REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Afganistānā
11.12.2017 - (2017/2932(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Petras Auštrevičius, Patricia Lalonde, Dita Charanzová, Gérard Deprez, Martina Dlabajová, Fredrick Federley, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Ilhan Kyuchyuk, Valentinas Mazuronis, Louis Michel, Javier Nart, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Robert Rochefort, Marietje Schaake, Jasenko Selimovic, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans, Cecilia Wikström ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0678/2017
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2016. gada 5. oktobra Briseles konferencē par Afganistānu pieņemto paziņojumu,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Afganistānu, jo īpaši 2015. gada 26. novembra rezolūciju par stāvokli Afganistānā — jo īpaši slepkavībām Zabulas provincē[1] un 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par partnerības un sadarbības nolīgumu ar Afganistānu[2],
– ņemot vērā Padomes 2017. gada 16. oktobra secinājumus par Afganistānu,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2016. gada 14. septembra paziņojumu par Afganistānu,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2210 (2015) par Afganistānu,
– ņemot vērā Komisijas un EĀDD 2017. gada 24. jūlija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei "Elementi ES stratēģijai attiecībā uz Afganistānu" (JOIN(2017)0031),
– ņemot vērā organizācijas Human Rights Watch (HRW) 2017. gada 13. februāra ziņojumu "Pakistan Coercion, UN Complicity: The Mass Forced Return of Afghan Refugees" ("Pakistānas spiediens, ANO līdzdarbība: Afganistānas bēgļu masveida piespiedu atgriešana"),
– ņemot vērā HRW 2017. gada ziņojumu par stāvokli pasaulē,
– ņemot vērā ASV īpašā Afganistānas atjaunošanas ģenerālinspektora (SIGAR) kārtējo ceturkšņa ziņojumu ASV Kongresam 2017. gada 30. janvārī,
– ņemot vērā ES un Afganistānas Kopējo turpmāko virzību migrācijas jautājumos, kas parakstīta 2016. gada oktobrī,
– ņemot vērā 2017. gada 18. februārī parakstīto ES un Afganistānas sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir strādājušas ar Afganistānu un plašāku starptautisko sabiedrību kopš 2001. gada, lai cīnītos pret terorismu un ekstrēmismu, vienlaikus cenšoties panākt ilgtspējīgu mieru un attīstību; tā kā, ņemot vērā pieaugošo nemiernieku un teroristu spiedienu, ekonomiskās grūtības un politisko nestabilitāti, šo mērķu sasniegšana un panāktais ievērojamais progress ir apdraudēti;
B. tā kā kopš 2002. gada ES un tās dalībvalstis ir piešķīrušas Afganistānai miljardiem euro kā humāno un attīstības palīdzību un sniegušas cita veida palīdzību; tā kā ES un tās dalībvalstis kopā ir lielākais atbalsta sniedzējs Afganistānai un sagaidāms, ka laikā no 2017. līdz 2020. gadam Afganistānai tiks piešķirti EUR 5 miljardi;
C. tā kā, lai izveidotu stabilu un pārtikušu valsti, ir izšķiroši svarīgi Afganistānā nodrošināt demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu, tiesiskumu un labu pārvaldību pārejas periodā un tās Pārmaiņu desmitgadē ;
D. tā kā pēdējo 15 gadu laikā kopš 2001. gada ievērojami uzlabojies dzīves līmenis un veselības aprūpes un izglītības pieejamība, kā arī iespēju pavēršana sievietēm ir ļāvusi IKP uz vienu iedzīvotāju pieckāršoties, bet vidējam dzīves ilgumam palielināties par 15 gadiem; tā kā saskaņā ar ASV īpašā Afganistānas atjaunošanas ģenerālinspektora (SIGAR) teikto, kopš Taliban režīma sabrukuma 2001. gadā vispārizglītojošās skolas apmeklējošo skolnieku skaits 2015. gadā bija pieaudzis no viena miljona, ko lielākoties veidoja zēni, līdz gandrīz deviņiem miljoniem, turklāt 39 % no visiem skolniekiem ir meitenes;
E. tā kā kopš 2014. gada prezidenta vēlēšanu krīzes Nacionālās vienotības valdības progress reformu programmas īstenošanā ir apsīcis, kā rezultātā veidojas aizvien nestabilāka politiskā situācija;
F. tā kā endēmiska korupcija, iesakņojušās aizbildniecības sistēmas un Afganistānas politiski sašķeltās valdības nespēja virzīt reformas draud ar to, ka mazināsies progress vai pat zaudēts jau sasniegtais;
G. tā kā neraugoties uz atsevišķiem pēdējos gados gūtajiem sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem sasniegumiem, Taliban un Al -Qaida atdzimšana un jaunās Islāma valsts (IS) klātbūtne Afganistānā, kā arī lielais skaits Afganistānas migrantu, kas atgriežas mājās, draud nestabilitāti pārvērst plaša mēroga konfliktā; tā kā tas ir novedis arī pie migrācijas palielināšanās uz Eiropu; tā kā 40 % Afganistānas iedzīvotāju dzīvo nabadzībā un bezdarba līmenis ir gandrīz 40 %;
H. tā kā saskaņā ar jauno ASV stratēģiju attiecībā uz Afganistānu un Dienvidāziju pašreizējam ASV kontingentam 8 400 karavīru sastāvā pievienosies vēl 4 000 karavīri; tā kā topošajā ASV stratēģijā priekšroka tiks dota uz nosacījumiem balstītai pieejai, kas paredz iekļaut diplomātiskos un ekonomiskos nolīgumus militāro darbību satvarā; tā kā jaunā ASV stratēģija pieprasa, lai Pakistāna pārtrauktu sniegt patvērumu un atbalstu teroristiem, un tajā pausts aicinājums Indijas Republikai darīt vairāk, lai palīdzētu stabilizēt situāciju reģionā;
I. tā kā Afganistānā, galvenokārt no Pakistānas, atgriežas līdz šim nepieredzēts skaits oficiāli reģistrētu un oficiāli nereģistrētu Afganistānas valstspiederīgo; tā kā masveida migrācija un milzīgais pārvieto personu skaits ir rezultāts Pakistānas centieniem ar varu izraidīt afgāņu bēgļus un pārvietotās personas no Pakistānas teritorijas un pārvietot tos uz Afganistānu; tā kā no Irānas Afganistānā atgriežas aptuveni divi miljoni oficiāli nereģistrētu afgāņu un viens miljons afgāņu ar bēgļu statusu;
J. tā kā Indijas Republika ir reģiona lielākā līdzekļu devēja Afganistānai un kopš 2001. gada, kad tika gāzta Taliban valdība, tā ir sniegusi palīdzību 3 miljardu ASV dolāru vērtībā; tā kā cita starpā no šīs palīdzības ir finansēta vairāk nekā 200 skolu celtniecība Afganistānā, vairāk nekā 1000 stipendijas studentiem no Afganistānas un dota iespēja aptuveni 16 000 afgāņiem studēt Indijā; tā kā Indija ir arī sniegusi atbalstu kritiskās infrastruktūras veidošanai Afganistānā, piemēram, ceļu izbūvei Afganistānā apmēram 4000 km garumā, un redzamākie piemēri ar šo atbalstu tapušajai infrastruktūrai ir lielceļš Zarandža–Dilarama, Salmas aizsprosts, elektroenerģijas pārvades līnijas, kā arī Afganistānas parlamenta ēka;
K. tā kā nestabilitātei Afganistānā ir negatīva ietekme uz Irānas un plašāka reģiona ekonomiku un drošību; tā kā Afganistānas ekonomika ir ļoti atkarīga no magoņu audzēšanai, kas pēdējos gados ir būtiski palielinājusies, kā rezultātā kaimiņos esošajā Irānā strauji pieaug narkotiku lietošana; tā kā Taliban nodarbojas ar narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, lai finansētu savas darbības; tā kā šīs tirdzniecības ierobežošana un alternatīvu ekonomisko iespēju pavēršana būtu izdevīga gan Irānai, gan Afganistānai; tā kā Afganistānas opijs ir galvenais heroīna avots ES; tā kā, lai vēl vairāk ierobežotu opiātu plūsmu uz Krievijas un Eiropas tirgiem, ir nepieciešama sadarbība ar Irānu un citām robežvalstīm, piemēram, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu;
L. tā kā jaunās infrastruktūras dimensija ir būtiski svarīga Afganistānas nākotnei, lai šajā valstī, kas ir viena no nabadzīgākajām pasaulē, varētu rasties pilnīgi jaunas ekonomiskās un sociālās iespējas; tā kā jaunas valsts infrastruktūras attīstības programma piesaistīs pozitīvas un pieaugošas reģionālās investīcija jaunā Zīda ceļa ietvaros;
M. tā kā ziņojumi norāda uz to, ka Afganistānā ir neapgūtas minerālu rezerves viena līdz trīs triljonu dolāru vērtībā; tā kā nelikumīga izrakteņu ieguve ir liela problēma, kas draud ar to, ka Afganistānas potenciālais attīstības virzītājspēks varētu tikt pārvērsts konfliktu un nestabilitātes avotā; tā kā derīgo izrakteņu ieguve ir otrs lielākais Taliban ienākumu avots,
1. atzinīgi vērtē Afganistānas valdības apņemšanos īstenot valsts stratēģiju, kurā galvenā uzmanība pievērsta kvalitatīvai politiskajai, sociālajai, ekonomiskajai un drošības videi, kas ļaus Afganistānai kļūt mierīgai, drošai un ilgtspējīgai, kā norādīts 2016. gada 5. oktobrī Briselē notikušās Ministru konferences secinājumos par Afganistānu; aicina premjerministra amatu nostiprināt Afganistānas konstitūcijā, lai nodrošinātu lielāku politisko stabilitāti Afganistānā; aicina Afganistānas valdību nodrošināt pārredzamu vēlēšanu procesu 2018. gadā; mudina Afganistānas valdību atturēties no pašreizējās sociālās un politiskās spriedzes saasināšanas, izrādot priviliģētu attieksmi pret paštunu kopienu; aicina Afganistānas valdību veikt pasākumus, lai izvērtētu situāciju un nodrošinātu, ka tiek reformēta politika, kurai ir diskriminējoša ietekme uz vietējām kopienām;
2. pauž lielas bažas, ka, neraugoties uz politisko vienošanos, kas tika panākta pēc 2014. gada prezidenta vēlēšanām, Afganistānā ir pasliktinājusies drošības situācija un palielinājies teroraktu skaits; pauž satraukumu par to, ka Taliban turpina paplašināt tā kontrolē esošo teritoriju un ka nesen nostiprinājušās IS un Al Qaeda teroristu grupas; norāda, ka saskaņā ar ASV īpašā Afganistānas atjaunošanas ģenerālinspektora (SIGAR) informāciju laikā no 2016. gada janvāra līdz novembrim tika nogalināti 6785 Afganistānas bruņoto spēku karavīri un 11 777 tika ievainoti un ka arī ANO misija Afganistānā (UNAMA) ir ziņojusi par 3 % palielinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu cietušo civiliedzīvotāju skaitā (3498 nogalināto un 7920 ievainoto);
3. atgādina Afganistānas valdībai, ka, lai būtu iespējama attīstība un tiktu veicināts miers un stabilitāte, ir jāizbeidz cīņas politisko spēku vidū; uzsver, ka Afganistānas vadīts un uzturēts miera process, kurā pilnībā iekļauta visa pilsoniskā sabiedrība un visas konfliktā iesaistītās puses, ir vienīgais veids virzībai uz priekšu; aicina ES aktīvi atbalstīt Afganistānas vadītu programmu bijušo nemiernieku atbruņošanai, demobilizācijai un reintegrācijai;
4. brīdina, ka vājas Afganistānas Valsts aizsardzības un drošības spēku (ANDSF) spējas joprojām ir viena no būtiskākajām problēmām, kas apdraud Afganistānas drošību un atjaunošanu;
5. uzskata, ka, ņemot vērā korupcijas tiešo negatīvo ietekmi uz valsts pārvaldes kvalitāti, cīņai pret korupciju Afganistānas valdības iestādēs ir jābūt pastāvīgai pamatprioritātei; aicina Komisiju nodrošināt, ka attiecībā uz sniegto finansiālo palīdzību Afganistānas valdība īsteno pilnīgu pārredzamību;
6. pauž atbalstu Afganistānas iedzīvotājiem un uzstāj, ka visām konfliktā iesaistītajām pusēm ir jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības un jārespektē visu sabiedrības locekļu tiesības, sevišķi etnisko minoritāšu, sieviešu un bērnu tiesības, jo viņi pastāvošajā situācijā cieš vissmagāk; mudina Afganistānas iestādes pilnībā īstenot 2011. gada 30. janvārī Kabulā parakstīto ANO un Afganistānas rīcības plānu attiecībā uz bacha bazi praktizēšanu un rehabilitācijas nodrošināšanu no seksuālas izmantošanas cietušajiem bērniem; pauž visstingrāko nosodījumu par to, ka aizvien netiek ievērotas cilvēktiesības, un nosoda barbarisko vardarbību, ko pret Afganistānas iedzīvotājiem vērš Taliban, IS un Al -Qaida; vērš uzmanību uz apdraudējumu, kas saistīts ar bijušo kara noziedznieku atgriešanos, sevišķi Hizb-e-Islami dibinātāja Gulbuddin Hekmatyar atgriešanos, kuru ASV 2003. gadā atzina par teroristu un kura vārds ir saistīts ar IS nostiprināšanos Afganistānā;
7. pauž satraukumu par to, ka Taliban kontrolētajās Afganistānas teritorijās atkal pastiprinās vardarbība pret sievietēm un pasliktinās sieviešu tiesību ievērošana un dzīves apstākļi; aicina Afganistānas parlamentu un valdību atcelt visus likumus, kas ietver sieviešu diskriminācijas elementus un ir pretrunā starptautiskajiem līgumiem, ko Afganistāna parakstījusi;
8. atzinīgi vērtē Indijas 2015. gada decembra apņemšanos atbalstīt Afganistānu, piešķirot četrus triecienhelikopterus Afganistānas armijai un nodrošinot militāro apmācību tūkstošiem Afganistānas drošības spēku pārstāvju, kas būtiski palīdzēja uzlabot militārās spējas un atbilst 2015. gada janvārī uzsāktās NATO vadītās misijas Resolute Support mērķiem, proti, apmācīt, konsultēt un atbalstīt Afganistānas drošības spēkus un iestādes; atzinīgi vērtē darbu, kas infrastruktūras projektu un humanitārā atbalsta jomā paveikts, Afganistānai sadarbojoties ar Indijas Republiku;
9. aicina Afganistānas valdību un tās reģionālos partnerus, īpaši Irānu, cīnīties pret narkotiku nelikumīgu tirdzniecību un nelikumīgu izrakteņu ieguvi un sadarboties savā starpā, lai novērstu šo nelikumīgo praksi, kas apdraud stabilitāti reģionā; atgādina visām pusēm, ka minētās darbības ir galvenais teroristu organizāciju finansēšanas avots šajā reģionā; atzīst, ka jo īpaši izrakteņu ieguvei ir potenciāls kļūt par pozitīvu attīstības un labklājības virzītājspēku Afganistānas tautai un reģionam kopumā; nosoda apspiešanu, nelegālu narkotiku tirdzniecību, zemes sagrābšanu, nelikumīgu konfiskāciju un izspiešanu, ar ko nodarbojas militāro grupējumu vadītāji;
10. mudina visus Afganistānas reģionālos dalībniekus apņemties bez atkāpēm īstenot pārredzamu sadarbību cīņā pret terorismu; aicina jo īpaši Pakistānu atturēties no jebkādām darbībām, ko Afganistānas teritorijā īsteno vai atbalsta Pakistānas izlūkdienests, vai pārtraukt šādas darbības;
11. aicina Afganistānas un Pakistānas valdības un citus reģionālos dalībniekus strādāt kopā pie tā, lai Afganistānā panāktu mieru, noturīgu sociālekonomisko attīstību un lielāku iekšējo stabilitāti, kā arī sadarboties drošības un terorisma jautājumu risināšanā, un mudina apmainīties ar izlūkdatiem un sadarboties, lai apkarotu terorismu un ekstrēmismu robežas abās pusēs;
12. atzīst, ka ES un tās dalībvalstīm ir pienākums respektēt tiesības pieprasīt starptautisku aizsardzību un piedalīties UNHCR pārmitināšanas programmās; uzsver, ka tiesības un iespējas meklēt patvērumu drošā un likumīgā veidā ir būtiski svarīgas, lai nepieļautu patvēruma meklētāju bojāeju;
13. aicina Pakistānas valdību nekavējoties izbeigt afgāņu bēgļu iebiedēšanu un piespiedu izraidīšanu vai repatriāciju uz Afganistānu; norāda, ka šāda rīcība ir tiešs starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums un ka pieaugošais bēgļu skaits, pret kuriem šādi izturas, tikai palielina atbalstu teroristu grupējumiem un rada vēl lielāku nestabilitāti reģionā; aicina bēgļus brīvprātīgi atgriezties no ES Afganistānā; aicina ES un starptautisko sabiedrību krīzes situācijā, kas aizvien turpinās, apņemties nodrošināt stabilu ilgtermiņa ekonomisko palīdzību visām personām, kas atgriežas, lai atbalstītu viņu reintegrāciju;
14. pauž visdziļākās bažas par iekšzemē pārvietoto personu skaita pieaugumu 2016. gadā, jo pārvietojušies no jauna bija 635 000 cilvēku, kas var novest pie lielas humanitārās krīzes; mudina visas iesaistītās puses atbalstīt šos mazaizsargātos Afganistānas iedzīvotājus un aicina Afganistānas valdību palīdzēt reintegrēt viņus Afganistānas sabiedrībā; uzsver, ka saskaņā ar Afganistānas iestāžu, ANO aģentūru un citu humanitāro aģentūru aplēsēm līdz 2017. gada beigām humanitārā palīdzība būs nepieciešama 9,3 miljoniem cilvēku;
15. atzīst, ka, neraugoties uz ilgstošiem un ievērojamiem starptautiskajiem centieniem, Afganistānā joprojām ir nopietns konflikts, kas ļoti kavē tās ekonomisko un sociālo attīstību; atgādina par Eiropas Savienības mērķiem veicināt mieru, stabilitāti un drošību reģionā, stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu, labu pārvaldību un iespēju nodrošināšanu sievietēm, atbalstīt ekonomisko un sabiedrības attīstību un risināt problēmas, kas saistītas ar migrāciju;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Afganistānas valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0412.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0282.