REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Komisijas 2017. gada 13. decembra deleģēto regulu, ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2016/1675, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, groza attiecībā uz Šrilankas, Trinidādas un Tobāgo un Tunisijas iekļaušanu pielikuma I punkta tabulā
31.1.2018 - (C(2017)8320 – 2017/3020(DEA))
Marie-Christine Vergiat, Cornelia Ernst, Marisa Matias, Merja Kyllönen, Helmut Scholz, Barbara Spinelli, Lola Sánchez Caldentey GUE/NGL grupas vārdā
B8-0074/2018
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas 2017. gada 13. decembra deleģēto regulu, ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2016/1675, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, groza attiecībā uz Šrilankas, Trinidādas un Tobāgo un Tunisijas iekļaušanu pielikuma I punkta tabulā
(C(2017)8320 – 2017/3020(DEA))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2017)8320),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK[1] (4AMLD), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu un 64. panta 5. punktu,
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģēto regulu (ES) 2016/1675, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības[2], jo īpaši tās pielikumu,
– ņemot vērā 2016. gada 14. septembra rezolūciju par ES attiecībām ar Tunisiju pašreizējā reģionālajā kontekstā[3],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Komisijas 2016. gada 24. novembra deleģēto regulu, ar kuru groza Komisijas Deleģēto Regulu (ES) 2016/1675, ar ko papildina Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības[4],
– ņemot vērā 2017. gada 17. maija rezolūciju par Komisijas 2017. gada 24. marta deleģēto regulu, ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) 2016/1675, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, attiecībā uz Gajānas svītrošanu no pielikuma I punkta tabulas un Etiopijas iekļaušanu šajā tabulā[5],
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 29. jūnija vēstuli, kurā iekļauts ceļvedis turpmākai rīcībai „Ceļā uz jaunu metodiku ES novērtējumam par augsta riska trešām valstīm saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai”,
– ņemot vērā Reglamenta 105. panta 3. punktu,
A. tā kā deleģētā regula, tās pielikums un grozošās deleģētās regulas ir paredzētas, lai noteiktu augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu (AML/CTF), kas apdraud ES finanšu sistēmu un kas rada nepieciešamību saskaņā ar 4AMLD ES atbildīgajiem subjektiem veikt pastiprinātus klientu uzticamības pārbaudes pasākumus;
B. tā kā Komisijas deleģētā regula (ES) 2016/1675, ar ko papildina Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības, ir spēkā no 2016. gada 23. septembra;
C. tā kā Komisijas deleģētā regula (ES) 2016/1675 būs spēkā pat tad, ja tiks noraidīta šī grozošā deleģētā regula;
D. tā kā Parlaments ir noraidījis divas iepriekšējās grozošās deleģētās regulas (C(2016)07495 un C(2017)01951), pamatojoties uz to, ka Komisijas process nebija pietiekami autonoms;
E. tā kā Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas centienus izveidot jaunu metodiku, kas nebūtu atkarīga vienīgi no ārējiem informācijas avotiem, konstatējot jurisdikcijas, kurās ir stratēģiskas nepilnības cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu;
F. tā kā Parlaments uzskata, ka Komisijas priekšlikums — pabeigt 2. prioritātes saraksta novērtējumus līdz 2025. gada beigām — pārmērīgi kavēs šī saraksta pilnvērtīgu darbību; tā kā Parlaments mudina Komisiju pieņemt īsākus termiņus attiecībā uz abiem tās ceļvedī uz jaunu metodiku minētajiem posmiem, tostarp apņemoties pabeigt 2. prioritātes sarakstu līdz 2020. gada beigām un piešķirot šā procesa īstenošanai pietiekamus resursus; tā kā Parlaments pieprasa, lai tas tiktu pastāvīgi pienācīgi informēts par visiem šā procesa posmiem, tostarp par saistībām, ko Komisija uzņēmusies, un tas joprojām gaida atskaiti par paveikto;
G. tā kā Parlaments mudina Komisiju, izstrādājot jauno metodiku, ņemt vērā jaunākās politiskās vienošanās attiecībā uz 4AMLD grozīšanu;
H. tā kā jaunākajās politiskajās vienošanās attiecībā uz 4AMLD grozīšanu ir uzstāts uz to, ka Komisijai, izstrādājot minētās direktīvas 9. panta 2. punktā noteiktos deleģētos aktus, jāņem vērā attiecīgie novērtējumi, izvērtējumi vai ziņojumi, ko sagatavojušas starptautiskas organizācijas un standartu noteikšanas iestādes, kuras ir kompetentas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas jomā;
I. tā kā Komisija ar grozošo deleģēto regulu augsta riska trešo valstu sarakstam ir nolēmusi pievienot Šrilanku, Trinidādu un Tobāgo, kā arī Tunisiju, un tā šo lēmumu pamato ar Finanšu darbību darba grupas (FATF) publiskajiem paziņojumiem, FATF dokumentiem (“Centieni uzlabot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas prasību izpildi pasaules mērogā: nepārtraukts process”) un FATF starptautiskās sadarbības pārskata grupas ziņojumiem attiecībā uz riskiem, ko rada atsevišķas trešās valstis, kā arī savstarpējo novērtējuma ziņojumu, ko veica FATF un FATF pielīdzināmas reģionālās struktūras (FSRB) attiecībā uz riskiem, ko rada atsevišķas trešās valstis atbilstoši 4AMLD 9. panta 4. punktam;
J. tā kā Komisija jo īpaši ņēma vērā FATF 29. plenārsēdes rezultātus, kurā Šrilanka, Trinidāda un Tobāgo, kā arī Tunisija tika konstatētas kā valstis kurām to AML/CFT režīmā ir stratēģiskas nepilnības;
K. tā kā FATF plenārsēdē Buenosairesā Tunisija pauda stingru politisko apņēmību bez turpmākas kavēšanās īstenot ministru 2017. gada 3. novembra rīcības plānu; tā kā 2018. gada 11. janvārī Sanktpēterburgā notikušajā sanāksmē Tunisijas iestādes iesniedza FATF ekspertiem ziņojumu par veiktajiem pasākumiem kopš Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas Finanšu darbību darba grupas (MENAFATF) pēdējās plenārsēdes 2017. gada decembrī;
L. tā kā Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas Finanšu darbību darba grupa (MENAFATF) pieņēma jaunu Tunisijai piemērojamu reitingu, kas bija daudz labvēlīgāks, un ko Komisija nav ņēmusi vērā, pamatojot Tunisijas iekļaušanu attiecīgajā pielikumā;
M. tā kā Tunisija ir apliecinājusi stingru apņemšanos un politisko gribu īstenot nepieciešamās reformas, ko pieprasījusi FATF;
N. tā kā Tunisijai ir jāpauž tikpat liela apņēmība un politiskā griba attiecībā uz Eiropas iestādēm, lai efektīvi rīkotos, piemērojot nepieciešamās reformas;
O. tā kā Tunisija pēdējos septiņos gados ir pārejas uz demokrātiju posmā, ko nevar salīdzināt ar nevienas citas šā reģiona valsts pieredzi, un tai jārisina būtisks skaits problēmu, kā to bieži ir uzsvērušas Eiropas iestādes,
1. izsaka iebildumus pret Komisijas deleģēto regulu;
2. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un paziņot, ka deleģētā regula nevar stāties spēkā;
3. aicina Komisiju iesniegt jaunu deleģēto aktu, kurā būtu ņemti vērā iepriekš minētie ieteikumi;
4. iesaka Komisijai turpmāk sagatavot deleģētos aktus atsevišķi attiecībā uz katru konkrētu valsti, pievienojot to sarakstam vai svītrojot no tā;
5. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.
- [2] OV L 254, 20.9.2016., 1. lpp.
- [3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0345.
- [4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0008.
- [5] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0213.