Rezolūcijas priekšlikums - B8-0227/2018Rezolūcijas priekšlikums
B8-0227/2018

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Venecuēlā

    2.5.2018 - (2018/2695(RSP))

    iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
    saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

    Javier Couso Permuy, Luke Ming Flanagan, Nikolaos Chountis, Kostadinka Kuneva, Stelios Kouloglou, João Ferreira, João Pimenta Lopes, Miguel Viegas, Eleonora Forenza, Neoklis Sylikiotis, Takis Hadjigeorgiou, Ángela Vallina GUE/NGL grupas vārdā

    Procedūra : 2018/2695(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B8-0227/2018
    Iesniegtie teksti :
    B8-0227/2018
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    B8-0227/2018

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā

    (2018/2695(RSP))

    Eiropas Parlaments,

    –  ņemot vērā 1945. gadā pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 1. nodaļas 1. panta 2. punktu, kurā paziņots nolūks "attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, pamatojoties uz nāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu, kā arī veikt citus attiecīgus pasākumus vispārējā miera nostiprināšanai",

    –  ņemot vērā ANO Statūtos iekļauto neiejaukšanās principu,

    –  ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 1. pantu un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 1. pantu, kuros abos ir teikts, ka „visām tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos“ un ka „pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi nodrošina savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību“,

    –  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

    –  ņemot vērā 1961. gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem,

    –  ņemot vērā visas abu reģionu deklarācijas, kas pieņemtas ES un CELAC (Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas) valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmēs pēc Riodežaneiro sanāksmes 1999. gadā, tostarp 2013. gada 27. janvāra deklarāciju, kurā tās parakstītāji atkārtoti apliecināja uzticību visiem mērķiem un principiem, kas iekļauti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, un savu atbalstu jebkuriem centieniem saglabāt visu valstu suverēnu vienlīdzību un respektēt to teritoriālo integritāti un politisko neatkarību,

    –  ņemot vērā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona miera zonas proklamēšanu, par kuru vienojās CELAC augstākā līmeņa sanāksmēs, kas notika 2014. gada 28. un 29. janvārī Havannā (Kubā), 2015. gadā Belenā (Kostarikā), un 2016. gadā Kito (Ekvadorā),

    –  ņemot vērā Mercosur, UNASUR un CELAC iepriekšējos paziņojumus par stāvokli Venecuēlā, jo īpaši tās deklarācijas, kurās noraidīti ASV vienpusējie piespiedu pasākumi, kas vērsti pret Venecuēlas Bolivāra Republiku,

    –  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos iepriekšējos paziņojumus par Venecuēlu,

    –  ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu,

    –  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

    A.  tā kā Venecuēlas Bolivāra Republikas valdība ir vairākkārt nosodījusi ārēju iejaukšanos, destabilizāciju, dezinformācijas kampaņas, manipulēšanu ar sabiedrības viedokli un dažu opozīcijas segmentu uzkurināto vardarbību, kas vērsta pret valsts suverenitāti, neatkarību, mieru un demokrātisko stabilitāti, kā arī pret Venecuēlas iedzīvotājiem;

    B.  tā kā ES ir sniegusi vairākus paziņojumus ar mērķi iejaukties Venecuēlas iekšējā stāvoklī un paust nosacījumus saistībā ar to;

    C.  tā kā dalībai 20. maijā paredzētajās prezidenta vēlēšanās būtu jānotiek saskaņā ar vienlīdzīgiem, taisnīgiem un pārredzamiem nosacījumiem un līdzsvaroti pārstāvētas Nacionālās vēlēšanu padomes (CNE) uzraudzībā, sniedzot pietiekamas garantijas visiem dalībniekiem, tostarp nodrošinot attiecīgo Venecuēlas iestāžu uzaicinātu neatkarīgu starptautisko novērotāju klātbūtni,

    D.  tā kā no 2017. gada decembra līdz 2018. gada februārim Venecuēlas valdība un tās opozīcija iesaistījās diskusijās, kuras ir labāk pazīstamas kā Santodomingo sarunas, tā kā Dominikānas Republikas prezidents Danilo Medina uzsāka sarunas ar bijušā Spānijas valdības vadītāja José Luis Rodríguez Zapatero un Latīņamerikas ārlietu ministru starpniecību;

    E.  tā kā opozīcijas pārstāvji atturējās no galīgā nolīguma parakstīšanas, kurš tika sagatavots sarunu laikā un kuru tomēr apstiprināja Venecuēlas prezidents Nicolás Maduro;

    F.  tā kā politiskās partijas un prezidenta kandidāti ar Nacionālās vēlēšanu padomes (CNE) atbalstu panāca otro nolīgumu;

    G.  tā kā abos nolīgumos ir ietvertas opozīcijas politisko partiju prasības, pamatojoties uz izpratni, ka daudzas no šīm prasībām jau sen ir bijušas daļa no balsošanas sistēmas garantijām un tās ir īstenojusi CNE,

    1.  atzīst, ka Venecuēlas iedzīvotājiem ir tiesības piedalīties 20. maijā paredzētajās prezidenta vēlēšanās saskaņā ar viņu iekšējiem vēlēšanu noteikumiem, procedūrām un konstitūciju un bez jebkādiem nosacījumiem un iejaukšanās;

    2.  stingri nosoda pašreizējo ārējo iejaukšanos un Venecuēlas Bolivāra Republikas politisko, ekonomisko un sociālo destabilizāciju, kā arī nosoda dažu ES un ASV atbalstīto opozīcijas segmentu sekmēto iekšējo konfrontāciju un destabilizāciju;

    3.  uzskata, ka neatlaidīgā intervences stratēģijas īstenošana, vēršoties pret Venecuēlas Bolivāra Republikas suverenitāti, nekādi nespēs radīt dialoga un miera iespējas;

    4.  uzstāj, ka nepieciešams partiju dialogs un savstarpēja sapratne;

    5.  atkārtoti apliecina, ka Venecuēlas iedzīvotājiem ir tiesības suverēni un miermīlīgā ceļā lemt par savu attīstību, bez jebkādas ārējas iejaukšanās vai spiediena;

    6.  nosoda ASV un ES lēmumu arī turpmāk piemērot smagas ekonomiskās un finansiālās sankcijas pret Venecuēlu un tās tautu;

    7.  aicina politiskos dalībniekus ārpus Venecuēlas nepieļaut to, ka situācija valstī tiek izmantota nacionāliem politiskajiem mērķiem;

    8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai un iestādēm, Eiropas un Latīņamerikas parlamentārajai asamblejai un Latīņamerikas reģionālajām struktūrām, tostarp UNASUR, ALBA un CELAC.

    Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 3. maijs
    Juridisks paziņojums - Privātuma politika