Procedūra : 2018/2626(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0139/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0139/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 15/03/2018 - 10.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0090

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 481kWORD 54k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0139/2018
12.3.2018
PE616.084v01-00
 
B8-0139/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Sīrijā (2018/2626(RSP))


Victor Boştinaru, Elena Valenciano S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Sīrijā (2018/2626(RSP))  
B8-0139/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, jo īpaši nesenāko 2017. gada 18. maija rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju(1),

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2018. gada 24. februāra Rezolūciju Nr. 2401 (2018) par karadarbības izbeigšanu Sīrijā, kā arī iepriekšējās attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas par konfliktu Sīrijas Arābu Republikā, jo īpaši Rezolūcijas Nr. 2118 (2013), Nr. 2139 (2014), Nr. 2165 (2014), Nr. 2191 (2014), Nr. 2199 (2015), Nr. 2254 (2015), Nr. 2258 (2015), Nr. 2268 (2016), Nr. 2328 (2016), Nr. 2332 (2016) un Nr. 2336 (2016),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AV) Federica Mogherini un humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisāra Christos Stylianides 2018. gada 20. februāra kopīgo paziņojumu par humanitāro situāciju Sīrijas Austrumgutā un Idlibā,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2017. gada 19. decembra Rezolūciju Nr. 2393 (2017) par atļauju sniegt palīdzību pāri robežām un pāri konflikta līnijām Sīrijā,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves 2017. gada 25. novembra paziņojumu Sīrijas opozīcijas konferencē Rijadā,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves 2017. gada 9. jūlija paziņojumus par pamieru Sīrijā,

–  ņemot vērā konferences par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei līdzpriekšsēdētāju 2017. gada 5. aprīļa paziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. marta kopīgo paziņojumu „ES stratēģijas attiecībā uz Sīriju elementi” (JOIN(2017)0011) un Padomes 2017. gada 3. aprīļa secinājumus par Sīriju, kas kopā veido jaunu ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju,

–  ņemot vērā Padomes lēmumus par ES ierobežojošiem pasākumiem pret personām, kuras ir atbildīgas par vardarbīgajām represijām Sīrijā, tostarp nesenāko 2018. gada 26. februāra lēmumu(2),

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) izveidotās neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas Sīrijas Arābu Republikas jautājumā ziņojumus un UNHRC rezolūcijas par Sīrijas Arābu Republiku,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un visas ANO konvencijas, kurām Sīrija pievienojusies,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā, tostarp ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā jau septiņus gadus ilgstošais pilsoņu konflikts Sīrijā turpinās, neraugoties uz vairākiem starptautiskiem centieniem panākt pamieru un radīt pamatu risinājumam sarunu ceļā; tā kā šī iemesla dēļ humanitārā situācija valstī joprojām ir ārkārtīgi smaga; tā kā aptuveni 5,6 miljoniem cilvēku 1 244 komūnās ir vajadzīga neatliekama palīdzība, tostarp 2,9 miljoni cilvēku atdodas grūti sasniedzamās un aplenktās vietās;

B.  tā kā ANO ziņo, ka gandrīz 100 000 civiliedzīvotāju bijuši spiesti bēgt no daudzām komūnām Idlibas provinces dienvidu un dienvidaustrumu daļās, jo turpinās nopietni valdības spēku uzbrukumi, kuros iesaistīti arī Krievijas spēki un Irānas atbalstīti grupējumi; tā kā šai deeskalācijas zonai draud sabrukums un režīma uzbrukums šķiet nenovēršams, kas rada vēl vienas humanitārās katastrofas risku;

C.  tā kā tādi apgabali un pilsētas kā Austrumguta, Jarmuka, Fua un Kefraja ilgstoši cietuši no aplenkuma, kas ļoti smagi skāris civiliedzīvotājus un nav iespēju viņiem sniegt humāno palīdzību ilgtspējīgā veidā; tā kā dažu pēdējo nedēļu laikā Austrumguta un tās aptuveni 400 000 iedzīvotāju ir pakļauti intensīvai un neselektīvai Sīrijas režīma un tā sabiedroto īstenotai apšaudei, kaut arī šī teritorija uzskatāma par deeskalācijas zonu, un tā rezultātā nodarīts kaitējums skolām un veselības aprūpes iestādēm, turklāt tiek izteikti apgalvojumi pat par ķīmisko ieroču izmantošanu; tā kā situācija Austrumgutā ir tik kritiska, ka ANO ģenerālsekretārs António Guterres to nosaucis par elli zemes virsū;

D.  tā kā liegt civiliedzīvotājiem pirmās nepieciešamības pārtikas preces un medikamentus ir nepieņemama karadarbības metode, ko aizliedz starptautiskās humanitārās tiesības; tā kā evakuācijas centienu un humānās palīdzības piegādes un medicīniskās aprūpes kavēšana ir nopietni starptautisko humāno tiesību un vairāku ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpumi;

E.  tā kā tiek lēsts, ka 2018. gada pirmajos divos mēnešos vien Sīrijā ir nogalināti vai ievainoti 1000 bērnu; tā kā civiliedzīvotāju tiek izmantoti kā dzīvais vairogs t. s. Islāma valsts kontrolētās teritorijās un bērni tiek vervēti un izmantoti teroristu darbībās;

F.  tā kā ANO Iedzīvotāju fonda 2017. gadā publicētajā ziņojumā “Balsis no Sīrijas 2018 — Atzinumi par humanitāro vajadzību pārskatu” atzīts, ka ievērojamu skaitu Sīrijas sieviešu un meiteņu piespiež pakļauties seksuālai izmantošanai, piespiedu laulībām un citām nepieņemamām ļaunprātībām apmaiņā pret palīdzību; tā kā šādi ļaunprātīgas rīcības gadījumi ANO darbiniekiem zināmi vismaz kopš 2015. gada; tā kā šāda prakse ir jo īpaši izplatīta teritorijās, kur palīdzības organizāciju piekļuvi kavē Sīrijas režīms un kur cilvēki palīdzības saņemšanā ir spiesti paļauties uz trešām personām un vietējiem dalībniekiem;

G.  tā kā Turcijas īstenotā operācija “Olīvkoka zars” kurdu kontrolētajā Afrinas provincē ir piešķīrusi jaunu dimensiju konfliktam Sīrijā, radot jaunas humanitārās problēmas un satraukumu par negatīvo ietekmi uz sarežģīto iekšējo līdzsvaru Sīrijā un/vai centieniem panākt risinājumu sarunu ceļā; uzsver, ka jau ir ziņots par lieliem civiliedzīvotāju upuriem un vēl simtiem civiliedzīvotāju dzīvība ir apdraudēta; tā kā ES ir skaidri paudusi šīs bažas, aicinot Ankaru pārtraukt tās uzbrukumu un uzsverot nepieciešamību apkarot teroristu organizācijas, kuras par tādām atzinusi ANO;

H.  tā kā ES vēl arvien ir apņēmības pilna panākt, lai veiksmīgi noslēdzas sarunas, kas tiek risinātas ANO īpašā sūtņa Sīrijā pārraudzībā jeb t. s. Ženēvas process; tā kā ES turpina atbalstīt šo procesu, cita starpā rīkojot otro Briseles konferenci par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei, kas notiks 2018. gada 24. un 25. aprīlī;

I.  tā kā ES un Jordānijas un ES un Libānas pakti ir iespējami modeļi kā principiāli mainīt bēgļu pārvietošanas problēmu, padarot to par iespēju attīstībai un veicinot politikas reformas, lai palielinātu bēgļu aizsardzības telpu uzņēmējās valstīs; tā kā to īstenošana tomēr kavējas;

J.  tā kā kara rezultātā ir sagrauta Sīrijas fiziskā un sociālā infrastruktūra, tostarp dzīvojamās ēkas, skolas, slimnīcas un ūdensapgādes sistēmas; tā kā lielā daļā valsts teritorijas apdraudējumu rada dažādas sprāgstvielas, piemēram, mīnas vai nesprāgusi munīcija, un tā kā ar dzimumu saistīta vardarbība joprojām ietekmē sieviešu un meiteņu dzīvi; tā kā tādēļ vēl nav radīti priekšnosacījumi, lai Sīrijas bēgļi droši un cilvēka cienīgi varētu atgriezties dzimtenē;

K.  tā kā stāvoklis Sīrijā un tas, ka nav uzsākta vispusīga, patiesa un iekļaujoša politiska pāreja, vēl arvien kavē pilnībā īstenot ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju un jo īpaši ievērojamo palīdzību, ko Eiropas Savienība varētu sniegt valsts rekonstrukcijai,

1.  pauž dziļu nožēlu par neaprakstāmajām ciešanām, kas turpinās Sīrijā pēc septiņus gadus ilguša pilsoņu kara; mudina pilnībā īstenot Ženēvas paziņojumu un ANO Drošības padomes 2015. gada 18. decembra Rezolūciju Nr. 2254, ar kuriem tika likti pamati konflikta mierīgai atrisināšanai nākotnē; stingri aizstāv Ženēvas procesu kā starptautiski atzītu un iekļaujošu forumu, lai apspriestu galvenos Sīrijas krīzes politiskos aspektus un panāktu noturīgu mieru, pamatojoties uz jaunu konstitūciju un demokrātisku vēlēšanu sarīkošanu ANO uzraudzībā;

2.  asi nosoda smagos un plašos uzbrukumus Austrumgutai un iespējamo hlora gāzes izmantošanu šajā uzbrukumā; prasa nekavējoties pārtraukt karadarbību un aicina pilnībā ievērot vienprātīgi pieņemto ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2401 (2018), kurā visas iesaistītās puses un jo īpaši Sīrijas režīms un tā sabiedrotie aicināti nekavējoties izbeigt karadarbību uz vismaz 30 dienām pēc kārtas, lai nodrošinātu ilgstošu humanitāro pauzi un būtu iespējama cilvēku dzīvības glābšanai svarīgas humānās palīdzības piegāde un slimo un ievainoto medicīniskā evakuācija;

3.  aicina Krieviju, Irānu un Turciju kā deeskalācijas nolīgumu garantus (Astanas process) izmantot savu ietekmi uz Sīrijas režīmu, lai atvieglotu situāciju Austrumgutā un nodrošinātu, ka tiek ievērots pamiers visās deeskalācijas zonās, tostarp Idlibā, kā to pēc Ārlietu padomes 2018. gada 26. februāra sanāksmes vēstulē šo triju valstu ārlietu ministrijām jau lūgusi Komisijas priekšsēdētāja vietniece/Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini; pieņem zināšanai Krievijas, Irānas un Turcijas lēmumu rīkot jaunu augstākā līmeņa sanāksmi aprīlī, lai spriestu par stāvokli Sīrijā un iespējamiem pasākumiem šajā reģionā; uzsver, ka šie pasākumi nekādā gadījumā nedrīkst būt pretrunā vai traucēt ANO pārziņā notiekošās sarunas / Ženēvas procesu;

4.  turpina paust nopietnas bažas par stāvokli Afrinā, tostarp iespējamo konfrontāciju starp Turcijas spēkiem un H. Asada un Krievijas spēkiem, kā arī pieaugošo saspīlējumu attiecībās ar Amerikas Savienotajām Valstīm; atbalsta priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves viedokli, ka jaunas frontes līnijas Sīrijā nav Turcijas drošības interesēs un brīdina no valsts humanitārās krīzes pasliktināšanās;

5.  mudina nekavējoties pārtraukt operāciju “Olīvkoka zars”, kas kļuvusi nesamērīga, jo sākotnēji tika pamatota ar drošības apsvērumiem un bija paredzēta ar ierobežotu darbības jomu un vērienu; prasa pilnībā ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, tostarp civiliedzīvotāju aizsardzību; uzsver, ka militārām operācijām vajadzētu koncentrēties uz cīņu pret teroristu organizācijām, kuras par tādām atzinusi ANO, un atgādina, ka nesen pieņemtajā ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2401 (2018) aicināts pārtraukt uguni visā Sīrijā, tostarp Afrinā; turklāt uzsver, ka šajā pašā rezolūcijā Kurdu Tautas aizsardzības vienības (YPG) nav minētas pie teroristu organizācijām, kas ir likumīgs mērķis, un ka YPG spēki Afrinā jau pauduši gatavību īstenot pamieru;

6.  atkārtoti prasa nodrošināt drošu, savlaicīgu un netraucētu humānās palīdzības piekļuvi visā Sīrijas teritorijā un atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2393 (2017), ar kuru vēl uz 12 mēnešiem (līdz 2019. gada 10. janvārim) pagarināta atļauja sniegt palīdzību pāri robežām un pāri konflikta līnijām Sīrijā;

7.  uzsver, ka rezolūcijā Sīrijas iestādes un visas iesaistītās puses aicinātas ievērot savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām un brīdināts, ka liegums sniegt palīdzību var tikt uzskatīts par kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci; pauž nožēlu, ka Krievija un Ķīna balsojumā atturējās, nevis rezolūciju atbalstīja, un ka Sīrijas režīms un Krievijas valdība paudušas šaubas par turpmāka pagarinājuma iespēju; mudina ANO un tās īstenošanas partnerus turpināt veikt pasākumus, lai paplašinātu humānās palīdzības piegādes grūti sasniedzamās un aplenktās teritorijās, tostarp pēc iespējami efektīvi izmantojot robežšķērsošanas vietas saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2165;

8.  pauž dziļu nožēlu par atkārtotajiem Krievijas veto ANO Drošības padomē un to, ka nebija iespējams vienoties par OPCW un ANO kopīgā izmeklēšanas mehānisma (JIM) pilnvaru atjaunošanu pirms to beigšanās 2017. gada 17. novembrī; šādu Drošības padomes pastāvīgās dalībvalsts attieksmi uzskata par apkaunojošu, jo tai vajadzētu būt īpašai atbildībai par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu; uzsver, ka sabiedrības ieskatā starptautiskas izmeklēšanas kavēšana nav nekas cits kā vien vainas apliecinājums;

9.  uzsver, ka nedrīkst pieļaut nekādu iecietību un nesodāmību par šausmīgajiem noziegumiem, kas pastrādāti Sīrijā; atkārto aicinājumu veikt neatkarīgu, objektīvu, rūpīgu un ticamu izmeklēšanu un saukt pie atbildības vainīgos, kā arī atbalsta darbu, ko kopš 2012. gada marta veic Starptautiskais, objektīvais un neatkarīgais mehānisms (IIIM) saistībā ar starptautiskajiem noziegumiem, kas ir izdarīti Sīrijas Arābu Republikā; ar gandarījumu atzīmē ES lēmumu sniegt EUR 1,5 miljonu lielu finanšu atbalstu šim mehānismam, izmantojot Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (IcSP); tomēr uzsver, ka atbalsts būs vajadzīgs arī pēc tam, kad beigsies 18 mēnešu darbības programma; uzsver, cik svarīgi dalībvalstīm ir pildīt savas saistības un sagaida, ka otrajā Briseles konferencē par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei IIIM finansējums tiks palielināts un šis jautājums nokārtots; turklāt prasa atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un NVO, kas vāc un palīdz saglabāt pierādījumus par cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem;

10.  aicina visas puses piemērot universālās jurisdikcijas principu, nepieļaujot nesodāmību, un atzinīgi vērtē pasākumus, ko šajā sakarā veikušas vairākas ES dalībvalstis; atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis ciešā sadarbībā ar līdzīgi noskaņotām valstīm izpētīt iespēju izveidot Sīrijas kara noziegumu tribunālu, līdz veiksmīgi izdodas attiecīgo lietu nodot Starptautiskajai Krimināltiesai;

11.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada 26. februārī ES ierobežojošiem pasākumiem pakļauto sarakstā iekļauti vēl divi Sīrijas ministri, kuri tika iecelti amatā 2018. gada janvārī un kuri ir atbildīgi par represīvām darbībām pret Sīrijas iedzīvotājiem; uzsver, ka ir svarīgi, lai visas ES dalībvalstis pilnībā ievērotu Padomes Lēmumu 2011/273/KĀDP un piemērotu sankcijas;

12.  pauž sašutumu par ziņoto, ka sievietes un meitenes tiek šantažētas un seksuāli izmantotas, un to dara palīdzības izplatītāji, trešo pušu pārstāvji un vietējās amatpersonas, kas sniedz palīdzību humānās palīdzības organizāciju un aģentūru vārdā; stingri uzsver, ka šādu rīcību nedrīkst paciest; aicina veikt vispusīgu izmeklēšanu un sodīt visus vainīgos;

13.  augstu vērtē Jordānijas, Libānas un Turcijas apliecināto ļoti lielo solidaritāti ar bēgļiem un atbalsta ES finansiālu palīdzību, kuras mērķis ir risināt bēgļu un to uzņēmēju kopienu steidzamās vajadzības; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, lai dalībvalstis pastiprinātu to finansiālo atbalstu uzņēmējām valstīm, un atzinīgi vērtē to, ka otrās Briseles konferences par atbalstu Sīrijas nākotnei mērķis būs veicināt lielāku starptautiskās kopienas palīdzību bēgļu uzņemšanas valstīm;

14.  pauž bažas par ziņojumiem, ka 2017. gadā Sīrijā atgriezušies 66 000 bēgļu un uzsver, ka ir pilnībā jāievēro neizraidīšanas princips; uzsver, ka Sīrija nav droša vieta, lai bēgļi varētu atgriezties, un ka ES nedrīkst atbalstīt šādu atgriešanos; atkārtoti aicina dalībvalstis pildīt savas saistības, tostarp tās, kas noteiktas Ņujorkas deklarācijā, un nodrošināt atbildības dalīšanu, ļaujot bēgļiem no kara skartajiem apgabaliem Sīrijā rast aizsardzību arī ārpus tuvāko kaimiņvalstu reģiona, tostarp pārmitinot viņus un īstenojot humanitārās uzņemšanas programmas;

15.  prasa nodrošināt maksimālu atbalstu visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām Sīrijā un kaimiņvalstīs, jo īpaši sievietēm, bērniem, personām ar invaliditāti, gados vecākiem cilvēkiem, minoritātēm un LGBTI personām; uzsver, ka ES būtu jānodrošina, lai Sīrijas bērniem un jauniešiem būtu garantēta laba izglītība un profesionālā apmācība, un tādējādi viņi varētu sekmīgi reintegrēties sabiedrībā;

16.  asi nosoda bērnu izmantošanu karadarbībā un teroristu uzbrukumos; uzsver, ka nav nekāda attaisnojuma uzbrukumiem skolām, spēļu laukumiem, slimnīcām vai citām medicīnas iestādēm un blīvi apdzīvotiem rajoniem;

17.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas locekļiem un visām konfliktā iesaistītajām pusēm, nodrošinot šā teksta tulkojumu arābu valodā.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0227.

(2)

OV L 54I, 26.2.2018., 8. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 14. martsJuridisks paziņojums - Privātuma politika