Rezolūcijas priekšlikums - B8-0134/2018Rezolūcijas priekšlikums
B8-0134/2018

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par pamatnostādnēm, kas nosaka satvaru ES un Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām

7.3.2018 - (2018/2573(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvaru
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Raymond Finch EFDD grupas vārdā

Procedūra : 2018/2573(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0134/2018
Iesniegtie teksti :
B8-0134/2018
Pieņemtie teksti :

B8‑0134/2018

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pamatnostādnēm, kas nosaka satvaru ES un Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām

(2018/2573(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Apvienotās Karalistes premjerministres 2017. gada 29. marta paziņojumu Eiropadomei, kurš iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Apvienotās Karalistes premjerministres 2018. gada 2. marta runu,

–  ņemot vērā izstāšanās līguma projektu, ko Komisija publicēja 2018. gada 28. februārī,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju 2625 (XXV) par starptautisko tiesību principiem attiecībā uz draudzīgām attiecībām un sadarbību starp valstīm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejai sagatavoto 2017. gada 22. novembra pētījumu "Viedrobežas 2.0 — izvairīšanās no stingras robežas Īrijas salā saistībā ar muitas kontroli un personu brīvu pārvietošanos",

–  ņemot vērā dokumentu "Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības un ES budžets", ko 2017. gada 4. martā publicēja Lordu palātas Īpašā komiteja ES jautājumos,

–  ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumu XXIV panta 4. punktu un to, kā PTO šos noteikumus interpretē un piemēro,

–  ņemot vērā LES un jo īpaši tā 2. pantā, 3. panta 1. punktā, 8. un 21. pantā izklāstītos mērķus, principus un pienākumus,

–  ņemot vērā 1998. gada Belfāstas nolīgumu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas lietu 120/78 Rewe-Zentral AG pret Bundesmonopolverwaltung fur Branntwein, parasti sauktu par Cassis de Dijon lietu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā 51,8 % Apvienotās Karalistes vēlētāju (17,4 miljoni cilvēku) 2016. gada 23. jūnijā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības; norāda, ka vēlētāju aktivitāte šajā referendumā bija lielāka nekā Apvienotās Karalistes iepriekšējās vispārējās vēlēšanās;

B.  tā kā Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. marta paziņojumā par izstāšanos darīja zināmu savu nodomu atrasties ārpus Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijas;

C.  tā kā Apvienotās Karalistes valdība šajā paziņojumā norādīja, ka tās turpmākajās attiecībās ar Eiropas Savienību netiks ietverta dalība ne iekšējā tirgū, ne arī muitas savienībā;

D.  tā kā, interpretējot un piemērojot savus noteikumus, PTO norāda, ka "muitas savienībai vajadzētu atvieglot tirdzniecību muitas savienībā, bet tas nebūtu jādara tādā veidā, kas rada šķēršļus tirdzniecībai ar trešām valstīm";

E.  tā kā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijā 2625 (XXV) ir noteikts, ka "ikviena valsts atturas no jebkādas rīcības, kuras mērķis ir pilnībā vai daļēji graut jebkuras citas valsts vai zemes nacionālo vienotību un teritoriālo integritāti"; tā kā tajā pašā rezolūcijā ir arī noteikts, ka "neviena valsts nevar izmantot vai mudināt izmantot ekonomiskus, politiskus vai cita veida pasākumus, lai piespiestu citu valsti pakļauties tās suverēno tiesību īstenošanā";

F.  tā kā LES 3. panta 1. punktā ir noteikts, ka "Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību", un 2. pantā ir noteikts, ka Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas citu starpā respektē demokrātiju;

G.  tā kā saskaņā ar LES 8. pantu "Savienība veido īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm", balstītas uz labklājību un sadarbību;

H.  tā kā Līguma 21. pantā ir noteikts, ka "Savienība (..) tiecas sasniegt augstu sadarbības līmeni visās starptautisko attiecību jomās, lai: (..) b) konsolidētu un atbalstītu demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautisko tiesību principus; c) saglabātu mieru, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem (..); e) veicinātu visu valstu integrāciju pasaules ekonomikā, arī pakāpeniski atceļot starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus";

I.  tā kā Eiropas Savienība jau ir gatava noslēgt divpusējus nolīgumus ar trešām valstīm, tādām kā ASV, Austrālija, Izraēla, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda un Šveice, ietverot standartu un regulatoru savstarpēju atzīšanu, un šī gatavība nesen tika apliecināta šādās jomās: a) finanšu pakalpojumi, Parlamentam ar lielu balsu vairākumu apstiprinot ES un ASV divpusējo nolīgumu par piesardzības pasākumiem attiecībā uz apdrošināšanu un pārapdrošināšanu; b) medicīna, noslēdzot ES un Izraēlas nolīgumu par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko izstrādājumu pieņemamību; c) apstrādes rūpniecība, noslēdzot ES un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA);

J.  tā kā ES nav izpētījusi, meklējusi un izmantojusi savstarpējās atzīšanas iespējas, kas izriet no Cassis de Dijon lietas;

1.  prasa sarunas par turpmākajām attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti noslēgt vienlaicīgi ar izstāšanās līgumu un ietvert atsevišķā līgumā; šajā saistībā norāda, ka turpmākās attiecības ir visos sīkumos jāizprot un par tām jāvienojas tajā pašā laikā, kad tiek pieņemti noteikumi izstāšanās līgumā attiecībā uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju; uzsver, ka, ja paralēli netiks noslēgts šāds līgums par turpmākajām attiecībām, visiem izstāšanās līguma noteikumiem, kuri pārsniedz pārejas periodu (tostarp tiem, kas attiecas uz Ziemeļīriju), un visiem maksājumiem būtu jābūt atkarīgiem no galīgās vienošanās par ES turpmākajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti un jābūt pakļautiem tai;

2.  brīdina, ka, izstāšanās līgumā ietverot noteikumus par pastāvīgām turpmākajām attiecībām, kas pārsniedz pārejas periodu, vai noteikumus, kuri attiecas uz jauktu kompetenci vai dalībvalstu ekskluzīvu kompetenci, Komisijai var rasties juridiska problēma ES Tiesā par nepareizas procedūras izmantošanu saskaņā ar LES, noslēdzot izstāšanās līgumu;

3.  nosoda Komisijas centienus sadalīt Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Ziemeļīriju pēc izstāšanās dienas pastāvīgi paturot muitas savienībā; uzstāj, ka paralēli pašlaik notiekošajām sarunām par izstāšanos Komisijai ir nekavējoties jāsāk brīvās tirdzniecības sarunas ar Apvienoto Karalisti;

4.  atgādina Komisijai, ka sarunām par satvaru turpmākajām attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti, tā noslēgšanai un tekstam ir jāatbilst principiem, kas izklāstīti ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijā 2625 (XXV) par starptautisko tiesību principiem attiecībā uz draudzīgām attiecībām un sadarbību starp valstīm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem;

5.  noraida vajadzību pēc pārejas perioda, tiklīdz Apvienotā Karaliste būs oficiāli izstājusies no Eiropas Savienības; uzstāj, ka, ja šāds pārejas periods tiks noteikts, tam jābeidzas, vēlākais, 2020. gada 31. decembrī;

6.  uzsver, ka referendumā gan kampaņa par palikšanu, gan arī kampaņa par izstāšanos atzina, pieņēma un atbalstīja to, ka balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības nozīmētu arī izstāšanos no muitas savienības un vienotā tirgus;

7.  prasa, lai jebkāda vienošanās par turpmākajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti balstītos uz demokrātijas vērtībām, kā noteikts LES 2., 8., 10. un 21. pantā, un labām attiecībām ar kaimiņvalstīm saskaņā ar LES 8. pantu;

8.  norāda, ka, lai nodrošinātu atbilstību LES 2., 10. un 21. pantam:

a)  muitas savienības dalībniekiem ir jāievēro princips "nav pārstāvības, nav nodokļu";

b)  Apvienotās Karalistes parlamentam ir jābūt tiesībām noraidīt to tiesību aktu piemērošanu Apvienotajai Karalistei, kurus ES pieņēmusi pārejas periodā vai pēc tam;

c)  ES Tiesas jurisdikcijai Apvienotajā Karalistē ir jābeidzas izstāšanās dienā;

d)  pēc izstāšanās dienas nevar tikt ierobežotas Apvienotās Karalistes tiesības apspriest, slēgt un ratificēt tirdzniecības nolīgumus ar citām trešām valstīm (ja vien šādi nolīgumi nestājas spēkā pārejas periodā) vai citādi pēc saviem ieskatiem veidot starptautiskās attiecības;

9.  uzstāj, ka Komisijai ir jārespektē Apvienotās Karalistes referenduma rezultāts, neizjaucot Apvienotās Karalistes valdības nodomu ņemt vērā norādījumus, ko referendumā tai sniedza sabiedrība, lai izbeigtu personu brīvu pārvietošanos no izstāšanās dienas;

10.  uzstāj, ka Komisijai nevajadzētu iejaukties imigrācijas kontroles vai administratīvajās procedūrās, ko Apvienotā Karaliste centīsies ieviest pēc izstāšanās; uzskata, ka administratīvā maksa ES iedzīvotājiem, kuri vēlas iegūt pastāvīgas tiesības palikt Apvienotajā Karalistē, ir pamatota un pieņemama, ja vien tā atbilst maksai, ko piemēro citu trešo valstu valstspiederīgajiem;

11.  uzskata, ka lojālas sadarbības pienākumam pēc izstāšanās dienas gan pārejas periodā, gan pēc tam būtu jābūt abpusējam un atbilstošam Apvienotās Karalistes spējai pēc saviem ieskatiem veidot starptautiskās attiecības;

12.  uzsver, ka no izstāšanās dienas Apvienotajai Karalistei ir jābūt tiesībām pēc saviem ieskatiem stāties starptautiskās attiecībās, tostarp paust savu viedokli starptautiskās organizācijās un risināt sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ar citām trešām valstīm (ja vien šie nolīgumi nestājas spēkā pārejas periodā); uzsver, ka sarunas par turpmākajām attiecībām, vienlaikus liedzot Apvienotajai Karalistei pēc saviem ieskatiem veidot starptautiskās attiecības, tiktu uzskatītas par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas 2625 (XXV) pārkāpumu, jo īpaši attiecībā uz tajā minēto:

a)  "suverēnas vienlīdzības" principu;

b)  pienākumu nekādā gadījumā tieši vai netieši neiejaukties jebkuras citas valsts iekšlietās vai ārlietās;

13.  mudina ES-27 valstis ierosināt savstarpīguma pieeju turpmākajām attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti gan kopumā, gan arī attiecībā uz apdrošināšanu, pārapdrošināšanu, finanšu pakalpojumiem, apstrādes rūpniecību un medicīnu, balstoties uz tādu standartu un regulatoru savstarpēju atzīšanu kā, piemēram, tie, par kuriem nesen vienojās ES un ASV divpusējā nolīgumā par piesardzības pasākumiem attiecībā uz apdrošināšanu un pārapdrošināšanu;

14.  aicina Komisiju attiecībā uz savstarpējas atzīšanas principu steidzami izvērtēt Cassis de Dijon lietā pieņemtā nolēmuma piemērošanu, kas nodrošinātu vēl vienu elastīgu paralēlo pieeju ceļā uz reālu brīvo tirdzniecību ar patiesi minimāliem tarifiem un ar tarifiem nesaistītiem šķēršļiem vai pat bez tiem;

15.  noraida jebkuru Komisijas mēģinājumu pārejas periodā vai pēc tam Apvienotajai Karalistei piemērot ES Tiesas jurisdikciju, jo īpaši attiecībā uz to nolēmumu piemērošanu, kas pieņemti pēc izstāšanās dienas;

16.  atkārto, ka, ja vien izstāšanās procesā netiek panākta cita vienošanās, Apvienotajai Karalistei nav juridiska pienākuma pēc izstāšanās veikt vienreizēju finanšu norēķinu vai turpināt dalības iemaksas daudzgadu finanšu shēmā, jo līgumi, ar ko izveidota Eiropas Savienība, no šīs dienas vairs nebūs piemērojami; norāda, ka Lordu palātas Īpašā komiteja ir secinājusi, ka "nevienu ES tiesību aktu, tostarp noteikumus par pašreizējām finanšu iemaksām un tiesas spriedumu pasludināšanas mehānismus, vairs nepiemēros, un Apvienotajai Karalistei vispār nebūs nekāda [juridiski] saistoša pienākuma veikt finanšu iemaksas";

17.  uzsver — ja Komisija uzskata, ka budžeta saistības uzliek par pienākumu Apvienotajai Karalistei kā neto maksātājai turpināt veikt maksājumus ES budžetā līdz DFS darbības laika beigām, no tā izriet, ka saistošam ir jābūt arī pienākumam no šā budžeta veikt maksājumus neto saņēmējiem; norāda, ka pretējā gadījumā, ja ES tiktu likvidēta, būtiska naudas summa, kas saņemta no neto maksātājiem, paliktu neizmantota;

18.  nosoda ES kopējo zivsaimniecības politiku un aicina ES-27 valstis ievērot starptautiskos tiesību aktus (UNCLOS) attiecībā uz Apvienotās Karalistes pilnās 200 jūras jūdžu ekskluzīvās ekonomiskās zonas (EEZ) ieviešanu pēc Brexit; prasa Eiropas Savienībai censties uzsākt trīspusējas sarunas (starp ES, Apvienoto Karalisti un Norvēģiju), lai no 2019. gada marta noteiktu maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma taisnīgu sadalījumu; noraida mēģinājumus graut Apvienotās Karalistes suverenitāti pēc Brexit, draudot ar nepamatotiem tirdzniecības šķēršļiem Apvienotās Karalistes izcelsmes zivīm un zivju produktiem, jo šāda rīcība varētu kaitēt gan MVU, gan lieliem uzņēmumiem visā ES;

o

o    o

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 12. marts
Juridisks paziņojums - Privātuma politika