REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par situāciju Afganistānā
11.12.2017 - (2017/2932(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Isabella Adinolfi, Rolandas Paksas EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo 2017. gada 24. jūlija paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Elementi ES stratēģijai attiecībā uz Afganistānu”,
– ņemot vērā Padomes 2017. gada 16. oktobra secinājumus par ES stratēģiju attiecībā uz Afganistānu,
– ņemot vērā Afganistānas valsts rīcības plānu attiecībā uz ANO Drošības padomes (2000. gada) Rezolūciju 1325 par sievietēm, mieru un drošību,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes (2017. gada) Rezolūciju 2344, ar ko ANO Palīdzības misijas Afganistānā pilnvaras pagarinātas līdz 2018. gada 17. martam,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra regulāros ziņojumus par situāciju Afganistānā un šīs situācijas ietekmi uz starptautisko mieru un drošību,
– ņemot vērā Kabulas miera un drošības sadarbības procesu,
– ņemot vērā ES un Afganistānas Kopējo turpmāko virzību migrācijas jautājumos,
– ņemot vērā ES runaspersonas paziņojumu par teroristu uzbrukumiem Afganistānā,
– ņemot vērā Briseles konferenci par Afganistānu,
– ņemot vērā ES un Afganistānas sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību,
– ņemot vērā jaunā ES īpašā sūtņa Afganistānā norīkošanu un tā pirmo apmeklējumu valstī,
– ņemot vērā NATO samitus 2016. gada jūlijā un 2017. gada jūnijā,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā, neraugoties uz dažiem uzlabojumiem, situācija Afganistānā joprojām ir kritiska — drošības situācija pasliktinās, nemiernieku un teroristu radītais spiediens palielinās un pastāv nopietnas ekonomiskās un politiskās problēmas; tā kā šo nestabilitāti vēl vairāk saasina korupcija, tiesiskuma trūkums un vāja pārvaldība, kā arī nelikumīga saimnieciskā darbība un nerimstošais bruņotais konflikts;
B. tā kā humanitārā situācija joprojām ir ļoti satraucoša, jo cieš civiliedzīvotāji; tā kā ANO Palīdzības misijas Afganistānā (UNAMA) nesenajā ziņojumā dokumentēts lielākais cietušo skaits kopš 2009. gada, proti, 2016. gadā bijuši 11 318 civiliedzīvotāju upuri, bet periodā no 2017. gada janvāra līdz 2017. gada septembrim to skaits jau sasniedzis 8019; tā kā šie upuri cietuši gan no grupējumiem, kas noskaņoti pret valdību, gan no valdību atbalstošajiem spēkiem; tā kā saasināta konflikta dēļ 2016. gadā pārvietoti 600 000 cilvēku un 2017. gadā — vairāk nekā 280 000 cilvēku, no kuriem vairums ir vecumā līdz 18 gadiem;
C. tā kā drošības un humanitārās situācijas, kā arī ekonomiskās perspektīvas trūkuma dēļ ir palielinājusies neatbilstīgas migrācijas plūsma un afgāņi bija otrā lielākā ES ieplūstošo migrantu grupa 2016. gadā; tā kā iekšējā situācija Afganistānā ir pasliktinājusies, jo no Irānas un Irākas ir atgriezušies vairāk nekā miljons afgāņu bēgļu, un tā kā tas vēl vairāk noslogo valdības resursus un rada spiedienu sabiedrībā;
D. tā kā starptautiskā sabiedrība ir vairākkārt apstiprinājusi, ka joprojām atbalsta Afganistānu: atbalsts pausts 2017. gada 29. jūnija NATO samitā, kurā dalībvalstis un partneri atkārtoti apliecināja apņemšanos sniegt atbalstu līdz 2020. gadam un vairākas NATO dalībvalstis paziņoja par NATO misijā Resolute Support nosūtīto karavīru skaita palielināšanu, kā arī 2016. gada oktobra Briseles konferencē par Afganistānu, kuru kopīgi vadīja ES un Afganistānas valdība un kurā starptautiskā sabiedrība apliecināja turpmāku politisko atbalstu un apņēmās nodrošināt finansiālu atbalstu EUR 13,6 miljardu apmērā (EUR 5 miljardus no šīs summas nodrošinās Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, tādējādi ES kopumā būs Afganistānas lielākais attīstības sadarbības partneris); tā kā ES un Afganistānas 2017. gada februāra sadarbības nolīgumā par partnerību un attīstību apstiprināta ES apņemšanās atbalstīt Afganistānas attīstību;
E. tā kā drošības situācija Afganistānā joprojām ir ārkārtīgi nestabila, jo kontroli pār teritorijām periodiski iegūst vai nu valdība, vai Taliban, šajā cīņā upurus radot abās pusēs; tā kā nav jūtama progresa virzībā uz miera procesu starp valdību un Taliban;
F. tā kā Taliban nesen visā Afganistānā izvērsuši uzbrukumu vilni, kurā spridzinātāji pašnāvnieki uzbrukuši policijas iecirkņiem un valdības iestāžu ēkām un ir nogalināti vismaz 74 cilvēki un ievainoti vairāki simti; tā kā tiek izmantota taktika, kad ar nelikumīgām, improvizētām sprāgstierīcēm, īpaši pašnāvnieku spridzekļiem, nogalina nešķirojot, un tā kā tas ir galvenais iemesls, kādēļ cieš civiliedzīvotāji;
G. tā kā organizācijas „Islāma valsts Irākā un Levantes-Horasānas provincē” (ISIL-KP) operācijas joprojām galvenokārt notiek Afganistānas austrumu daļā, tomēr tā ir uzņēmusies atbildību par vairākiem nopietniem uzbrukumiem visā valstī un varētu nostiprināt savu klātbūtni Konaras provincē, turklāt tai varētu izdoties atjaunot spēju veikt darbības Nangarhāras provinces teritorijās;
H. tā kā, neskatoties uz valdības centieniem, Afganistāna joprojām ir viena no korumpētākajām valstīm pasaulē; tā kā korupcijas līmenis jo īpaši rada bažas tādēļ, ka korumpētas valsts drošības spēku amatpersonas pārdod ieročus tieši nemierniekiem un līdzekļi tiek atņemti humānajiem pasākumiem, tādējādi tie nenonāk pie tiem, kuriem nepieciešama palīdzība;
I. tā kā viens no nopietnākajiem satraukuma iemesliem joprojām ir pastāvīgā ieroču plūsma, kuras rezultātā tie nonāk Taliban un citu teroristu grupējumu rīcībā un kuru finansē ar līdzekļiem, kas iegūti no opija audzēšanas, kontrabandas, cilvēku nolaupīšanas, pret NVO vērstas izspiešanas un nelegālas minerālu un vēsturisku antikvāro priekšmetu tirdzniecības, kā arī ar nopludinātiem valstij sniegtās ārvalstu palīdzības līdzekļiem;
J. tā kā miega magoņu audzēšanai izmantotā kopējā platība Afganistānā 2016. gadā palielinājās par 10 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un ražošanas apjoms pieauga par 43 %, un ar nelikumīgiem opiātiem saistītās komercdarbības aprēķinātā vērtība 2016. gadā bija USD 3 miljardi;
K. tā kā Afganistānas un Pakistānas divpusējās attiecībās ir vērojama zināma sadarbības uzlabošanās, jo abas valstis ir veikušas pasākumus attiecību uzlabošanai, piemēram, ir izveidots krīzes kontroles mehānisms ārkārtas saziņai, kā arī ministru līmeņa trīspusējā dialoga mehānisms;
L. tā kā Afganistānas Neatkarīgā vēlēšanu komisija ir paziņojusi, ka 2018. gada 7. jūlijā notiks parlamenta un apgabalu pašvaldību vēlēšanas, un ir sekmīgi sākusi gatavoties vēlēšanām;
M. tā kā Komisija ir paziņojusi, ka Afganistānai kā humānā palīdzība tiks piešķirti vēl EUR 5 miljoni, un tādējādi ES humānā palīdzība Afganistānai 2017. gadā kopā ir EUR 30,5 miljoni; tā kā kopumā ES līdz 2020. gadam nodrošinās finansējumu, kura apmērs būs līdz EUR 300 miljoniem gadā, ietverot attīstības palīdzību;
N. tā kā nopietna problēma joprojām ir tas, ka visas puses rekrutē un izmanto nepilngadīgos, par ko liecina UNAMA apstiprinātās ziņas par 21 zēna rekrutēšanu, tai skaitā 15 zēnu rekrutēšanu pret valdību noskaņotos grupējumos, un UNAMA saņemtie ziņojumi par to, ka ISIL-KP rekrutējusi līdz pat 50 zēnu, kuriem tiek sniegta reliģiska un militāra apmācība Gouras provincē;
O. tā kā ASV 2017. gadā veica 2568 triecienus Afganistānā un tiek ziņots, ka tajos nogalināti desmitiem civiliedzīvotāju;
P. tā kā 2017. gada 20. novembrī Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) prokurore lūdza SKT tiesnešus sniegt atļauju sākt izmeklēšanu par tādiem iespējamiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kas saistīti ar bruņoto konfliktu Afganistānas Islāma Republikā un veikti kopš 2003. gada 1. maija; tā kā prokurore vēlas arī saņemt atļauju izmeklēt iespējamos noziegumus, kam ir saikne ar bruņoto konfliktu Afganistānā, kas ir pietiekami cieši saistīti ar šo situāciju un ir veikti kopš 2002. gada jūlija citu Romas statūtu dalībvalstu teritorijā; tā kā Afganistāna ir Romas statūtu dalībvalsts un tādējādi SKT var īstenot jurisdikciju attiecībā uz visiem iespējamiem noziegumiem, kas notikuši Afganistānas teritorijā kopš 2003. gada maija, neatkarīgi no apsūdzētā valstspiederības; tā kā pieejamā informācija pietiekami pamato iespēju, ka Afganistānā karojošās puses varētu būt veikušas kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci,
1. norāda, ka pēc gandrīz 40 gadus ilguša konflikta un 16 gadus ilgām ASV un NATO vadītām operācijām Afganistānā joprojām nav panākts ne miers un drošība, ne ilgtspējīga attīstība; uzsver, ka, neraugoties uz acīmredzamām problēmām, valstī ir panākts uzlabojums vairākās jomās, tostarp saistībā ar veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, pamatizglītību, sieviešu iespēju veicināšanu un paredzamo mūža ilgumu;
2. atkārtoti uzsver savu apņemšanos veicināt mieru, stabilitāti un labklājību Afganistānā un atbalstīt Afganistānas ilgtspējīgu attīstību un atzinīgi vērtē to, ka Padome ir pieņēmusi ES stratēģiju attiecībā uz Afganistānu, kas būs turpmākās ES rīcības pamats;
3. izsaka dziļu līdzjūtību nesenajos teroristu uzbrukumos cietušo ģimenēm; atkārtoti uzsver, ka terorisms visās tā formās un izpausmēs ir viens no nopietnākajiem starptautiskā miera un drošības apdraudējumiem; uzsver nepieciešamību saukt pie atbildības šo noziegumu veicējus, organizētājus, finansētājus un sponsorus un mudina visas valstis šajā jomā aktīvi sadarboties ar Afganistānas valdību un visām pārējām attiecīgajām iestādēm;
4. stingri nosoda visus uzbrukumus, kas vērsti pret civiliedzīvotājiem, palīdzības sniedzējiem, Afganistānas un starptautiskajiem spēkiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām, kā arī citiem starptautiskās sabiedrības pārstāvjiem Afganistānā;
5. ar bažām konstatē, ka valdību atbalstošo spēku veikto gaisa triecienu dēļ būtiski pieaudzis cietušo civiliedzīvotāju skaits, un atgādina visām konflikta pusēm, ka tām militāro operāciju laikā ir jāaizsargā civiliedzīvotāji, jo šādi pienākumi ir noteikti starptautiskajās humanitārajās tiesībās un starptautiskajos cilvēktiesību aktos; uzsver, ka nepieciešams saukt pie atbildības par starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem;
6. ņem vērā jauno ASV stratēģiju attiecībā uz Afganistānu, kurā prasīts palielināt karavīru skaitu; atkārtoti uzsver, ka konfliktu nav iespējams atrisināt militārā ceļā un mieru var panākt tikai tiešās sarunās starp valdību un Taliban, un šīm sarunām jānotiek iekļaujoša Afganistānas vadīta un Afganistānas virzīta miera un samierināšanas procesa ietvaros; atkārtoti apliecina atbalstu visām iniciatīvām, kas vērstas uz šo mērķi, piemēram, Kabulas miera un drošības sadarbības procesam, un mudina ES turpināt aktīvu iesaisti; atzinīgi vērtē jauna ES īpašā sūtņa Afganistānā norīkošanu un tā pirmo apmeklējumu valstī;
7. uzskata, ka NATO spēkiem vajadzētu iesaistīties tikai un vienīgi padomdevēju statusā un plānot karavīru izvešanu, tiklīdz apstākļi to ļaus;
8. saprot, ka samierināšanas procesam būtu nepieciešams patiess politiskais atbalsts no pusēm, kas darbojas reģionā; aicina visas ieinteresētās personas reģionā konstruktīvi sadarboties, lai veicinātu autentisku sarunu procesu, kura mērķis būtu panākt noturīgu izlīgumu starp konfliktā iesaistītajām pusēm, un aicina priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi uzrunāt partnerus un iesaistītās puses visā pasaulē un šajā reģionā, jo īpaši Indijā un Pakistānā, lai sekmētu starptautisku un reģionālu vienošanos par šādu procesu; šajā saistībā atzinīgi vērtē kopīgo paziņojumu, kas izdots ES un Indijas 14. samitā, kurš notika 2017. gada 6. oktobrī;
9. uzsver, ka ir ļoti svarīgi atklāt un likvidēt finanšu tīklus, kurus Taliban izmanto naudas apritei, un liegt pieeju finansējuma avotiem, kontrabandas tīkliem un nelikumīgajām darbībām, ko Taliban izmanto savu operāciju finansēšanai; aicina stiprināt daudzpusējo un reģionālo sadarbību cīņā pret teroristu grupu nelikumīgu finansēšanu, kā arī kontrabandas ceļu likvidēšanā;
10. aicina Afganistānas valdību turpināt apstiprinātās reformu programmas, tostarp korupcijas novēršanas likumu, īstenošanu, lai uzlabotu ieroču izsekošanas sistēmu, veicinātu pārskatatbildību un paplašinātu vietējo pārvaldības struktūru lomu, jo īpaši gadījumos, kad konstatēts, ka cilšu vecāko padomes strādā godprātīgi un pārredzami;
11. atzinīgi vērtē paziņojumu par 2018. gada jūlija vēlēšanām, kuras varētu būtiski ietekmēt virzību uz mērķi Afganistānā nostiprināt demokrātiju; aicina ar vēlēšanām saistītās iestādes plašāk informēt visas ieinteresētās personas, lai vairotu sabiedrības atbalstu vēlēšanām; aicina īstenot vēlēšanu reformas procesu, kura mērķis būtu nodrošināt uzticamas, iekļaujošas un pārredzamas vēlēšanas; aicina visas iesaistītas puses atturēties no naida kurināšanas, kas varētu saasināt sociālo spriedzi un apdraudēt trauslo politisko vienprātību, kura pausta konstitūcijā; aicina visas ieinteresētās personas nodrošināt, ka politiskas domstarpības arī turpmāk tiek izteiktas mierīgā ceļā un saskaņā ar Afganistānas konstitucionālajiem un demokrātiskajiem procesiem;
12. uzsver, ka arvien lielāka ietekme konfliktu mazināšanā un radikalizācijas novēršanā vietējā sabiedrībā ir sievietēm un ka sievietes Afganistānā tradicionāli ir miera veidotājas; pauž gandarījumu par to, ka pieaugusi sieviešu pārstāvība Afganistānas Augstajā miera padomē, un atzinīgi vērtē padomes jauno stratēģiju, kurā atzīta sieviešu nozīmīgā un aktīvā loma; aicina ES turpināt atbalstīt Afganistānu, palīdzot īstenot valsts rīcības plānu attiecībā uz ANO Drošības padomes (2000. gada) Rezolūciju 1325, kā arī citas attiecīgas programmas; aicina integrēt krimināltiesībās likumu par vardarbības pret sievietēm izskaušanu;
13. atkārtoti norāda, ka valsts nākotne ir jaunu cilvēku rokās, un pauž īpašu satraukumu par ziņojumiem, kas liecina, ka Taliban rekrutē bērnus, apmāca tos medresēs un ekspluatē viņus dažādās militārajās operācijās, tostarp improvizētu sprāgstierīču izgatavošanā un izvietošanā; atgādina visām pusēm, ka 18 gadu vecumu nesasniegušu personu nosūtīšana uz kara zonām bruņoto spēku sastāvā ir Afganistānā piemērojamo starptautisko tiesību pārkāpums un ka gadījumos, kad tiek nosūti bērni, kas jaunāki par 15 gadiem, tas ir kara noziegums saskaņā ar Konvencijas par bērna tiesībām fakultatīvo protokolu un Romas statūtiem; aicina valdību darīt visu iespējamo, lai novērstu šādu rekrutēšanu un izmantošanu, tostarp pieņemt tiesiskus pasākumus, kas nepieciešami, lai aizliegtu šādas darbības un noteiktu kriminālatbildību par tām, kā arī veikt visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu to bērnu aizsardzību un aprūpi, kurus skāris bruņots konflikts; aicina valdību izstrādāt un pieņemt visaptverošu likumu par bērniem un valsts rīcības plānu bērnu aizsardzības jomā;
14. pauž neapmierinātību ar to, ka Parlamentam piekrišanas došanai nav iesniegta ES un Afganistānas Kopējā turpmākā virzība migrācijas jautājumos, lai gan tas ir tāds de facto nolīgums ar trešo pusi, kas nodrošina skaidru sadarbības satvaru attiecībā uz piespiedu atgriešanos un atpakaļuzņemšanu Afganistānā, turklāt nevienā procedūras posmā Parlaments nav ticis informēts un ar to nav notikusi apspriešanās; aicina Komisiju ievērot Līgumos noteiktās procedūras un pilnā mērā informēt un iesaistīt Parlamentu, kā arī apspriesties ar to attiecībā uz nolīgumu par kopējo turpmāko virzību; aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt, ka migrācijas jomā sadarbība ar migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu izcelsmes valstīm norit, pilnībā ievērojot valstu pienākumus, kuri noteikti starptautiskajos un Eiropas cilvēktiesību aktos un bēgļu jautājumu tiesību aktos, un ka ar šo sadarbību netiek ne tieši, ne netieši veicināti cilvēktiesību pārkāpumi;
15. uzsver, ka liela nozīme ir radikalizācijas apkarošanas, deradikalizācijas un atbruņošanas, demobilizācijas un reintegrācijas iniciatīvām, kā arī vietējo kopienu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai vardarbīga ekstrēmisma apkarošanā, un aicina NATO un ES atbalstīt šādas iniciatīvas; uzskata, ka svarīgi ir nelieli vietēja mēroga projekti, ar kuriem iesaista reliģiskās jomas dalībniekus, rada vietējo vēstījumu, kas vērsts pret ekstrēmismu, un veido kopienu savstarpējo dialogu, tādējādi agrīnā stadijā novēršot radikalizāciju;
16. uzsver kultūras un izglītības nozīmīgumu nacionālās kohēzijas veidošanā un pauž nožēlu par to, ka 3,5 miljoni bērnu, proti, trešdaļa afgāņu bērnu, no kuriem lielākā daļa bija meitenes, skolas gada sākumā martā neapmeklēja skolu; uzskata, ka ar miera veidošanu, konfliktu risināšanu un mediāciju saistītu tematu iekļaušana skolu mācību programmā varētu palīdzēt vairot jauno afgāņu iespējas un, nodrošinot praktiskas prasmes konfliktu cēloņu noteikšanā un zināšanas par to, kā mazināt spriedzi un vest sarunas par mierīgiem risinājumiem, sniegt jaunajai paaudzei iespēju pārtraukt vardarbības ciklu;
17. aicina Afganistānas valdību organizētas stratēģijas ietvaros nopietni pievērsties tiesiskuma stiprināšanai, tiesu varas nodrošināšanai un prioritātes noteikšanai tādiem pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotāju tiesības; aicina starptautisko sabiedrību kopumā atbalstīt Afganistānas centienus izpildīt savu apņemšanos reformēt valsts tiesu sistēmu, tostarp izstrādājot valsts virzītu pārejas tiesiskuma procesu, lai vērstos pret nesodāmību; aicina uzlabot koordināciju starp valsts un cilšu strīdu risināšanas sistēmām; pauž pārliecību, ka lielāka pārredzamība, pārskatatbildība un iedzīvotāju līdzdalība tiesu un likumdošanas procesā varētu palīdzēt nodrošināt taisnīgāku un pārredzamāku sistēmu;
18. ir pārliecināts, ka sabiedrības noturība tāpat kā sabiedrības attīstības stabilitāte galu galā ir saistīta ar sistēmas spēju nodrošināt iedzīvotājiem, jo īpaši jauniešiem, ekonomiskas perspektīvas; atbalsta Afganistānas valsts miera un attīstības programmas īstenošanu, kā arī privātā sektora, lauksaimniecības un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas un apsaimniekošanas stiprināšanu;
19. pieņem zināšanai SKT prokurores pieprasījumu sniegt atļauju izmeklēt liecības par tādiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, ko Afganistānā veikušas visas puses kopš 2003. gada maija; aicina gadījumā, ja šāda atļauja tiks sniegta, veikt taisnīgu, pārredzamu, objektīvu un neatkarīgu izmeklēšanu, lai sauktu pie atbildības šādu noziegumu pastrādāšanā vainīgās personas neatkarīgi no tā, kas ir šie vainīgie, tādējādi nodrošinot vienlīdzību likuma priekšā un novēršot šādu noziegumu atkārtošanos;
20. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Afganistānas valdībai un parlamentam.