REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti
11.12.2017 - (2017/2964(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Guy Verhofstadt ALDE grupas vārdā
Manfred Weber PPE grupas vārdā
Gianni Pittella S&D grupas vārdā
Gabriele Zimmer GUE/NGL grupas vārdā
Philippe Lamberts, Ska Keller Verts/ALE grupas vārdā
Danuta Maria Hübner Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā
B8-0677/2017
Eiropas Parlamenta rezolūcija par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju[1] par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības un 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti[2],
– ņemot vērā Eiropadomes (50. pants) 2017. gada 29. aprīļa Pamatnostādnes saistībā ar Apvienotās Karalistes paziņojumu saskaņā ar LES 50. pantu un pielikumu Padomes 2017. gada 22. maija Lēmumam ar norādēm sarunām par līgumu ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kurā noteikta kārtība attiecībā uz tās izstāšanos no Eiropas Savienības,
– ņemot vērā kopīgo ziņojumu, ko 2017. gada 8. decembrī sniedza Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes valdības sarunu vadītāji par panākto progresu sarunu 1. posmā saskaņā ar LES 50. pantu organizētajās sarunās par Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no Eiropas Savienības,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes sarunu, kas tiek rīkotas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu, mērķis ir nodrošināt sakārtotu Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, ņemot vērā Apvienotās Karalistes turpmākās attiecības ar Savienību, tiklīdz tā vairs nebūs ES dalībvalsts;
B. tā kā, lai nodrošinātu sakārtotu izstāšanos, ir nepieciešams, ka sarunas notiek stingri secīgā kārtībā, piemēram, pirmajā posmā tiek risināti atdalīšanās jautājumi, kas rodas saistībā ar Apvienotās Karalistes gaidāmo izstāšanos, un tikai tad var sākties sarunu otrais posms;
C. tā kā trīs vissvarīgākie atdalīšanās jautājumi lielā mērā ir saistīti ar to ES pilsoņu tiesībām, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, un to Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām, kuri dzīvo ES-27, robežu starp Īriju un Ziemeļīriju un unikālajiem un īpašajiem apstākļiem, ar kādiem saskaras Īrijas sala, un ar Apvienotās Karalistes finanšu saistībām pret ES;
D. tā kā ir jāpanāk pietiekams progress attiecībā uz visiem trim minētajiem atdalīšanās jautājumiem pirms var sākt sarunu otro posmu un tā kā tas ir jāpanāk pēc iespējas ātrāk, lai būtu pietiekami daudz laika sarunu otrajam posmam;
E. tā kā Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes valdības sarunu vadītāju kopīgais ziņojums liecina, ka ir panākts pietiekams progress;
F. tā kā attiecībā uz pilsoņu tiesībām, Apvienotā Karaliste ir:
– piekritusi, ka visi ES pilsoņi, kas likumīgi uzturas Apvienotajā Karalistē un Apvienotās Karalistes pilsoņi, kuri likumīgi dzīvo kādā no ES-27 dalībvalstīm, un viņu ģimenes locekļi izstāšanās laikā varēs baudīt visas ES tiesību aktos paredzētās tiesības, kā tās ir interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa (EST), pamatojoties uz aizsardzības pasākumiem, kas tiks izklāstīti izstāšanās līgumā;
– turklāt piekrita, ka izstāšanās līgumā tiks iekļauti noteikumi, kas aizsargās pilsoņu tuvākos ģimenes locekļus un personas, kurām ir ilgstošās attiecībās ar tiem un kuras pašlaik dzīvo ārpus uzņēmējvalsts, un ka šī aizsardzība attieksies arī uz turpmāk ārpus uzņēmējvalsts dzimušajiem bērniem;
– piekrita, ka pilsoņu tiesību kontinuitāte tiks garantēta visa mūža garumā ar samērīgu procedūru, kurai saskaņā ar ES tiesībām tiks piemēroti atbilstīgi aizsardzības pasākumi. Minētā procedūra un šie aizsardzības pasākumi tiks noteikti izstāšanās līgumā;
– piekrita, ka administratīvās procedūras būs pārredzamas, vieglas un optimizētas, ka veidlapas būs īsas, vienkāršas un ērti lietojamas un ka pieteikumi, ko ģimenes locekļi būs iesnieguši vienlaicīgi, arī tiks izskatīti kopā;
– piekrita, ka tiks nodrošinātas visas attiecīgās ES tiesību aktos paredzētās tiesības un ka tās tiks detalizēti izklāstītas izstāšanās līgumā;
– piekrita, ka tiks saglabātas visas ES tiesību aktos paredzētās sociālā nodrošinājuma tiesības. Tas ietver arī visu pārnesamo pabalstu pārnešanu;
– piekrita, ka izstāšanās līgumā paredzētās pilsoņu tiesību normas tiks iekļautas īpašā Apvienotās Karalistes tiesību aktā, lai šīm tiesībām būtu tieša iedarbība,
G. tā kā attiecībā uz Īriju / Ziemeļīriju Apvienotā Karaliste ir pieņēmusi visas nepieciešamās saistības, lai nodrošinātu, ka nenotiek robežkontroles režīma pastiprināšana, izmantojot tiesiskā regulējuma saskaņošanu, tostarp;
– ja nepieciešams, rast īpašus risinājumus attiecībā uz Ziemeļīriju,
– apņemšanās aizsargāt 1998. gada līgumu visās tās daļās,
– nodrošināt, ka netiek ierobežotas Ziemeļīrijas iedzīvotāju tiesības,
H. tā kā attiecībā uz finanšu norēķinu Apvienotā Karaliste ir atbilstoši precizējusi, ka tā ievēros savas kā bijušās dalībvalsts finanšu saistības;
I. tā kā tas nenozīmē, ka visi strīdīgie jautājumi ir atrisināti, nedz arī liecina par to, kāda būs Parlamenta nostāja, piekrišanas procedūrā lemjot par galīgo izstāšanās līgumu;
J. tā kā otrajā sarunu posmā, pamatojoties uz stingriem un nepārprotamiem principiem, būtu jāvienojas par Apvienotās Karalistes sakārtotas izstāšanās no Savienības kārtību, tostarp par iespējamo pārejas režīmu, kas nepieciešams, lai varētu īstenot Apvienotās Karalistes izstāšanos; tā kā šajā sakarībā būtu jāpanāk vispārēja saprašanās par turpmāko attiecību satvaru;
K. tā kā Apvienotās Karaliste un ES uzturēs labas kaimiņattiecības un tām arī turpmāk būs daudzas kopīgas intereses, lai gan Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES dalībvalsts;
L. tā kā šādas uz asociācijas nolīgumu starp ES un Apvienoto Karalisti balstītas ciešas attiecības varētu uzskatīt par atbilstošu satvaru, ar kuru šīs kopīgās intereses var tikt aizsargātas un veicinātas, tostarp veidojot jaunas tirdzniecības attiecības;
M. tā kā asociācijas nolīguma priekšrocība ir tāda, ka tas ir elastīgs instruments, kas ļauj īstenot sadarbību dažādās politikas jomās;
N. tā kā pārejas režīms būs nepieciešams, lai, Apvienotajai Karalistei izstājoties no ES, izvairītos no “aizcirstu durvju” scenārija, un lai ES un Apvienotās Karalistes sarunu vedējiem dotu iespēju risināt sarunas par turpmāko attiecību nolīgumu;
O. tā kā neatkarīgi no tā, kāds būs sarunu par turpmākajām attiecībām iznākums, nevar būt nekādu kompromisu starp iekšējo un ārējo drošību, tostarp sadarbību aizsardzības jomā, no vienas puses, un turpmākajām ekonomiskajām attiecībām, no otras puses,
1. atzinīgi vērtē kopīgo progresa ziņojumu, ar kuru iepazīstināja ES un Apvienotās Karalistes sarunu vedēji un kurā secināts, ka sarunās par izstāšanās līgumu ir panākts pietiekams progress, un apsveic Savienības sarunu vedēju par sarunu norisi;
2. uzskata, ka šis ziņojums dod iespēju pāriet pie sarunu otrā posma, un iesaka Eiropadomei pieņemt attiecīgu lēmumu;
3. tomēr norāda, ka vēl joprojām ir neatrisināti jautājumi par to, kā nodrošināt sakārtotu Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, un šie jautājumi ir jāatrisina vēl pirms izstāšanās līguma galīgā varianta sagatavošanas, kā arī norāda, ka, tiklīdz tiks pabeigts šis galīgais variants, ir jāizstrādā noteikts skaidrs un nepārprotams izstāšanās līguma juridiskais teksts; norāda, ka joprojām neatrisināti ir šādi jautājumi:
– pilsoņu tiesību attiecināšana uz turpmākajiem partneriem;
– nepieciešamība nodrošināt, ka administratīvā procedūra ir viegla, deklaratīva un bezmaksas, pierādīšanas pienākuma slogu uzliekot Apvienotās Karalistes iestādēm, ja tās apšauba deklarētās informācijas patiesumu, un dodot ģimenēm iespēju uzsākt šo procedūru, izmantojot vienotu veidlapu;
– noteikums par Eiropas Savienības Tiesas lēmumu saistošo raksturu attiecībā uz pilsoņu tiesību noteikumu interpretāciju, kā arī loma, kāda būs turpmāk izveidojamai neatkarīgai valsts iestādei (ombudam), lai tā varētu reaģēt uz pilsoņu sūdzībām;
– nepieciešamība garantēt tiesības brīvi pārvietoties visā ES Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri patlaban dzīvo kādā no ES-27 dalībvalstīm;
– nepieciešamība nodrošināt, ka attiecībā uz Ziemeļīriju/Īriju uzņemtās saistības ir pilnībā izpildāmas,
4. tādēļ saglabā visas savas tiesības attiecībā uz galīgo izstāšanās līgumu, par kuru tam saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu būs jāsniedz piekrišana, ja šis līgums stāsies spēkā;
ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvars
5. atgādina, ka LES 50. panta 2. punktā ir paredzēts satvars ES turpmākajām attiecībām ar dalībvalsti, kas izstājas no ES, un šis satvars Savienībai ir jāņem vērā, apspriežot un noslēdzot izstāšanās līgumu;
6. ierosina, ka gadījumā, ja ES un Apvienotā Karaliste panāktu vienotu izpratni par šo turpmāko attiecību satvaru, to varētu noformēt kā politisku deklarāciju, kas tiktu pievienota izstāšanās līgumam;
7. norāda, ka līgumu, ar ko nosaka jaunas attiecības starp ES un Apvienoto Karalisti, un pamatojoties uz iepriekš minēto satvaru, var oficiāli apspriest tikai pēc tam, kad Apvienotā Karaliste būs izstājusies no ES un būs trešā valsts;
8. uzsver, ka pieņems turpmāko ES un AK attiecību satvaru kā izstāšanās līguma sastāvdaļu tikai tad, ja tajā tiks stingri ievēroti šādi principi:
– trešai valstis nav tādu pašu pienākumu kā dalībvalstij, tā nevar baudīt priekšrocības, kādas ir Eiropas Savienības vai EEZ dalībvalstij;
– iekšējā tirgus integritātes un četru pamatbrīvību aizsardzība, neļaujot īstenot individuālu pieeju katram sektoram;
– ES lēmumu pieņemšanas autonomija;
– ES tiesiskā regulējuma un Eiropas Savienības Tiesas lomas aizsardzība;
– Apvienotā Karaliste ievēro starptautiskajās saistībās, tostarp pamattiesībās, paredzētos standartus un Eiropas Savienības tiesību aktus un politiku tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, patērētāju aizsardzība, cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu apiešanu, godīga konkurence, datu aizsardzību un privātums, tirdzniecības un sociālās un darba ņēmēju tiesības, jo īpaši aizsardzība pret sociālo dempingu, nodrošinot skaidru izpildes mehānismu, lai garantētu atbilstību;
– ES nolīgumu ar trešām valstīm un organizācijām, tostarp EEZ līguma, aizsardzība;
– Eiropas Savienības finanšu stabilitātes aizsardzība un tās regulatīvā un uzraudzības režīma un standartu aizsardzība un piemērošana;
– pareizs līdzsvars starp tiesībām un pienākumiem, tostarp atbilstīgi finansiālie ieguldījumi,
9. aicina turpmāko attiecību satvarā nodrošināt iespējami ciešu saikni starp ES un Apvienoto Karalisti, vienlaikus saglabājot atbilstību iepriekš minētajiem principiem;
10. atgādina, ka asociācijas nolīgums, ko ES un Apvienotā Karaliste apspriestu un par ko vienotos pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) 217. pantu, varētu būt piemērots satvars turpmākajām attiecībām; ierosina, ka šādam nolīgumam, papildus tā pārvaldības sistēmai, kurā būtu jāiekļauj stabils un neatkarīgs strīdu izšķiršanas mehānismu, būtu jāaptver šādi četri pīlāri:
– tirdzniecība un ekonomiskās attiecības;
– tematiska sadarbība;
– iekšējā drošība;
– ārpolitika un sadarbība drošības jomā,
11. atgādina, ka daudzi Apvienotās Karalistes pilsoņi ir pauduši stingrus iebildumus pret to, ka varētu zaudēt tiesības, ko viņi pašlaik bauda saskaņā ar LESD 20. pantu; ierosina, ka ES 27 vajadzētu pārbaudīt, kā mazināt šādu attīstības gaitu, ievērojot Savienības primārajos tiesību aktos noteiktās robežas un vienlaikus pilnībā ievērojot savstarpības, vienlīdzības, simetrijas un nediskriminācijas principus;
Pārejas režīms
12. atgādina, ka par pārejas režīmu, ar ko nodrošina juridisko noteiktību un nepārtrauktību, var vienoties tikai tad, ja tajā ir panākts pareizs līdzsvars starp tiesībām un pienākumiem, tas ir uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, un tajā ir paredzēta ES acquis, tostarp pilsoņu tiesību pagarināšana, tādējādi nosakot, ka spēkā esošie Savienības regulatīvie, budžeta, uzraudzības, tiesu un izpildes instrumenti un struktūras turpinās attiekties uz Apvienoto Karalisti; norāda, ka Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES iestāžu un struktūru sastāvdaļa;
13. apstiprina, ka visām izmaiņām ES acquis, kas stājas spēkā pārejas režīma laikā, saskaņā ar pārejas režīmu, par ko panākta vienošanās starp ES un AK, automātiski ir jāattiecas uz Apvienoto Karalisti;
14. uzstāj, ka jebkādi turpmākie tirdzniecības nolīgumi, par ko Apvienotā Karaliste risina sarunas ar trešām valstīm laikā, kad tā izstājas no ES, var stāties spēkā tikai pēc tam, kad būs beidzies pārejas režīms;
15. norāda, ka pārejas periods, kas saskaņā ar panākto vienošanos ir izstāšanās līguma starp ES un Apvienoto Karalisti sastāvdaļa, varēs sākties tikai pēc tam, kad minētas līgums būs stājies spēkā;
*
* *
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un Apvienotās Karalistes valdībai.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0102.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0361.