Procedūra : 2018/2718(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0245/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0245/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 31/05/2018 - 7.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0237

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 477kWORD 50k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0242/2018
28.5.2018
PE621.629v01-00
 
B8-0245/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu pēc 2020. gada (2018/2718(RSP))


Roberts Zīle, Zdzisław Krasnodębski ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu pēc 2020. gada (2018/2718(RSP))  
B8‑0245/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311., 312. un 323. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1), un grozījumus, kas tajā izdarīti ar Padomes 2017. gada 20. jūnija Regulu (ES, Euratom) 2017/1123(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu grozījumam Iestāžu nolīgumā (COM(2016)0606),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2016)0604) un pievienoto dienestu darba dokumentu SWD(2016)0299,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija paziņojumu „Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam” (COM(2018)0321),

–  ņemot vērā Žana Kloda Junkera 2018. gada 2. maija paziņojumu Komisijas vārdā attiecībā uz Komisijas lēmumu par DFS laikposmam pēc 2020. gada,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā transporta nozare joprojām ir būtiska investīciju joma izaugsmei, konkurētspējai un attīstībai, kas palielina katras ES dalībvalsts un reģiona ekonomisko potenciālu un tādējādi uzlabo ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, stiprina iekšējo tirgu un līdz ar to novērš nelīdzsvarotību reģionu starpā;

B.  tā kā ES pašreizējā enerģētikas infrastruktūra noveco un tādēļ, iespējams, nevarēs apmierināt nākotnes pieprasījumu pēc enerģijas vai garantēt energoapgādes drošību;

C.  tā kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) tika izveidots kā kopīga, centralizēti pārvaldīta transporta, enerģētikas un telesakaru infrastruktūras programma, kas ir daļa no stratēģijas “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” un nodrošina taustāmus rezultātus uz vietas;

D.  tā kā EISI nodrošina ievērojamu daļu ES finansējuma transporta un enerģētikas projektiem, sniedzot nopietnu ieguldījumu, lai sasniegtu mērķi par Eiropu kā zemu emisiju ekonomiku;

E.  tā kā EISI līdzfinansētie projekti atbilst ES centieniem palielināt savienojamību Eiropas mērogā trīs nozīmīgās nozarēs un koncentrēt atbalstu sabiedriskajam labumam Eiropas dimensijā; tā kā EISI palīdz īstenot Komisijas prioritātes darbvietu, izaugsmes un ieguldījumu jomā, saistībā ar iekšējā tirgus un enerģētikas savienības darbību, kā arī klimata un digitālā vienotā tirgus jomā, stiprinot ES konkurētspēju pasaulē;

F.  tā kā līdz 2017. gada beigām EISI transporta sadaļai jau bija piešķirti EUR 21,3 miljardi TEN-T projektu dotācijām, kas kopumā piesaistīja investīcijas EUR 41,6 miljardu apmērā; tā kā 2018. gadā tiks parakstīti papildu dotāciju nolīgumi par finansējuma apvienošanas uzaicinājumu, kas paredz apvienot EISI dotācijas ar privāto finansējumu, tostarp no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF); tā kā šī uzaicinājuma sākotnējais budžets EUR 1 miljarda apmērā 2017. gada novembrī tika palielināts par EUR 350 miljoniem, lai atbalstītu inovācijas un jauno tehnoloģiju prioritāti saskaņā ar Alternatīvo degvielu rīcības plāna mērķiem;

G.  tā kā no Komisijas sagaida, ka tā 2018. gada maijā un jūnijā publicēs tiesību aktu priekšlikumus par Eiropas stratēģiskajām investīcijām, tostarp par atjaunināto EISI,

1.  uzsver, ka investīcijas transporta infrastruktūrā ir investīcijas ilgtermiņa izaugsmē, kohēzijā, konkurētspējā un nodarbinātībā, kur ES jāsniedz Savienības iedzīvotājiem taustāma pievienotā vērtība;

2.  uzsver, ka investīcijas enerģētikas infrastruktūrā ir būtiski svarīgas, lai īstenotu enerģētikas savienību, un ka EISI tāpēc ir nozīmīgs politikas instruments, lai novērstu investīciju trūkumu enerģētikas nozarē un nodrošinātu izaugsmi un darbvietas;

3.  uzskata, ka transporta nozarē prioritāte būtu jāpiešķir projektiem, kas rada vai uzlabo pārrobežu savienojumus, pabeidz trūkstošos savienojumus un novērš nepietiekamas caurlaides spējas; tāpēc uzskata, ka šajā gadījumā EISI sniegtu konkrētu ieguldījumu, lai izveidotu vienotu Eiropas transporta telpu;

4.  uzsver, ka EISI ir bijis un arī patlaban ir efektīvs un mērķtiecīgs instruments investīcijām Eiropas infrastruktūrā (TEN) transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē un tam tādam ir jāpaliek arī turpmāk, lai sekmētu ES prioritātes saistībā ar darbvietām, izaugsmi un investīcijām, iekšējo tirgu, enerģētikas savienību, klimatu un digitālo vienoto tirgu;

5.  turklāt uzstāj, ka EISI būtu jāpievēršas ES pievienotās vērtības sniegšanai savienojamības attīstīšanā transporta nozarē, galvenokārt pievēršoties tādiem valsts, reģionāla vai vietēja līmeņa projektiem, kas bez ES atbalsta netiktu realizēti;

6.  mudina Komisiju turpināt piešķirt EISI finansējumu ar dotācijām, jo EISI finansējuma liels vairākums ir saistīts ar projektiem ar plašāku reģionāla un ES mēroga labumu, taču šiem projektiem nav pieejams pietiekams finansējums valsts līmenī vai finanšu tirgos;

7.  aicina Komisiju izskatīt citus veidus, kā veicināt EISI kā politiski virzītu instrumentu ar konkrētiem nozarēm specifiskiem mērķiem, kas īsteno sarežģītus projektus ar pārrobežu vai ES mēroga savstarpējas izmantojamības dimensiju;

8.  uzsver, cik svarīga ir tieša pārvaldība, kas palīdz nodrošināt to, ka līdzekļi tiek piešķirti ātri un budžets tiek izpildīts ļoti pareizi, un ka EISI dotāciju tieša pārvaldība ir sevi ļoti labi pierādījusi un nodrošina efektīvu projektu plūsmu, konkurētspējīgu atlases procesu, orientāciju uz ES politikas mērķiem, īstenošanas koordināciju un dalībvalstu pilnīgu iesaisti; uzsver, ka Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA) ir sasniegusi ļoti labus rezultātus saistībā ar EISI finanšu pārvaldību, jo īpaši tās elastīguma dēļ un tāpēc, ka tā ir spējusi ātri pārvirzīt konkrētos pasākumos neiztērētos līdzekļus uz citiem pasākumiem; tādēļ uzsver, ka INEA būtu jānostiprina, lai garantētu ES līdzekļu pienācīgu izlietojumu;

9.  uzsver, ka daudzu pašlaik notiekošu liela mēroga TEN-T infrastruktūras projektu pabeigšanai nepieciešami ievērojami ieguldījumi, no kuriem daļa ir atkarīga no turpmāka ES atbalsta, vai tie var apstāties;

10.  uzsver priekšrocības, ko sniedz EISI, programmas “Apvārsnis 2020”, Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI) un ESIF papildināmība; norāda, ka Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF) un Kohēzijas fondam ir spēcīga reģionālā dimensija, kas reaģē uz vietējo pieprasījumu un koncentrē finansiālo atbalstu uz mazāk attīstītajiem reģioniem un dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda atbalstu;

11.  uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk iezīmēt/norobežot konkrētu Kohēzijas fonda naudas līdzekļu summu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā 2021.-2027. gadam transporta projektiem, kas paredzēti EISI, saskaņā ar maksimālajām finansējuma likmēm, kas piemērojamas Kohēzijas fondam; uzsver, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā 2021.-2027. gadam no Kohēzijas fonda iezīmēto līdzekļu apjomam ir jāpaliek vismaz tādam pašam kā iepriekšējā daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam un ka šim līdzekļu apjomam jebkurā gadījumā ir jābūt pietiekamam, lai nākamās daudzgadu finanšu shēmas laikā no 2021. gada līdz 2027. gadam finansētu īstenojamos projektus no Kohēzijas fonda piešķīrumiem;

12.  atzinīgi vērtē iniciatīvas, saskaņā ar kurām daļa no kohēzijas fonda budžeta (transportam — EUR 11,3 miljardi) tiek izpildīta, īstenojot līdzekļu tiešu pārvaldību EISI satvarā; norāda, ka investīcijām ES transporta infrastruktūrā vajadzētu arī turpmāk būt sistēmai, kurai raksturīga centralizēti pārvaldītu un kopīgu pārvaldības avotu izveide;

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk censties sasniegt EISI galvenos politikas mērķus:

a)  līdz 2030. gadam pabeigt TEN-T pamattīklu, tostarp izvērst SESAR, jūras maģistrāles un ERTMS, un līdz 2050. gadam pabeigt TEN-T visaptverošo tīklu;

b)  attiecībā uz enerģētiku —līdz 2030. gadam pabeigt TEN-E prioritāro koridoru izveidi, proti, garantēt viedus un digitalizētus tīklus, lai sasniegtu 2030. gada starpsavienojumu mērķus (tostarp perifērās dalībvalstīs), attīstīt sazarotus atkrastes energotīklus, kā arī nodrošināt piegādes drošību, tostarp ar sinhronizēšanu;

c)  attiecībā uz digitalizāciju — līdz 2030. gadam maksimāli palielināt digitālā vienotā tirgus sniegtās priekšrocības visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas sasniedzams, līdz 2025. gadam panākot pilnībā kiberdrošu gigabitu sabiedrību, gatavojoties līdz 2030. gadam nodrošināt tādu pieslēgumu, kura datplūsmas ātrums jau būtu mērāms terabitos, kā arī ieviešot ES mēroga datu apmaiņas un digitālo pakalpojumu infrastruktūru;

14.  uzskata, ka ir vajadzīgs aktualizēts EISI, kas aptvertu visus transporta veidus, tostarp autoceļu infrastruktūru un iekšzemes ūdensceļus un kurā uzmanība būtu pievērsta starpsavienojumiem un tīklu pabeigšanai perifērās teritorijās un visu transporta vajadzību nodrošināšanai, tostarp digitāliem risinājumiem, modālo pāreju un ilgtspējīgākiem transporta risinājumiem; uzskata, ka aktualizētajā EISI par prioritāti būtu jānosaka tiešāka saikne starp pamattīklu un visaptverošo tīklu, ietverot, piemēram, tādas horizontālās prioritātes kā jūras maģistrāles; uzskata, ka tas būtu jāņem vērā iepriekš noteikto projektu sarakstā, kas tiks iekļauti nākamajā EISI regulā;

15.  atkārto, ka 2017. gadā uzsāktā apvienošanas uzaicinājuma, kurā EISI dotācijas apvieno ar tirgus finansējuma instrumentiem, jo īpaši ESIF satvarā pieejamajiem finanšu instrumentiem, nolūks ir iespēju robežās stiprināt abu minēto atbalsta shēmu papildināmību, vienlaikus piesaistot līdzekļus no citiem finansējuma avotiem, galvenokārt ESIF, privātajiem investoriem vai valsts attīstību veicinošām bankām;

16.  atgādina, ka telesakaru nozarē EISI divējādā pieeja, vienlaikus pievēršot uzmanību sabiedriskas nozīmes digitāliem pārrobežu pakalpojumiem un sakaru un skaitļošanas infrastruktūrai, ir pierādījusi, ka šai programmai ir būtiska ietekme uz ES digitālā vienotā tirgus izveides mērķu sasniegšanu, jo tā palīdz izstrādāt un īstenot kopējas politikas nostādnes sabiedriskas nozīmes uzdevumu risināšanai, tostarp veselības aprūpes digitālajai pārveidei, kiberdrošībai, 5G pārklājuma izveidei TEN-T koridoros un pārvaldes digitalizācijai;

17.  atgādina, ka ar Komisijas 2011. gada DFS priekšlikumu tika izveidots finanšu instruments, kura kopējais budžets bija EUR 50 miljardi — EUR 9,1 miljardi enerģētikas projektiem, EUR 9,2 miljardi telesakaru/digitālajiem projektiem un EUR 21,7 miljardi transporta projektiem, papildu EUR 10 miljardus Kohēzijas fondā iezīmējot/norobežojot transporta projektiem, kas kopumā transporta nozarei atvēlēja EUR 31,7 miljardus; norāda, ka šī summa tika ievērojami samazināta ar DFS 2014.–2020. gadam un sarunām par ESIF;

18.  atzinīgi vērtē, ka EISI tiek izmantota starpnozaru sinerģija; sagaida, ka turpmākās sektorālās politikas pamatnostādnes un EISI būs elastīgāks, lai veicinātu sinerģiju un ātrāk reaģētu uz jauniem tehnoloģiskiem sasniegumiem un prioritātēm, tādām kā digitalizācija, vienlaikus paātrinot zemu emisiju ekonomikas radīšanu un risinot kopīgas sabiedrības problēmas, piemēram, kiberdrošību;

19.  aicina Komisiju izmantot EISI, lai sasniegtu mērķus, kas izklāstīti dokumentā “Rīcības plāns par militāro mobilitāti: ES virzās uz aizsardzības savienību”;

20.  uzskata, ka finansējuma apmērs, kas piešķirts EISI (kā norādīts paziņojumā “ES budžets nākotnei”), un jo īpaši nelielais transporta nozarei piešķirtais līdzekļu daudzums, ir nepietiekams, un norāda, ka šis piešķīrums nesasniedz DFS 2014.–2020. gadam paredzēto apjomu; tādēļ aicina Komisiju EISI regulas priekšlikumā paredzēt lielāku finansējumu un vismaz saglabāt tādu pašu finansējumu kā iepriekšējā daudzgadu finanšu shēmā saskaņā ar transporta, enerģētikas un telesakaru infrastruktūras vajadzībām un sniegtajām priekšrocībām;

21.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un dalībvalstīm.

 

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(2)

OV L 163, 24.6.2017., 1. lpp.

(3)

OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 18. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika