REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Sīrijā
12.3.2018 - (2018/2626(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Cristian Dan Preda, Tunne Kelam, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, David McAllister, Sandra Kalniete, Lorenzo Cesa, Julia Pitera, Tokia Saïfi, Laima Liucija Andrikienė PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0139/2018
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju,
– ņemot vērā 2017. gada 14. marta kopīgo Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „ES stratēģijas attiecībā uz Sīriju elementi” (JOIN(2017)0011) un Padomes 2017. gada 3. aprīļa secinājumus par Sīriju, kas kopā veido jaunu ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federica Mogherini un humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisāra Christos Stylianides 2017. gada 3. oktobra kopīgo paziņojumu par nesenajiem uzbrukumiem Sīrijā,
– ņemot vērā PV/AP Federica Mogherini un komisāra Christos Stylianides 2018. gada 20. februāra paziņojumu par humanitāro situāciju Gutas austrumu daļā un Idlibā, Sīrijā,
– ņemot vērā augstās pārstāves 2018. gada 23. februāra deklarāciju ES vārdā par Sīriju: slaktiņš Gutas austrumu daļā jāizbeidz nekavējoties;
– ņemot vērā PV/AP Federica Mogherini un komisāra Christos Stylianides 2018. gada 6. marta paziņojumu par situāciju Gutas austrumu daļā un citur Sīrijā,
– ņemot vērā 2018. gada 26. februārī pieņemtos Ārlietu padomes secinājumus par Sīriju,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra runaspersonas 2018. gada 24. februāra paziņojumu par Sīriju,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2015. gada 18. decembra Rezolūciju Nr. 2254 (2015) un 2018. gada 24. februāra Rezolūciju Nr. 2401 (2018),
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2018. gada 5. marta rezolūciju par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Gutas austrumu daļā, Sīrijas Arābu Republikā,
– ņemot vērā ziņojumus, ko sagatavojusi Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Sīrijas Arābu Republikas jautājumā,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā humānā palīdzība ir nepieciešama 13 miljoniem cilvēku, tostarp sešiem miljoniem bērnu; tā kā vairāk nekā 400 000 cilvēku ir zaudējuši dzīvību un ievainoti ir vairāk nekā viens miljons cilvēku; tā kā vairāk nekā 6,1 miljons cilvēku ir pārvietoti valsts iekšienē un vairāk nekā pieci miljoni cilvēku ir bijuši spiesti meklēt patvērumu kaimiņvalstīs;
B. tā kā gandrīz 400 000 cilvēku Gutas austrumu daļā ir tikuši pakļauti gaisa uzbrukumiem, artilērijas apšaudēm un bombardēšanai; tā kā Sīrijas valdības spēku aplenkuma rezultātā šīs teritorijas iedzīvotājiem ir jādzīvo ekstremālos apstākļos, tostarp viņiem trūkst pārtikas;
C. tā kā palīdzības darbinieki daudzās Sīrijas daļās nespēj sniegt humāno palīdzību, jo daudzviet joprojām notiek karadarbība, kuras rezultātā frontes līnijas ir mainīgas, pastāv birokrātiski šķēršļi un turpinās starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi;
D. tā kā 2018. gada 24. februārī ANO Drošības padome pieņēma Rezolūciju 2401, kurā pieprasīts, lai visas konfliktā iesaistītās puses nekavējoties pārtrauktu karadarbību vismaz 30 dienas pēc kārtas, lai nodrošinātu drošu, netraucētu un noturīgu humānās palīdzības piegādi un kritiski slimo un ievainoto medicīnisko evakuāciju, saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem tiesību aktiem; tā kā civiliedzīvotāji Gutas austrumu daļā ir ziņojuši, ka gaisa uzbrukumi un apšaude turpinās;
E. tā kā Gutas austrumu daļas iedzīvotāji pusi desmitgades jau atrodas aplenkumā; tā kā viņi ir cietuši no gaisa uzbrukumiem, apšaudēm un ir ziņots, ka civiliedzīvotāji ir gājuši bojā, kad pret viņiem tika izmantotas toksiskas vielas;
F. tā kā 2018. gada 5. martā ANO palīdzības konvojam, tika atļauts iebraukt Doumā, lai piegādātu medicīnisko un pārtikas palīdzību 27 500 cilvēkiem, kam tā nepieciešama; tā kā Sīrijas režīms izņēma no konvoja kritiski nepieciešamās medicīniskās palīdzības preces;
G. tā kā 2018. gada 26. februārī, ņemot vērā situācijas nopietnību valstī, Padome sarakstam ar personām, uz kurām attiecas pret Sīrijas režīmu vērstie ES ierobežojošie pasākumi, pievienoja Sīrijas valdības rūpniecības ministru un informācijas ministru.
H. tā kā ES un tās dalībvalstis ir piešķīrušas vairāk nekā EUR 10,4 miljardus humānās palīdzības, stabilizācijas un izturētspējas palīdzības sniegšanai Sīrijas iedzīvotājiem gan valsts iekšienē, gan kaimiņvalstīs,
1. asi nosoda visus starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus un sistemātiskos, plaši izplatītos un smagos pārkāpumus un ļaunprātīgo rīcību pret cilvēktiesībām un pamatbrīvībām Sīrijā, ko veikušas visas konfliktā iesaistītās puses;
2. visstingrākajā veidā nosoda smagās artilērijas izmantošanu pret civiliedzīvotājiem un saskaņā ar ziņojumiem — ķīmisko ieroču izmantošanu Gutas austrumu daļā; norāda, ka Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) faktu vākšanas misija Sīrijā turpina izmeklēšanu saistībā ar apgalvojumiem par ķīmisko ieroču izmantošanu, neraugoties uz to, ka Sīrijas iestādes ierobežo piekļuvi;
3. atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 2401 (2018) pieņemšanu; izsaka sašutumu par to, ka uz vietas nav panākts gandrīz nekāds progress šīs rezolūcijas īstenošanā; prasa, lai visas konfliktā iesaistītās puses to pilnībā un nekavējoties īstenotu, jo īpaši lai nodrošinātu tūlītēju, drošu, netraucētu un noturīgu humānās palīdzības sniegšanu, smagi slimo un ievainoto evakuāciju, un lai mazinātu Sīrijas tautas ciešanas;
4. uzsver, ka civiliedzīvotāju pakļaušana badam, ko izmanto kā kara metodi, aplencot apdzīvotas vietas, un iedzīvotāju piespiedu pārvietošana var tikt uzskatīta par kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci;
5. atkārtoti aicina, lai tie, kas ir vainojami kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, tiktu saukti pie atbildības un saņemtu sodu; uzsver, ka pie atbildības ir jāsauc arī tie, kas izdarījuši noziegumus pret reliģiskajām, etniskajām un citām grupām un minoritātēm; saglabā pārliecību, ka ne efektīva konflikta noregulēšana, ne ilgtspējīgs miers Sīrijā nav iespējami, ja pastrādātie noziegumi paliek nesodīti;
6. prasa, lai visi ievērotu Sīrijā dzīvojošo etnisko un reliģisko minoritāšu, tostarp kristiešu, tiesības turpināt savā vēsturiskajā un tradicionālajā zemē dzīvot cieņpilni, līdztiesīgi un drošībā un pilnībā un brīvi praktizēt savu reliģiju un pārliecību bez jebkādiem spaidiem, vardarbības vai diskriminācijas; atbalsta starpreliģiju dialogu nolūkā veicināt savstarpējo sapratni un novērst fundamentālismu;
7. atkārtoti pauž atbalstu Sīrijas vienotībai, suverenitātei, teritoriālajai integritātei un neatkarībai; uzstāj, ka vienīgais ceļš uz mieru valstī ir Sīrijas vadīts politiskās pārejas process, kas novestu pie brīvām un taisnīgām vēlēšanām, kuru norisi atvieglotu un uzraudzītu ANO un kuras notiktu atbilstīgi jaunai valsts Konstitūcijai; atgādina visām pusēm, ka valsts mēroga iekļaujošu pamieru un miermīlīgu savstarpēji pieņemamu risinājumu Sīrijas krīzei var panākt ANO uzraudzībā un ar ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtņa Sīrijā, Staffan de Mistura, un galveno starptautisko un reģionālo dalībnieku atbalstu;
8. pieprasa visām pusēm atvieglot drošu un netraucētu pārvietošanos medicīniskās un humānās palīdzības darbiniekiem un to aprīkojuma, transporta un piegādes netraucētu pārvietošanu, tostarp attiecībā uz ķirurģisko aprīkojumu, lai visi, kam nepieciešama palīdzība, to saņemtu saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām;
9. atbalsta aicinājumu steidzamības kārtā paātrināt humanitāros atmīnēšanas pasākumus visā Sīrijas teritorijā;
10. atkārtoti pauž atbalstu globālās koalīcijas pret Daesh centieniem; uzsver, ka koalīcija un Sīrijas partneru spēki ir guvušas būtiskus panākumus cīņā pret Daesh Sīrijā; uzsver, ka 3,2 miljoni cilvēku ir tikuši atbrīvoti no Daesh Sīrijā;
11. atzinīgi vērtē otro Briseles konferenci par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei, kas notiks Briselē 2018. gada 24. līdz 25. aprīlī, galveno uzmanību pievēršot humānajai palīdzībai sīriešiem gan pašā Sīrijā, gan tās kaimiņvalstīs, kā arī ANO vadītā procesa Ženēvā atbalstam,
12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, kā arī visām konfliktā iesaistītajām pusēm.