Procedūra : 2018/2559(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0087/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0087/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 08/02/2018 - 12.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0041

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 582kWORD 52k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0078/2018
5.2.2018
PE614.396v01-00
 
B8-0087/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Venecuēlā (2018/2559(RSP))


Beatriz Becerra Basterrechea, Dita Charanzová, Nedzhmi Ali, Petras Auštrevičius, Izaskun Bilbao Barandica, Gérard Deprez, Marian Harkin, Filiz Hyusmenova, Ivan Jakovčić, Ilhan Kyuchyuk, Louis Michel, Javier Nart, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Marietje Schaake, Pavel Telička, Ramon Tremosa i Balcells, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans, Cecilia Wikström ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā (2018/2559(RSP))  
B8-0087/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā daudzās iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(1), 2014. gada 18. decembra rezolūciju par Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas vajāšanu(2), 2015. gada 12. marta rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(3), 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(4) un 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(5),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni 2018. gada 26. janvāra paziņojumu par jaunākajām norisēm Venecuēlā, kurā nosodīts Venecuēlas varas iestāžu lēmums izraidīt Karakasā esošo Spānijas vēstnieku,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 13. novembra un 2018. gada 22. janvāra secinājumus par Venecuēlu, nosakot ieroču embargo un sankcijas,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Venecuēla,

–  ņemot vērā 2001. gada 11. septembrī pieņemto Amerikas Demokrātijas hartu,

–  ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos Zeid Ra’ad Al Hussein 2017. gada 31. marta paziņojumu par Venecuēlas Augstākās tiesas lēmumu pārņemt Nacionālās asamblejas likumdošanas pilnvaras,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) paziņojumu, kurā nosodīta Enrique Aristeguieta aizturēšana 2018. gada 2. februārī,

–  ņemot vērā brīdinājumus, kas izklāstīti Amerikas valstu organizācijas (OAS) 2016. gada 30. maija un 2017. gada 14. marta ziņojumos par Venecuēlu, un OAS ģenerālsekretāra aicinājumu steidzami sasaukt Pastāvīgo padomi saskaņā ar Amerikas Demokrātijas hartas 20. pantu, lai apspriestu Venecuēlas politisko krīzi,

–  ņemot vērā PV/AP 2017. gada 27. marta vēstuli par stāvokļa pasliktināšanos un smagu politisko, ekonomisko un humanitāro krīzi Venecuēlā,

–  ņemot vērā OAS deklarāciju, ko 2017. gada 13. martā parakstīja 14 šīs organizācijas dalībvalstis, pieprasot Venecuēlai nekavējoties ieplānot vēlēšanas, atbrīvot politiskos ieslodzītos un citu pasākumu starpā atzīt tās konstitūcijā noteikto varas dalīšanu,

–  ņemot vērā OAS Pastāvīgās padomes 2017. gada 3. aprīļa rezolūciju par jaunākajiem notikumiem Venecuēlā,

–  ņemot vērā ziņojumu, ko 2017. gada augustā publicēja ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs “Human rights violations and abuses in the context of protests in the Bolivarian Republic of Venezuela from 1 April to 31 July 2017” (“Cilvēktiesību pārkāpumi un aizskārumi saistībā ar protestiem, kas Venecuēlas Bolivāra Republikā notika laikā no 2017. gada 1. aprīļa līdz 31. jūlijam”),

–  ņemot vērā Limas grupas 2017. gada 8. augusta deklarāciju par Nacionālās konstitucionālās asamblejas neatzīšanu un 2018. gada 23. janvāra deklarāciju par Nacionālās konstitucionālās asamblejas lēmumu rīkot prezidenta vēlēšanas,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta lēmumu 2017. gada A. Saharova balvu piešķirt Venecuēlas demokrātiskajai opozīcijai,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2018. gada 22. janvārī nelikumīgā Nacionālā konstitucionālā asambleja, kas nav atzīta ne starptautiskā, ne ES līmenī, aicināja prezidenta vēlēšanas sarīkot līdz 2018. gada 30. aprīlim — vairākus mēnešus pirms laika, kad minētās vēlēšanās būtu tradicionāli notikušas; tā kā saskaņā ar Venecuēlas konstitūciju Nacionālā vēlēšanu padome ir atbildīga par vēlēšanu rīkošanu;

B.  tā kā šis lēmums ir ticis pieņemts bez valsts mēroga dialoga un neņemot vērā iespējamo progresu, ko varētu panākt Venecuēlas valdības un opozīcijas piektajā sarunu kārtā, kura 2018. gada 29. janvārī sākās Santodomingo; tā kā šis aicinājums rīkot vēlēšanas ir pretrunā gan demokrātijas principiem, gan labticībai attiecībā uz valdības un opozīcijas dialogu;

C.  tā kā pēdējos mēnešos Nikolasa Maduro valdība ir pieņēmusi vairākus pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut, ka jebkādas vēlēšanas notiek ar pietiekamām demokrātiskām garantijām; tā kā 2018. gada 25. janvārī Augstākā tiesa nolēma izslēgt opozīcijas koalīciju MUD (Mesa de la Unidad Democrática) no prezidenta vēlēšanām; tā kā 2018. gada 4. februārī Nacionālā vēlēšanu padome izslēdza partiju “Primero de Justicia” no vēlēšanu procesa, kas ir pretrunā konstitūcijai; tā kā pastāvīga opozīcijas apspriešana, daudzu opozīcijas pārstāvju patvaļīga ieslodzīšana un daudzu citu nepielaišana vēlēšanām, kā arī varas nedalīšana apdraud vēlēšanu ticamību, vienlaikus vēl vairāk saasinot jau tā nestabilo situāciju;

D.  tā kā stāvoklis cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā Venecuēlā turpina pasliktināties; tā kā, ņemot vērā politiskās, ekonomiskās, sociālās un humanitārās situācijas nopietnību, brīvu un godīgu vēlēšanu rīkošana ar visām nepieciešamajām garantijām un pietiekama laika atvēlēšana vēlēšanu sagatavošanai ir būtiski nosacījumi, lai varētu sākt risināt daudzās problēmas, ar kurām Venecuēla saskaras;

E.  tā kā 2018. gada 2. februārī trijos no rīta izlūkdienesti nolaupīja Enrique Aristeguita Gramcko no viņa mājām Karakasā, nesniedzot nekādu informāciju par viņa atrašanās vietu; tā kā šis diemžēl ir tikai viens no jaunākajiem piemēriem, kas liecina par daudziem gadījumiem, kad notiek to cilvēku patvaļīga aizturēšana, kuri iestājas pret režīmu;

F.  tā kā helikoptera pilots Óscar Pérez bija viens no septiņiem cilvēkiem, kuri gāja bojā deviņu stundu ilgajā aplenkumā, ko valdības drošības spēki īstenoja 2018. gada 15. janvārī; tā kā viņš un pārējie cilvēki aplenkuma laikā mēģināja padoties;

G.  tā kā Nacionālā vēlēšanu padome — struktūra, kas organizēs nākamās prezidenta vēlēšanas, — ir vairākkārt veikusi dažādas manipulācijas un tai tagad vairs nav nekādas uzticamības pēc tam, kad tā pēdējās vēlēšanās viltoja vēlētāju aktivitātes rādītāju un rezultātus;

H.  tā kā Venecuēlas valdība pastāvīgi atsakās pieņemt starptautisko humāno palīdzību un atvieglot tās izdali, neraugoties uz to, ka palielinās bērnu uztura nepietiekamība un trūkst pārtikas un zāļu, kā rezultātā mirst simtiem cilvēku;

I.  tā kā Eiropas Savienības Padome pēc tam, kad tā 2017. gada 13. novembrī nolēma noteikt Venecuēlai embargo ieročiem un saistītiem materiāliem, kurus varētu izmantot represijām valstī, 2018. gada 22. janvārī pieņēma vienprātīgu lēmumu noteikt Venecuēlai sankcijas, kas skar septiņas fiziskās personas, kuras ieņem oficiālus amatus, pieņemot ierobežojošus pasākumus, tostarp nosakot ceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu, tos pamatojot ar demokrātijas principu, tiesiskuma un demokrātijas neievērošanu;

J.  tā kā 2018. gada 5. janvārī prezidenta Maduro valdība slēdza Venecuēlas gaisa un jūras robežas ar trim Karību salām — Arubu, Bonairu un Kirasao; tā kā Venecuēlas iedzīvotāji centās pirkt pārtiku un pirmās nepieciešamības preces Karību jūras salās, jo valstī tās gandrīz nebija nopērkamas;

K.  tā kā pēc ES sankciju pieņemšanas Venecuēla izraidīja Spānijas vēstnieku Karakasā un pasludināja viņu par persona non grata, apsūdzot Spāniju par iejaukšanos tās iekšējās lietās; tā kā ES stingri nosodīja šo lēmumu, vienlaikus norādot, ka ES lēmumi ārpolitikas jomā, tostarp sankciju noteikšanu, tiek pieņemti vienbalsīgi,

1.  pauž dziļas bažas par to, ka Venecuēlā pretrunā konstitūcijai turpinās demokrātiskās kārtības un cilvēktiesību pārkāpumi; stingri nosoda nelikumīgās Nacionālās konstitucionālās asamblejas — kas nav atzīta ne starptautiskā, ne ES līmenī, — lēmumu līdz 2018. gada aprīļa beigām sarīkot pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas; pauž dziļu nožēlu par Maduro valdības un Augstākās tiesas pieņemtajiem pasākumiem, kas neļauj MUD koalīcijas opozīcijas pārstāvjiem kandidēt gaidāmajās vēlēšanās; aicina Venecuēlas varas iestādes pilnībā atjaunot viņu tiesības kandidēt vēlēšanās;

2.  pauž atbalstu PV/AP paziņojumam, ka ES atzīs tikai tādas uz reālistiska vēlēšanu grafika balstītas vēlēšanas, par kurām valsts mēroga dialogā panākta vienošanās ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem un politiskajām partijām un kurās tiek ievēroti vienlīdzīgas, godīgas un pārredzamas līdzdalības nosacījumi, tostarp atceļot aizliegumu piedalīties politiskajiem oponentiem, atbrīvojot politiskos ieslodzītos, nodrošinot līdzsvarotu Nacionālās vēlēšanu padomes sastāvu un paredzot pienācīgas garantijas, tostarp neatkarīgu starptautisku vēlēšanu novērošanu;

3.  norāda, ka pašreizējos apstākļos Eiropas Parlaments neatzīs ne vēlēšanas, ne amatpersonas, kas tiks ievēlētas šādā nelikumīgā vēlēšanu procesā;

4.  atzinīgi vērtē ieroču embargo un sankciju noteikšanu septiņām Venecuēlas amatpersonām, atbildot uz nopietnajiem cilvēktiesību un demokrātijas pārkāpumiem valstī; atgādina, ka visi ES lēmumi ārpolitikas jomā, tostarp sankciju ieviešana, tiek pieņemti vienbalsīgi; uzsver, ka būtu nekavējoties jāizskata un jāpieņem sankciju saraksta attiecināšana arī uz citām Venecuēlas amatpersonām un viņu ģimenes locekļiem; aicina Padomi apsvērt iespēju ieviest sankcijas Venecuēlas naftai, tostarp darījumiem ar valsts īpašumā esošo uzņēmumu PDVSA;

5.  aicina Venecuēlas valdību atjaunot varas dalīšanu un neatkarību un pilnībā atjaunot Nacionālās asamblejas konstitucionālo autoritāti; atkārtoti norāda, ka tas pilnībā atbalsta Nacionālo asambleju kā vienīgo likumīgi izveidoto un atzīto Venecuēlas parlamentu; noraida visus Konstitucionālās asamblejas pieņemtos lēmumus, jo tie pārkāpj visus demokrātijas standartus un noteikumus;

6.  aicina Venecuēlas valdību nodrošināt, ka tiek nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvoti visi politieslodzītie; pilnībā atbalsta Starptautiskās krimināltiesas (ICC) izmeklēšanu sākšanu par Venecuēlas režīma izdarītajiem plašajiem un sistemātiskajiem noziegumiem pret cilvēci un represijām; aicina šīs izmeklēšanas sākt pēc iespējas drīz un ES uzņemties aktīvu lomu šajā jautājumā;

7.  pauž dziļas bažas par demokrātijas, cilvēktiesību un sociālekonomiskās situācijas būtisko pasliktināšanos Venecuēlā; aicina Venecuēlas varas iestādes atļaut valstī steidzami ievest humāno palīdzību un piešķirt piekļuvi starptautiskajām organizācijām, kuras vēlas palīdzēt; mudina varas iestādes paust oficiālu piekrišanu attiecībā uz vienošanos, kas panākta 2018. gada 12. janvārī Arubā notikušajās sarunās, lai varētu atkal atvērt robežas starp Venecuēlu un trijām Karību salām;

8.  atkārtoti prasa pēc iespējas drīz uz Venecuēlu nosūtīt Eiropas Parlamenta delegāciju un veidot dialogu ar visām konfliktā iesaistītajām aprindām;

9.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram.

(1)

OV C 285, 29.8.2017., 145. lpp.

(2)

OV C 294, 12.8.2016., 21. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0080.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0269.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0200.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 7. februārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika