REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu pēc 2020. gada
28.5.2018 - (2018/2718(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Pavel Telička, Gesine Meissner, Izaskun Bilbao Barandica ALDE grupas vārdā
Ismail Ertug, Inés Ayala Sender S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0242/2018
B8-0246/2018
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu pēc 2020. gada
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311., 312. un 323. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[1], un grozījumus, kas tajā izdarīti ar Padomes 2017. gada 20. jūnija Regulu (ES, Euratom) 2017/1123[2],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību,
– ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanai pēc vēlēšanām — Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes[3],
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 28. jūnija pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni (COM(2017)0358),
– ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni[4],
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2016)0604) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0299),
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu grozījumam Iestāžu nolīgumā (2013. gada 2. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2016)0606),
– ņemot vērā Parīzes nolīguma ratifikāciju Parlamentā 2016. gada 4. oktobrī un Padomē 2016. gada 5. oktobrī,
– ņemot vērā 2016. gada 26. oktobra rezolūciju par DFS 2014.–2020. gadam vidusposma novērtēšanu[5],
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 15. jūnija atzinumu par daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanu[6],
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 14. februāra ziņojumu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) starpposma novērtējumu (COM(2018)0066),
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā transporta infrastruktūras atjaunošana un attīstība ES joprojām notiek samērā sadrumstaloti un ir liels izaicinājums spējas un finansējuma ziņā, bet tas ir būtiski, lai nodrošinātu gan ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju, gan sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā;
B. tā kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) ir kopēja, centralizēti pārvaldīta finansēšanas programma, kas ir izstrādāta, lai veicinātu augstas veiktspējas, ilgtspējīgu un savstarpēji savienotu Eiropas tīklu (TEN) transporta, enerģētikas un digitālo pakalpojumu jomā;
C. tā kā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) agrīna pabeigšana būtiski palīdzēs ES sasniegt tās emisiju samazināšanas mērķus saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu un Eiropas ekonomikas dekarbonizāciju; tā kā pamattīkla izveide būtu jāpabeidz līdz 2030. gadam un visaptverošā tīklā izveide — līdz 2050. gadam;
D. tā kā 1 no 10 Eiropas iedzīvotājiem strādā plašākā transporta nozarē un tā kā investīcijas transporta infrastruktūrā radīs jaunas darbavietas, jo tiek lēsts, ka katrs miljards euro, kas tiek investēts TEN-T pamattīklā, radīs līdz pat 20 000 jaunu darbavietu;
E. tā kā EISI mērķis ir atvieglot pārrobežu savienojumus, izveidot multimodālus un urbānus mezglus, kā arī risināt tirgus nepilnības un likvidēt nepietiekamas caurlaides spējas punktus; tā kā ar EISI palīdzību ir realizēti tādi projekti, kas citādi nebūtu īstenoti, tādējādi sniedzot skaidru ES pievienoto vērtību, jo tie ir sekmējuši transnacionālo sadarbību un koordināciju;
F. tā kā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam transporta nozare veido vislielāko daļu no EISI budžeta; tā kā transporta daļa tika sadalīta vispārējā finansējumā visām dalībvalstīm un kohēzijas finansējumā, kas pieejams kohēzijas dalībvalstīm un tiek tieši pārskaitīts no Kohēzijas fonda;
G. tā kā EISI ir viena no veiksmīgākajām ES programmām, jo uz gandrīz visiem uzaicinājumiem saņemts daudz vairāk priekšlikumu, nekā plānots; tā kā līdz 2017. gada beigām EISI transporta sadaļai jau bija piešķirti EUR 21,3 miljardi TEN-T projektu dotācijām, kas kopumā piesaistīja investīcijas EUR 41,6 miljardu apmērā; tā kā 2018. gadā tiks parakstīti papildu dotāciju nolīgumi par finansējuma apvienošanas uzaicinājumu, kas paredz apvienot EISI dotācijas ar privāto finansējumu, tostarp no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF); tā kā šī uzaicinājuma sākotnējais budžets EUR 1 miljarda apmērā 2017. gada novembrī tika palielināts par EUR 350 miljoniem, lai atbalstītu inovācijas un jauno tehnoloģiju prioritāti saskaņā ar Alternatīvo degvielu rīcības plāna mērķiem;
H. tā kā principa “izmanto vai zaudē” ieviešana ir būtiski veicinājusi EISI panākumus; tā kā tomēr būtu jāpaātrina neīstenoto projektu līdzekļu atgūšana;
I. tā kā EISI mērķis ir paātrināt investīcijas transporta infrastruktūrā un inovācijā un piesaistīt finansējumu gan no publiskā, gan privātā sektora, vienlaikus palielinot juridisko noteiktību un ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu;
J. tā kā sagaidāms, ka Komisija 2018. gada jūnijā publicēs tiesību aktu priekšlikumus par Eiropas stratēģiskajām investīcijām, tostarp par atjaunināto Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI),
1. uzsver, ka investīcijas transporta infrastruktūrā ir investīcijas ilgtermiņa ilgtspējīgā izaugsmē, kohēzijā, konkurētspējā un nodarbinātībā; tādēļ uzsver, ka EISI programmas stratēģisko nozīmi saistībā ar iekšējā tirgus integrāciju, viedo mobilitāti un iespēju Eiropas Savienībai, izmantojot šo programmu, radīt taustāmu pievienoto vērtību iedzīvotājiem;
2. uzsver EISI 2014.–2020. gada programmas panākumus, nodrošinot augstu Eiropas pievienoto vērtību, atbalstot savienojamības projektus ar pārrobežu, savstarpējas izmantojamības un multimodalitātes dimensiju un projektus, kuri uzlabo savienojamību visos transporta veidos, tostarp jūrā, par prioritāti nosakot projektus, kas palīdzētu veidot trūkstošos savienojumus un likvidētu nepietiekamas caurlaides spējas punktus, lai panāktu vienotu Eiropas transporta telpu, kas ir pieejama visiem, un inovatīvu transporta nozari;
3. atzīst, ka visas priekšrocības un iespējas, ko sniedz ES investīcijas TEN-T tīklā, varēs apzināt tikai pēc pamattīkla un visaptverošā tīkla pabeigšanas; uzstāj, ka jāsaglabā spiediens, lai panāktu to pabeigšanu ne vēlāk kā attiecīgi 2030. un 2050. gadā un saskaņā ar 21. gadsimta standartiem visā procesā;
4. aicina Komisiju nodrošināt, ka EISI programma 2021.–2027. gada DFS priekšlikumā izriet no pašreizējās programmas ar vēl vērienīgākiem mērķiem attiecībā uz politiku un finanšu resursiem; uzsver, ka ir jāpaātrina investīcijas digitālos, inovatīvos un ilgtspējīgos transporta projektos, lai virzītos uz zaļāku, patiesi integrētu, modernu, visiem pieejamu, drošāku un efektīvu transporta sistēmu;
5. atzīst, ka EISI devums bija noteicošais, uzsākot lielāko daļu projektu; uzsver, ka EISI ir izrādījies nozīmīgs publiskā un privātā sektora investīciju katalizators; tomēr uzskata, ka būtu jāveic turpmāki pasākumi, lai pilnībā izmantotu tā potenciālu;
6. uzskata, ka nākamajā DFS, ņemot vērā visaptverošu pārskatu par 2014.–2020. gada periodu un sekas, kādas rada sarežģītā saikne starp EISI un citām finanšu programmām un instrumentiem, piemēram, programmu “Apvārsnis 2020”, ESI fondiem un ESIF, un jo īpaši aizstāšanas ietekmi, kas konstatēta starp EISI un ESIF, Komisija būtu vēl vairāk jānostiprina un jānodrošina papildināmība starp EISI un citām programmām, piemēram, programmu “Apvārsnis Eiropa” un fondu “InvestEU”, lai uzturētu un veicinātu skaidrus programmas mērķus, izvairītos no pārklāšanās un optimizētu budžeta resursus;
7. uzsver, ka nākamajā EISI jebkurš samazinājums par labu citām programmām, kā tas notika ar 2014.–2020. gada EISI, finansējumu pārdalot ESIF un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmai (EDIDP), būtu jāuzskata par nepieņemamu; mudina Komisiju saglabāt EISI finansiālās spējas integritāti;
8. atzīst, ka pirmie rezultāti uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus, kas saskaņā ar pašreizējo EISI izsludināts par finansējuma apvienošanu, liecina par rosinošiem panākumiem; tādēļ stingri mudina Komisiju šādus uzaicinājumus turpmāk izsludināt vēl un arī turpmāk izmantot spēcīgāku EISI dotāciju veidā, ko var apvienot ar ES un trešo valstu finanšu instrumentiem; aicina Komisiju arī rast veidus, kā efektīvāk veicināt privātu līdzinvestoru piedalīšanos, un dalībvalstis atcelt tiesiskos un administratīvos šķēršļus, kas šo procesu kavē;
9. aicina Komisiju projektu līmenī vēl vairāk veicināt sinerģiju starp trijām nozarēm, kas pašlaik ir ierobežota, jo budžeta struktūra ir stingra saistībā ar projektu atbilstību un izmaksu attiecināmību;
10. atzīst, ka Inovācijas un tīklu izpildaģentūrai (INEA) ir izšķiroša nozīme ir EISI panākumu nodrošināšanā, jo tā ar tiešu pārvaldību ir nodrošinājusi, ka visās trijās nozarēs ir kopējas procedūras, līdzekļi tiek piešķirti ātri, budžets tiek izpildīts ļoti pareizi un finanšu spēja tiek optimizēta, neizlietotos līdzekļus novirzot jaunām darbībām;
11. pauž atbalstu principa “izmanto vai zaudē” piemērošanai EISI tiešajā pārvaldībā; vienlaikus uzstāj, ka jāsaglabā iespēja vēlreiz izmantot saistības gadījumos, kad projekti nedarbojas, kā plānots, lai palielinātu EISI efektivitāti;
12. atzīst, ka ir sarežģīti iesniegt projektu, jo īpaši par lielu transporta infrastruktūru, un ir būtiska sniegtā tehniskā palīdzība, piemēram, izmantojot EISI programmas atbalsta pasākumu, jo īpaši kohēzijas dalībvalstīm, nolūkā veicināt gatavu un kvalitatīvu projektu atbilstību; aicina Komisiju arī turpmāk sniegt šāda veida palīdzību un pārskatīt vērtēšanas kritērijus, kas lielāku uzsvaru liktu uz projektu pievienotās vērtības skaidrāku norādīšanu; turklāt aicina Komisiju veikt papildu pasākumus, lai ievērojami vienkāršotu administratīvās prasības ne tikai mazām dotācijām un pielāgotu mazāku projektu iesniedzējiem sniegto tehnisko palīdzību;
13. atzinīgi vērtē to, ka 2014.–2020. gada programmā EUR 11,3 miljardi tika pārvietoti no Kohēzijas fonda uz EISI transporta pīlāra kohēzijas finansējumu, un uzsver, ka uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus kohēzijas jomā ir bijuši ārkārtīgi veiksmīgi;
14. pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu piešķirt EISI EUR 42 265 miljonus laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam; tomēr pauž nožēlu, ka nemainīgās cenās piešķīrums EISI transporta pīlāram ir EUR 11,384 miljoni un ieguldījums no Kohēzijas fonda ir EUR 10 000 miljoni, kas ir samazinājums par attiecīgi 12 % un 13 %; atzīmē un nevar pieņemt to, ka ir samazināti tikai un vienīgi transporta pīlāram piešķirtie līdzekļi; uzsver, ka problēmas, ar ko transporta nozare saskaras iekšējā tirgū, un EISI panākumi ir pretrunā transporta finansējuma samazinājumam, un aicina Komisiju ierosināto summu pārskatīt;
15. uzskata — lai saglabātu lielu EISI programmas uzticamību un pievilcību investoriem, tā finansiālā spēja nākamajā DFS periodā būtu jāpalielina; uzsver, ka nepietiekams transporta finansējums apdraudētu TEN-T tīkla pabeigšanu un tas mazinātu jau veikto publisko investīciju vērtību; turklāt uzsver, ka kohēzijas finansējums ir svarīgs kohēzijas dalībvalstīs esošo pamattīkla daļu pabeigšanai un līdz ar to ES teritoriālajai kohēzijai; aicina Komisiju un dalībvalstis nākamajā DFS Kohēzijas fonda daļu saglabāt EISI tiešā pārvaldībā;
16. aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk censties sasniegt EISI galvenos politikas mērķus attiecībā uz transportu: līdz 2030. gadam pabeigt TEN-T pamattīklu, tostarp izvērst SESAR, jūras maģistrāles un ERTMS, un pāriet uz tīru, konkurētspējīgu, inovatīvu un savienotu mobilitāti, tostarp līdz 2025. gadam izveidot pamatu alternatīvās degvielas uzlādes infrastruktūrai, kā arī panākt virzību uz TEN-T visaptverošā tīkla pabeigšanu līdz 2050. gadam; šajā sakarībā atgādina, ka ir svarīgi koncentrēties uz multimodāliem un pārrobežu savienojumiem;
17. aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot īpašus, specializētus un transnacionālus instrumentus, lai paātrinātu un nodrošinātu horizontālo prioritāšu, piemēram, ERTMS, pareizu īstenošanu;
18. aicina Eiropas koordinatorus 2014.–2020. gada perioda beigās veikt rūpīgu novērtējumu par pabeigtajiem projektiem vai projektiem, kuru celtniecības darbi ir gandrīz pabeigti, to praktiskajiem sasniegumiem un atlikušajiem nepietiekamas caurlaides spējas punktiem to attiecīgajos koridoros un aicina Komisiju nodrošināt, ka šis novērtējums, kas ir iespējams pat tad, ja šādi projekti ir ilgtermiņa rakstura, tiek atspoguļots uzaicinājumu prioritātēs;
19. pauž nožēlu un nevar pieņemt, ka laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam EISI vidusposma novērtējums galvenokārt koncentrējās uz iztērēto summu un atbalstīto projektu skaitu, neraugoties uz to, ka lielākā daļa no projektiem, kurus finansēja no EISI, bija ļoti uzskatāmi; uzsver, ka programmas panākumus negarantē tikai piešķirtā naudas summa un lielāks uzsvars būtu jāliek uz projektu praktiskiem panākumiem, un mudina Komisiju pielāgot savu novērtēšanas metodoloģiju; uzskata, ka EISI ir potenciāls panākt, ka to var apzīmēt kā vienu no ļoti veiksmīgām ES programmām ar nosacījumu, ka tā tiek labāk izskaidrota un reklamēta, un aicina Komisiju pārskatīt savas komunikācijas metodes saistībā ar programmu;
20. atzīst, ka transporta nozarē būtu pilnībā jāizmanto iespējas, ko piedāvā digitālās un inovatīvās tehnoloģijas, un konstatē, ka jauna inovatīva transporta infrastruktūra vienmēr ir pievilcīgāka investīcijām, jo īpaši no privātā sektora; tomēr norāda, ka esošā infrastruktūra joprojām ir ES tīkla pamats; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka ir pievilcīgi modernizēt vai uzlabot esošo infrastruktūru, realizējot vērienīgus inovācijas mērķus;
21. atzinīgi vērtē dokumentā “Rīcības plāns par militāro mobilitāti: ES virzās uz aizsardzības savienību” noteiktos mērķus saistībā gan ar infrastruktūras uzlabošanu, gan sinerģijas veidošanu; aicina Komisiju izmantot EISI, lai atbalstītu divējāda lietojuma civilās aizsardzības infrastruktūras izveidi TEN-T tīkla tuvumā;
22. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un dalībvalstīm.
- [1] OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
- [2] OV L 163, 24.6.2017., 1. lpp.
- [3] OV C 101, 16.3.2018., 64. lpp.
- [4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0401.
- [5] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0412.
- [6] OV C 17, 18.1.2017., 20. lpp.