REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Sīriju
12.3.2018 - (2018/2626(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Javier Couso Permuy, Paloma López Bermejo, Merja Kyllönen, Takis Hadjigeorgiou, Neoklis Sylikiotis, Younous Omarjee, Ángela Vallina, Miguel Urbán Crespo, Tania González Peñas, Xabier Benito Ziluaga, Lola Sánchez Caldentey, Estefanía Torres Martínez, Sofia Sakorafa GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Sīrijā un ISIS ofensīvu, jo īpaši 2015. gada 11. jūnija rezolūciju "Sīrija — stāvoklis Palmīrā un Mazen Darwish lieta"[1], 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par stāvokli Jarmukas bēgļu nometnē Sīrijā[2], 2015. gada 12. februāra rezolūciju par humanitāro krīzi Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar "Islāma valsti" (IS)[3] un 2017. gada 13. septembra rezolūciju par ieroču eksportu: Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana[4],
– ņemot vērā attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas,
– ņemot vērā ANO Statūtus,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Ženēvas konvencijas par bēgļiem,
– ņemot vērā 2017. gada 14. marta kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei "Elementi ES stratēģijai attiecībā uz Sīriju" (JOIN(2017)0011),
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2018. gada 26. februārī pieņemtos secinājumus,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos F. Mogherini un komisāra Christos Stylianides 2018. gada 6. marta paziņojumu par situāciju Gutas austrumos un citur Sīrijā,
– ņemot vērā 2016. gada 16. maija ziņojumu "Ar Sīriju saistītu vienpusēju ierobežojošu līdzekļu humānā ietekme", kas sagatavots ANO Ekonomikas un sociālo lietu komisijai,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Sīrijas konflikta saasināšanos izraisīja ārvalstu reģionālās un starptautiskās varas struktūras, kas situāciju izmantoja savu mērķu sasniegšanai, izraisot asiņainu karu;
B. tā kā Sīrijas krīzes septītajā gadā vajadzības visā valstī joprojām ir ārkārtīgi visaptverošas, nopietnas un sarežģītas; tā kā 13,1 milj. cilvēku ir nepieciešama humānā palīdzība; tā kā piespiedu pārvietošana, karadarbība un ierobežota piekļuve precēm un pakalpojumiem ir izraisījusi situāciju, kurā 5,6 milj. šo cilvēku palīdzība ir vajadzīga steidzami un viņi ir neaizsargāti vairākās jomās;
C. tā kā pašlaik notiek bīstama un satraucoša vardarbības saasināšanās — gan Astanas galvotāju izveidotajās saspīlējuma samazināšanas zonās, gan ārpus tām; tā kā vardarbība turpinās, jo īpaši Idlibā un Hamā; tā kā Gutas ziemeļrietumos un austrumos notiek smagi un ilgstoši gaisa uzlidojumi;
D. tā kā ir ir nogalināti un ievainoti šausminoši daudz civiliedzīvotāju — balstoties uz ziņojumiem, pirmajā februāra nedēļā vien bija vairāk nekā 1000 civiliedzīvotāju upuru — un joprojām turpinās uzlidojumi slimnīcām, skolām un tirgiem; tā kā ir izteikti vairāki apgalvojumi, ka Gutā, Idlibā un Afrīnā ir notikuši uzbrukumi, kuros izmantots hlors; tā kā tikai divu mēnešu laikā vismaz 320 000 cilvēku ir tikuši pārvietoti Idlibas kauju dēļ, — tā ir teritorija, kurā jau ir uzņemti vairāk nekā 1,2 milj. iekšzemē pārvietotu personu; tā kā ir saņemti ziņojumi, ka visās dzīvojamajās Damaskas daļās ir plaši izmantoti mīnmetēju lādiņi, ievainojot un nogalinot civiliedzīvotājus un nodarot bojājumus infrastruktūrai;
E. tā kā ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2401 tika prasīts noslēgt pamieru, lai vismaz 30 secīgas dienas visā Sīrijā būtu noturīgs karadarbības pārtraukums humānu iemeslu dēļ un lai sniegtu civiliedzīvotājiem nepieciešamo humāno palīdzību; tā kā šīs pamiera prasības dēļ 2018. gada 5. februārī ANO humānās palīdzības konvojs sasniedza Gutas austrumus, piegādājot veselības aprūpes preces un pārtiku 70 000 cilvēku; tā kā teroristu grupējumu spiediena dēļ diemžēl ne visas preces, kas atradās konvojā, bija iespējams piegādāt; tā kā pašlaik tiek gatavots otrs konvojs;
F. tā kā ISIS/Da’esh un citi džihādistu grupējumi ir veikuši nežēlīgus noziegumus, tostarp brutālu nāvessodu izpildi un neizsakāmu seksuālo vardarbību, nolaupīšanu, spīdzināšanu, piespiedu pievēršanu ticībai un sieviešu un meiteņu paverdzināšanu; tā kā bērni ir tikuši savervēti un nosūtīti teroristu uzbrukumos; tā kā pastāv nopietnas bažas par ISIS/Da’esh patlaban kontrolētajās teritorijās dzīvojošo iedzīvotāju labklājību un viņu iespējamu izmantošanu kā “dzīvo vairogu” atbrīvošanas kampaņā; tā kā šādi noziegumi var būt atzīstami par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci;
G. tā kā visas puses nopietni pārkāpušas starptautiskās cilvēktiesības un humanitārās tiesības; tā kā teroristu grupējumi ir mērķtiecīgi uzbrukuši civiliedzīvotāju teritorijām, skolām, slimnīcām, humānās palīdzības darbiniekiem un bēgļu nometnēm; tā kā tie ir kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci un būtu jāizmeklē;
H. tā kā šis konflikts izplatās dažādos virzienos arī ārpus Sīrijas robežām un no dažādiem avotiem ir bijusi pastiprināta militārā iejaukšanās; tā kā ir saņemti ziņojumi par apšaudi starp Turcijas un Sīrijas valdības spēkiem Idlibā un starp ASV vadīto koalīciju un Sīrijas valdību atbalstošajiem spēkiem Eifratas ielejā; tā kā Izraēlas reaktīvās lidmašīnas ir izpildījušas uzbrukumus mērķiem Sīrijā, tā reaģējot uz Irānas drona iespējamo iekļūšanu Izraēlas teritorijā;
I. tā kā pašreizējā vardarbības saasināšanās apdraud centienus rast politisku risinājumu; tā kā saskaņā ar Ženēvas paziņojumu un ANO Drošības padomes rezolūcijām visām pusēm vēlreiz jāatgādina, ka konfliktu Sīrijā ir ārkārtīgi būtiski atrisināt Sīrijas vadītā politiskajā procesā, lai noslēgtu miera līgumu, kurš atbilstu Sīrijas tautas vēlmēm;
J. tā kā trīs valstis, kurās uzņemts vislielākais skaits Sīrijas bēgļu, ir Turcija (2 973 980), Libāna (1 011 366) un Jordānija (659 246);
K. tā kā vairākas dalībvalstis joprojām liedz tiesības uz patvērumu bēgļiem no Sīrijas un citām valstīm un pārkāpj Eiropas Savienības galvenos politikas principus un vērtības;
L. tā kā ES un tās dalībvalstis, ceļot žogus un aizvien ciešāk noslēdzot ārējās robežas pret migrantiem un bēgļiem, taču neparedzot iespējas droši un likumīgi iekļūt ES, palīdz veicināt noziedzīgo un bīstamo cilvēku kontrabandas biznesu; tā kā ES un tās dalībvalstis tādējādi nespēj nodrošināt atbilstošu reaģēšanu uz bēgļu krīzi ES kaimiņreģionā; tā kā Turcijas sistemātiskie cilvēktiesību pārkāpumi būtībā padara ES un Turcijas migrācijas nolīgumu par Ženēvas Konvencijas pārkāpumu;
M. tā kā ASV un ES vienpusēji piemērotās ekonomiskās sankcijas pret Sīriju ir vissarežģītākais un tālejošākais sankciju režīms, kāds jebkad ieviests; tā kā šīs sankcijas varētu postoši ietekmēt civiliedzīvotājus un kavēt humāno palīdzību; tā kā ANO ziņojumā "Ar Sīriju saistītu vienpusēju ierobežojošu līdzekļu humānā ietekme" tiek prasīts pārskatīt šo sankciju politiku;
N. tā kā konflikts Sīrijā joprojām kļūst sarežģītāks reģionālo un starptautisko ārvalstu varas struktūru iejaukšanās dēļ; tā kā kara rezultātā rodas vairāki nošķirti un konkurējoši reģioni, kuros valda dažādi bruņoti grupējumi, ļaujot tādiem teroristu grupējumiem kā ISIS/Da’esh attīstīties; tā kā ASV, Turcija un citas valstis ir bombardējušas Sīriju, pārkāpjot starptautiskās tiesības,
1. atkārtoti pauž nopietnas bažas par postošās humānās situācijas nepārejošo nopietnību Sīrijā, tostarp Gutas austrumos, Idlibas provincē, Hamas provinces ziemeļos, Rukbanā un Rakā, un to, ka neatliekama humānā palīdzība, tostarp medicīniskā palīdzība, Sīrijā pašlaik ir nepieciešama vairāk nekā 13,1 milj. cilvēku, no kuriem 6,1 milj. ir iekšzemē pārvietoti un 2,5 milj., tostarp Palestīnas bēgļi, dzīvo grūti sasniedzamos apgabalos, un simtiem tūkstošu civiliedzīvotāji ir iesprostoti aplenktās teritorijās;
2. pauž sašutumu par nepieņemami plašo vardarbību, kas saasinās vairākās valsts daļās, jo īpaši Idlibas provincē un Gutas austrumos, un arī Damaskā, un par uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, civilajiem objektiem un medicīnas iestādēm, tā vēl vairāk vairojot ciešanas un izraisot liela cilvēku skaita piespiedu pārvietošanu; šajā saistībā atgādina visu pušu juridiskās saistības saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām un starptautiskajām cilvēktiesībām, kā arī visiem Drošības padomes attiecīgajiem lēmumiem, jo īpaši tiem, kuru mērķis ir izbeigt visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem, tostarp skolām un medicīnas iestādēm;
3. uzsver, ka humānā situācija turpinās pasliktināties, ja Sīrijas konfliktam netiks rasts politisks risinājums saskaņā ar Rezolūciju Nr. 2254 (2015); aicina visas puses panākt progresu šajā jomā un īstenot uzticības vairošanas pasākumus, tostarp priekšlaicīgi atbrīvot visas patvaļīgi aizturētās personas, jo īpaši sievietes un bērnus;
4. uzsver, ka kara izbeigšanai un konfliktu politiska risinājuma atrašanai nepieciešams dialogs ar visiem Sīrijas sabiedrības pārstāvjiem bez izņēmumiem; atgādina ES iestādēm, ka atteikšanās veidot dialogu ar jebkuru konfliktā iesaistīto pusi nav saderīga ar vērienīgo mērķi būt par starpnieku konflikta situācijās;
5. pilnībā noraida domu, ka Sīrijas konflikta ilgtermiņa risinājumu varētu panākt ar militārām darbībām; aicina puses steidzami atjaunot apņemšanos rast politisku risinājumu un panākt progresu Ženēvas sarunās, kuras vada ANO; stingri atbalsta mierpilnu politisko dialogu un nepieciešamību pēc Sīrijas vadīta procesa, kurš atbilst visas Sīrijas tautas likumīgajām vēlmēm un gribai;
6. prasa visām pusēm nekavējoties izbeigt vardarbību un veikt nepieciešamos pasākumus, lai pilnīgi un visaptveroši izpildītu šo prasību;
7. nosoda visas konfliktā iesaistītās puses, kas pārkāpj pamieru, par ko ir panākta vienošanās ANO Drošības padomē;
8. aicina visas ANO dalībvalstis izmantot savu ietekmi uz pusēm, lai nodrošinātu vardarbības izbeigšanu un spēkā esošo saistību pildīšanu un lai atbalstītu centienus radīt apstākļus ilgstošam un noturīgam pamieram; uzsver, ka šīm dalībvalstīm ir jāsniedz attiecīgās garantijas;
9. prasa, lai visas puses visos attiecīgajos apgabalos un kopienās atļauj drošu, netraucētu un pastāvīgu piekļuvi ANO un tās īstenošanas partneru humānās palīdzības konvojiem, tostarp medicīniskām un ķirurģiskām precēm; prasa, lai visas puses atļauj ANO un tās īstenošanas partneriem veikt drošas beznosacījumu medicīniskās evakuācijas, pamatojoties uz medicīnisko nepieciešamību un steidzamību un rīkojoties saskaņā ar ANO standarta drošības izvērtējumiem;
10. prasa, lai teroristu grupējumi izbeidz civiliedzīvotāju nolaupīšanu, un prasa visām pusēm atļaut humānās palīdzības, tostarp medicīniskās palīdzības, sniegšanu, jo īpaši Gutas austrumos, Jarmukā, Fuā un Kafrajā;
11. prasa nekavējoties paātrināt humānās palīdzības nolūkos veicamos pretmīnu pasākumus visā Sīrijas teritorijā;
12. stingri atbalsta Sīrijas teritoriālo neaizskaramību un Sīrijas tautas tiesības noteikt savu nākotni bez ārvalstu iejaukšanās; pauž bažas par to, ka secīgu ANO vadītu miera sarunu rezultātā nav noslēgta vienošanās par kara izbeigšanu;
13. uzsver, ka konfliktu saasinājusi ieroču tirdzniecība un piegāde; asi nosoda lomu, kāda pēdējos gadus dažādām Rietumu intervencēm ir bijusi cilvēku radikalizācijā, jo īpaši Tuvajos Austrumos un dienvidu kaimiņvalstīs; uzsver, ka šāda politika terorismu tikai veicina, nevis pret to vēršas, un tāpēc tā ir jāizbeidz; aicina ES reģionālajā līmenī ieviest ieroču embargo, lai novērstu turpmāku Eiropas ieroču nonākšanu teroristu īpašumā; uzskata, ka eksports uz Saūda Arābiju neatbilst ES tiesību aktiem, jo saskaņā ar kompetento ANO struktūru konstatējumiem šī valsts ir bijusi iesaistīta nopietnos humanitāro tiesību pārkāpumos; atkārtojot 2016. gada 26. februārī pausto aicinājumu, norāda uz steidzamo nepieciešamību noteikt ieroču embargo Saūda Arābijai;
14. asi nosoda to, ka ASV, ES, Turcija un Persijas līča monarhijas sniegušas tiešu un netiešu atbalstu (finansējumu, ieročus, apmācību utt.) teroristu grupējumiem; īpaši aicina ASV, ES dalībvalstis un reģionālos dalībniekus, sevišķi Saūda Arābiju un Turciju, pārtraukt finansējuma piešķiršanu jebkādiem militāriem grupējumiem un, konkrētāk, pārtraukt no naftas atradnēm, kuras kontrolē ISIS/Da’esh, pirkt naftu, ko ar kravas automobiļiem pārvadā caur Turciju, par ko liecina ANO Drošības padomei iesniegtie ziņojumi; uzskata, ka ir nepieciešami mehānismi, ar ko apturēt terorisma finansēšanu ar ārzonu struktūrām, kurās iesaistītas valstis un finanšu iestādes, un izbeigt ieroču nelikumīgu tirdzniecību un energoresursu un izejvielu pirkšanu un pārdošanu, no kā gūst labumu teroristu grupējumi;
15. nosoda Izraēlas īstenotos Sīrijas suverenitātes pārkāpumus, kas līdz ar Golānas augstieņu okupāciju ir kļuvuši pastāvīgi;
16. pauž nopietnas bažas par Turcijas iejaukšanos Sīrijas teritorijās, kuras kontrolē kurdu spēki, jo īpaši Afrīnas reģionā; stingri aicina Turciju izbeigt attiecībā uz Turcijā dzīvojošajiem kurdiem veikto nelikumīgo un vardarbīgo uzbrukumu pārcelšanu uz teritorijām, kuras kurdi apdzīvo Sīrijā un Irākā; nosoda Turcijas īstenoto kurdu apspiešanu un iejaukšanos Sīrijas karā, kā arī atbalstu, ko tā sniedz teroristu grupējumiem, neveicot pasākumus uz savām vāji kontrolētajām robežām;
17. atkārto, ka terorismu var izskaust, tikai novēršot tā cēloņus, t. i., nabadzību, ekspluatāciju un sabiedrības nespēju reaģēt uz cilvēku vajadzībām; uzskata, ka vienīgais veids, kā novērst teroristu ideoloģijas izplatīšanos, ir pilnībā ievērot šo valstu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo neaizskaramību, kā arī respektēt šo valstu sabiedrību multikulturālo dabu;
18. stingri nosoda ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijas karā; prasa veikt neatkarīgu izmeklēšanu, tostarp nodrošinot klātbūtni uz vietas, lai noteiktu šo uzbrukumu patieso izcelsmi; norāda, ka Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) uzraudzībā un ar ASV un Krievijas starpniecību tika veikta Sīrijas atbruņošana no ķīmiskajiem ieročiem;
19. mudina ES dalībvalstis nodrošināt Sīrijas bēgļiem aizsardzību un humāno palīdzību; nosoda starptautiskās aizsardzības de facto atteikumu sīriešiem, kas ieceļo Eiropas Savienībā, saistībā ar tā ES un Turcijas paziņojuma stāšanos spēkā, kurā minēts, ka "visi turpmākie neatbilstīgie migranti, kas pēc 2016. gada 20. marta no Turcijas pārceļos uz Grieķijas salām, tiks atgriezti Turcijā", balstoties uz principu, ka Turcija ir droša trešā valsts; Parlaments šo priekšnoteikumu noraida; atgādina, ka ES un tās dalībvalstīm ir pienākums attiecībā pret bēgļiem un imigrantiem, kas bēg no kara, haosa, ekonomiskā posta, bada un nāves un kas cieš pasaules mēroga neoliberālās ekonomikas politikas dēļ;
20. prasa ES dalībvalstu vēstniecībām un konsulārajiem birojiem nekavējoties izdot "humanitārās vīzas" patvēruma meklētājiem no Sīrijas un drošā un tiesiskā veidā nodrošināt patvērumu — ko ES un Turcijas vienošanās neparedz —, un izpildīt ES un tās dalībvalstu starptautiskās saistības attiecībā uz migrāciju, proti, īstenojot pārcelšanās programmas ES mērogā; aicina visas ES dalībvalstis, kas piedalās šādās programmās, pilnībā sadarboties; uzsver, ka iekļaujoša un uzticama dialoga apstākļos Sīrijas tautai būtu jānosaka pareizais process un mehānismi, kā panākt tiesiskumu, izlīgumu, patiesību un atbildību par smagiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, kā arī reparācijas un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus cietušajiem;
21. pauž nožēlu par vienpusēju ierobežojošu līdzekļu postošo ietekmi uz civiliedzīvotājiem; mudina Padomi nekavējoties izbeigt visas ekonomiskās sankcijas pret Sīriju, kas galvenokārt ietekmē civiliedzīvotājus;
22. prasa ES atbalstīt Sīrijas izlīguma procesu un centienus, kuru rezultātā ir sekmīgi nodrošināts miers teritorijās, kurās atrodas vairāk nekā 3 miljoni iedzīvotāju, kā arī teroristu kaujinieku pārvietošanu uz Idlibas reģionu un vairāk nekā 100 000 bijušo teroristu amnestēšanu, lai viņi varētu atgriezties normālā dzīvē un integrēties sabiedrībā;
23. prasa ES sadarbībā ar Sīrijas iestādēm aktīvi veicināt Sīrijas atjaunošanu, iesaistoties pēckonflikta plānošanā, kas ir Sīrijas stratēģijas galvenais elements, un īpašu uzmanību veltot palīdzībai saistībā ar atjaunošanu, darbvietu un uzņēmējdarbības iespēju radīšanu, izglītību un psihosociālo atbalstu Sīrijas bērniem un jauniešiem un meiteņu vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai; aicina Komisiju aktīvi iesaistīt Parlamentu šo darbību stratēģiskajā plānošanā;
24. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentu priekšsēdētājiem, Sīrijas Arābu Republikas valdībai un parlamentam, ANO ģenerālsekretāram, Savienības Vidusjūrai ģenerālsekretāram un Arābu valstu līgai.
- [1] OV C 407, 4.11.2016., 61. lpp.
- [2] OV C 346, 21.9.2016., 103. lpp.
- [3] OV C 310, 25.8.2016., 35. lpp.
- [4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0344.