REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Venecuēlas prezidenta vēlēšanām
2.5.2018 - (2018/2695(RSP))
Francisco Assis, Ramón Jáuregui Atondo S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0225/2018
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Venecuēla,
– ņemot vērā Venecuēlas konstitūciju,
– ņemot vērā Padomes 2017. gada 13. novembra un 2018. gada 22. janvāra secinājumus,
– ņemot vērā daudzās iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[1], 2014. gada 18. decembra rezolūciju par Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas vajāšanu[2], 2015. gada 12. marta rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[3], 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[4], 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[5], 2017. gada 13. septembra rezolūciju par ES politiskajām attiecībām ar Latīņameriku[6] un jaunāko 2018. gada 8. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[7],
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2018. gada 19. aprīļa paziņojumu ES vārdā par stāvokli Venecuēlā un paziņojumu presei, kas 2018. gada 26. aprīlī tika izdots pēc viņas sanāksmes ar Venecuēlas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju un galveno opozīcijas partiju pārstāvjiem,
– ņemot vērā Starptautiskās krimināltiesas prokurores Fatou Bensouda 2018. gada 8. februāra paziņojumu,
– ņemot vērā “El Grupo de Lima” (Limas grupas) 2018. gada 14. februāra paziņojumu,
– ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) 2018. gada 20. aprīļa paziņojumu par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Venecuēlā,
– ņemot vērā lēmumu 2017. gada A. Saharova balvu piešķirt Venecuēlas demokrātiskajai opozīcijai,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā jaunākajā rezolūcijā par stāvokli Venecuēlā, kas tika pieņemta 2018. gada februārī, tika noteikta virkne nosacījumu, lai nākamo Venecuēlas prezidenta vēlēšanu rezultātus varētu atzīt, proti: “uz reālistiska vēlēšanu grafika balstītas vēlēšanas, par kurām valsts mēroga dialogā panākta vienošanās ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem un politiskajām partijām un kurās tiek ievēroti vienlīdzīgas, godīgas un pārredzamas līdzdalības nosacījumi, tostarp atceļot aizliegumu piedalīties politiskajiem oponentiem, atbrīvojot politiskos ieslodzītos, nodrošinot līdzsvarotu neatkarīgas Nacionālās Vēlēšanu padomes sastāvu un paredzot pienācīgas garantijas, tajā skaitā neatkarīgu starptautiski novērotāju uzraudzību;”
B. tā kā šie nosacījumi ticamu, pārredzamu un iekļaujošu vēlēšanu rīkošanai nav nodrošināti, par ko liecināja Santodomingo notikušās sarunas, kuru gaitā Venecuēlas valdība un opozīcija nespēja panākt vienošanos; tā kā starptautiskās demokrātiskās struktūras, tostarp Eiropas Savienība, noraidīja uzaicinājumu novērot šādu nelikumīgu vēlēšanu procesu;
C. tā kā stāvoklis cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā Venecuēlā turpina pasliktināties; tā kā Venecuēla saskaras ar nepieredzētu politisko, sociālo, ekonomisko un humanitāro krīzi, kuras dēļ iet bojā daudz cilvēku; tā kā brīvu un godīgu vēlēšanu rīkošana ar visām nepieciešamajām garantijām un pietiekama laika atvēlēšana vēlēšanu sagatavošanai ir būtiski priekšnosacījumi tam, lai varētu sākt risināt daudzās problēmas, ar kurām Venecuēla saskaras; tā kā gandrīz 2 miljoni venecuēliešu ir pametuši valsti; tā kā uzņēmējām valstīm ir aizvien grūtāk sniegt palīdzību un pakalpojumus jaunpienācējiem;
D. tā kā nesenie notikumi Venecuēla rada turpmāku sabiedrības šķelšanos un izraisa cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma stāvokļa pasliktināšanos; tā kā Venecuēla saskaras ar nepieredzētu politisku, sociālu, ekonomisku un humanitāru krīzi, kuras dēļ iet bojā daudz cilvēku,
1. pauž bažas par to, ka vēlēšanas, kurām jānotiek 2018. gada 20. maijā, neatbildīs kritērijiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tās tiek notiek taisnīgā un ticamā veidā, piemēram, politiskais plurālisms, demokrātija un tiesiskums; uzsver, ka tās tiek organizētas, Nacionālajai konstitucionālajai asamblejai, kas ir ES neatzīta struktūra, pārkāpjot Venecuēlas konstitūciju; atgādina, ka pašreizējos apstākļos Eiropas Parlaments nevar atzīt vēlēšanas, kas tiks rīkotas šādā nelikumīgā procesa rezultātā;
2. uzsver, ka vienošanās panākšana starp valdību un opozīciju ir vienīgais veids, kā veidot politikas normalizēšanas procesu, lai pārvarētu milzīgo sociālo plaisu un smago politisko krīzi, no kuras Venecuēla smagi cieš pēdējos gados; uzskata, ka vislabākais risinājums būtu atlikt vēlēšanas, kurām jānotiek 20. maijā, un nekavējoties tikties pie sarunu galda, lai, piedaloties visām politiskajām partijām, vienotos par vēlēšanu procedūru, datumu un garantijām, ka Venecuēlā notiks jauns, brīvs, pārredzams un egalitārs vēlēšanu process;
3. aicina valdību un opozīciju kopā ar starptautiskajām finanšu iestādēm bez turpmākas kavēšanās pieņemt makroekonomikas stabilizācijas plānu, lai risinātu daudzās problēmas, ar kurām valsts saskaras, piemēram, humanitāro krīzi, ko radījusi hiperinflācija un pamatproduktu un zāļu trūkums; atgādina aicinājumu Venecuēlas valdībai atļaut valstī ievest humāno palīdzību;
4. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram.
- [1] OV C 285, 29.8.2017., 145. lpp.
- [2] OV C 294, 12.8.2016., 21. lpp.
- [3] OV C 316, 30.8.2016., 190. lpp.
- [4] OV C 86, 6.3.2018., 101. lpp.
- [5] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0200.
- [6] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0345.
- [7] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0041.