Procedūra : 2017/2973(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0673/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0673/2017

Debates :

PV 12/12/2017 - 11
CRE 12/12/2017 - 11

Balsojumi :

PV 14/12/2017 - 8.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0500

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 558kWORD 53k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0668/2017
6.12.2017
PE614.292v01-00
 
B8-0673/2017

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par rohingu stāvokli (2017/2973(RSP))


Barbara Lochbihler, Jordi Solé, Igor Šoltes, Judith Sargentini Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Rohingu stāvokli (2017/2973(RSP))  
B8-0673/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Mjanmu un Mjanmas rohingu musulmaņu stāvokli, jo īpaši 2017. gada 14. septembra(1), 2016. gada 7. jūlija(2) un 2016. gada 15. decembra(3) rezolūciju,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 16. oktobra secinājumus par Mjanmu (Birma),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni 2017. gada 19. novembra piezīmes Koksbazāras pilsētā Bangladešā,

–  ņemot vērā kopīgo paziņojumu presei par trešo ES un Mjanmas cilvēktiesību dialogu 2016. gada 25. novembrī,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 4. decembra secinājumus par bezvalstniecību,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2017. gada 6. novembra paziņojumu par vardarbību Rakhainas pavalstī,

–  ņemot vērā Augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2016. gada 20. jūnija ziņojumu “Rohingu musulmaņu un citu Mjanmas minoritāšu cilvēktiesību situācija” un ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā 2016. gada 18. marta ziņojumu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 27. īpašo sesiju par rohingu musulmaņu minoritātes un citu minoritāšu cilvēktiesību stāvokli Rakhainas pavalstī Mjanmā un 2017. gada 5. decembra rezolūciju, kurā pausts stingrs nosodījums Mjanmai par to, ka valsts drošības spēki ar nevalstisku dalībnieku palīdzību Rakhainas pavalstī “ļoti iespējams, ir pastrādājuši noziegumus pret cilvēci”,

–  ņemot vērā ANO 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un tās 1967. gada protokolu,

–  ņemot vērā 1954. gada Konvenciju par bezvalstnieku statusu un 1961. gada Konvenciju par bezvalstniecības samazināšanu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) globālo rīcības plānu 2014.–2024. gadam par bezvalstniecības izbeigšanu,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā padomdevējas komisijas galīgo ziņojumu par Rakhainas pavalsti,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautiskos paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un 1966. gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā ASEAN hartu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Rakhainas pavalstī Mjanmā dzīvo aptuveni viens miljons rohingu, kas pieder galvenokārt musulmaņu minoritātes grupai un kuriem tiek liegtas pilnīgas pilsonības tiesības saskaņā ar Mjanmas pilsonības likumu, kas padara viņus par bezvalstniekiem;

B.  tā kā rohingi ir viena no visvairāk vajātajām minoritātēm pasaulē un pašlaik ir galvenokārt ievietoti nometnēs un segregācijas zonās, kurās ir stingri brīvas pārvietošanās ierobežojumi Rakhainas pavalstī un ārpus tās; tā kā šī brīvības atņemšana ir radījusi draudus dzīvībai un drošībai, aizliegumu izmantot tiesības uz veselības aprūpi un izglītību, piespiedu darbu, seksuālo vardarbību un viņu politisko tiesību ierobežojumus;

C.  tā kā nesenā spriedzes saasināšanās 2017. gada augustā izraisīja ārkārtīgi nesamērīgu Mjanmas iestāžu reakciju, kuras ir atbildīgas par dokumentētiem plašiem un sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret rohingu tautu, tostarp veselu ciematu iznīcināšanu, slepkavībām, izvarošanu un spīdzināšanu;

D.  tā kā kopš 2017. gada augusta vairāk nekā 625 000 rohingu ir glābušies bēgot, meklējot patvērumu kaimiņos esošajā Bangladešā, tā kā šie bēgļi bēg pa bīstamu maršrutu, kur notiek apšaudes, apstākļi ir nedroši, kur viņiem draud bads un trūkst medicīniskās palīdzības; tā kā desmitiem rohingu , tostarp sievietes un bērni, ir gājusi bojā ceļā;

E.  tā kā ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja (CEDAW) ir pieprasījusi Mjanmas valdībai sagatavot ārkārtas ziņojumu par rohingu sieviešu un meiteņu situāciju;

F.  tā kā Bangladeša ir iesniegusi sūdzību par Mjanmas iestādēm par kājnieku mīnu izvietošanu vienā tās robežas ar Bangladešu posmā;

G.  tā kā tiek ziņots, ka ANO aģentūrām joprojām neļauj sniegt humāno palīdzību, tostarp piegādāt pārtiku, ūdeni un medikamentus rohingiem;

H.  tā kā 2017. gada 10. septembrī ANO Augstais cilvēktiesību komisārs Zeid Ra’ad Al Hussein paziņoja, ka situācija Mjanmā “šķiet, ir tipisks etniskās tīrīšanas piemērs”;

I.  tā kā 2017. gada 5. decembrī Zeid Ra’ad Al Hussein ieteica ANO Ģenerālajai asamblejai izveidot jaunu mehānismu, kam būtu jāpalīdz veikt kriminālizmeklēšanu par vardarbību, kas pastrādāta pret rohingu musulmaņiem,

1.  atkārtoti pauž visdziļākās bažas un nosodījumu par notiekošo vardarbību, smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un cilvēku bojāeju, iztikas un pajumtes zaudēšanu Rakhainas pavalstī, kas uzskatāmi par noziegumiem pret cilvēci un uz kuriem tādējādi attiecas universāla jurisdikcija; izsaka līdzjūtību un pauž atbalstu rohingu tautai; atgādina, ka Mjanmas iestādēm ir pienākums visus civiliedzīvotājus bez diskriminācijas aizsargāt pret sliktu izturēšanos un izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus un saukt to izdarītājus pie atbildības saskaņā ar cilvēktiesību standartiem un pienākumiem;

2.  prasa Mjanmas armijas virspavēlniekam ģenerālisimusam Min Aung Hlaing izdot pavēli visiem viņa pakļautībā esošajiem spēkiem nekavējoties izbeigt cilvēktiesību pārkāpumus un noziegumus pret cilvēci pret rohingiem;

3.  atkārtoti pauž ES nostāju, ka noziegumu pret cilvēci izdarītāji ir jāsauc pie atbildības un ka cietušajiem ir tiesības uz tiesiskumu un atlīdzību; pauž stingru apņēmību darīt visu, lai izbeigtu gadu desmitiem ilgušo nesodāmību un nodrošināt taisnīgu tiesu par nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko Mjanmā izdarījusi jebkura iesaistītā puse;

4.  atzinīgi vērtē Aung San Suu Kyi pausto apņemšanos nodrošināt tiesiskumu, un mudina Mjanmas valdību jurisdikciju attiecībā uz smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas pastrādāti kopš 2017. gada 25. augusta nodot Starptautiskajai krimināltiesai kā pēdējās instances tiesai (jurisdikcijas nodošana pēc pašas iniciatīvas saskaņā ar Romas Statūtu 12. panta 3. punktu);

5.  uzstāj, ka nežēlīgi noziegumi nedrīkst palikt nesodīti un ka armijas un civilo iestāžu atteikšanās sadarboties ar neatkarīgām un neitrālām ANO izmeklēšanām un atteikšanās iesniegt 12. panta 3. punkta deklarāciju rezultāts būs mērķtiecīgas sankcijas pret personām, kas atbildīgas par noziegumiem un noziegumu nesodāmību;

6.  aicina Padomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) bez turpmākas kavēšanās piemērot mērķtiecīgas soda sankcijas pret militāro un policijas spēku komandieriem, kurus tur aizdomās par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, un pret militārajiem uzņēmumiem, no kuriem šīs personas gūst ienākumus;

7.  aicina steidzamības kārtā attiecināt spēkā esošo ES ieroču embargo uz visu Mjanmas armijai nodrošināto apkopi, palīdzību, mācībām un sadarbību;

8.  atzīst, ka pārvietotie rohingi, no kuriem daudzi tagad uzturas Bangladešā, ir bēgļi; atkārtoti uzsver neizraidīšanas principu un atbalsta UNHCR 24. novembrī pausto secinājumu, ka “pašlaik Mjanmas Rakhainas pavalstī nepastāv apstākļi, kuros būtu iespējama droša un noturīga atgriešanās”; uzsver, ka atgriešanai ir jābūt brīvprātīgai un jānotiek drošos un cieņpilnos apstākļos, kas palīdzētu rast noturīgus risinājumus;

9.  mudina Mjanmas iestādes nodrošināt tūlītēju un netraucētu starptautiskās humānās palīdzības piekļuvi Rakhainas pavalstī, tostarp īpaša atbalsta sniegšanu neaizsargātākām grupām, piemēram, bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un no seksuālās vardarbības cietušajiem; mudina Mjanmas valdību īstenot pasākumus saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju 2106 (2013), lai novērstu seksuālās vardarbības gadījumus un reaģētu uz tiem; mudina valdību arī sadarboties ar CEDAW ziņošanas procesu;

10.  aicina Mjanmas iestādes nodrošināt piekļuvi neatkarīgiem novērotājiem, jo īpaši ANO faktu vākšanas misijai, ko 2017. gada martā izveidoja ANO Cilvēktiesību padome, lai nodrošinātu neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu saistībā ar apgalvojumiem par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko veikušas visas iesaistītās puses; atzinīgi vērtē ANO Ģenerālās asamblejas Trešās komitejas pieprasījumu iecelt īpašo sūtni Mjanmā;

11.  atkārtoti aicina Mjanmas valdību nekavējoties aizvākt visas kājinieku mīnas, kas novietotas pie robežas ar Bangladešu, un šā procesa laikā pilnībā sadarboties ar ANO un starptautiskajiem novērotājiem;

12.  atzīst lielos centienus, ko, saskaroties ar milzīgo humanitāro krīzi, veikusi Bangladešas valdība un tauta, kas laipni atvēra savas robežas un līdzjūtīgi uzņēma no Mjanmas izmisīgi bēgošos rohingu bēgļus; mudina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis vēl vairāk palielināt savu finansiālo un materiālo atbalstu bēgļu uzņemšanai, lai Bangladešas valdība varētu turpināt atbalstīt rohingus līdz brīdim, kamēr viņi var droši pēc pašu vēlēšanās atgriezties uz teritoriju, ko viņi varētu saukt par savu mājvietu; aicina Bangladešu turpināt veicināt NVO humānās palīdzības operācijas, vienkāršojot birokrātijas slogu un pārvietošanās ierobežojumus;

13.  atzinīgi vērtē to, ka ES bija viena no līdzekļu devēju konferences rīkotājām, un tajā izteiktās 35 apņemšanās sniegt atbalstu 344 miljonu ASV dolāru apmērā: pauž nožēlu par to, ka šī summa ir mazāka par izvirzīto mērķa summu un norāda, ka līdz šim ir nodrošināta tikai viena trešdaļa no apsolītās summas: mudina starptautisko sabiedrību nodrošināt finansējumu, kas nepieciešams gan pārvietotajiem rohingiem, gan situācijas skartajiem vietējiem iedzīvotājiem Bangladešā;

14.  pauž nopietnas bažas par ziņojumiem par rohingu sieviešu un meiteņu tirdzniecību Mjanmā un Bangladešā un mudina abu valstu iestādes sadarboties ar UNHCR un cilvēktiesību organizācijām, lai izbeigtu cilvēku tirdzniecību un sniegtu aizsardzību un atbalstu cietušajām sievietēm un meitenēm;

15.  atzīmē divpusējo repatriācijas nolīgumu, kuru 2017. gada 23. novembrī noslēdza starp Bangladešu un Mjanmu, atzīstot rohingu tautas tiesības atgriezties un turpināt dzīvot Mjanmā; tomēr uzstāj, ka nedrīkst veikt piespiedu pārvietošanu, jo īpaši, kamēr turpinās vardarbība un represijas, kuras tiek pielīdzinātas “etniskajai tīrīšanai”; uzsver, ka izlaupītā un nozagtā manta ir jāatdod tās īpašniekiem rohingiem, un ka personām, kuras atgriezušās, ir jāsaņem atlīdzība par zaudētajiem tuviniekiem un izpostīto īpašumu un sējumiem; mudina Bangladešas iestādes nodrošināt, ka Mjanmai ir visaptveroša stratēģija rohingu tautas atgriešanai un integrācijai, pirms sākas atgriešanās; uzstāj, ka Mjanmas iestādēm jāsniedz ticami apliecinājumi, ka bēgļi, kuri atgriezīsies, netiks piespiedu kārtā ievietoti atsevišķās nometnēs, pamatojoties uz etnisko vai reliģisko piederību;

16.  aicina Mjanmas valdību atlikt ekonomikas un infrastruktūras projektu īstenošanu — tostarp jaunu speciālu ekonomisko, rūpniecisko vai tirdzniecības zonu izveidi — līdz brīdim, kad ir ieviesti nepieciešamie aizsardzības pasākumi, kuru nolūks ir nodrošināt, ka minētie projekti dos labumu visām kopienām, nevienu nediskriminējot, un ka tie neapdraudēs rohingu vai citu kopienu, kuras ir bijušas spiestas atstāt savas dzīvesvietas un doties bēgļu gaitās vai ir kļuvušas par iekšzemē pārvietotām personām, zemi vai īpašumtiesības;

17.  norāda — lai veicinātu atgriešanos un ievērotu rohingu tautas vispārējās cilvēktiesības, ir nepieciešami visaptveroši centieni, lai apkarotu institucionalizētu diskrimināciju un segregāciju Mjanmā; šajā sakarā atzīmē, ka tiesību liegšana minoritātēm Mjanmā attiecas ne tika uz rohingiem, bet skar arī etniskās grupas Kačinas un Šanas pavalstī;

18.  pauž dziļu nožēlu par pašlaik notiekošo Mjanmas pilsonības likuma īstenošanu, kas liedz cilvēku pamattiesības rohingu tautai, padarot viņus par bezvalstniekiem; mudina Mjanmas valdību grozīt pilsonības likumu un izsniegt juridiski atzītus pilsonības dokumentus rohingu iedzīvotājiem; mudina valdību izsniegt identitātes kartes, kuras nav norādīta reliģiskā piederība;

19.  uzstāj, ka ir jāizbeidz rohingu tautas segregācija Mjanmā; aicina atcelt rohingiem noteikto komandantstundu un demontēt visus kontroles punktus, kuri nav nepieciešami; mudina Mjanmas valdību nodrošināt, ka rohingu iedzīvotāji var brīvi ceļot Rakhainas pavalstī un pārējā valstī, un ka tiek nodrošinātas viņu tiesības piekļūt veselības aprūpes pakalpojumiem, izglītībai un nodarbinātībai;

20.  atgādina, ka padomdevēja komisija par Rakhainas pavalsti tika izveidota pēc valsts padomnieces prasības; mudina Mjanmas iestādes cik vien ātri iespējams iecelt īstenošanas struktūru, lai pilnībā īstenotu Annan komisijas ieteikumus; mudina ES un ANO atbalstīt šo procesu;

21.  uzstāj, ka nepieciešams nodrošināt, ka ES investīcijas, tostarp palīdzība attīstības jomā, tiek sniegtas vispārējo pakalpojumu nodrošināšanai, kuri pieejami visiem iedzīvotājiem, un uzsver, ka šādas investīcijas nedrīkst pastiprināt segregāciju Mjanmā, kas jau ir novedusi pie institucionalizētas diskriminācijas un noziegumiem pret cilvēci;

22.  aicina Mjanmas valdību, tostarp valsts padomnieci, nosodīt naida runu un vajāšanu, veicināt starpkultūru un starpreliģiju dialogu un atbalstīt vispārējās tiesības uz reliģijas vai pārliecības brīvību;

23.  turklāt prasa ASEAN valstu un reģionālajām valdībām, jo īpaši Ķīnai, nekavējoties rīkoties, lai palielinātu spiedienu uz Mjanmas valdību, prasot izbeigt nežēlīgos noziegumus un aizsargāt visus civiliedzīvotājus Rakhainas pavalstī; mudina PV/AP un Eiropas Savienības dalībvalstis aktīvi iesaistīties centienos sarīkot starptautisku konferenci par rohingu situāciju;

24.  aicina Saharova balvas laureāti Aung San Suu Kyi nosodīt nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus pret rohingu minoritāti; atgādina par Aung San Suu Kyi pārstāvētās opozīcijas partijas runaspersonas 2015. gada 18. maija paziņojumu, ka Mjanmas valdībai būtu jāatjauno pilsonība rohingu minoritātei; atgādina, ka Saharova balva tiek piešķirta tiem, kuri līdzās atbilstībai citiem kritērijiem aizstāv arī cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un ievēro starptautiskās tiesības;

25.  prasa ES un tās dalībvalstīm atbalstīt UNHRC globālo rīcības plānu 2014.–2024. gadam par bezvalstniecības izbeigšanu;

26.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Mjanmas valdībai un parlamentam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ASEAN ģenerālsekretāram, ASEAN Starpvaldību cilvēktiesību komisijai, ANO īpašajam referentam par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā, ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos un ANO Cilvēktiesību padomei.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0351.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0316.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0506.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika