REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Sīrijā
12.3.2018 - (2018/2626(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Marietje Schaake, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Gérard Deprez, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Ilhan Kyuchyuk, Louis Michel, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Pavel Telička, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans, Cecilia Wikström ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0139/2018
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, jo īpaši 2017. gada 18. maija rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju[1],
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas,
ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) paziņojumus, jo īpaši 2018. gada 23. februāra paziņojumu par slaktiņu Austrumgutā, un viņas izteikumus, kas pausti, ierodoties Ārlietu padomes sanāksmē 2018. gada 26. februārī,
– ņemot vērā PV/AP F. Mogherini un komisāra C. Stylianides 2018. gada 20. februāra kopīgo paziņojumu par humanitāro situāciju Austrumgutā un Idlibā, Sīrijā, un 2018. gada 6. marta kopīgo paziņojumu par situāciju Austrumgutā un citur Sīrijā,
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 9. maija Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju[2] un Padomes 2018. gada 26. februāra secinājumus par divu jaunu ministru iekļaušanu sankciju sarakstā,
ņemot vērā 2017. gada 14. marta kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei "Elementi ES stratēģijai attiecībā uz Sīriju" (JOIN(2017)0011) un Padomes 2017. gada 3. aprīļa secinājumus par Sīriju, kas kopā veido jaunu ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju,
– ņemot vērā konferences "Atbalsts Sīrijas un reģiona nākotnei" līdzpriekšsēdētāju 2017. gada 5. aprīļa paziņojumu,
– ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra Zeid Ra’ad Al Hussein Cilvēktiesību padomes sesijā Ženēvā sniegtos paziņojumus par stāvokli Sīrijā, jo īpaši 2018. gada 26. februāra un 2018. gada 2. marta paziņojumu, kā arī mutisko precizējumu par viņa biroja darbību un jaunākajām cilvēktiesību norisēm, ko komisārs sniedza 2018. gada 7. martā,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes attiecīgās rezolūcijas, jo īpaši Rezolūciju Nr. 2401 (2018. gads) par 30 dienu karadarbības pārtraukumu Sīrijā humānās palīdzības piegādāšanai,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2018. gada 5. marta Rezolūciju par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Austrumgutā,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 21. decembra Rezolūciju Nr. A-71/248, ar ko izveido starptautisku, objektīvu un neatkarīgu mehānismu, lai atbalstītu izmeklēšanu un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām veiktu to personu kriminālvajāšanu, kuras Sīrijas Arābu Republikā no 2011. gada marta izdarījušas vissmagākos noziegumus,
– ņemot vērā Romas statūtus un Starptautiskās Tiesas dibināšanas dokumentus, kā arī speciālos tribunālus, tostarp Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai, Starptautisko Kara noziegumu tribunālu Ruandai un Īpašo tribunālu Libānai,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā pašreizējā situācija Sīrijā ir uzskatāma par ārkārtēju humanitāru katastrofu un stāvoklis turpina pasliktināties, jo vardarbība un uzbrukumi turpinās; tā kā ir reģistrēts, ka 13 miljoniem cilvēku nepieciešama kāda veida humānā palīdzība, un tā kā 6 miljoni no šīm personām ir bērni; tā kā 6,1 miljons cilvēku ir pārvietoti iekšzemē un vairāk nekā 5 miljoni cilvēku ir reģistrēti Sīrijas bēgļi, kas mitinās kaimiņreģionos; tā kā šajā konfliktā kopumā gājuši bojā 400 000 Sīrijas iedzīvotāju;
B. tā kā 3 miljoni civiliedzīvotāju dzīvo aplenktās teritorijās (no kurām kopš 2017. gada visvairāk cietušo civiliedzīvotāju ir Raqqa un Deir-ez-Zor); tā kā Sīrijas ziemeļaustrumos uzbrukumi vērsti pret medicīnas un civilo infrastruktūru un tādēļ 300 000 civiliedzīvotāju bijuši spiesti patverties Idlibā;
C. tā kā kopš kara sākuma ES un tās dalībvalstis ir novirzījušas vairāk nekā EUR 10,4 miljardus Sīrijas krīzes risināšanai gan valsts iekšienē, gan apkārtējā reģionā un tādējādi ES ir lielākā līdzekļu devēja; tā kā ES ir arī būtiski atbalstījusi bēgļus uzņemošās kaimiņvalstis un izteikusi tām atzinību;
D. tā kā kaujas Sīrijā turpinās un turpinās arī Sīrijas režīma militārā ofensīva un bombardēšana, kas ar Krievijas un Irānas atbalstu tiek īstenota Austrumgutā un Idlibā un ir vērsta pret pašu iedzīvotājiem, un tā kā tā rezultātā iet bojā desmitiem civiliedzīvotāju; tā kā ir atkārtoti pausts ļoti nopietns satraukums par humanitāro situāciju Sīrijā un jo īpaši Austrumgutā, jo pēdējo nedēļu laikā stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un uzbrukumi tiek vērsti pret palīdzības konvojiem, kuri līdz ar to nespēj sasniegt tos, kam vajadzīga palīdzība; tā kā ir skaidri zināms un dokumentēts fakts, ka Austrumgutā darbojas teroristu grupējumi, piemēram, "Jabhat al Nusrah" (saistīts ar "Al Qaeda"), un citas teroristu organizācijas; tā kā šādi uzbrukumi un civiliedzīvotāju nolemšana badam, par kara taktiku izmantojot apdzīvotu vietu aplenkšanu, ir skaidrs starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums;
E. tā kā daudzas aplenktās teritorijas iepriekš bijušas noteiktas kā drošās zonas piespiedu kārtā pārvietotiem cilvēkiem un bēgļiem no citiem Sīrijas reģioniem;
F. tā kā Sīrijas konflikta laikā Asada režīma un tā sabiedroto, kā arī teroristu grupējumu veiktie pārkāpumi cita starpā ir mērķtiecīgi un neselektīvi uzbrukumi, kā arī ķīmisko ieroču uzbrukumi civiliedzīvotājiem, nāves sodu izpilde bez tiesas sprieduma, spīdzināšana un nežēlīga izturēšanās, piespiedu pazušana, masveida un patvaļīga apcietināšana, kolektīva sodīšana, uzbrukumi medicīnas personālam un piekļuves pārtikai, ūdenim un medicīniskajai palīdzībai liegšana;
G. tā kā kopš 2018. gada 20. janvāra, kad Turcija sāka operāciju "Olīvzars" pret kurdu spēkiem — kurdu Tautas aizsardzības vienībām (YPG) un Sieviešu aizsardzības vienību (YPJ) — kurdu kontrolētajā Afrīnas apgabalā, kas atrodas Alepo provinces ziemeļrietumos, desmitiem tūkstošu cilvēku tikuši pārvietoti un humanitārā situācija ir strauji pasliktinājusies; tā kā cilvēktiesību atbalsta grupas ir dokumentējušas kara noziegumus, ko pastrādājuši Turcijas militārie spēki un gaisa spēki, kā arī nopietnus starptautisko humanitāro tiesību un Ženēvas konvenciju pārkāpumus; tā kā tūkstošiem civiliedzīvotāju apdraud neselektīva bombardēšana un tiek ziņots, ka Turcijas karaspēks un Sīrijas bruņotie islāmistu grupējumi, kuri ir tā sabiedrotie, izmanto nekonvencionālus ieročus;
H. tā kā ISIS/Daesh un citas džihādistu kustības ir veikušas nežēlīgus noziegumus un smagus starptautisko tiesību pārkāpumus, tostarp brutālu nāves sodu izpildi un seksuālo vardarbību, nolaupīšanu, spīdzināšanu, piespiedu pievēršanu ticībai un sieviešu un meiteņu paverdzināšanu; tā kā tiek vervēti bērni, kurus izmanto teroristu darbībās; tā kā pastāv nopietnas bažas par to, ka ekstrēmistu kontrolētajās teritorijās civiliedzīvotāji tiek izmantoti par dzīvo aizsegu; tā kā šie nodarījumi ir uzskatāmi par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu;
I. tā kā ANO Drošības padome beidzot ir pieņēmusi rezolūciju, kas attiecas uz stāvokli Sīrijā, — Rezolūciju Nr. 2401, kurā pausts aicinājums nekavējoties apturēt karadarbību uz vienu mēnesi, lai varētu sniegt steidzamu humāno palīdzību un veikt medicīnisko evakuāciju; tā kā pēdējo gadu laikā Krievija ir uzlikusi veto 11 ANO Drošības padomes rezolūcijām un ir aktīvi centusies ierobežot rezolūciju saturu;
J. tā kā Sīrijas valdošais režīms, Krievijas un Irānas spēki neievēro ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2401 deklarēto pamieru Austrumgutā, neraugoties uz atkārtotiem aicinājumiem, ko paudis Drošības padomes priekšsēdētājs, kā arī citi ANO Drošības padomes locekļi, ANO ģenerālsekretārs un citi starptautiskās sabiedrības dalībnieki, tostarp ES; tā kā bruņotie spēki ir virzījušies uz priekšu vairākās frontēs un pārņēmuši savā kontrolē ciematus un lauku saimniecības, uzbrūkot no anklāva austrumu puses; tā kā militārie spēki izmanto reģiona "atbrīvošanas" ieganstu, lai uzbruktu civiliedzīvotājiem;
K. tā kā Austrumguta ir Sīrijas režīma un tā sabiedroto spēku aplenkumā jau piecus gadus un civiliedzīvotājus apdraud bombardēšana, apšaudes un ķīmisko ieroču uzbrukumi, turklāt tiek ziņots, ka šajā apgabalā simtiem cilvēku miruši toksiskas gāzes izmantošanas dēļ; tā kā kopš 2018. gada 14. februāra, kad vienam palīdzības konvojam izdevās sasniegt tikai 7200 cilvēku no visiem 400 000 apgabala iedzīvotājiem, Austrumgutas iedzīvotājus blokādes dēļ nevar sasniegt nekāda palīdzība; tā kā pašlaik vairāk nekā jebkad agrāk atbalsts humānajai palīdzībai ir prioritāte un, pateicoties tam, tika gūts neliels panākums — 5. martā ANO palīdzības konvojam beidzot izdevās nonākt Douma pilsētā un tādējādi sasniegt 27 500 cilvēku, kuriem nepieciešama pārtika un medicīniskie līdzekļi;
L. tā kā šī palīdzība ne tuvu nav pietiekama, lai sasniegtu visus, kuriem Gutā nepieciešama palīdzība, jo lielākā daļa iedzīvotāju mitinās pazemes patvertnēs, kurās ir ierobežota piekļuve pat vienkāršākajām ērtībām, ūdensapgādei un sanitārijai vai arī tās vispār nav pieejamas; tā kā Asada režīms un tā sabiedrotie turpina aktīvi bloķēt vitāli svarīgo medikamentu, pārtikas un humānās palīdzības preču piegādi un sadali, ko cenšas nodrošināt ANO, ES, nevalstiskās organizācijas un vietējās organizācijas no visas Sīrijas;
M. tā kā jaunākie ziņojumi par stāvokli Austrumgutā liecina, ka pēdējo nedēļu laikā pastāvīgi gaisa triecieni tikuši tīši vērsti pret slimnīcām, skolām, tirgus laukumiem, t. i., vietām, kurās galvenokārt uzturas nevainīgi civiliedzīvotāji; tā kā īpašā pārstāvja darbinieki ir ziņojuši, ka laikā no 2018. gada 18. februāra līdz 22. februārim notikuši uzbrukumi kopumā 14 slimnīcām, 3 veselības aprūpes centriem un 2 ambulancēm; tā kā tikai dažas dienas vēlāk — 25. februārī — tika ziņots, ka Shifouniya vairākiem civiliedzīvotājiem, tostarp bērniem, indīgu vielu iedarbības rezultātā radušies elpošanas traucējumi; tā kā 20. martā ANO Drošības padomē paredzēts interaktīvs dialogs ar Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas ģenerāldirektoru un ANO ģenerālsekretāra vietnieci Izumi Nakamitsu;
N. tā kā Asada režīms izmanto piespiedu pārvietošanas taktiku, lai mainītu mazpilsētu, pilsētu un reģionu reliģisko kopienu struktūru un panāktu demogrāfiskas izmaiņas; tā kā šāda taktika ir izmantota tādās pilsētās kā Dāraija un Muadamiyat al-Sham, kas atrodas Damaskas tuvumā, kā arī Homs pilsētas al-Waer rajonā;
O. tā kā 2018. gada 26. februārī saistībā ar pieaugošo cilvēktiesību pārkāpumu skaitu Sīrijā ES iekļāva sankciju sarakstā divus jaunus ministrus — informācijas ministru un rūpniecības ministru; tā kā tiek ziņots, ka Sīrijas Valsts drošības dienesta direktors Ali Mamlouk, kurš ir iekļauts ES sankciju sarakstā, ir ticies ar Itālijas iekšlietu ministru un Itālijas Informācijas un ārējās drošības aģentūras direktoru Romā, un tā kā šāda tikšanās ir rupjš Padomes Lēmuma 2011/273/KĀDP pārkāpums;
P. tā kā 2017. gada aprīlī G7 samita laikā Apvienotā Karaliste, reaģējot uz nāvējošo ķīmisko uzbrukumu Hān Šeihūnā, ierosināja noteikt papildu sankcijas pret Krieviju; tā kā Itālija uzlika veto šim priekšlikumam;
Q. tā kā starptautiskās sabiedrības un atsevišķu valstu pienākums ir saukt pie atbildības personas, kas atbildīgas par starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem, kuri veikti Sīrijas konflikta laikā, tostarp piemērot universālās jurisdikcijas principu, kā arī valstu tiesību normas; tā kā to var izdarīt, izmantojot spēkā esošos valsts un starptautiskos tiesību aizsardzības līdzekļus, tostarp valstu tiesas un starptautiskos tribunālus, vai izmantojot speciālos starptautiskos krimināltribunālus, kuri vēl jāizveido; tā kā papildus šādai personas kriminālatbildībai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem arī valstis var tikt apsūdzētas par to saistību pārkāpumiem, kuras noteiktas Starptautiskās Tiesas jurisdikcijā esošajos starptautiskajos nolīgumos un konvencijās, tostarp 1984. gada Konvencijā pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un 1948. gada Konvencijā par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to;
R. tā kā starptautiskā sabiedrība nav sniegusi pietiekamu atbalstu demokrātiskajai un sekulārajai opozīcijai; tā kā pašreizējā situācijā demokrātiskā un sekulārā opozīcija ir novājināta un civiliedzīvotāji ir bezizejas situācijā, jo, no vienas puses, tos apdraud džihāda teroristi un islāma fundamentālisti un, no otras puses, Asada režīma atbalstītāji;
S. tā kā ES ir vairākkārt atzinusi, ka Sīrijas konfliktu nav iespējams atrisināt militārā ceļā un ka Sīrijas iedzīvotāju nepieļaujamās ciešanas var izbeigt tikai Sīrijas vadīts un iekļaujošs pārejas process ANO uzraudzībā; tā kā militārās operācijas ir praktiski noteikušas kara norisi Sīrijā un situāciju valstī ir noteikušas trešās puses, tostarp Krievija, Irāna un Turcija; tā kā pēc sarunu devītās kārtas, kas notika Vīnē 2018. gada 25. un 26. janvārī, Ženēvas sarunās joprojām nav panākts konkrēts progress Sīrijas krīzes mierīga atrisinājuma rašanā; tā kā 2017. gada 4. maijā Krievija, Irāna un Turcija Kazahstānā panāca vienošanos par četru deeskalācijas zonu izveidi, tomēr šīs vienošanās garantētājvalstis nav ievērojušas un aizsargājušas šīs zonas; tā kā 2018. gada 30. janvārī Sočos notika Sīrijas nacionālā dialoga kongress, kura laikā tika paziņots par Konstitucionālās komitejas izveidi, bet ne visas puses tam ir piekritušas;
T. tā kā otro ministru konferenci "Atbalsts Sīrijas un reģiona nākotnei", kas notiks 2018. gada 24. un 25. aprīlī, vadīs PV/AP un ANO; tā kā tāpat kā pagājušajā gadā konferences mērķis būs pievērst pastāvīgu starptautiskās sabiedrības uzmanību Sīrijai, izskatot visus kritiskos aspektus (humanitāros, ar finansējumu saistītos un politiskos), kas saistīti ar krīzi šajā valstī un reģionā (Libānā, Jordānijā un Turcijā); tā kā starptautiskās sabiedrības atbalsts un apņemšanās joprojām ir būtiski mierīgas nākotnes panākšanai Sīrijā un reģionā;
U. tā kā ES īsteno teicamus centienus humānās palīdzības sniegšanā un Sīrijas nākotnes plānošanā; tā kā ES nekādā gadījumā nevajadzētu sniegt beznosacījumu atbalstu tādas Sīrijas atjaunošanai, ko vada un kontrolē Asads un tā sabiedrotie — Krievija un Irāna; tā kā Asadam, Putina Krievijai un Irānai nedrīkst ļaut izvairīties no soda par ekonomiskajām sekām, ko izraisījušas to militārās intervences; tā kā valsts atjaunošanas centieniem jābūt vērstiem uz mieru un pārskatatbildību;
V. tā kā Sīrijas atjaunošanas pamatā vajadzētu būt augšupējai pieejai un sekmīgai vietējo dalībnieku ietekmes palielināšanai, kas ļautu izslēgt zināmos teroristu grupējumus,
1. pauž dziļu nožēlu par stāvokļa dramatisko pasliktināšanos Sīrijā un norāda, ka tās ir Sīrijas režīma un tā sabiedroto — Krievijas un Irānas — īstenotās ofensīvas un darbību tiešas sekas un ka tā rezultātā jau gājuši bojā 400 000 cilvēku, bet 6,1 miljons cilvēku pārvietoti Sīrijas iekšienē un 5 miljoni devušies bēgļu gaitās; pauž nopietnu satraukumu par vardarbības pieaugumu daudzās valsts daļās, piemēram, Austrumgutā, Afrīnā un Idlibā;
2. stingri nosoda Austrumgutā notiekošo vardarbību, kas turpinās par spīti tam, ka ANO Drošības padome pieņēmusi Rezolūciju Nr. 2401, un aicina visas puses un jo īpaši Asada režīmu, Krieviju un Irānu steidzami un pilnā mērā īstenot un ievērot minēto rezolūciju; atgādina Sīrijas, Krievijas un Irānas valdošajiem spēkiem, ka tie saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir atbildīgi par smagajiem noziegumiem, kurus tie turpina veikt Sīrijā, un ka šādu noziegumu izdarītāji — gan valstis, gan personas — tiks saukti pie atbildības; pauž nožēlu par Krievijas veto visām ANO Drošības padomes rezolūcijām, kurās tiek nosodīti uzbrukumi un prasīts veikt izmeklēšanu;
3. pauž gandarījumu par to, ka ANO palīdzības konvojs 2018. gada 5. martā pirmo reizi četru mēnešu laikā spēja sasniegt Douma pilsētu Austrumgutā, tomēr uzsver, ka šāda ierobežota, gadījuma rakstura piekļuve nav pietiekama; aicina Sīrijas režīmu un tā sabiedrotos nekavējoties apturēt vardarbību Austrumgutā un citur Sīrijā un izbeigt aplenkumus, pārtraukt tīši pārmērīgo, nesamērīgo un neselektīvo bombardēšanu un ķīmiskos uzbrukumus, kas vērsti pret civiliedzīvotājiem, tostarp bērniem, kā arī pret konvojiem, kuri evakuē cilvēkus, palīdzības un medicīniskās aprūpes sniedzējiem un civilo infrastruktūru, piemēram, skolām un slimnīcām;
4. pilnībā atbalsta ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2401 pausto aicinājumu visām konfliktā iesaistītajām pusēm nekavējoties apturēt karadarbību uz vismaz 30 secīgām dienām; atkārtoti aicina visas puses, jo īpaši Sīrijas iestādes, pildīt savu pienākumu aizsargāt Sīrijas iedzīvotājus un nekavējoties apturēt visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem Sīrijā; aicina valstis, kurām jāgarantē pamiers deeskalācijas zonās, izpildīt savas saistības, lai izbeigtu notiekošo vardarbību un noziegumus un lai nodrošinātu un garantētu netraucētu piekļuvi šīm zonām;
5. atkārtoti un asi nosoda nežēlīgos noziegumus un plaši izplatītos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, kas veikti konflikta laikā, un jo īpaši nodarījumus, kurus veikuši Asada režīma spēki, tostarp ar savu sabiedroto — Krievijas un Irānas — atbalstu, kā arī Turcija un nevalstiskie bruņotie grupējumi, jo īpaši ISIS/Daesh un Jabhat Fateh al-Sham; uzsver savu nostāju, ka visi tie, kas atbildīgi par starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem, ir jāsauc pie atbildības; atkārtoti uzsver, ka saskaņā ar universālās jurisdikcijas principu valsts tiesa var īstenot tiesvedību pret personām, kas veikušas nopietnus noziegumus, kuri pārkāpj starptautiskās tiesības; atzinīgi vērtē pasākumus, ko saskaņā ar šo principu veikušas vairākas dalībvalstis, un mudina visas dalībvalstis rīkoties tāpat; turklāt atzinīgi vērtē dalībvalstu iniciatīvas, kas paredz saukt individuālas personas pie atbildības saskaņā ar šo valstu tiesību normām; aicina visas dalībvalstis noteikt, ka starptautisko tiesību smagi pārkāpumi ir uzskatāmi par noziedzīgiem nodarījumiem valsts tiesību sistēmā; aicina dalībvalstis Starptautiskajā Tiesā celt apsūdzību pret Sīrijas valsti par Konvencijas pret spīdzināšanu (kuras parakstītāja puse tā ir) pārkāpumiem, lai noteiktu valsts atbildību kā netiešu pamatu individuālas kriminālatbildības noteikšanai tiesas ceļā vēlākā posmā; pauž nožēlu par to, ka tiek pastāvīgi bloķēti centieni panākt Sīrijas situācijas izskatīšanu Starptautiskajā Krimināltiesā; atkārtoti aicina ES un dalībvalstis, cieši sadarbojoties ar līdzīgi domājošajām valstīm, izvērtēt Sīrijas kara noziegumu tribunāla izveides iespēju;
6. saglabā pārliecību, ka ne efektīva konflikta noregulēšana, ne ilgtspējīgs miers Sīrijā nav iespējami, ja nenotiek saukšana pie atbildības par veiktajiem noziegumiem; atbalsta ANO izveidotās Neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas darbu, kura mērķis ir visaptveroši un neatkarīgi izmeklēt Sīrijā notikušos pārkāpumus, tostarp ķīmisko ieroču izmantošanu; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots starptautisks, objektīvs un neatkarīgs mehānisms, lai atbalstītu izmeklēšanu un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām veiktu to personu kriminālvajāšanu, kuras Sīrijas Arābu Republikā no 2011. gada marta izdarījušas vissmagākos noziegumus; pauž nožēlu, ka šis mehānisms joprojām netiek pilnībā finansēts; šajā saistībā aicina visas dalībvalstis izpildīt savus solījumus; uzskata, ka ES būtu arī jāveic lielākas tiešās iemaksas šā mehānisma atbalstam;
7. uzsver nevalstisko organizāciju un vietējo un starptautisko pilsoniskās sabiedrības organizāciju izšķiroši svarīgo ieguldījumu kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci, kā arī citu pārkāpumu, tostarp kultūras mantojuma iznīcināšanas, pierādījumu dokumentēšanā, cita starpā arī ar digitāliem līdzekļiem; aicina ES aktīvi uzmeklēt un pienācīgi finansēt šādas organizācijas;
8. atzinīgi vērtē humānās palīdzības darbinieku centienus nodrošināt tik nepieciešamo atbalstu, pārtiku, ūdeni un medikamentus tiem, kuri kļuvuši par konflikta ķīlniekiem, un vēlreiz mudina visas konfliktā iesaistītās puses nodrošināt drošu un netraucētu humānās palīdzības aģentūru piekļuvi kara skartajiem civiliedzīvotājiem; nosoda dažādos seksuālās vardarbības un dzimumpārkāpumu gadījumus, kas konstatēti starptautisko palīdzības organizāciju iekšienē, tostarp gadījumus, kad personas, kuras sniedz palīdzību ANO un citu labi zināmu starptautisku organizāciju vārdā, seksuāli izmanto Sīrijas bēgļus;
9. apliecina ANO vadītā Ženēvas procesa prioritāti un pauž atbalstu ANO īpašā pārstāvja Sīrijā Staffan de Mistura centieniem panākt patiesu un iekļaujošu politisku pāreju, kas atbilstu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 2254 un par ko sarunās vienotos visas Sīrijas situācijā iesaistītās puses, un ko atbalstītu galvenie starptautiskie un reģionālie dalībnieki; uzsver, ka ir ļoti svarīgi rast politisku risinājumu šim konfliktam;
10. aicina PV/AP pielikt visas pūles, lai piešķirtu jaunu impulsu miera sarunām, kas norisinās ar ANO starpniecību, un pieprasīt aktīvāku lomu šajās sarunās, izmantojot ES finansiālās iespējas un gatavību piešķirt ievērojamus līdzekļus Sīrijas atjaunošanai; mudina PV/AP, sākot no otrās Briseles konferences, kas notiks 2018. gada 24. un 25. aprīlī, savos centienos uzlabot Sīrijas iedzīvotāju nākotni ciešāk iesaistīt un aktīvi atbalstīt Sīrijas pilsonisko sabiedrību un tos, kuri vēlas izveidot demokrātisku, plurālistisku un iekļaujošu Sīriju; mudina PV/AP sadarboties ar Sīrijas iedzīvotājiem, lai izstrādātu vietējas atjaunošanas stratēģijas dažādiem Sīrijas reģioniem; uzsver, ka ES būtu jāapsver visas pieejamās iespējas darbā ar tās starptautiskajiem partneriem, tostarp palīdzības sūtījumu nomešana no gaisa un lidojumu aizlieguma zonu izveide;
11. pozitīvi vērtē to, ka ES vadībā notiks otrā Briseles konference, kuras mērķis būs paust un praktiski ievirzīt Ženēvas procesā iesaistītās starptautiskās sabiedrības pilnu politisko un finansiālo atbalstu Sīrijas iedzīvotājiem, kam nepieciešama palīdzība, un valstīm, kuras uzņem bēgļus no Sīrijas; brīdina nesākt nekādus atjaunošanas pasākumus, kamēr ANO vadītajās sarunās nav pieņemta visu pušu politiska vienošanās; aicina PV/AP pilnīgāk iesaistīt šajā konferencē pilsoniskās sabiedrības organizācijas;
12. uzsver, ka ir izšķirīgi svarīgi aizsargāt bērnus un kā prioritāti izvirzīt bērnu, tostarp kaimiņvalstīs mītošo bēgļu bērnu, piekļuvi izglītībai, kā arī atbalstīt šo traumatisku pieredzi guvušo bērnu psiholoģisko rehabilitāciju; aicina starptautisko sabiedrību izpildīt dotos solījumus par humāno palīdzību Sīrijā un tās kaimiņvalstīs;
13. aicina dalībvalstis uzņemties lielāku līdzatbildību, lai bēgļi, kas bēg no kara skartajiem apgabaliem Sīrijā, varētu rast aizsardzību ārpus reģionam tuvāko kaimiņvalstu teritorijas, tostarp pārmitinot viņus un izmantojot humanitārās uzņemšanas programmas, un praktiski īstenot šādu apņemšanos; pauž bažas par to, ka Sīrijas kaimiņvalstīs pieaug naids pret bēgļiem; atkārtoti uzsver, ka bēgļus nedrīkst sūtīt atpakaļ uz Sīriju pret viņu gribu vai saskaņā ar aprēķina vienošanos, kas noslēgta ar kādu no karojošajām pusēm;
14. atzinīgi vērtē ES ierobežojošo pasākumu pret Sīriju nesenāko pārskatīšanu, kuras ietvaros to personu sarakstā, pret kurām vēršamas sankcijas, iekļautas vēl divas personas, kas ir līdzatbildīgas par represijām pret civiliedzīvotājiem Sīrijā; pauž bažas par Sīrijas Valsts drošības dienesta direktora neseno vizīti Romā, kurā, kā tiek ziņots, notikušas tā sauktas drošības sarunas ar Itālijas iekšlietu ministru un Itālijas Informācijas un ārējās drošības aģentūras direktoru, klaji pārkāpjot ES sankciju sarakstu; aicina Itālijas iestādes un PV/AP izteikt visstingrāko nosodījumu par šo vizīti; aicina PV/AP nekavējoties ierosināt izmeklēšanu par apstākļiem, kādos varēja rasties šāda situācija; aicina dalībvalstis ievērot Padomes Lēmumu 2011/273/KĀDP; aicina piemērot papildu sankcijas Krievijai un Irānai, reaģējot uz šo valstu mērķtiecīgajām un tīšajām darbībām, kas vērstas pret civiliedzīvotājiem Austrumgutā, kā arī citās Sīrijas daļās;
15. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO, Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas locekļiem un visām konfliktā iesaistītajām pusēm un nodrošināt šā teksta tulkojumu arī arābu valodā.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0227.
- [2] OV L 121, 10.5.2011., 11. lpp.