REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par pašreizējo stāvokli cilvēktiesību jomā Turcijā
5.2.2018 - (2018/2527(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Nadja Hirsch, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Gérard Deprez, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Patricia Lalonde, Louis Michel, Javier Nart, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Marietje Schaake, Pavel Telička, Ramon Tremosa i Balcells, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans, Cecilia Wikström ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0082/2018
B8-0092/2018
Eiropas Parlamenta rezolūcija par pašreizējo stāvokli cilvēktiesību jomā Turcijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par žurnālistu stāvokli Turcijā[1] un 2016. gada 24. novembra rezolūciju par ES un Turcijas attiecībām[2] un 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Turciju[3],
– ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra ES sarunu programmu Turcijai, jo īpaši tās 4. un 5. punktu,
– ņemot vērā to, ka kopš 1949. gada 9. augusta Turcija ir Eiropas Padomes dalībvalsts, un tādēļ Turcijai ir pienākums ievērot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus,
– ņemot vērā Turcijas dalību Apvienoto Nāciju Organizācijā un pievienošanos ANO Statūtiem, kuru svarīgākais mērķis ir cilvēktiesību sekmēšana un aizsardzība;
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 21. decembra ieteikumu Padomes lēmumam, ar kuru sniedz atļauju sarunu sākšanai ar Turciju par nolīgumu attiecībā uz divpusējo preferenciālo tirdzniecības attiecību paplašināšanu un muitas savienības modernizēšanu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Turcijas valdība turpina īstenot plašus un masveida represīvus pasākumus, kuri vērsti pret visiem cilvēkiem Turcijā, īpaši pret opozīcijas partijām un Turcijas Lielās nacionālās asamblejas locekļiem, plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem un žurnālistiem, Turcijas militārpersonām, policijas un drošības spēkiem un tiesu iestāžu un valsts pārvaldes ierēdņiem;
B. tā kā daudzi no veiktajiem pasākumiem ir nesamērīgi, pārkāpj Turcijas vietējos tiesību aktus un neatbilst Eiropas Padomes dalībvalsts saistībām, kā arī ir pretrunā Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;
C. tā kā Turcija ir izmantojusi 2016. gada jūlija neveiksmīgo valsts apvērsuma mēģinājumu kā ieganstu šo pasākumu īstenošanai; tā kā ES stingri nosodīja neveiksmīgo militāro apvērsumu 2016. gada jūlijā un atzina, ka nepieciešams saukt pie kriminālatbildības tos, kuri atbildīgi par apvērsuma mēģinājumu vai saistīti ar to; tā kā tas ir jāveic, ievērojot tiesības uz taisnīgu tiesu un pienācīgu lietas izskatīšanu;
D. tā kā prezidents R. T. Erdogans un Turcijas valdības locekļi ir vairākkārt snieguši paziņojumus par nāvessoda atjaunošanu; tā kā pastāv nopietnas bažas par apstākļiem, kādos pēc valsts apvērsuma tiek turētas aizturētās un apcietinātās personas, par liela mēroga valsts ierēdņu atlaišanu, kā arī stingrajiem ierobežojumiem attiecībā uz vārda brīvību un preses un plašsaziņas līdzekļiem Turcijā; tā kā arī vairāku ES pilsoņu apcietināšanai ir apšaubāms pamats;
E. tā kā Eiropas Padomes Venēcijas komisija izvērtēja, ka 2017. gada aprīļa referendumā apstiprinātās izmaiņas ieviestu tādu prezidentālu sistēmu, kurai nav nepieciešamās kontroles un līdzsvara, kas vajadzīgs, lai novērstu autoritāra režīma izveidošanos; tā kā Turcijas ārkārtas dekrētlikumā iekļauti pasākumi, kas pārsniedz starptautiskajos standartos un Turcijas konstitūcijā atļauto;
F. tā kā pastāv sistemātiskas problēmas Turcijas tieslietu sistēmā un izpildvarā un spējā pienācīgi stāties pretī izpildvaras politiskajam spiedienam, kā to parāda daži gadījumi, kad zemākās instances tiesas atteicās ievērot Konstitucionālās tiesas spriedumu;
G. tā kā pievienošanās sarunu ar Turciju programmas 5. punktā ir noteikts, ka, ja tiek nopietni un ilgstoši pārkāpti brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma principi, Komisija var ieteikt apturēt sarunas; tā kā Padome par šādu ieteikumu pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu,
1. stingri nosoda nesamērīgos represīvos pasākumus, ko veicis R. T. Erdogans un Turcijas valdība pēc 2016. gada jūlija neveiksmīgā militārā apvērsuma, un pauž nopietnas bažas par konstitucionālajām izmaiņām, kuras ar nelielu pārsvaru tika pieņemtas 2017. gada aprīļa referendumā; atkārto, ka ierosinātās izmaiņas konstitūcijā neatbilst varas dalīšanas pamatprincipam, nenodrošina pietiekamu līdzsvaru un atsvaru un neatbilst Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību; atgādina savu 2016. gada novembra nostāju par Turcijas pievienošanās procesa iesaldēšanu, kā arī savu 2017. gada jūlija nostāju apstādināt Turcijas pievienošanās procesu, ja konstitucionālās reformas tiek īstenotas nemainīgā veidā;
2. atkārtoti pauž dziļas bažas par pastāvīgo pamatbrīvību un tiesiskuma situācijas pasliktināšanos Turcijā un pauž nosodījumu par patvaļīgu aizturēšanu, tiesisku un administratīvu vajāšanu, ceļošanas aizliegumiem un citiem līdzekļiem, kas vērsti pret tūkstošiem cilvēktiesību aizstāvju, neatkarīgās pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un parastiem iedzīvotājiem;
3. pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību aizstāvju, politiķu un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu apcietināšanu un nepārtraukto aizturēšanu;
4. ar bažām norāda, ka vājinās Turcijas izsenie sekulārie principi un vērtības, tostarp pieaug reliģisko un ar reliģiju nesaistīto minoritāšu vajāšana; aicina Turcijas varas iestādes sekmēt un nodrošināt reliģisko plurālismu un reliģiskās pārliecības brīvību;
5. konstatē, ka neskaitāmi Turcijas pilsoņi un ES pilsoņi saskaras vai ir saskārušies ar šiem nesamērīgi represīvajiem pasākumiem, tostarp daudzi civildienesta darbinieki un skolotāji, kuri ir atlaisti no darba;
6. brīdina par pretterorisma pasākumu ļaunprātīgu izmantošanu nolūkā leģitimizēt cilvēktiesību apspiešanu;
7. norāda, ka Turcijas demokrātijas būtība ir apdraudēta, jo daudziem parlamenta deputātiem tiek atņemts mandāts, viņu imunitāte tiek atcelta un/vai viņi ir aizturēti vai apcietināti; atzīmē, ka visvairāk ir cietušas opozīcijas partijas HDP un CHP; pauž solidaritāti likumīgi ievēlētajiem parlamenta deputātiem, kuri tiek aizturēti un iebiedēti, un aicina Turcijas varas iestādes ievērot demokrātiskus mandātus, atbrīvot aizturētos un garantēt viņu tiesības uz pienācīgu aizstāvību taisnīgā un neatkarīgā tiesas procesā; norāda, ka vietējie ierēdņi saskaras ar līdzīgu spiedienu;
8. uzsver, ka Turcijas Lielajai nacionālajai asamblejai ir jābūt galvenajai Turcijas demokrātijas struktūrai un vienādi jāpārstāv visi iedzīvotāji; pauž nožēlu par Asamblejas augsto vēlēšanu slieksni;
9. pauž nopietnas bažas par arvien sliktāko vārda brīvības un preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības darbības jomu Turcijā, jo varas iestādes slēdz, cenzē vai pārņem daudzus plašsaziņas līdzekļus, tostarp tiešsaistes līdzekļus, un žurnālisti un plašsaziņas līdzekļu darbinieki tiek aizturēti, apcietināti vai atlaisti no savām darba vietām; atgādina, cik ārkārtīgi svarīga ir brīva un neatkarīga prese demokrātiskā sabiedrībā; aicina Turcijas iestādes atbrīvot aizturētos žurnālistus un īstenot steidzamus un būtiskus pasākumus, lai stiprinātu un atjaunot preses brīvību un vārda brīvību šajā valstī; norāda, ka Turcijas valdība daudzkārt joprojām nespēj sniegt juridisku pamatojumu žurnālistu apcietināšanai par musināšanu un ar teroristu grupējumiem izplatītas propagandas izplatīšanu;
10. pauž nopietnas bažas par Turcijas varas iestāžu veikto sociālo plašsaziņas līdzekļu platformu uzraudzību un sociālo plašsaziņas līdzekļu kontu slēgšanu; uzskata to par vēl lielāku vārda brīvības ierobežošanu un līdzekli pilsoniskās sabiedrības apspiešanai;
11. pauž bažas par aizvien lielāko ierobežojumu noteikšanu Turcijas LGBTQI tiesību kustībai; uzsver, ka šādas norises ir acīmredzama personas brīvības pārkāpšana; pauž dziļas bažas par ziņojumiem saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem pret LGBTQI personām; aicina Turcijas varas iestādes rūpīgi izmeklēt, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ziņas par nežēlīgu izturēšanos pret LGBTQI ieslodzītajiem;
12. tāpat pauž nopietnas bažas par daudziem tiesnešiem, juristiem un cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, kuri ir apcietināti vai aizturēti, zaudējuši savu darbu vai saskaras ar varas iestāžu spiedienu, un norāda, ka Turcijas varas iestādēm ir juridisks pienākums ievērot Turcijas konstitucionālo tiesisko kārtību un Turcijas pienākumus, kas tai jāpilda kā Eiropas Padomes dalībvalstij;
13. uzskata, ka plaši izplatītie cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpumi un Turcijas plānotā konstitucionālā reforma, ja to īstenos, neatbilst Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem; tādēļ aicina Komisiju veikt novērtējumu, pamatojoties uz ES sarunu programmas 4. un 5. pantu, par valsts atbilstību šiem politiskajiem kritērijiem, un iesniegt oficiālo atzinumu par pievienošanās sarunu statusu kopā ar visaptverošu ES un Turcijas attiecību nākotnes atspoguļojumu; uzstāj, ka to kā galveno tēmu jāiekļauj nākamā gada progresa ziņojumā par Turciju, ko Komisija publicēs 2018. gada aprīlī;
14. atkārto savu 2017. gada novembra nostāju, kurā tas aicināja noteikt, ka uzlabojumi cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā ir priekšnoteikums, lai piešķirtu Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPAII) līdzekļus Turcijas varas iestādēm un, ja iespējams, novirzītu tos pilsoniskās sabiedrības organizācijām; atkārtoti aicina Komisiju, pārskatot IPA līdzekļus, ņemt vērā notikumu attīstību Turcijā, bet nākt arī klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par to, kā palielināt atbalstu Turcijas pilsoniskajai sabiedrībai;
15. aicina ES delegāciju Ankarā sniegt lielāku atbalstu un, ja tas ir vajadzīgs un iespējams, sabiedrības atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem, īpaši pārraugot un novērojot tiesas procesus, pieprasot atļauju apmeklēt cietumus un izdodot paziņojumus Turcijas iestādēm visos līmeņos;
16. norāda, ka Eiropas Parlamenta un Turcijas Lielās nacionālās asamblejas izveidotā saziņa ir apturēta; pauž pārliecību par to, ka ES un Turcijas Apvienotā parlamentārā komiteja var atsākt konstruktīvu, atklātu un uzticamu darbību; atgādina — kamēr nenotiek šādas regulāras sanāksmes — Eiropas Parlaments varētu apsvērt iespēju nosūtīt ad hoc delegācijas uz Turciju, jo īpaši, lai novērotu un uzraudzītu tiesvedību un tiesas procesus, vai ar tām saistītus pasākumus, kā tas iepriekš ir darīts 2011.–2013. gadā;
17. norāda, ka vairāk nekā trīs miljoni Sīriešu bēgļu Turcijā pamatā tika labi uzņemti, taču ir norādes, ka rodas aizvien lielāka nepatika pret bēgļiem; aicina Turciju pārredzami pārraudzīt bēgļu nometņu apstākļus saskaņā ar cilvēktiesību standartiem; mudina Turcijas varas iestādes nodrošināt bērnu tiesību ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei;
18. mudina Komisiju, Eiropas Padomi un Venēcijas komisiju piedāvāt papildu tiesisko palīdzību Turcijas iestādēm, lai nodrošinātu pareizu tiesvedību, kā arī pienācīgus un drošus ieslodzījuma apstākļus tiem, kuri ir apcietināti un apsūdzēti par līdzdalību militārā apvērsuma mēģinājumā 2016. gada 15. jūlijā; aicina Turcijas iestādes cieši sadarboties ar Venēcijas komisiju;
19. aicina panākt tādu ilgtspējīgu kurdu jautājuma risinājumu Turcijā, kura pamatā ir miermīlīgs, iekļaujošs un demokrātisks process, pauž pārliecību, ka tikai politiski taisnīga šā jautājuma atrisināšana var panākt stabilitāti un labklājību šajā teritorijā;
20. atkārtoti pauž bažas par desmitiem tādu personu aizturēšanu, kuri ir publiski kritizējuši Turcijas militāro iejaukšanos Sīrijā, un jo īpaši nesenos uzbrukumus Sīrijas kurdu pozīcijām; uzsver, ka ļoti būtisks ir iekļaujošs miera process, kurā ietvertas visas attiecīgās puses un aktīvi piedalās ES;
21. uzsver, ka, kaut gan Turcija joprojām ir svarīga un stratēģiska partnere, ES un Turcijas attiecību pamatā ir jābūt nosacījumiem par demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu, īpaši saistībā ar muitas savienības modernizēšanu, taču tām jācenšas arī palielināt savstarpējos cilvēku kontaktus, piemēram, studentu apmaiņas, kā arī uzlabot zinātnisko un universitāšu sadarbību, pakāpeniski atvieglojot vīzu režīmu; uzsver, ka vīzu liberalizācijas pamatā ir visu 72 vīzu režīma liberalizācijas ceļveža kritēriju izpilde;
22. aicina Turciju ievērot saistības, ko tā uzņēmusies kā Eiropas Padomes dalībvalsts; uzsver, ka tas nozīmē arī viennozīmīgu attiekšanos no nāvessoda izpildes; atgādina, ka nāvessoda atjaunošana automātiski apturētu pievienošanās sarunas; uzsver, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir Turcijas piesaiste Eiropai; tādēļ mudina Turcijas valdību ievērot un īstenot tās nolēmumus;
23. aicina šo rezolūciju pārtulkot turku valodā;
24. aicina priekšsēdētāju nosūtīt šo rezolūciju Turcijas parlamentam un valdībai, dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0423.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0450.
- [3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0306.