REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Venecuēlā
5.2.2018. - (2018/2559(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Javier Couso Permuy, Paloma López Bermejo, João Ferreira, João Pimenta Lopes, Miguel Viegas, Marina Albiol Guzmán, Takis Hadjigeorgiou, Neoklis Sylikiotis, Ángela Vallina, Nikolaos Chountis, Eleonora Forenza, Maria Lidia Senra Rodríguez GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 1945. gadā pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 1. nodaļas 1. panta 2. punktu, kurā paziņots nolūks "attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, pamatojoties uz nāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu, kā arī veikt citus attiecīgus pasākumus vispārējā miera nostiprināšanai",
– ņemot vērā ANO Statūtos iekļauto neiejaukšanās principu,
– ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 1. pantu un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 1. pantu, kuros abos ir teikts, ka "visām tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos" un ka "pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi nodrošina savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību",
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1961. gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem,
– ņemot vērā visas abu reģionu deklarācijas, kas pieņemtas ES un CELAC (Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas) valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmēs pēc Riodežaneiro sanāksmes 1999. gadā, tostarp 2013. gada 27. janvāra augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju, kurā tās parakstītāji atkārtoti apliecināja uzticību visiem mērķiem un principiem, kas iekļauti ANO Statūtos, un atbalstu jebkuriem centieniem saglabāt visu valstu suverēnu vienlīdzību un respektēt to teritoriālo integritāti un politisko neatkarību,
– ņemot vērā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona miera zonas proklamēšanu, par kuru vienojās CELAC augstākā līmeņa sanāksmēs, kas notika Havannā 2014. gada 28. un 29. janvārī, Belenā, Kostarikā, 2015. gadā un Kito, Ekvadorā, 2016. gadā,
– ņemot vērā Mercosur, UNASUR un CELAC iepriekšējos paziņojumus par stāvokli Venecuēlā, jo īpaši tās deklarācijas, kurās noraidīti ASV vienpusējie piespiedu pasākumi, kas vērsti pret Venecuēlas Bolivāra Republiku,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos iepriekšējos paziņojumus par Venecuēlu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu,
– ņemot vērā Venecuēlas Bolivāra Republikas ievēlēšanu par ANO Cilvēktiesību padomes locekli un Cilvēktiesību padomes jaunākajā Vispārējā regulārajā pārskatā par Venecuēlu iekļautos secinājumus,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Venecuēlas Bolivāra Republikas valdība ir vairākkārt nosodījusi valstī notiekošo ārējo iejaukšanos, destabilizāciju, dezinformācijas kampaņas, manipulēšanu ar sabiedrības viedokli un dažu opozīcijas segmentu uzkurināto vardarbību, kas vērsta pret valsts suverenitāti, neatkarību, mieru un demokrātisko stabilitāti, kā arī pret Venecuēlas iedzīvotājiem;
B. tā kā ES ir sniegusi vairākus paziņojumus ar mērķi iejaukties un uzlabot iekšējo stāvokli Venecuēlā;
C. tā kā 2016. gada maijā pēc prezidenta Nicolás Maduro pieprasījuma un iniciatīvas tika izveidota Dienvidamerikas Valstu Savienības (UNASUR) komiteja, lai pastiprinātu centienus veicināt dialogu starp Venecuēlas valdību un opozīciju ar mērķi risināt valstij ļoti būtiskas problēmas;
D. tā kā no 2017. gada decembra Venecuēlas valdība un opozīcijas grupas turpināja dialogu Dominikānas Republikā, piedaloties augsta līmeņa starptautiskiem novērotājiem un Dominikānas prezidentam, lai rastu risinājumu politiskajai krīzei Venecuēlā;
E. tā kā patlaban turpat tiek rīkota jauna sarunu kārta;
F. tā kā būtu jāizvairās no jebkuras darbības, kas ietekmētu diplomātiskos centienus rast iespējas Venecuēlas iedzīvotāju dialogam un mieram;
G. tā kā vienpusēji piespiedu pasākumi ir pretrunā ar iedibinātajām starptautiskajām tiesībām; tā kā ANO un jo īpaši tās Īpašais ziņotājs par viedokļa un vārda brīvību ir atkārtoti uzsvēris vienpusējo piespiedu pasākumu negatīvo ietekmi uz cilvēktiesību izmantošanu; tā kā sankcijas izraisa traucējumus jebkurā valstī un, ja tās kaitē ekonomikai, var radīt postošu ietekmi uz attīstības valstu iedzīvotājiem;
H. tā kā dialogs nodrošina pamatu konfliktu un iekšējās situācijas mierīgai noregulēšanai jebkurā valstī; tā kā dalībvalstīm jāveicina konstruktīvs dialogs ar Venecuēlas valdību, lai rastu risinājumus konkrētām problēmām, kas pašlaik radušās minētajā valstī;
I. tā kā visi būtiskie politiskie lēmumi, piemēram, lēmums pieprasīt ārkārtas vēlēšanas, jāpieņem nacionālā dialoga ietvaros, atbilstoši Venecuēlas tiesību aktiem un konstitūcijai;
J. tā kā dalībai šajās vēlēšanās jānotiek uz vienlīdzīgiem, taisnīgiem un pārredzamiem nosacījumiem, līdzsvarotā Nacionālās vēlēšanu padomes (CNE) uzraudzībā un ar pietiekamām garantijām visiem dalībniekiem, tostarp paredzot neatkarīgu starptautisko novērotāju klātbūtni;
K. tā kā plaši ir izplatītas bažas, ka pastāvīgās abu pušu konfrontācijas dinamika nepieļaus stabilizējošu risinājumu pieņemšanu, kas demokrātiskā veidā tiktu likumīgi atzīts šajā valstī,
1. asi nosoda pastāvīgo ārējo iejaukšanos un politisko, ekonomisko un sociālo Venecuēlas Bolivāra Republikas destabilizāciju;
2. uzskata, ka neatlaidīgā interventu stratēģijas īstenošana, vēršoties pret Venecuēlas Bolivāra Republikas suverenitāti, nekādi nespēs radīt dialoga un miera iespējas;
3. atkārtoti uzsver Venecuēlas iedzīvotāju tiesības patstāvīgi, neatkarīgi un miermīlīgi pieņemt lēmumus par valsts attīstības ceļu, bez jebkādas ārējas iejaukšanās vai spiediena, un to, ka pašreizējo daudzo krīžu atrisināšana un politiskas stabilitātes nodrošināšana ir iespējama tikai mierīgās sarunās;
4. atgādina par ziņojumiem, ko sniegusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (PLO), Latīņamerikas un Karību jūras reģiona Ekonomikas komisija (CEPAL) un ANO neatkarīgie eksperti, kuri apgalvo, ka Venecuēlā nepastāv tā sauktā humanitārā krīze;
5. nosoda to personu apgalvojumus par iespējamo "humanitāro krīzi" Venecuēlā, kuru mērķis ir pastiprināt iejaukšanos no ārpuses un uzkurināt kampaņu, kas attaisnotu iejaukšanos šīs valsts lietās;
6. nosoda ASV un ES lēmumu arī turpmāk noteikt sankcijas pret Venecuēlu un tās iedzīvotājiem;
7. uzsver, ka dialoga rezultātā ar trešām valstīm nekādos apstākļos nedrīkst tikt noteikti tautu pašnoteikšanās tiesību ierobežojumi;
8. atbalsta Latīņamerikas un Karību jūras reģiona miera zonas proklamēšanas dokumentā iekļautos principus un mudina visu starptautisko sabiedrību pilnībā respektēt šo proklamēšanu attiecībās ar CELAC valstīm, tostarp apņemoties ne tieši, ne netieši neiejaukties jebkuras citas valsts iekšējās lietās un ievērot principus par valstisko suverenitāti, vienlīdzīgām tiesībām un tautu pašnoteikšanos;
9. atgādina par Venecuēlas lielo nozīmi, veidojot un nostiprinot sadarbības un integrācijas procesu Latīņamerikas iedzīvotāju interesēs; uzsver ievērojamos panākumus, kas ir gūti šā reģiona integrācijā un sadarbībā Latīņamerikas iedzīvotāju interesēs;
10. uzskata, ka Venecuēlas politiskā un sociālā stabilitāte ir izšķirošs faktors, nodrošinot mieru visā reģionā;
11. noraida jebkuru starptautisku aicinājumu, kas atkāpjas no ANO Statūtu mērķiem un principiem, tostarp neierobežoti respektējot neiejaukšanos lietās, kas būtībā atrodas valstu iekšējā jurisdikcijā jebkurā valstī un jebkurā kontinentā vai pasaules reģionā, ņemot vērā to, ka šie principi ir ierakstīti arī ES līgumos;
12. atbalsta Venecuēlas iestāžu, demokrātiskās opozīcijas un Venecuēlas iedzīvotāju centienus pašiem rast risinājumus savām politiskajām un ekonomikas problēmām un veicināt konsolidāciju, veidojot nacionālo dialogu Venecuēlā, lai uzlabotu dzīves apstākļus un sekmētu Venecuēlas ekonomisko un sociālo attīstību;
13. atzinīgi vērtē Dominikānas Republikā notiekošo dialogu, pilnībā atbalsta ES un citu politiķu, tostarp bijušā Spānijas premjerministra José Luis Rodríguez Zapatero, starpniecības centienus un pauž cerību, ka visi valsts un starptautiskie dalībnieki atbalstīs šo procesu;
14. stingri iesaka iekļaut šajā politiskajā dialogā nacionāla līmeņa nolīgumu par ekonomikas politiku situācijas stabilizēšanai;
15. aicina visas iesaistītās puses valstī un ārpus tās saglabāt piesardzību un pacietību un atturēties no jebkādas vardarbības vai aicinājumiem uz to, jo tas varētu vēl vairāk destabilizēt un galu galā iedragāt valsti;
16. aicina politiskos dalībniekus ārpus Venecuēlas izvairīties izmantot šīs valsts situāciju nacionāliem politiskajiem mērķiem;
17. atzīst Venecuēlas iedzīvotāju tiesības piedalīties prezidenta vēlēšanās atbilstoši Venecuēlas iekšējiem noteikumiem, procedūrām un konstitūcijai;
18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai un iestādēm, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Latīņamerikas reģionālajām struktūrām, tostarp Dienvidamerikas Valstu Savienībai (UNASUR), Mūsu Amerikas tautu Bolivāra aliansei (ALBA) un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienai (CELAC).