Procedūra : 2018/2633(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0158/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0158/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 15/03/2018 - 10.14
CRE 15/03/2018 - 10.14

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 409kWORD 49k
12.3.2018
PE616.104v01-00
 
B8-0158/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par korporatīvo sociālo atbildību (KSA) (2018/2633(RSP))


Patrick Le Hyaric, Lola Sánchez Caldentey, Merja Kyllönen, Neoklis Sylikiotis, Takis Hadjigeorgiou, Marina Albiol Guzmán, Paloma López Bermejo, Barbara Spinelli, Younous Omarjee, Ángela Vallina GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par korporatīvo sociālo atbildību (KSA) (2018/2633(RSP))  
B8‑0158/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 6., 9., 151., 152. pantu, 153. panta 1. un 2. punktu, 173. un 174. pantu,

–  ņemot vērā LESD 174. pantu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, jo īpaši apvidos, kurus skar rūpniecības restrukturizācija,

–  ņemot vērā pārskatīto Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14., 27. un 30. pantu,

–  ņemot vērā 2016. gada 5. oktobra rezolūciju par nepieciešamību pēc Eiropas reindustrializācijas politikas, ņemot vērā nesenās uzņēmumu "Caterpillar" un "Alstom" lietas(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. septembra rezolūciju par sociālo dempingu Eiropas Savienībā(2),

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 22. un 23. pantu par ekonomiskajām un sociālajām tiesībām, kā arī tiesībām strādāt,

–  ņemot vērā 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(3),

–  ņemot vērā 2016. gada 7. jūlija ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 71. sesiju(4),

–  ņemot vērā 2014. gada 25. novembra rezolūciju par stratēģijas "Eiropa 2020" ar nodarbinātību un sociālo jomu saistītiem aspektiem(5),

–  ņemot vērā 2013. gada 15. janvāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas paredzēšanu un pārvaldību(6),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par tērauda rūpniecību un Eiropas Savienības uzņēmumu pārstrukturēšanu, pārvietošanu un slēgšanu,

–  ņemot vērā ESAO Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku,

–  ņemot vērā ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

 

A.  tā kā visā ES tiek ziņots par uzņēmumu slēgšanu un darbinieku atlaišanu, taču ekonomikā atjaunojas izaugsme, un ir maksimāli palielināta akcionāru vērtība; tā kā Savienībā darbība joprojām tiek pārvietota uz vietām, kur ir zemākas darbaspēka vienības izmaksas, kā uzņēmumu "Carrefour", "Embraco", "Kingfisher", "Castorama" un "Brico Dépôt” gadījumā, un vairākkārt ir bijusi nepieciešama aktīva to darbinieku iesaistīšanās, kuri zaudē darbu;

B.  tā kā uzņēmumu restrukturizācija, ko veicina peļņas palielināšana akcionāru interesēs, izraisa masveida darbinieku atlaišanu, turklāt bieži vien tas notiek jau tā ekonomiskā ziņā mazāk attīstītos reģionos, — piemēram, pēc uzņēmuma "Siemens" lēmuma slēgt ražotnes Vācijā un Nīderlandē tika zaudēti vairāk nekā 4400 darbvietu, lai gan šie uzņēmumi ir saņēmuši attiecīgo dalībvalstu subsīdijas un finansējumu;

C.  tā kā Brazīlijas starptautiskais uzņēmums "Embraco" ir paziņojis par tā filiāles slēgšanu Turīnas tuvumā Itālijā, jo pārvieto darbību uz Slovākiju, kur tas cer iegūt būtiskas ekonomiskas un nodokļu priekšrocības valsts atbalsta un struktūrfondu finansējuma veidā; tā kā uzņēmums "Embraco" nav nonācis krīzes situācijā un tā 500 augsti kvalificētie darbinieki ir atlaisti, taču tas nav noticis ekonomisku apsvērumu dēļ, un sagaidāms, ka tie pat apmācīs darbiniekus Slovākijā;

D.  tā kā Apvienotās Karalistes uzņēmums "Kingfisher" ir paziņojis par tā grāmatvedības pakalpojumu struktūrvienības pārvietošanu uz Poliju un 446 darbvietu likvidāciju tā Francijas meitasuzņēmumos "Castorama" un "Brico Dépôt"; tā kā darbinieki Francijā pirms atlaišanas ir lūgts apmācīt Polijas kolēģus, kuri viņus aizstās;

E.  tā kā globalizācija ir ieviesusi jaunas globālas vērtības veidošanas ķēdes un ražošanas shēmas ar sīvāku konkurenci uzņēmumu starpā; tā kā rūpniecības produktu godīgas tirdzniecības jomā jāievēro darba ņēmēju tiesības, vides aizsardzības noteikumi un citi sociālie un nodokļu standarti;

F.  tā kā sociālais, vides un fiskālais dempings nav pieļaujams nedz ES, nedz arī tirdzniecības attiecībās ar ārējiem partneriem;

G.  tā kā jaunie patēriņa modeļi var veicināt masveida darbinieku atlaišanu mazumtirdzniecības nozarē, kā tas noticis uzņēmuma "Carrefour" gadījumā, vai pakalpojumu nozarē, par ko liecina neskaitāmi paziņojumi par darbinieku atlaišanu banku sektorā;

H.  tā kā korporatīvā sociālā atbildība (KSA) attiecas uz uzņēmumiem, kuri uzņemas atbildību par ietekmi uz sabiedrību; tā kā Eiropas uzņēmumiem savos darba organizācijas un lēmumu pieņemšanas procesos būtu jāpiemēro Eiropas KSA standarti;

I.  tā kā pārstrukturēšanā iesaistītajiem uzņēmumiem ir pienākums sociālo dialogu padarīt par pārstrukturēšanas svarīgāko elementu un tiem būtu jārīkojas sociāli atbildīgi, jo pieredze liecina, ka sociāli un ekonomiski ilgtspējīga pārstrukturēšana nekad nav iespējama bez apmierinoša sociālā dialoga, īpašu uzmanību veltot darba ņēmēju informēšanai un uzklausīšanai un viņu līdzdalībai;

J.  tā kā pastāvīgam atvērtam un godīgam dialogam ar sociālajiem partneriem joprojām ir būtiska nozīme, lai panāktu netraucētu ražošanas un darbu pārvietošanu, nodrošinot emocionālu un fizisku labklājību darba vietā un veidojot jaunas darba attiecības ar darba ņēmējiem, vienlaikus ievērojot un uzlabojot darba ņēmēju tiesības,

1.  pauž ciešu solidaritāti darba ņēmējiem, kurus skar uzņēmumu slēgšana un ietekmē ar darbu saistīta nepastāvība, un prasa steidzami pieņemt pasākumus viņu atbalstam;

2.  nosoda divkāršu negatīvu ietekmi, ko rada uzņēmumu pārstrukturēšanas plāni, proti, masveida darbinieku atlaišanu un publisko līdzekļu izšķērdēšanu; aicina dalībvalstis un Komisiju ieviest sociālās saistības attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām pārstrukturēšanas gadījumā, ja uzņēmumi saņem publisko finansējumu, un stingri nosoda uzņēmumu slēgšanu un pārstrukturēšanas plānus, kuru rezultātā vairāki tūkstoši darbinieku zaudē darbu, lai tikai pēc iespējas palielinātu kapitāla ienākumus; uzskata arī, ka būtu jāparedz pienākums uzņēmumiem atgriezt tiešo un netiešo publisko finansējumu, kas saņemts pēdējo divu gadu laikā, ja tie pārvieto darbību uz citu valsti;

3.  atgādina, ka ES struktūrfondus nedrīkst izmantot, lai tieši vai netieši atbalstītu pakalpojumu vai ražošanas pārvietošanu uz citām dalībvalstīm;

4.  nosoda tuvredzīgo redzējumu, kas paredz piešķirt prioritāti neilgtspējīga līmeņa ienākuma no kapitāla un akcionāru dividenžu saņemšanai pār ieguldījumiem darba ņēmējos un vietējās kopienās un saistībām pret tiem;

5.  noraida jebkādas idejas par konkurenci darba ņēmēju starpā saistībā ar darba ņēmēju tiesībām vai uzņēmumu starpā saistībā ar sociāliem, vides un nodokļu jautājumiem un nosoda visas sociālā un ekonomiskā dempinga formas;

6.  aicina labāk īstenot darba tiesības dalībvalstīs, iesaistot darba inspekcijas, un ieviest efektīvus pasākumus, lai īstenotu darba tiesības saistībā ar starptautiskiem darba organizācijas modeļiem, piemēram, izveidojot Eiropas darba inspektoru iestādi;

7.  aicina Komisiju iesniegt tādu Eiropas regulējumu maksātnespējas procesiem, saskaņā ar kuru to centrā būtu ne tikai kreditori, bet arī darba ņēmēji, galveno uzmanību pievēršot centieniem saglabāt pēc iespējas vairāk darbvietu;

8.  aicina Komisiju pārskatīt konkurences politiku un valsts atbalsta noteikumus, lai stimulētu valsts intervenci, kuras mērķis ir saglabāt sociālo un reģionālo kohēziju, uzlabot darba un vides standartus un risināt sabiedrības veselības problēmas;

9.  atgādina, ka uzņēmumu primārais pienākums pret sabiedrību ir maksāt nodokļus; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt visaptverošu pārskatu par katru valsti paplašināšanu un ieviest stingrākus informācijas sniegšanas pienākumus uzņēmumiem, kuri pārtrauc darbību vai paziņo par maksātnespēju dalībvalstīs;

10.  mudina dalībvalstis atgūt visus resursus, kas piešķirti uzņēmumu atbalstam subsīdiju, nodokļu atvieglojumu, zemes cenas samazinājumu un citos veidos, ja uzņēmums pieņem lēmumu pārcelt darbību vai slēgt ražotnes, kā arī nodrošināt atbilstīgu sociālo aizsardzību, darba apstākļus un pienācīgu darba algu, pieņemot tiesību aktus vai slēdzot koplīgumus, kā arī efektīvu aizsardzību pret nelikumīgu atlaišanu;

11.  aicina stiprināt vai labāk īstenot tiesību aktus par nelikumīgu atlaišanu; uzsver, ka masveida darbinieku atlaišanu ekonomisku apsvērumu dēļ būtu jāaizliedz gadījumos, kad uzņēmums vai korporācija ir ekonomiski veiksmīgs un/vai tā/tās vienīgā motivācija ir palielināt peļņu;

12.  aicina dalībvalstis noteikt darba algas minimālo līmeni kā ar likumu noteiktu minimālo darba algu, pienācīgi ņemot vērā valsts tiesību aktus un praksi, un izvairīties no algu konkurences dalībvalstu starpā;

13.  uzsver KSA būtisko nozīmi, nodrošinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi gan Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē; mudina Komisiju pieņemt jaunu stratēģiju par KSA, kas paredz stingrākas ziņošanas un atbilstības prasības, un mudina dalībvalstis atbalstīt KSA veicināšanu;

14.  aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest obligātus instrumentus, lai piespiestu uzņēmumus internalizēt to ražošanas pārvietošanas lēmumu sociālās izmaksas;

15.  aicina Komisiju nodrošināt jaunu padziļinātu un visaptverošu Eiropas satvaru, kas aptver sociālo, vides un vietējo korporatīvo atbildību un kas paredzēts uzņēmumiem, kuri veic darbību Eiropas Savienībā, un Savienības uzņēmumiem, kuri veic darbību ārpus tās;

16.  uzsver, ka Eiropas Savienības KSA standartus nevar īstenot, ja uzņēmums pārvieto savu ražošanu, nerūpējoties par savu ekonomisko lēmumu sociālajām sekām; aicina ieviest obligātus instrumentus, lai piespiestu uzņēmumus internalizēt to ražošanas pārvietošanas lēmumu sociālās izmaksas;

17.  norāda, ka KSA ir jāattiecina arī uz tādām jaunām jomām kā darba organizācija, iespēju vienlīdzība un sociālā integrācija, diskriminācijas izskaušanas pasākumi un mūžizglītības un apmācības attīstība; uzsver, ka KSA ir jāietver, piemēram, darba kvalitāte, vienlīdzīga samaksa, dzimumu līdztiesība, profesionālās izaugsmes iespējas un inovatīvu projektu veicināšana, lai palīdzētu pārorientēties uz ilgtspējīgu ekonomiku;

18.  atgādina, ka iespējamo Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) piešķirto atbalstu nevar izmantot, lai veicinātu darba ņēmēju aiziešanu no darba, un uzstāj, ka šis fonds ir jāizmanto, lai palīdzētu darba ņēmējiem saglabāt darbvietas;

19.  aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis nodrošināt atbilstīga finansējuma pieejamību apmācībai un atjaunojošiem pasākumiem, lai atvieglotu sarežģīto pārejas periodu Eiropas rūpniecības nozarēs, un uzstāj, ka EGF jāizmanto, lai palīdzētu darba ņēmējiem atgūt savas ražotnes, lai saglabātu darbvietas, nevis lai veicinātu ražotņu slēgšanu;

20.  aicina EGF pārveidot par Eiropas Globalizācijas un digitalizācijas pielāgošanās fondu, kas piedāvā iepriekšēju apmācību, pārkvalifikāciju un īpaši pielāgotus pakalpojumus darba ņēmējiem, kuri ir zaudējuši vai var zaudēt darbu dēļ nepastāvības darba vietā;

21.  aicina Komisiju izveidot Eiropas fondu sociālai un vides attīstībai, lai, izmantojot obligāciju emisijas un ECB kreditēšanas atbalstu, veiktu ieguldījumus ražošanas līdzekļu un darba ņēmēju prasmju pārveidē Eiropas līmenī nolūkā pieņemt ražošanas un darba organizācijas izmaiņas un padarīt tās par progresa virzītājspēku sociālajā un vides jomā;

22.  aicina Komisiju atsaukt struktūrfondu piešķīrumus, ja dalībvalsts tos izmanto neatbilstīgi un nelikumīgi, lai pieļautu vai paplašinātu sociālo dempingu valsts līmenī;

23.  aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis:

•  saglabāt darbvietas, izvairoties no nelikumīgas atlaišanas un optimizējot esošo augsto profesionālo prasmju līmeni, vienlaikus ierobežojot akcionāru dividendes;

•  nodrošināt pārredzamību finanšu pārvedumiem no Eiropas meitasuzņēmumaiem ASV mātesuzņēmumiem vai nodokļu oāzēm;

•  piemērot sankcijas uzņēmumiem, ja tie turpina īstenot savus pārstrukturēšanas plānus;

24.  stingri aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis censties panākt vienošanos attiecībā uz saistošu ANO līgumu par starptautiskajām korporācijām, ko patlaban apspriež ANO Cilvēktiesību padomē, lai pienācīgi risinātu jautājumu par starptautisku uzņēmumu pieļautiem pārkāpumiem; šai sakarā aicina šīs vienošanās darbības jomā iekļaut ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības;

25.  uzsver sociālo partneru lomu tādas saskaņotas rūpniecības stratēģijas izstrādē, kurā ir jāiekļauj sociālā dimensija, lai nodrošinātu to, ka pašreizējās pārmaiņas rūpniecības nozarē neapdraud darba ņēmēju tiesības;

26.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0377.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0346.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0010.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0317.

(5)

OV C 289, 9.8.2016., 19. lpp.

(6)

OV C 440, 30.12.2015., 23. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 15. martsJuridisks paziņojums - Privātuma politika