Procedūra : 2018/2633(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0153/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0153/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 15/03/2018 - 10.14
CRE 15/03/2018 - 10.14

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 424kWORD 56k
12.3.2018
PE616.099v01-00
 
B8-0153/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par uzņēmumu sociālo atbildību (2018/2633(RSP))


Daniele Viotti, Sergio Gaetano Cofferati, Patrizia Toia, Agnes Jongerius, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Udo Bullmann, Josef Weidenholzer S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par uzņēmumu sociālo atbildību (2018/2633(RSP))  
B8-0153/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 6. un 21. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 6., 9., 145.-161., 173. un 174. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12., 14., 15., 21., 23. un 26. pantu un IV sadaļu,

–  ņemot vērā Eiropas Sociālo hartu,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (1948) un citus ANO cilvēktiesību jomas instrumentus, īpaši paktu par civilajām un politiskajām tiesībām (1966) un paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (1966), Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (1965), Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (1979), Konvenciju par bērna tiesībām (1989), Starptautisko konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību (1990) un Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (2006),

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) trīspusējo deklarāciju par principiem, kas attiecas uz daudznacionālajiem uzņēmumiem un sociālo politiku, ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus un ESAO pamatnostādnes daudznacionālajiem uzņēmumiem,

–  ņemot vērā SDO konvencijas, ar ko nosaka vispārējus darba pamatstandartus attiecībā uz piespiedu darba aizliegumu (Nr. 29 un Nr. 105 (1957)); biedrošanās brīvību un tiesībām slēgt koplīgumus (Nr. 87 (1948) un Nr. 98 (1949)); bērnu darba aizliegumu (Nr. 138 (1973) un Nr. 182 (1999)); un diskriminācijas aizliegumu darbā (Nr. 100 (1951) un Nr. 111 (1958)),

–  ņemot vērā arī SDO konvencijas par darba nosacījumiem (publisko iepirkumu līgumos) (Nr. 94) un par darba koplīgumu slēgšanu (Nr. 154),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvu 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Direktīvu (ES) 2017/828, ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 25. oktobra paziņojumu „Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” (COM(2011)0681),

–  ņemot vērā 2007. gada 13. marta rezolūciju par korporatīvo sociālo atbildību: jauna partnerība(3) un Eiropas Parlamenta 2013. gada 6. februāra rezolūciju „Korporatīvā sociālā atbildība: atbildīga un pārredzama uzņēmējdarbības prakse un noturīga izaugsme(4)" un "Korporatīvā sociālā atbildība — sabiedrības interešu veicināšana un ceļš uz ilgtspējīgu un iekļaujošu atlabšanu”(5),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūcijas par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos(6), 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par sociālās politikas ārējo dimensiju, darba un sociālo standartu veicināšanu un Eiropas korporatīvo sociālo atbildību(7) un 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par Parlamenta 2010. gada ieteikumu par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību īstenošanu(8),

–  ņemot vērā 2013. gada 15. janvāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas paredzēšanu un pārvaldību(9),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. septembra rezolūciju par sociālo dempingu Eiropas Savienībā(10), 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(11) un 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par darba apstākļiem un nestabilu nodarbinātību(12),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. oktobra rezolūciju par nepieciešamību pēc Eiropas reindustrializācijas politikas, ņemot vērā nesenās uzņēmumu „Caterpillar” un „Alstom” lietas,(13) un 2017. gada 5. jūlija rezolūciju par vērienīgas ES rūpniecības stratēģijas veidošanu kā stratēģisku prioritāti izaugsmei, nodarbinātībai un inovācijai Eiropā(14),

–  ņemot vērā 2015. gada 25. novembra(15) un 2016. gada 6. jūlija rezolūcijas par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem(16) un Parlamenta 2017. gada 13. decembra ieteikumu Padomei un Komisijai pēc izmeklēšanas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas(17),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā uzņēmumu sociālā atbildība (USA) ir uzņēmumu atbildība par to ietekmi uz sabiedrību, ietver plašu jomu spektru un balstās uz pārredzamību, ilgtermiņa pieeju un pozitīvu dialogu un attiecībām ar visām ieinteresētajām personām, jo īpaši darbiniekiem; tā kā ir nepieciešams palielināt Eiropas iestāžu un dalībvalstu iesaistīšanos USA veicināšanā ar normatīviem un nenormatīviem pasākumiem;

B.  tā kā Eiropas Savienības USA rīcības plāna darbības termiņš beidzās 2014. gadā un tas vēl nav atjaunots;

C.  tā kā Eiropas rūpniecība ir viens no globālajiem līderiem daudzās rūpniecības nozarēs, veido vairāk nekā pusi no visa Eiropas eksporta, tajā tiek veikti aptuveni 65 % no pētniecības un izstrādes investīcijām un tā nodrošina vairāk nekā 50 miljonus darbvietu (gan tieši, gan netieši), kas veido 20 % no visa darbvietu skaita Eiropā; tā kā Eiropas ražošanas nozares ieguldījums ES IKP pēdējos 20 gados ir samazinājies no 19 % līdz mazāk nekā 15,5 % un arī tās ieguldījums nodarbinātībā un investīcijās pētniecībā un izstrādē ir samazinājies; tā kā mūsu rūpniecības bāzes stiprināšana ir būtiska, lai saglabātu zināšanas un zinātību ES, un lai sasniegtu šo mērķi, ir vajadzīga spēcīga un vērienīga rūpniecības stratēģija;

D.  tā kā daudznacionālā uzņēmuma Embraco, kas atrodas Brazīlijā un pieder Whirlpool, lēmums slēgt savu ražotni Riva di Chieri (Itālijā), atlaist 497 darbiniekus un pārvietot savu ražošanu uz citu dalībvalsti izraisa virkni plašāku politisku jautājumu;

E.  tā kā ražotne, kas atrodas Riva di Chieri, ir rentabla, ar augstu produktivitātes līmeni un lēmuma pārvietot ražošanas darbību pamatā ir īstermiņa finanšu apsvērumi, nevis ilgtermiņa ekonomiskie apsvērumi; tā kā Embraco vadība līdz šim ir atteikusies sākt jēgpilnas sarunas ar darba ņēmēju pārstāvjiem un valsts un vietējām iestādēm attiecībā uz atlaišanu, bet ir tikai piekritusi atlikt šo atlaišanu;

F.  tā kā situācija saistībā ar Embraco ir tikai viens no daudzajiem nesenajiem gadījumiem Eiropas Savienībā saistībā ar ražotņu slēgšanu un atlaišanu no darba, kuri bieži vien sasaistīti ar pārvietošanas procesiem uz citu dalībvalsti vai teritorijās ārpus Eiropas Savienības; tā kā šādiem procesiem ir būtiskas negatīvas ekonomiskās un sociālās sekas Eiropas Savienībā; tā kā daži uzņēmumi īsteno stratēģijas, kas vērstas tikai uz īstermiņa finanšu peļņu, kaitējot ilgtermiņa ilgtspējai, nodarbinātībai, inovācijām, ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē un prasmju atjaunošanai;

G.  tā kā pārstrukturēšanas situācijās USA būtu jāveicina dialogs starp uzņēmumiem un ieinteresētajām personām, jo īpaši darba ņēmējiem un vietējām iestādēm, lai nodrošinātu ražotņu nepārtrauktu izmantošanu un nodarbinātības saglabāšanu; tā kā USA ir īpaši svarīga attiecībā uz reģioniem, kas nodarbinātības, ieguldījumu un sociālās kohēzijas jomā ir atkarīgi tikai no dažiem lieliem uzņēmumiem;

H.  tā kā USA vajadzētu būt izšķirīgai lomai uzņēmumu lēmumu pieņemšanas procesu veidošanā; tā kā Embraco un Whirlpool, neraugoties uz savām publiski izteiktajām saistībām attiecībā uz ilgtspēju, demonstrēja ievērojamu neatbilstību USA savos lēmumos par ražotni Riva di Chieri un savās attiecībās ar to ieinteresētajām personām;

I.  tā kā Direktīva (ES) 2017/828 par ilgtermiņa akcionāru iesaistīšanas veicināšanu ir vērsta, inter alia, uz lēmumu pieņemšanas procesu veicināšanu biržā kotētos uzņēmumos, kuru pamatā ir ilgtermiņa ilgtspēja un konkurētspēja, nevis īstermiņa apsvērumi un peļņa;

J.  tā kā LESD 9. pantā paredzēts veicināt augstu nodarbinātības līmeni, garantēt atbilstīgu sociālās aizsardzības līmeni, apkarot sociālo atstumtību un nodrošināt augsta līmeņa izglītību, apmācību un cilvēku veselības aizsardzību kā Savienības pamatprincipus; tā kā Komisija ir apņēmusies sasniegt “sociālo AAA reitingu” ES; tā kā ekonomikas un sociālajai politikai ir jākalpo iedzīvotājiem, tostarp veicinot ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas ekonomiskās darbības un ievērojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un tā kā cilvēki ir svarīgākais faktors, kas nodrošina uzņēmuma konkurētspēju un ekonomikas pienācīgu darbību;

K.  tā kā dempings sociālajā, fiskālajā vai vides jomā ir pretrunā Eiropas vērtībām, jo tas apdraud ES pilsoņu tiesību aizsardzību, labāku darba un dzīves apstākļu veicināšanu, pareizu iekšējā tirgus darbību un godīgu konkurenci starp ekonomikas dalībniekiem;

L.  tā kā viens no būtiskākajiem ES politikas principiem ir sociālā kohēzija, kas visiem darba ņēmējiem nozīmē pastāvīgu un nepārtrauktu algu tuvināšanu un garantēto sociālo aizsardzību; tā kā Savienībā ir ievērojamas nodarbinātības nosacījumu un darba samaksas atšķirības un tā kā augšupējai sociālai konverģencei ir būtiska nozīme, lai panāktu labklājību un paaugstinātu iekšējā pieprasījuma līmeni visā Savienībā;

M.  tā kā, neraugoties uz nesenajiem skandāliem un to izraisīto publikas sašutumu, nav panākts pietiekams progress cīņā pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ko veic daudznacionālie uzņēmumi un privātpersonas, un nodokļu dempinga fenomena pārvarēšanā Eiropas Savienībā,

1.  konstatē, ka uzņēmumu sociālā atbildība ir būtisks Eiropas sociālā un ekonomiskā modeļa elements; apstiprina savu atbalstu USA definīcijai kā “uzņēmumu atbildība par to ietekmi uz sabiedrību”, kā noteikts Komisijas 2013. gada paziņojumā par atjaunoto ES stratēģiju 2011.-2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību;

2.  atgādina, ka Eiropa ir sociāla tirgus ekonomika, kas tiecas panākt ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomisko izaugsmi; atgādina par svarīgu mērķi, kas definēts stratēģijā “Eiropa 2020”, lai līdz 2020. gadam panāktu 20 % no iekšzemes kopprodukta no rūpniecības;

3.  pauž stingru solidaritāti un atbalstu visiem darba ņēmējiem Embraco , kas ir Whirlpool piederošs Brazīlijas uzņēmums, ražotnē Riva di Chieri (Itālija) un viņu ģimenēm, kā arī iesaistītajiem apakšuzņēmējiem, un uzsver to, cik nozīmīgas negatīvas sekas rūpnīcas slēgšana atstātu uz vietējo ekonomiku un sabiedrību; prasa, lai tiktu veikti nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu nodarbinātības nepārtrauktību visiem iesaistītajiem darbiniekiem, un noteiktu, ka ekonomiskā darbība un ražošana Riva di Chieri ražotnē ir garantēta ilgtermiņā ;

4.  uzsver, ka tas ir tikai viens no vairākiem neseniem uzņēmumu pārvietošanas gadījumiem, ko veic daudznacionālie uzņēmumi Eiropas Savienībā un ārpus tās; pauž bažas par to, ka lēmumu pieņemšanas procesos daudznacionālās sabiedrības bieži vien vairāk ņem vērā īstermiņa rezultātus un ieņēmumus akcionāriem nekā savu lēmumu ekonomisko un sociālo ietekmi attiecībā uz ieinteresētajām personām un sabiedrību; uzskata, ka tas ir pretrunā Eiropas USA vērtībām;

5.  konstatē, ka, neraugoties uz Embraco un Whirlpool publiski paustajām saistībām attiecībā uz ilgtspēju, tostarp sociālo atbildību, šo uzņēmumu pieņemtajos lēmumos attiecībā uz ražotni Riva di Chieri un to rīcībā saistībā ar šiem lēmumiem būtiski trūka USA; pauž nožēlu, ka no Embraco puses nenotiek iesaistīšanās jēgpilnās diskusijās un sarunās ar darba ņēmēju pārstāvjiem un ar valsts un vietējām iestādēm;

6.  uzsver, ka sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības pamatā vajadzētu būt (a) produktu un pakalpojumu kvalitātei, (b) pozitīvam dialogam ar visām ieinteresētajām personām, jo īpaši darba ņēmējiem, (c) lēmumu pieņemšanas procesiem, kas veicina ilgtspēju ilgtermiņā un nodrošina pietiekamu pārredzamības līmeni, (d) lai būtu pilnībā ievērotas cilvēktiesības un darba tiesības, kā arī piemērojamie tiesību akti un koplīgumi starp sociālajiem partneriem, un e) darba apstākļu uzlabošanai;

7.  atgādina, ka sociāli atbildīga pieeja ne vien dod labumu sabiedrībai kopumā, bet arī uzņēmumiem, jo patērētāji un ieguldītāji arvien vairāk interesējas par to, kāda ir viņu iegādāto produktu vai pakalpojumu, vai uzņēmumu, kuros tie investē, ietekme uz vidi un sociālo jomu; uzsver, ka vienlaikus sociāli neatbildīga rīcība var būtiski kaitēt uzņēmumu darbībai;

8.  aicina, lai Komisija līdz 2018. gada beigām nāk klajā ar jaunu rīcības plānu attiecībā uz uzņēmumu sociālo atbildību; norāda, ka ar šādu rīcības plānu būtu jāparedz tālejošāka pieeja USA, ietverot juridiskās prasības un stingrākas ziņošanas saistības, kā arī efektīvākus kontroles mehānismus, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta ar nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvu (Direktīvu 2014/95/ES);

9.  uzsver, ka pārskatītā rīcības plānā būtu jāiekļauj arī atjaunināta USA definīcija par pamatprincipu un pamattiesību ievērošanu, ieskaitot principus un tiesības, kas noteikti Eiropas Sociālajā hartā un SDO darba pamatstandartos, kā arī paaugstināts nodarbinātības līmenis, augsta darba apstākļu kvalitāte un sociālā kohēzija; rīcības plānā būtu jāparedz arī Eiropas sociālās zīmes ieviešana USA jomā;

10.  aicina dalībvalstis publiskā iepirkuma procedūrās pilnībā izmantot iespēju iekļaut vides un sociālos kritērijus, tostarp USA; aicina Komisiju veicināt šīs iniciatīvas un veicināt paraugprakses apmaiņu šajā jautājumā;

11.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt centienus noteikt saistošu līgumu par starptautiskiem uzņēmumiem ANO līmenī un censties panākt vērienīgu vienošanos, ar ko izveido efektīvus un īstenojamus mehānismus, lai nodrošinātu pilnīgu cilvēktiesību ievērošanu daudznacionālo uzņēmumu saimnieciskajā darbībā;

12.  uzsver, ka pirmajiem USA apsvērumiem jābūt sociālo partneru attiecību uzņēmumā augstai kvalitātei; ir cieši pārliecināts, ka sociālais dialogs starp uzņēmumiem un darba ņēmējiem ir ļoti svarīgs, lai paredzētu un pārvaldītu pārmaiņas un rastu risinājumus problēmām sociālo partneru jautājumos;

13.  uzskata, ka USA pamatā vajadzētu būt arī uzlabotai darbinieku informācijai, apspriedēm ar viņiem un viņa dalībai; prasa Komisijai rīkoties šajā jomā, tostarp ar priekšlikumu pārskatīt Eiropas Uzņēmumu padomes direktīvu un stiprināt darbinieku līdzdalību uzņēmuma jautājumos; prasa Komisijai pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem iespējami drīzāk iesniegt priekšlikumu par tiesisko regulējumu attiecībā uz darbinieku informēšanu un uzklausīšanu, pārstrukturēšanas paredzēšanu un vadību, ievērojot ieteikumus, ko Parlaments izklāstījis 2013. gada 15. janvāra rezolūcijā par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas paredzēšanu un pārvaldību;

14.  uzskata, ka USA apsvērumos būtisks elements ir uzņēmumu iesaistīšanās darba ņēmēju prasmju un zinātības uzlabošanā, sniedzot efektīvu un atbilstošu mūžizglītību un izglītību;

15.  uzskata, ka saimnieciskās darbības pārvietošanas gadījumā uzņēmumiem vajadzētu būt atbildīgiem par to, lai dotu ieguldījumu, arī ekonomiskā ziņā, lai noteiktu piemērotu alternatīvu darbību ražotnēm un iesaistītajiem darbiniekiem; aicina Komisiju ierosināt likumdošanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kas ir saņēmuši valsts finansējumu, savu darbību pārvietošanas gadījumā atdod atpakaļ visus šādus saņemtos līdzekļus;

16.  aicina Komisiju izmeklēt gadījumus, kad uzņēmumi nolemj pārcelt savu ražošanu ES, lai cita starpā nodrošinātu, ka Eiropas fondi nav nepareizi izmantoti, lai veicinātu konkurenci starp dalībvalstīm; aicina Komisiju pārbaudīt arī to, vai dalībvalstis nav nepareizi izmantojušas publiskā sektora līdzekļus, jo īpaši, lai piesaistītu citu dalībvalstu uzņēmumus, tostarp sociālā un nodokļu dempinga veidolos;

17.  ir pārliecināts, ka rūpniecība būtu jāuzskata par ES konkurētspējai un ilgtspējai stratēģisku aktīvu ilgtermiņā; uzsver, ka tikai spēcīga un noturīga rūpniecība un uz nākotni orientēta rūpniecības politika ar nepieciešamajiem publiskajiem ieguldījumiem un atbalstu ļaus ES risināt dažādas nākotnes problēmas, tostarp tās reindustrializāciju, pāreju uz ilgtspēju un kvalitatīvas nodarbinātības radīšanu;

18.  uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina ES rūpnieciskās bāzes konkurētspēja un ilgtspēja ilgtermiņā un labāk jāprognozē sociālekonomiskas krīzes situācijas vai iespējama uzņēmumu pārcelšana; atgādina, ka ekonomikas krīze ir būtiski ietekmējusi rūpniecisko ražošanu, radot ievērojamus zaudējumus darbvietu skaita, rūpnieciskās zinātības un rūpniecības darba ņēmēju prasmju ziņā; uzsver, ka ES būtu jāaizstāv un jāveicina to nozaru un ražošanas uzņēmumu, piemēram, Embraco, kas atrodas Riva di Chieri, pievienotā vērtība, kuri turpina būt konkurētspējīgi Eiropas un pasaules tirgū;

19.  uzskata, ka ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES, un aicina Komisiju veikt leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus, lai cīnītos pret sociālo, nodokļu un vides dempingu; stingri nosoda gadījumus, kad uzņēmumi izvēlas pārvietot savu saimniecisko darbību, jo īpaši, ja tie ir rentabli, balstoties uz apsvērumiem par zemākiem nodokļiem vai darbaspēka izmaksām, vai vājākiem vides standartiem; uzsver, ka šī parādība nopietni apdraud iekšējā tirgus darbību un pilsoņu uzticēšanos Eiropas Savienībai;

20.  mudina Komisiju uzņemties iniciatīvas, lai uzlabotu ES iedzīvotāju dzīves līmeni, samazinot ekonomisko un sociālo nesabalansētību; uzsver, ka ir nepieciešami efektīvi pasākumi sociālo jautājumu risināšanai ar mērķi uzlabot sociālos un darba apstākļus Eiropas Savienībā, pakāpeniski paaugstinot konverģenci, arī saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru, lai izvairītos no sociālā dempinga un darba standartu pazemināšanas;

21.  aicina Komisiju veicināt plašāku darba koplīgumu izplatību saskaņā ar dalībvalstu nacionālajām tradīcijām un praksi un pienācīgi ievērojot sociālo partneru autonomiju; iesaka sadarbībā ar sociālajiem partneriem izveidot algu minimumu valsts minimālās algas veidā, pamatojoties uz vidējo algu;

22.  pauž nožēlu par to, ka „sliktākā scenārija” gadījumā, slēdzot ražotni, lielākajā daļā dalībvalstu esošie labklājības instrumenti nav pienācīgi; mudina dalībvalstis nodrošināt pienācīgu sociālo aizsardzību, kas ļauj cilvēkiem palikt ekonomiski aktīviem un ļauj nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis, lai nodrošinātu atbilstošas bezdarba subsīdijas, profesionālās apmācības un darbaudzināšanas pakalpojumus personām, kas zaudējušas darbu, īpašu uzmanību pievēršot mazkvalificētiem darba ņēmējiem un darba ņēmējiem, kas ir vecāki par 50 gadiem;

23.  atkārtoti norāda, ka atbildīgas nodokļu stratēģijas īstenošana ir uzskatāma par USA pīlāru un ka agresīva nodokļu plānošana nav ar to saderīga; pauž nožēlu par to, ka lielākā daļa uzņēmumu šo elementu neiekļauj savos USA apsvērumos un ziņojumos; aicina Komisiju iekļaut šo elementu un atbilstīgi noteikt tā saturu atjauninātajā rīcības plānā;

24.  aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi ievērot Parlamenta ieteikumus, lai efektīvi cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu nemaksāšanu un lai pārvarētu nodokļu dempingu ES, jo īpaši, ieviešot valsts pārskatu sniegšanu par katru valsti un konsolidētu kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, aizliedzot pastkastītes uzņēmumus un cīnoties pret nodokļu oāzēm Eiropas Savienībā un ārpus tās; uzsver, cik svarīgi ir Eiropas līmenī noteikt minimālo faktisko uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi;

25.  atzinīgi vērtē Komisijas kā kompetentās konkurences iestādes lomu notiekošajās valsts atbalsta izmeklēšanās, kas izskata nodokļu nolēmumus; mudina Komisiju pilnībā izmantot ES konkurences noteikumos paredzētās pilnvaras, lai risinātu ar kaitējošu nodokļu praksi saistītos jautājumus un piemērotu sankcijas dalībvalstīm un uzņēmumiem, par kuriem ir konstatēts, ka tie ir bijuši iesaistīti šādā praksē un, plašākā nozīmē, nodokļu dempingā; uzsver, ka Komisijai ir jāpiešķir vairāk resursu — gan finansējuma, gan personāla ziņā —, lai uzlabotu tās spēju vienlaikus veikt visas vajadzīgās fiskālā valsts atbalsta izmeklēšanas;

26.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.

(2)

OV L 132, 20.5.2017., 1. lpp.

(3)

OV C 301E, 13.12.2007., 45. lpp.

(4)

OV C 24, 22.1.2016., 28. lpp.

(5)

OV C 24, 22.1.2016., 33. lpp.

(6)

OV C 99E, 3.4.2012., 101. lpp.

(7)

OV C 380E, 11.12.2012., 39. lpp.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0298.

(9)

OV C 440, 30.12.2015., 23. lpp.

(10)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0346.

(11)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0010.

(12)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0290.

(13)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0377.

(14)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0305.

(15)

OV C 366, 27.10.2017., 51. lpp.

(16)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0310.

(17)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0491.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 15. martsJuridisks paziņojums - Privātuma politika