta galīgo ziņojumu par Rakhainas pavalsti (Anana komisija),

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautiskos paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un 1966. gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā ASEAN hartu,  

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Rakhainas pavalstī Mjanmā dzīvo aptuveni viens miljons rohingu, kas pieder galvenokārt musulmaņu minoritātes grupai un kuriem tiek liegtas pilnīgas pilsonības tiesības saskaņā ar Mjanmas pilsonības likumu, kas padara viņus par bezvalstniekiem;

B.  tā kā rohingi ir viena no visvairāk vajātajām minoritātēm pasaulē un plaši ievietoti nometnēs, kurās ir stingri brīvas pārvietošanās ierobežojumi Rakhainas pavalstī un ārpus tās; tā kā brīvas atņemšana ir radījusi draudus dzīvībai un drošībai, aizliegumu izmantot tiesības uz veselības aprūpi un izglītību, nepietiekamu uzturu un pārtikas nepietiekamu nodrošinātību, piespiedu darbu, seksuālo vardarbību un viņu politisko tiesību ierobežojumus;

C.  tā kā nesenā spriedzes saasināšanās 2017. gada augustā izraisīja ārkārtīgi nesamērīgu Mjanmas iestāžu reakciju, kuras ir atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret rohingu tautu, tostarp plaša mēroga māju iznīcināšanu, slepkavībām, izvarošanu un spīdzināšanu;

D.  tā kā kopš 2017. gada augusta vairāk nekā 626 000 rohingu ir raduši drošu patvērumu kaimiņos esošajā Bangladešā, kurā kopējais rohingu bēgļu skaits sasniedz 838 109, kas ir skaits, kurš vēl turpinās pieaugt līdz 2017. gada beigām pārsniedzot vienu miljonu; tā kā šie bēgļi bēg pa bīstamu maršrutu, kur notiek apšaude un apstākļi ir nedroši, tiem draud dzimumā balstīta vardarbība, bads un trūkst medicīniskās palīdzības; tā kā desmitiem rohingu , tostarp sievietes un bērni, ir gājusi bojā ceļā;

E.  tā kā vairāk nekā 400 000 cilvēku ir nepieciešama humānā palīdzība un pārtikas palīdzība un tiek lēsts, ka 300 000 cilvēku nepieciešams uztura atbalsts, tostarp 150 000 bērniem jaunākiem par 5 gadiem;

F.  tā kā Bangladeša ir iesniegusi sūdzību pret Mjanmas iestādēm par tādu kājnieku mīnu izvietošanu visā tās robežas ar Bangladešu daļā;

G.  tā kā tiek ziņots, ka ANO aģentūras nespēj sniegt humāno palīdzību, tostarp piegādāt pārtiku, ūdeni un medikamentus rohingiem;

H.  tā kā 2017. gada 10. septembrī ANO Augstais cilvēktiesību komisārs Zeid Raad Al Hussein paziņoja, ka situācija Mjanmā “šķiet, ir tipisks etniskās tīrīšanas piemērs” un 2017. gada 5. decembrī, ka nevar izslēgt valsts spēku genocīdu pret rohingu musulmaņiem; tā kā Amnesty International ir raksturojusi minoritāšu stāvokli Rakhainas pavalstī kā “aparteīdu” un ANO Cilvēktiesību padome ir nosodījusi “ļoti iespējamo noziegumu izdarīšanu pret cilvēci’’; tā kā ASV Holakausta memoriālā muzeja un Dienvidaustrumāzijas cilvēktiesību organizācija Fortify Rights sagatavotajā ziņojumā norāda uz arvien vairāk pierādījumiem par genocīdu pret rohingiem,

1.  pauž nožēlu par nepatraukto vardarbību, cilvēktiesību pārkāpumiem un par cilvēku bojāeju, iztikas un pajumtes zaudēšanu Rakhainas pavalstī; pauž visdziļāko līdzjūtību un pilnīgu atbalstu rohingu tautai; atgādina, ka Mjanmas iestādēm ir pienākums visus civiliedzīvotājus bez diskriminācijas aizsargāt no ļaunprātīgas izmantošanas un izmeklēt smagos cilvēktiesību pārkāpumus un saukt to izdarītājus pie atbildības saskaņā ar cilvēktiesību standartiem un pienākumiem;

2.  stingri mudina militāros un drošības spēkus nekavējoties pārtraukt rohingu nogalināšanu, vajāšanu un izvarošanu, un viņu māju iznīcināšanu;

3.  mudina Mjanmas iestādes atļaut tūlītēju un netraucētu starptautiskās humānās palīdzība piekļuvi Rakhainas pavalstī, tostarp īpaša atbalsta sniegšanu neaizsargātākām grupām, piemēram, bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un no seksuālās vardarbības cietušajiem; mudina valdību īstenot pasākumus saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju 2106 (2013), lai novērstu un reaģētu un seksuālās vardarbības gadījumiem;

4.  aicina Mjanmas iestādes nodrošināt piekļuvi neatkarīgiem novērotājiem, jo īpaši ANO faktu vākšanas misijai, ko 2017. gada martā izveidoja ANO Cilvēktiesību padome, lai nodrošinātu neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu saistībā ar apgalvojumiem par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko veikušas visas iesaistītās puses;

5.  aicina Mjanmas valdību nekavējoties aizvākt visas kājinieku mīnas, kas novietotas pie robežas ar Bangladešu;

6.  atzinīgi vērtē Bangladešas centienus, ņemot vērā šo humāno krīzi vienā no tas kaimiņvalstīm; atzinīgi vērtē tās sniegto aizsardzību rohingu tautai, kura bēg no Mjanmas, un mudina turpināt piedāvāt atbalstu sadarbībā ar UNHCR, kam ir tehniskā kompetence izvērtēt bēgļa statusu un pilnvaras aizsargāt bēgļus un bezvalstniekus; aicina Bangladešu turpināt veicināt NVO humānas palīdzības operācijas, vienkāršojot birokrātijas slogu, reģistrācijas procesu un pārvietošanās ierobežojumus;

7.  mudina ES un tās dalībvalstis palielināt finansiālo un materiālo atbalstu bēgļu uzņemšanai, vienlaikus pārliecinoties, ka palīdzība netiek izmantota bēgļiem un personām, kuras atgriežas, nepieņemamiem risinājumiem, piemēram, izveidojot “drošas zonas” Birmas robežas pusē; tāpēc pauž bažas par Bangladešas lēmumu attīstīt izolētu un plūdu skartu teritoriju Bengālijas līcī 100 00 rohingu bēgļu pagaidu izmitināšanai, jo tas bēgļiem varētu liegt viņu tiesības;

8.  turklāt aicina Bangladešas valdību, ES, tās dalībvalstis un starptautiskās finanšu iestādes ieviest ilgtermiņa finansējumu, kas sniedz ilgtspējīgu risinājumu pārvietoto rohingu un uzņēmēju kopienu vajadzībām un labākus pakalpojumus; pievērš īpašu uzmanību steidzamajai finansējuma vajadzībai, kas veido USD 10 miljonus, lai sniegtu medicīnas specialistu un garīgās veselības pakalpojumus no izvarošanas un uz dzimumu balstītas vardarbības cietušajiem; aicina Komisiju atbalstīt seksuālas vardarbības un citu noziegumu pret rohingiem izmeklēšanu;

9.  pauž dziļas bažas par ziņojumiem par rohingu sieviešu un meiteņu tirdzniecību Mjanma un Bangladešā un mudina abu valstu iestādes kopā ar UNHCR un cilvēktiesību organizācijām strādāt, lai izbeigtu cilvēku tirdzniecību un sniegtu aizsardzību un atbalstu cietušajām sievietēm un meitenēm;

10.  atzīmē divpusējo repatriācijas nolīgumu, kuru 2017. gada 23. novembrī noslēdza starp Bangladešu un Mjanmu, atzīstot rohingu tautas tiesības atgriezties un turpināt dzīvot Mjanmā; tomēr uzstāj, ka nedrīkst veikt piespiedu pārvietošanu, jo īpaši, kamēr turpinās vardarbība un represijas, kuras tiek pielīdzinātas “etniskajai tīrīšanai”; stingri mudina Bangladešas iestādes nodrošināt, ka Mjanmai ir visaptveroša stratēģija rohingu tautas atgriešanai un integrācijai, pamatojoties uz Annan komisijas galveno ieteikumu īstenošanu pirms sākas atgriešanās; uzstāj, ka Mjanmas iestādēm jāsniedz ticami apliecinājumi, ka bēgli, kuri atgriežas, netiks vajāti vai piespiedu kārtā ievietoti atsevišķas nometnēs, pamatojoties uz etnisko vai reliģisko piederību, un jāgarantē cilvēktiesību struktūru veikta neatkarīga un objektīva uzraudzība; uzskata, ka saskaņā ar pašreizējiem apstākļiem, nav izpildīti drošas un brīvprātīgas atgriešanās nosacījumi;

11.  uzsver nepieciešamību nodrošināt, ja tomēr saskaņā ar šo nolīgumu notiek atgriešanās, ka tiek ieviesta ANO pilnīga procesa pārraudzība, lai garantētu šādas atgriešanās brīvprātīgumu, drošību un informatīvo raksturu; mudina Mjanmas valdību sagatavot visaptverošu stratēģiju visu iekšēji pārvietoto personu nometņu slēgšanai centrālajā Rakhainas pavalstī un sekmēt iekšēji pārvietoto personu atgriešanos Mjanmā, pamatojoties Annan komisijas ieteikumiem, izmantojot konsultācijas ar skartajām kopienām un skaidri noteiktā laikposmā;

12.  norāda, ka, lai veicinātu atgriešanos un ievērotu rohingu tautas vispārējās cilvēktiesības, ir nepieciešami visaptveroši centieni, lai apkarotu institucionalizētu diskrimināciju un segregāciju Mjanmā; uzsver, ka bez pamatcēloņu apkarošanas nav iespējams izbeigt viņu nožēlojamo stāvokli; šajā sakarā atzīmē, ka minoritāšu tiesību liegšana Mjanmā attiecas ne tika uz rohingiem, bet skar arī etniskās grupas Kačinas un Šanas štatā;

13.  pauž dziļu nožēlu par pašreiz notiekošo Mjanmas 1982. gada pilsonības likuma īstenošanu, kas liedz cilvēku pamattiesības rohingu tautai, padarot viņus par bezvalstniekiem; mudina Mjanmas valdību grozīt pilsonības likumu un izsniegt juridiski atzītus pilsonības dokumentus rohingu iedzīvotājiem, tā lai viņi tiek atzīti kā kopiena un tiek ievērotas viņu pašidentifikācijas tiesības; mudina valdību izsnieg identitātes kartes, kuras nav norādīta reliģiskā piederība;

14.  uzstāj, ka ir jāizbeidz rohingu tautas segregācija Mjanmā; aicina atcelt rohingu uzraudzību un demontēt visus kontroles punktus, kuri nav nepieciešami; mudina Mjanmas valdību nodrošināt, ka rohingu iedzīvotāji var brīvi ceļot Rakhainas pavalstī un pārējā valstī, un jo īpaši, ka tiek nodrošinātas tiesības piekļūt veselības aprūpes pakalpojumiem, pārtikai, izglītībai un nodarbinātībai;

15.  atgādina, ka Annan komisija tika izveidota pēc valsts padomnieces prasības; mudina Mjanmas iestādes cik vien ātri iespējams iecelt īstenošanas struktūru, lai pilnībā īstenotu Annan ieteikumus; mudina ES un ANO atbalstīt procesu;

16.  uzstāj, ka nepieciešams nodrošināt, ka ES investīcijas, tostarp palīdzība attīstības jomā, tiek sniegtas vispārējo pakalpojumu nodrošināšanai, kuri pieejami visiem iedzīvotājiem, un uzsver, ka šādas investīcijas nedrīkst pastiprināt segregāciju Mjanmā, kas jau ir novedusi pie institucionalizētas diskriminācijas un noziegumiem pret cilvēci; tāpēc aicina ES veikt visu projektu un palīdzības operāciju novērtējumu, lai nodrošinātu, ka tās tiek attiecīgi īstenoti, un prasa ES atbalstīt iesaistītās puses un projektus segregācijas un diskriminācijas apkarošanai un strādāt virzībā uz iekļaujošāku un vienlīdzīgu sabiedrību;

17.  mudina ES un tās dalībvalstis steidzami pieņemt mērķtiecīgas finansiālas sankcijas pret personām militārajos un drošības dienestos, kas ir atbildīgas par plaši izplatītu cilvēktiesību pārkāpumu veicināšanu Mjanmā;

18.  aicina ANO Drošības padomi noteikt visaptverošu ieroču embargo attiecībā uz Mjanmu, apturot visu tiešo un netiešo piegādi, pārdošanu vai nodošanu, tostarp visu ieroču, munīcijas un citu militāro un drošības iekārtu piegādi un pārkraušanu, kā arī apmācības nodrošināšanu vai citu militāro un drošības palīdzību;

19.  mudina Mjanmas valdību nodrošināt atbildību par noziegumiem pret cilvēci un cilvēktiesību pārkāpumiem un garantēt taisnīgumu cietušajiem; mudina ANO un ES uzraudzīt un atbalstīt Mjanmas veikto izmeklēšanu un izpētīt starptautisko vai ārvalstu tribunālu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iespējas, ja Mjanmas iestādes nespēs nodrošināt vietējo atbildību;

20.  aicina Mjanmas valdību, tostarp valsts padomnieci, nosodīt naida runu un vajāšanu, veicināt starpkultūru un starpreliģiju dialogu un atbalstīt vispārējās tiesības uz reliģijas vai pārliecības brīvību;

21.  turklāt prasa ASEAN valstu un reģionālajām valdībām nekavējoties rīkoties, lai palielinātu spiedienu uz Mjanmas valdību, prasot izbeigt tiesību pārkāpumus, aizsargāt visus civiliedzīvotājus Rakhainas pavalstī un visā Mjanmā;

22.  aicina Saharova balvas laureāti Aung San Suu Kyi nosodīt visus nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus pret rohingu minoritāti; atgādina par Aung San Suu Kyi pārstāvētās opozīcijas partijas runaspersonas 2015. gada 18. maija paziņojumu, ka Mjanmas valdībai būtu jāatjauno pilsonība rohingu minoritātei; atgādina, ka Saharova balva tiek piešķirta tiem, kuri līdzās atbilstībai citiem kritērijiem aizstāv arī cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un ievēro starptautiskās tiesības; vērš uzmanību uz nepieciešamību apsvērt to, vai Saharova balvu varētu atcelt gadījumos, ja balvas laureāts pēc balvu piešķiršanas pārkāpj minētos kritērijus;

23.  mudina partiju galvenos starptautiskos atbalstītājus, it īpaši Ķīnu un citus reģionālos dalībniekus, izmantot visus diplomātiskos kanālus, lai pieprasītu izbeigt vardarbību;

24.  pauž nožēlu par ANO Drošības padomes nespēju vienoties par izšķirošiem pasākumiem un mudina ES un tās dalībvalstis pastiprināt spiedienu uz tiem, kuri bloķē nozīmīgu rīcību, tostarp Ķīnu un Krieviju;

25.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu, PV/AP, un dalībvalstis turpināt izdarīt spiedienu uz Mjanmas iestādēm un drošības dienestiem, lai izbeigtu vardarbību un diskrimināciju pret rohingu tautu un sadarbotos ar ANO, ASEAN, reģionālajām valdībām un Ķīnu, lai apturētu segregāciju Mjanmā;

26.  aicina PV/AP informēt Parlamentu par ES delegācijas darbību ASEM ārlietu ministru sanāksmē Nay Pyi Taw 2017. gada 21. novembrī;

27.  prasa ES un tās dalībvalstīm atbalstīt UNHRC globālo rīcības plānu 2014.–2024. gadam par bezvalstniecības izbeigšanu;

28.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Mjanmas valdībai un parlamentam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ASEAN ģenerālsekretāram, ASEAN Starpvaldību cilvēktiesību komisijai, ANO īpašajam referentam par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā, ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos un ANO Cilvēktiesību padomei.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0351.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0316.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0506.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika