Rezolūcijas priekšlikums - B8-0242/2018Rezolūcijas priekšlikums
B8-0242/2018

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu pēc 2020. gada

28.5.2018 - (2018/2718(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Marian-Jean Marinescu, Wim van de Camp, Francisco José Millán Mon, Ivo Belet PPE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0242/2018

Procedūra : 2018/2718(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0242/2018
Iesniegtie teksti :
B8-0242/2018
Debates :
Pieņemtie teksti :

B8-0242/2018

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu pēc 2020. gada

(2018/2718(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311., 312. un 323. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[1], un grozījumus, kas tajā izdarīti ar Padomes 2017. gada 20. jūnija Regulu (ES, Euratom) 2017/1123[2],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību,

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pēcvēlēšanu pārskatīšanai: Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes[3],

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 28. jūnija pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni (COM(2017)0358),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni[4],

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2016)0604) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0299),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu grozījumam Iestāžu nolīgumā (2013. gada 2. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2016)0606),

–  ņemot vērā Parīzes nolīguma ratifikāciju Parlamentā 2016. gada 4. oktobrī un Padomē 2016. gada 5. oktobrī,

–  ņemot vērā 2016. gada 26. oktobra rezolūciju par DFS 2014.–2020. gadam vidusposma novērtēšanu[5],

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 15. jūnija atzinumu par daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanu[6],

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā transporta nozare un šīs nozares infrastruktūra ir izšķirīgi svarīgas jebkuras valsts attīstībai, kā arī dalībvalstu iedzīvotāju labklājībai, tā joprojām ir svarīga joma ieguldījumiem, kas rosina izaugsmi, konkurētspēju un attīstību, stimulējot visu ES reģionu ekonomisko potenciālu, tādējādi atvieglojot ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju, atvieglojot iekšējā tirgus darbību un līdz ar to veicinot kohēziju, integrāciju un sociālo un ekonomisko iekļaušanu, novēršot nelīdzsvarotību starp reģioniem, atvieglojot piekļuvi pakalpojumiem un mācībām visattālākajos apvidos, kuriem pašlaik draud iedzīvotāju skaita samazināšanās, un nostiprinot saimnieciskās darbības sākšanas un attīstīšanas tīklus;

B.  tā kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) tika izveidots kā kopīga, centralizēti pārvaldīta transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūras programma, kas ir daļa no stratēģijas “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” un ES “20–20–20” mērķiem enerģētikas un klimata politikas jomā;

C.  tā kā EISI nodrošina ievērojamu daļu no ES finansējuma transporta un enerģētikas projektiem un dod ievērojamu ieguldījumu Eiropas ekonomikas dekarbonizācijā, tādējādi tuvinot ES emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

D.  tā kā, pamatojoties uz attiecīgajām sektorālajām pamatnostādnēm, EISI būtu jāatbalsta Eiropas komunikāciju tīklu (TEN) attīstība ar mērķi uzlabot kohēziju iekšējā tirgū un ES konkurētspēju pasaules tirgū, vienlaikus risinot tirgus nepilnības un īpašu uzmanību pievēršot projektiem ar augstu Eiropas pievienoto vērtību un palīdzot piesaistīt turpmākas investīcijas no privātā sektora;

E.  tā kā EISI līdzfinansētie projekti atbilst ES centieniem palielināt savienojamību Eiropas mērogā trīs nozīmīgās nozarēs un koncentrēt atbalstu sabiedriskajam labumam Eiropas dimensijā; tā kā EISI palīdz īstenot Komisijas prioritātes darbvietu, izaugsmes un ieguldījumu jomā, saistībā ar iekšējā tirgus un enerģētikas savienības darbību, kā arī klimata un digitālā vienotā tirgus jomā, stiprinot ES konkurētspēju pasaulē;

F.  tā kā līdz 2017. gada beigām EISI transporta sadaļā jau bija piešķirti EUR 21,3 miljardi Eiropas transporta tīklu (TEN-T) projektu dotācijām, kas kopumā piesaistīja investīcijas EUR 41,6 miljardu apmērā; tā kā 2018. gadā tiks parakstīti papildu dotāciju nolīgumi par finansējuma apvienošanas uzaicinājumu, kas paredz apvienot EISI dotācijas ar privāto finansējumu, tostarp no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF); tā kā šī uzaicinājuma sākotnējais budžets EUR 1 miljarda apmērā 2017. gada novembrī tika palielināts par EUR 350 miljoniem, lai atbalstītu inovācijas un jauno tehnoloģiju prioritāti saskaņā ar Alternatīvo degvielu rīcības plāna mērķiem;

G.  tā kā sagaidāms, ka Komisija 2018. gada maijā un jūnijā publicēs tiesību aktu priekšlikumus par Eiropas stratēģiskajām investīcijām, tostarp par atjaunināto Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI),

1.  uzsver, ka investīcijas transporta infrastruktūrā ir investīcijas ilgtermiņa izaugsmē, kohēzijā, konkurētspējā un nodarbinātībā, kur ES sniedz Savienības iedzīvotājiem taustāmu pievienoto vērtību;

2.  uzskata, ka transporta nozarē prioritāte būtu jāpiešķir projektiem, kas rada vai uzlabo pārrobežu savienojumus, pabeidz trūkstošos savienojumus un likvidē kavēkļus; tāpēc uzskata, ka šajā gadījumā EISI sniegtu konkrētu ieguldījumu nodoma izveidot vienotu Eiropas transporta telpu īstenošanā;

3.  turklāt uzstāj, ka EISI būtu jāpievēršas ES pievienotās vērtības sniegšanai savienojamības attīstīšanā transporta nozarē, galvenokārt pievēršoties tādiem valsts, reģionāla vai vietēja līmeņa projektiem, kas bez ES atbalsta netiktu realizēti;

4.  atbalsta ideju, ka EISI būtu jāturpina virzīt publiskais un privātais finansējums uz ES politikas mērķu sasniegšanu un iespēju radīšanu tādām svarīgām investīcijām, kur izmaksas tiek segtas valsts vai vietējā līmenī, bet tiek iegūts taustāms Eiropas mēroga labums, un veicināt paātrinājumu pārejā uz mazemisiju un digitālu sabiedrību;

5.  mudina Komisiju turpināt piešķirt EISI finansējumu ar dotācijām, jo EISI finansējuma liels vairākums ir saistīts ar projektiem ar plašāku reģionāla un ES mēroga labumu, taču šiem projektiem nav pieejams pietiekams finansējums valsts līmenī vai finanšu tirgos;

6.  aicina Komisiju izskatīt citus veidus, kā veicināt EISI kā politiski virzītu instrumentu ar konkrētiem nozarēm specifiskiem mērķiem, kas īsteno sarežģītus projektus ar pārrobežu vai ES mēroga savstarpējas izmantojamības dimensiju;

7.  uzsver, cik svarīga ir tieša pārvaldība, kas palīdz nodrošināt to, ka līdzekļi tiek piešķirti ātri un budžets tiek izpildīts ļoti pareizi; uzsver, ka EISI dotāciju tieša pārvaldība ir sevi ļoti labi pierādījusi un nodrošina efektīvu projektu plūsmu, konkurētspējīgu atlases procesu, orientāciju uz ES politikas mērķiem, īstenošanas koordināciju un dalībvalstu pilnīgu iesaisti; tā kā Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA) ir sasniegusi ļoti labus rezultātus saistībā ar EISI finanšu pārvaldību un budžeta optimizēšanu, jo īpaši tās elastīguma dēļ un tāpēc, ka tā ir spējusi ātri pārvirzīt konkrētos pasākumos neiztērētos līdzekļus uz citiem, uzsver, ka INEA būtu jānostiprina, lai garantētu ES līdzekļu pienācīgu izlietojumu;

8.  atkārto, ka 2017. gadā uzsāktā apvienošanas uzaicinājuma, kurā EISI dotācijas apvieno ar tirgus finansējumu, jo īpaši ESIF satvarā pieejamajiem finanšu instrumentiem, nolūks ir stiprināt abu minēto atbalsta shēmu papildināmību, vienlaikus piesaistot līdzekļus no citiem finansējuma avotiem, galvenokārt ESIF, privātajiem investoriem vai valsts attīstību veicinošām bankām;

9.  uzsver priekšrocības, ko sniedz EISI, programmas “Apvārsnis 2020”, Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI) un ESIF papildināmība; norāda, ka Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF) un Kohēzijas fondam ir spēcīga reģionālā dimensija, kas reaģē uz vietējo pieprasījumu un koncentrē finansiālo atbalstu uz mazāk attīstītajiem reģioniem un tām 15 dalībvalstīm, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, bet EISI mērķis ir centralizēti risināt ES mēroga prioritāti , proti, TEN-T pamattīkla koridoru izveidi, pievēršoties pārrobežu savienojumiem un starpsavienojumiem, kavēkļu likvidēšanai un savstarpējas savienojamības projektiem;

10.  atzinīgi vērtē iniciatīvas, saskaņā ar kurām daļa no kohēzijas fonda budžeta (transportam — EUR 11,3 miljardi) tiek izpildīta, īstenojot līdzekļu tiešu pārvaldību EISI satvarā; norāda, ka ES transporta infrastruktūrai vajadzētu arī turpmāk būt struktūrai, kurai raksturīga centralizēti pārvaldītu un kopīgu pārvaldības avotu izveide;

11.  norāda, ka EISI ir bijis ESIF katalizators, jo vairāki projekti ir tikuši īstenoti kā EISI tiešās investīcijas ESIF projektu plūsmā; turklāt norāda, ka projekti, kas sagatavoti ar EISI atbalstu vai daļēji atbalstīti ar darbiem paredzētām EISI dotācijām, ir sākuši gūt labumu no ESIF; tomēr uzsver, ka ESIF ir bijis EISI finanšu instrumentus aizstājošs efekts;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk censties sasniegt EISI galvenos politikas mērķus attiecībā uz transportu: līdz 2030. gadam pabeigt TEN-T pamattīklu, tostarp izvērst SESAR un ERTMS un pāriet uz tīru, konkurētspējīgu, inovatīvu un savienotu mobilitāti (tostarp līdz 2025. gadam izveidot pamatu alternatīvās degvielas uzlādes infrastruktūrai), kā arī panākt virzību uz TEN-T visaptverošā tīkla pabeigšanu līdz 2050. gadam; attiecībā uz enerģētiku —līdz 2030. gadam pabeigt TEN-E prioritāro koridoru izveidi un tematisko jomu īstenošanu saskaņā ar paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” un ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķiem, proti, garantēt viedus un digitalizētus tīklus, lai sasniegtu 2030. gada starpsavienojumu mērķus (tostarp perifērās dalībvalstīs), attīstīt sazarotus atkrastes energotīklus, kā arī nodrošināt piegādes drošību, tostarp ar sinhronizēšanu; attiecībā uz digitalizāciju — līdz 2030. gadam maksimāli palielināt digitālā vienotā tirgus sniegtās priekšrocības visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas sasniedzams, līdz 2025. gadam panākot pilnībā kiberdrošu gigabitu sabiedrību, gatavojoties līdz 2030. gadam nodrošināt tādu pieslēgumu, kura datplūsmas ātrums jau būtu mērāms terabitos, kā arī ieviešot ES mēroga datu apmaiņas un digitālo pakalpojumu infrastruktūru, kas palīdzētu īstenot būtisku sabiedrības interešu jomu digitālo pārveidi — no veselības aprūpes līdz mobilitātei un valsts pārvaldei;

13.  aicina Komisiju gaidāmā InvestEU fonda satvarā formulēt mērķtiecīgu iniciatīvu, kura piesaistītu privātas investīcijas, daļēji kombinējot dotācijas un finanšu instrumentus, lai panāktu ERTMS pilnīgu īstenošanu;

14.  uzskata, ka ir vajadzīgs aktualizēts EISI, kas aptvertu visus transporta veidus, tostarp autoceļu infrastruktūru un iekšzemes ūdensceļus un kurā uzmanība būtu pievērsta starpsavienojumiem un tīklu pabeigšanai perifērās teritorijās un visu transporta vajadzību nodrošināšanai, tostarp digitāliem risinājumiem, pāreju uz citiem transporta veidiem un ilgtspējīgākiem transporta risinājumiem; uzskata, ka aktualizētajā EISI par prioritāti būtu jānosaka tiešāka saikne starp pamattīklu un visaptverošo tīklu, ietverot, piemēram, tādas horizontālās prioritātes kā jūras maģistrāles; uzskata, ka tas būtu jāņem vērā jebkādā iepriekš noteiktu projektu sarakstā, kas jāiekļauj nākamajā EISI regulā;

15.  atgādina, ka aktualizētais EISI būs nozīmīgs elements, ar kura palīdzību ES varēs līdz 2030. gadam pabeigt transporta pamattīklu; uzskata, ka dzelzceļa koridoru līdzsvarota ģeogrāfiskā sadale atvieglo pamattīkla izveidi, dažādu transporta veidu integrācijas uzlabošanu un vairākveidu pārvadājumu veicināšanu; aicina Komisiju paplašināt pamattīkla dzelzceļa koridorus, lai uzlabotu Atlantijas okeāna piekrastē esošo perifēro reģionu un to ostu savienojamību;

16.  atgādina, ka telesakaru nozarē, EISI uzmanību vienlaikus pievēršot sabiedriskas nozīmes digitāliem pārrobežu pakalpojumiem un sakaru un skaitļošanas infrastruktūrai, ir pierādījies, ka programmai ir būtiska ietekme uz ES digitālā vienotā tirgus izveides mērķu sasniegšanu, jo tā palīdz izstrādāt un īstenot kopējas politikas nostādnes sabiedriskas nozīmes uzdevumu risināšanai, tostarp veselības aprūpes digitālajai pārveidei, kiberdrošībai, 5G pārklājuma izveidei TEN-T koridoros un pārvaldes digitalizācijai;

17.  atgādina, ka ar Komisijas 2011. gada DFS priekšlikumu tika izveidots finanšu instruments, kura kopējais budžets bija EUR 50 miljardi — EUR 9,1 miljardi enerģētikas projektiem, EUR 9,2 miljardi telesakaru projektiem un EUR 21,7 miljardi transporta projektiem; atgādina arī to, ka turklāt EUR 10 miljardus transporta projektiem bija paredzēts piešķirt no Kohēzijas fonda, kā rezultātā transporta nozares kopējais finansējums būtu bijis EUR 31,7 miljardi, bet šī summa tika samazināta ar DFS 2014.–2020. gadam un sarunām par ESIF;

18.  uzsver Eiropas pievienoto vērtību, ko visām dalībvalstīm sniedz EISI, atbalstot savienojamības projektus ar pārrobežu dimensiju un finansējot projektus, ar kuriem izveido trūkstošos savienojumus un likvidē kavēkļus ar mērķi nodrošināt ES iekšējā tirgus pareizu darbību un dalībvalstu teritoriālo kohēziju;

19.  atzinīgi vērtē, ka EISI tiek izmantota starpnozaru sinerģija; sagaida, ka turpmākās sektorālās politikas pamatnostādnes un EISI būs elastīgāks, lai veicinātu sinerģiju un ātrāk reaģētu uz jauniem tehnoloģiskiem sasniegumiem un prioritātēm, tādām kā digitalizācija, vienlaikus paātrinot dekarbonizāciju un risinot kopīgas sabiedrības problēmas, piemēram, kiberdrošību;

20.  uzsver, ka EISI ir bijis un arī patlaban ir efektīvs un mērķtiecīgs instruments investīcijām Eiropas infrastruktūrā (TEN) transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē un tam tādam ir jāpaliek arī turpmāk, lai sekmētu ES prioritātes saistībā ar darbvietām, izaugsmi un investīcijā, iekšējo tirgu, enerģētikas savienību, klimatu un digitālo vienoto tirgu;

21.  aicina Komisiju paturēt prātā, ka Eiropas transporta tīkla izveides pabeigšanai, kā noteikts ES politikas prioritātēs, būs vajadzīgas nozīmīgas investīcijas, kas daļēji ir atkarīgas no turpmāka ES atbalsta;

22.  aicina Komisiju izmantot EISI, lai sasniegtu mērķus, kas izklāstīti dokumentā “Rīcības plāns par militāro mobilitāti: ES virzās uz aizsardzības savienību”;

23.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu “ES budžets nākotnei”; uzskata, ka finansējuma apmērs, kas piešķirts EISI, un jo īpaši nelielais transporta nozarei piešķirtais līdzekļu daudzums ir nepietiekams; norāda, ka piešķirtais finansējums ir mazāks, nekā iepriekš bija paredzēts daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam; aicina Komisiju EISI regulas priekšlikumā paredzēt lielāku finansējumu, kas atbilstu transporta, enerģētikas un telesakaru infrastruktūras vajadzībām un sniegtajām priekšrocībām;

24.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un dalībvalstīm.

 

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 18. septembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika